pieredze

Trail Uewersauer

Gaidītā diena ir klāt. Precīzāk – ir 19.novembra rīts. Saulains un silts. Cik nu silts var būt novembra otrajā pusē. Palikuši vēl pēdējie sagatavošanās darbi, lai dotos uz Luksemburgu skriet savu pirmo trailu. Varētu to saukt arī par ultramaratonu, jo visi skrējieni, kas garāki par klasisko maratonu tiek tā dēvēti, bet pašam šķiet, ka par „ultrām” varētu dēvēt ko krietni garāku, bet tas ir tīri subjektīvi. Lasīt tālāk.

Uzdrošinājās un noskrēja. Pusmaratonisti

Pirmos kucēnus neslīcina, tāpēc pēc pirmās „Uzdrošinies noskriet” akcijas VSK Noskrien lūdza uzdrošināties vēl piecpadsmit skrējējiem, kas nekad nebija noskrējuši. Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Valmieras maratonā pirmo reizi finiša līniju šķērsoja astoņi pusmaratonisti un trīs maratonisti. Tagad mēs ar droši sirdi varam teikt – „galvenais ir uzdrošināties.” Gatavošanās, koptreniņi, starta drudzis un pēdējie kilometri pirms finiša ir tikai punkta uzlikšana. Galvenais ir uzdrošināties. Un tu varēsi noskriet pusmaratonu, maratonu un jebko. Pusmaratonisti. Lasīt tālāk.

Uzdrošinājās un noskrēja. Maratonisti

Šarmelšeihas pusmaratons

Jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies tradīcija – katru rudeni kopā ar sievu braucu ceļojumā, kura pamatmērķis ir noskriet pusmaratonu. Lēmums, kur un kad braukt, tiek pieņemts pavasarī, jau pirms pavasara Rīgas maratona. Rūpīgi izpētu AIMS kalendāru, pieskaņoju datumus savām un ģimenes svinamajām dienām, izstudēju potenciālo galamērķu mājas lapas, pieņemu lēmumu. Šoreiz sanāca tā, ka iepriekšējā rudenī sāku iet un pabeidzu daivinga kursus, un bija vēlme un iespēja apvienot abus – gan skriešanu, gan niršanu. Tamdēļ tika izvēlēta šī eksotiskā vieta Āfrikā – Šarmelšeiha. Lasīt tālāk.

Maratonu var noskriet jebkurš

Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.

Divi pusmaratoni minimālistu apavos

Kādu brīdi domāju – vai vispār rakstīt šo rakstu, jo nekāds dižais sasniegums jau tas nav. Ivans Ļisicins šogad Romā noskrēja maratonu basām kājām, OreMan Vibramos noskrējis ne vienu vien pusīti un arī citi biedri savos skrējienos vairāk vai mazāk iekļauj baskāju kilometrus. Mans mērķis arī nav raisīt kārtējo diskusiju par to, kas ir „pareizāk”, jo katram pareizi ir tas, kas vislabāk der. Tomēr, redzot cik daudz materiāla forumos ir pēc atslēgvārdiem – „sāpes potītēs, ceļos, cirksnī, mugurā”, nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kas varbūt kādam noder lai tiktu pāri traumām un sāpēm. Lasīt tālāk.

Garais treniņš

Gatavojoties pirmajam maratonam, garā treniņa diena bija svēta. Visa ģimene, mājas solis un viss uz pasaules tika pakārtots garajam skrējienam. Pats skrējiens tajā visā pasākumā aizņēma vismazāk laika, jo pirms tam jāsagatavojas un jānobriest, bet pēc tam jāatpūšas un jāatjaunojas. OreMan šogad noskries savu pirmo maratonu Valmierā un ļāvis ieskatīties vienā savā garajā treniņā. Lasīt tālāk.

Maratona ritms

Vai esi redzējis cilvēku kas no rīta skrien? Protams, ka esi redzējis. Tavuprāt, tā ir jēdzīga nodarbe vai bezjēcīga. Noteikti jebkurš teiks, ka noderīga – skriet tas ir forši, fizkultūra. Bet Kārlim Apkalnam uzreiz ir jautājums – “Cik cilvēki no šī skrējēja rīta agrumā tiek pabaroti? Nav bezjēdzīgākas nodarbes kā no rīta skriet pa parku.” Un pēc brīža viņš paziņo, ka šogad otro reizi ir noskrējis Nordea Rīgas maratonu. “Jo, ja to dara pietiekami ilgstoši un pietiekami regulāri, tad šis cilvēks, kas no rītiem skrien, var izdarīt ko vērtīgu.” Lasīt tālāk.

Skrējējas dienasgrāmata

Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.

Tradicionālais Reiki

Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.

Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.

km -
Pusmaratons -
Maratons -
km/h

VSK Noskrien

Biedriem

Kalendārs