|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
Kalendārs |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||
 |
 |
 |
Coastal Trail Series ir krosa skriešanas seriāls, kas norisinās Lielbritānijas skaistākajās un klinšainākajās krasta vietās desmit mēnešu garumā, katru mēnesi aizvadot pa vienam posmam. Mēs izlēmām piedalīties piektajā posmā – Anglesey salas skrējienā, kas norisinājās Anglesey un Holyhead salās, Velsas ziemeļu daļā. Divi no mums (laumiic un OreMan) bija pieteikušies pusmaratonam, bet divi (minikin un es, Laura) – 10 kilometru skrējienam.
Tieši ar šādu jautājumu iesākās bijušā Associated Press kara reportiera un pazīstamā rakstnieka Kristofera Makdugala stāsts “Dzimis, lai skrietu” jeb oriģinālvalodā – “Born To Run“. Tagad, domājot pretēji hronoloģiskajai lietu kārtībai – šo grāmatu pēc kāda laika būšu izlasījis arī es, pagaidām esmu to tikai knapi iesācis, Ziemassvētkos ieguvu to savā īpašumā, vēl pirms dažiem mēnešiem ieguvu savā īpašumā šo grāmatu audio formātā, bet nenoklausījos, vēl pirms kāda laika pirmo reizi dzirdēju, ka tāda vispār eksistē (un šķita saistoša, tādēļ radās vēlme pie tādas tikt), bet vēl agrāk – ap 2010. gada pavasara sezonu – par šādu grāmatu vēl nebiju dzirdējis vispār neko.
Un tomēr – 2010. gada februāra mēneša izskaņā arī mans prāts pēkšņi bija spiests nodarbināt sevi ar šo pašu jautājumu – kāpēc man sāp kāja? Uzdevu šo jautājumu lielākiem skriešanas speciālistiem par sevi (pats tikai salīdzinoši nesen biju uzsācis nodarboties ar šo hobiju), saņēmu dažādas atbildes, par kurām esmu visiem pateicīgs, taču pa īstam ar situāciju mierā nebiju..
Vai man jālieto glukozamīns, lai spētu skriet bez sāpēm? Vai man tiešām ik pēc pusgada jāpērk jauni skriešanas apavi, lai izvairītos no savainojumiem? Ja gribu ar skriešanu nodarboties regulāri un daudz, vai man tiešām nāksies samierināties ar kortizona injekcijām un pieņemt to kā normu? Vai tiešām papildus sāļu šķidrumiem jālieto vēl arī atjaunošanās šķīdumi, ja gribu skriet katru dienu? Vai patiešām gan pirms, gan pēc ikkatra skrējiena nepieciešams tik dikti staipīties, ja negrib sastiept kādu muskuli vai atkal savainoties citā veidā? Vai tiešām visu mūžu man skriešanas (un arī iešanas) apavos būs jānēsā iekšzoles, kas koriģēs manu “nepareizo” pēdu? Tas nelikās ne īsti normāli, ne dabiski.. Vai tiešām cilvēks ir vienīgā dzīvības forma uz šīs planētas, kas nespēj skriet dabīgi, neizmantojot visas šīs iepriekš minētās lietas un piesardzības formas? (Atzīstos, ka šī doma šādā formā manā galvā tolaik vēl noformulējusies nebija, tā klīda apkārt visai nenoformulētā veidā, bet tagad nesen to šādā formā kaut kur izlasīju). Lasīt tālāk.
Drošība - veselības garants arī Ozolnieku 5km čempionātā!
Šiem Ozolniekiem gatavojoties visi zināja, ka ir gaidāma tveice 32 grādu karstumā. Dažs atteicās no dalības, dažs izvēlējās skriet ar saulessargu. Forumā jau viss plaši izstāstīts. Skriesim.lv rezultātos saskaitīju tuvu 30 noskrieniešus, kas piedalījušies līdz šim 2010. gada karstākajā Latvijas sacensībā. Rādās, ka visi pratuši sevi saudzēt un nekādas veselības problēmas pēc skrējiena dalībniekiem nav. Lasīt tālāk.
Esi apdomājis vai nevajadzētu sākt skriet? Sniegs sāk kust, pludmales sezona arī nav aiz kalniem, vai vienkārši gribi tālāk dzīvot nedaudz veselīgāk. Skriešana šajā ziņā ir viens no risinājumiem. Ir daudz iemeslu kāpēc vajadzētu skriet un tik pat daudz iemeslu kāpēc tu sāc skriet. Bet viens no tā visa ir ļoti mērķtiecīgs – piedalīšanās sacensībās. Ne jau Olimpiskajās spēlēs vai Latvijas čempionātā, parastās, tādās kurās piedalās tavi kolēģi, draugi vai paziņas. Mēs šeit varam tev palīdzēt. Lasīt tālāk.
Kilometri, kilometri, kilometri …. – gargabalnieka maize ziemā …. ne tikai apnīk ar laiku, bet pats trakākais, ka ātrums paliek kā gliemezim. Meklēju “izklaidi” mazliet sprintojot, vai dažu gabaliņu uzraujot pa Piejūras parka perimetru. Bet vēlamā efekta nav … nav gandarījuma no skriešanas. Situācija labi pazīstama un arī risinājumu gana labi zinu – neskatoties uz visiem aukstumiem – gribu sacensības! Pagājušo gadu izlīdzējāmies ar Grīziņkalna skrējieniem un tie gana labi palīdzēja, bet šoreiz meklēju tuvāk, jo atceroties Klaipēdas lieliskās sacensības oktobrī, (GINTARINĖ JŪRMYLĖ 2009) par kurām tā arī neizdevās uzrakstīt rakstu, ir palikušas atmiņas, ka šajā pilsētā es gribu atgriezties – šeit “broliai” prot rīkot sacensības! Lasīt tālāk.
Piecēlos ap plkst. 6:00, tieši laikā, lai blakus esošajā ēstuvē pabrokastotu, konstatētu, ka mainīta mūsu lidmašīnas izeja uz citu, ne to, pie kuras nakšņojām, paklīstu pa lidostu, aplūkojot dažu veikaliņu piedāvājumu, un dotos uz izeju, lai kāptu ceļojuma turpceļa pēdējā transporta līdzeklī uz sava otrā pusmaratona mītnes zemi – Šveici. Lasīt tālāk.
Nu ko, arī šā gada Valmieras maratons ir aiz muguras un jāteic – aizvadīts godam! Tā kā līdz šim visi mani skriešanas treniņi bija vērsti uz vienu mērķi – noskriet Valmierā pusmaratonu -, tad tagad vairs īsti nav skaidrs, kā trenēties tālāk, kad šis mērķis ir sasniegts.
Ja runājam precīzāk, jāatzīst, ka īstenībā mērķis bija konkrētāks – noskriet savu pirmo maratonu, iekļaujoties divās stundās. Treniņu proces pēdējā posmā (pāris nedēļas pirms sacensībām) viss liecināja par to, ka mērķis patiešām ir reāls un tam vajadzētu būt īstenojamam pat kalnainajā Valmierā (labi, labi, Siguldā skrējušie man par Valmieras `kalniem` droši var nepiekrist). Pēdējas dažās dienās pirms pusmaratona gan atkal sanāca pāris ne tik veiksmīgi treniņi, kas sēja bažas par manu fizisko sagatavotību, tomēr uz Valmieru devos kopumā pozitīvu cerību pilns. Šīs ir arī manas pirmās nopietnās sacensības VSK Noskrien skrējēju kluba sastāvā, kuram pievienojos pavisam nesen (vēl šo klubu norādīju arī, reģistrējoties Viļnas minimaratonam un Zelta kedas skrējienam Mežaparkā). Bija gaidāms, ka Valmierā skries ievērojams pulciņš kluba biedru, lai gan es nevienu no viņiem personīgi nepazīstu ;)
Laba diena visiem Latvijā un ārpus tās!
Pazudušais dēls ir atgriezies no pardīķa piedzīvojumiem! Esmu veicis gana garu ceļu uz savu 5.maratonu un ceru, ka mani fani nebūs vīlušies. Bet pa priekšu – nedaudz vēstures par manu ceļu uz šo tālo pasaules malu. Lasīt tālāk.
Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas. Lasīt tālāk.
km 
- 
| 1. | Kļaviņš Uldis | 10965 |
| 2. | Vaivars Jānis | 10189 |
| 3. | Gržibovskis Raitis | 10089 |
| 4. | Tūbelis Kaspars | 9210 |
| 5. | Ņilovs Valdis | 9023 |
| 6. | Veics Ervīns | 8346 |
| 7. | Šmidlers Andulis | 8270 |
| 8. | Ceriņš Didzis | 7884 |
| 9. | Roze Renārs | 7501 |
| 10. | Hansons Arnis | 7400 |
Copyright © 2012 VSK Noskrien, Signis - Satura pārpublicēšana iespējama tikai ar atļauju.
Powered by WordPress & Atahualpa
Loading ...