Divdesmit devītajā aprīlī Rīgā sāksies otrā sezona garo distanču skriešanas sacensībās “Skrien Latvija.” Pēc tam Ventspils, Liepāja, karstā Kuldīga, Valmiera un Sigulda. Vienā skrējienā vesela valsts sešās dažādās Latvijas pilsētās. Un simtiem skrējēju, kas tur dosies un noskries. Lasīt tālāk.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kalendārs |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
 |
 |
Ērts Isostar pudeļu grozs. Paredzēts 10 pudelēm - gan 650ml gan 1000ml pudelēm.
LVL 21.96
Attiecībā uz maratonu skriešanu šogad un arī vispār bija divi mērķi – beidzot noskriet zem 4h un piedalīties kādā maratonā ārzemēs, kur ir liels dalībnieku skaits un līdz ar to cita atmosfēra kā Latvijā. Pirmo mērķi izdevās izpildīt Valmierā, kaut arī ne tik pārliecinoši kā gribētos (3h57min), bet otro bija plānots paveikt Frankfurtē. Lasīt tālāk.
Lai arī kāds no VSK Noskrien ir jau piedalījies sacensībās Ziemeļamerikas kontinentā, tomēr šķiet Edgars Puriņš ir pirmais, kas sacensībās piedalījies Meksikā. Viņš novembra beigās piedalījās Puerto Vallarta pusmaratonā, kas gan oficiāli tiek saukts par “Medio Maraton Turistico & 10K Riviera Nayarit.” Lasīt tālāk.
Sākšu ar laiku, kad 18. gadi atpakaļ pirmo reizi apzināti uzvilku skrienamos apavus un pamēģināju noskriet nelielu gabaliņu. Vairākus gadus pirms šī notikuma biju guvis nopietnu muguras traumu, un veselu gadu biju pat nestrādājošais invalīds-pensionārs. Pastnieks par draugu kļuva, ik mēnesi pensiju piegādājot man uz mājām. Pienākot laikam, kad jāiet uz kārtējo ārstu komisiju, lai invaliditātes pensiju pagarinātu, nolēmu – nē, neiešu, vilkšu skrienamos apavus un iešu skriet. Mans svars, gulšņājot pa dīvānu, bija sasniedzis 132 kilogramus, un tik tiešām nebiju spējīgs vairs neko ne padarīt, ne paveikt. Sabiedrībai bija zudis sportisks un apņēmības pilns jauneklis. Nolēmu viņu atgriezt dzīvē, un beigt ‘’ņaudēt’’. Ilgs laiks pagāja, līdz varēju bez apstājas noskriet piecus kilometrus. Apmēram tajā laikā arī iezagās prātā doma par maratonu.
Lasīt tālāk.
Varbūt gribi maratonu?
Lasīt tālāk.
Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.
Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Kopš laikiem, kad strādāju valsts pārvaldē, ir saglabājies kupls paziņu loks, kas šobrīd strādā un mitinās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Vēlme viņus apciemot bija viens faktors, bet apvienot to ar noskrietu pusmaratonu ārzemēs šķita vēl labāka doma. Šķiet, jau vasaras sākumā tika iegādātas aviobiļetes, sakurināti vēl pāris skrējēji un briedināta doma par Briseles pusmaratonu zelta rudenī – 2.oktobrī. Lasīt tālāk.
Man ļoti patīk staigāt pa kalniem. Līdz šim divdesmit piecus gadus esmu nodarbojies ar orientēšanos, taču pēdējos gadus skrēju ļoti reti. Tagad esmu atsācis arī daudzmaz regulāri skriet un nolēmu, ka varētu šīs lietas kaut kad atvaļinājumā apvienot un noskriet savu pirmo maratonu kalnos. Pa asfaltu maratona distanci vēl šķiet neesmu gatavs skriet, vismaz tādas sajūtas man ir ikreiz pēc pusmaratona, tāpēc nolēmu, ka mans pirmais maratons būs pa kalnu takām. Pirmkārt, patīkamāks segums, otrkārt – ja paliek grūti, pret kalnu mierīgi var pāriet soļos un tu nebūsi tāds vienīgais. Lasīt tālāk.
Apmēram pirms diviem gadiem šajā laikā šai pat VSK Noskrien vietnē publicēju rakstu ar līdzīgu nosaukumu, kā šim rakstam, vienīgi abiem vārdiem `maratons` priekšā bija trīs papildus burti – `p`, `u` un `s`. Nu varu šīs pusītes aizvākt un pateikt pavisam īsi un konkrēti – Valmierā esmu noskrējis maratonu!
2012. gadā:
noskriets - 46733.16 km
skrējuši - 393 biedri
Pēdējās septiņās dienās:
noskriets - 7055.56 km
skrējuši - 251 biedri
skrējieni - 713 reizes
km 
- - Pusmaratons -
- Maratons -
- km/h
Noskrien 2011
| 1. | Kļaviņš Uldis | 10965 |
| 2. | Vaivars Jānis | 10189 |
| 3. | Gržibovskis Raitis | 10089 |
| 4. | Tūbelis Kaspars | 9210 |
| 5. | Ņilovs Valdis | 9023 |
| 6. | Veics Ervīns | 8346 |
| 7. | Šmidlers Andulis | 8270 |
| 8. | Ceriņš Didzis | 7884 |
| 9. | Roze Renārs | 7501 |
| 10. | Hansons Arnis | 7400 |
Loading ...
Copyright © 2012 VSK Noskrien, Signis - Satura pārpublicēšana iespējama tikai ar atļauju.
Powered by WordPress & Atahualpa