..pēdējais sen – 18.59 km
Pēdējais 1,5 gads manā dzīvē bija liels skrējiens. Kad sākot ar mazumiņu, līdz tam, kad kā ik mēneša neatņemama sastāvdaļa kļuva pusmaratoni. Iepatikās. Iemīlējos skrējienā. Bet tad pagājušogad Valmieras pusmaratonā 17.km sāka sāpēt celis. Pārgāja. Sezonu tā arī nebeidzu – turpināju skriet. Šopavasar pēc Rēzeknes atkal sāka sāpēt. Pārgāja. Pēc Biķernieku pusmaratona atkal sāpēja. Nepārgāja. Paskriet nevarēju, bet pamīties varēju, tā nu turpināju ar šopavasar iepazītajām MTB sacensībām. Pēc tam padejot vairs nevarēju. Beigās arī iet bija grūti. Celis, celis, celis…
Joprojām nav skaidrs, kam klausīt. 4 dažādi dakteri. Diagnoze visiem viena, bet risinājums – katram arvien skarbāks atlabšanas perioda ziņā. No 1 mēneša (kas bija pirms 2 mēnešiem) līdz 1/2 gadam, kas iestiepjas jau 2014.gadā. Pastāstiet labāk, kā lai saprot, kam klausīt?! Viens pēc otra, dakteri smējās katrs par cita teikto. Es kā tāds zaķītis pa vidu, kas nesaprot, kuru klausīties. Līdz galam pat šodien nesaprotu. Traumatologs, fizioterapeits, osteopāts, fizioterapeits..
Ko ar to visu pavisam nedaudz gribu pateikt.. aizejiet pie daktera. Nezinu pie kāda. Pēc visiem pēc kārtas.
km 
-
Hmm, te kaut kur komentāros bija pieminēts tāds sporta ārsts Vanags. Izklausījās varen pozitīvi. 6 vizītes un nav nepieciešama operācija. Meklē viņu?
Par dakteri Vanagu rakstīja FiveFingers savā 02/08/2013
11:12 komentārā – http://www.noskrien.lv/forum/veseliba/celu-problema/page-5/.
Ja nav noslēpums, kāda ir diagnoze?
Tas nav nekas īpašs, ja prognozes un ārstēšanas metodes katram no apmeklētajiem speciālistiem ir atšķirīgas. Diagnozi taču visi noteica vienu un to pašu!
Manas ahilleja cīpslas ārstēšanai bija seši iespējamie varianti jeb metodes, kuras turklāt piedāvāja man viens un tas pats ārsts. Ja Tev katrs piedāvātu četras metodes un visas tās būtu atšķirīgas arī tas nebūtu nekas traks. Galvenais ir ar kaut ko sākt un tam vajadzētu būt vienkāršākajam un, gadījumā, ja tas nepalīdz, tad virzīties uz ko sarežģītāku. Ja vaina ir ielaista, tad nāksies vien bruņoties ar pacietību. Svarīgi būtu arī šajā laikā saprast, ko darīji nepareizi, ka savainoji ceļgalu un kā vajadzētu rīkoties, lai turpmāk tas vairs neatkārtotos. Vismaz attiecībā uz ceļgalu.
Tik bieži dzirdēts stāsts – sāku skriet, iepatikās, sabeidzu celi, pļurkt…Jā, arī man tāds bija. Tāpat kā Tu, saklausījies sporta veikala blēņu stāstus maziem bērniem, nopirku super-duper-spilven-pamper-pēd-zārciņ-apavus un, braši papēžus dauzīdams, devos gaišajās skrējēja gaitās. Biju noskrējis akurāt gadu un šajā laikā veicis apmēram 800 km, kad celis čupā gan. Izmisums. Sāpe katrā solī. Sajūtas kā vecam kraķim. Ģimenes ārsts, traumatologs, sporta ārsts manā gadījumā neko nelīdzēja, jo viņiem visiem ir viens būtisks trūkums – visi vairāk vai mazāk māk cīnīties ar sekām, bet nezin, kā novērst CĒLONI. Vienīgais, kuru kaut cik vērtēju, bija viens diezgan jocīgs dakteris, kurš celim nepievērsa nekādu uzmanību, bet izlauzīja plecus, gūžas un veica vēl citas mistiskas darbības.
Skriešanu lēnām un pamazām atguvu tikai pārejot uz piezemēšanās veidu uz pēdas vidusdaļas, sākumā ar tām pašām pēd-zārciņ-tupelēm, bet tas ir apmēram tikpat vienkārši (droši vien, neesmu pārbaudījis) kā skriet ar augstpapēdenēm. Tāpēc nācās pāriet uz minimālajiem apaviem un kopš tā laika nu jau būs 3 gadi kā – tfu, tfu, tfu, neviena trauma nav traucējusi.
Tā kā – varbūt ir vērts paskatīties šajā virzienā. Noskrien.lv arhīvos un internetā ir gana daudz ko palasīties.
Lai veicas atgūt skriešanas prieku!
… joprojām nav skaidrs, kam klausīt…
Klausi vecos bukus-skrējējus ;)
Man reiz (galīgi ne skriešanas sakarā) viens ārsts piedāvāja 2 variantus – izrakstīt tabletes (ar piezīmi, ka varbūt neko nelīdzēs) vai masāžu. Un stāstīja, ka viņa daļa ir saprast, kā var ārstēt un izstāstīt man iespējamos variantus, ar visiem rezultātiem un blakusefektiem. Mana daļa – izvēlēties, kuru variantu gribu pielietot.
Tas tā, daudzo variantu sakarā…
Turies!
es arī iepauzēju tagad.ļoti gribas skriet,bet kādu mēnesi neskrēju sāpošas kājas dēļ.ar dakteriem man bija līdzīgi.turies!!!drīz tiekamies trasēs!!!
Ja ritenim griez visu laiku smagus ātrumus+ savieno ar skriešanu, tad celim būs gals. Mazāki ātrumi (uz zvaigznitēm) bet lielāks apgriezienu skaits, varētu būt risinājums problēmai. P.S. Man palīdzēja.
Es arī ar ceļiem biki pamocījos. Personīgi man ļoti patīk Sportamedicīna 1 (Cēsu iela – Barona kvartālā). Gāju pie sporta ārsta, sākumā ar vienu celi, pēc laika ar otru, tad jau tam pašam celim citas saites utt – likās ka nav lemts skriet :). Bet nu re – viss okeee – tik pacietību – kārtīgi apmeklēt procedūras – un izpildīt to ko saka ārsts.
Meniskus var noslīpēt, saites var saaudzēt, iekaisumus – izārstēt..
Visam vajadzīgs piķis, laiks un saudzīgs piegājiens atveseļošanās periodā! :) velo mīt būtu prātīgāk uz trenažiera bez smagas slodzes, bet vēl prātīgāk laikam būtu peldēt.
Un tā vai tā – ir jāņem vērā savs organisms – es arī nevaru un, iespējams, nevarēšu noskriet ņergas dēļ ceļu sāpēm. Bet nu – ir īsākas distances ko baudīt.. kaut, arī pēc tām dažkārt ir jāklibo..
Manuprāt, ir ļoti svarīgi ne tikai izārstēt sekas, bet arī saprast cēloņus un strādāt pie to novēršanas (vingrojumi, stiepšanās, peldēšana, joga, kas nu kuram tuvāks).
zaichiks, Tev kaut viens no tiem dakteriem pateica, kā izvairīties no līdzīgām problēmām nākotnē?
P.S. Pēdējais interesantais viedoklis, ko lasīju par traumu ārstēšanu, bija sekojošs: dažādiem cilvēkiem palīdz pret vienu un to pašu traumu dažādas metodes. Ne uz vienu nevajag likt pārāk lielas cerības, bet izmēģināt vajag visādas, lai saprastu, kas strādā konkrētam cilvēkam. Pie tam, autors, visnotaļ respektējama personība skriešanas pasaulē (http://mattfitzgerald.org/), atzīst, ka dažreiz metodes, kas strādā, no saprāta viedokļa var šķist pilnīgi ačgārnas. Domāju, tas pats var attiekties uz dakteriem – vienam palīdz viens, otram otrs. Galvenais, mēģināt un nepadoties.
Pavasarī pēc kāda intervālu treniņa ar stadionā ar naglenēm, kas pēc būtības ir minimāliem apavi, kaut kas nelāgs notika ar potīti. Kā uzskrienu ar basu pēdu, tempiņā vai sacensībās, tā potīte saasinās. Baspēži, ko darīt? :)
Sorry, neesmu baspēdis, bet – Skriet apjomu pa baso potams :) – tas ir – trenēt vājo vietu!