Biedriem

VSK Noskrien Facebook profils

Skriešana ir pārvērtēta

skriesana

Droši vien tā jūtas filmu zvaigznes, kad viņu kārtējais šedevrs beidzot ir guvis atzinību, un nu ir jākāpj uz skatuves un jāsaka paldies mammai un citiem iesaistītajiem. Mans saraksts ir garš. Un pat galvenie varoņi ir daudz. Man nesen prasīja – par ko tu domā, kad skrien? Pulsa treniņos ir vienas domas, intervālos – citas, takās vēl pavisam citas. Skrienot maratonu uz ātrumu, domu nav. Ir tikai mērķis.

Mans šī gada mērķis ir noskriet vairāk kilometrus nekā noskries Rimants. Agrā pavasarī, domādami par Stirnu buka žurnālu, nospriedām, ka laba doma ir sacensties – paņemsim trenerus, rakstīsim treniņu dienasgrāmatu, visu publicēsim žurnālā, un beigās grand final skrējiens kurš kuru Armēnijā. Ne takās, ne asfaltā man īsti daudz variantu nav, bet cerība mirst pēdējā un regulāri treniņi dara savu. Esmu šogad pabijis pat taku skriešanas nometnē.

Viss šis jampadracis ar jocīgo sezonu, bet tomēr vienas īstas sacensības man tika – biju ar puišiem Seviļā skriet pusmaratonu. Man pašam šķita, ka noskrēju cienījami, pastrādāju, rezultātā ilgu laiku labākais rezultāts, bet galvenais, ko no tā visa ieguvu, ir ātrāku kolēģu attieksmes saprašana pret skriešanu un motivācija turpināt regulāri skriet.

Pēc šī viss aizgāja kā vāveres ritenī – bija labas treniņu nedēļas, stulbi skrējieni un pavisam sliktas idejas, vēlme apskriet pusi Latvijas, virtuāli maratoni un atkal uz Valmieru. Kilometri krājās, kilogrami krita un pēc Vilkaču maratona viens mans labs draugs tik noteica, ka nu to gan es nevarot. Un mēs saderējām. Pat sāku regulāri apmeklēt vingrošanu un skriet Ziediņā, katru reizi ātrāk un ātrāk.

Lai arī trenējos taku maratonam, man vienmēr ir paticis būt uz asfalta. Treneri vēl ļauj un droši vien viņiem pašiem gribas redzēt, vai spēj tādu lempi, galvenais ir noskriet, uztrenēt kaut kam. Rīga nojuka, un lēnā, depresīvā garā skrēju uz Līgatni un atpakaļ, savu mērķi pulkstenī redzot jau pirms trīsdesmitā kilometra, biju tālu no vēlamā.

Nekad nepublicē savas nepiepildītās vēlmes Facebookā, jo var atrasties džeki, kuri ir gatavi tev to palīdzēt piepildīt. Bet maratons nav garkājaina būtne ar uzpumpētām krūtīm, maratons pašam arī ir jāskrien. Tev var kā princesei padot atvērtas želejas un samaisīt dzērienu gaitā, nemaz nerunājot par to, ka dzirdēju par vazelīnu kuru sasmērētu, ja vajadzētu. Bet pakaļa gandrīz četras stundas ir jākustina pašam.

Protams, tas nav nekāds pasaules rekords, bet pēdējos apļus skrienot, sajūtas daudz neatšķīrās. Protams, ka virtuāls, bet tomēr Ņujorkas maratons, Dainis, skrienot savu vislēnāko maratonu, finiša taisnes intervijā teica, ka maratons nekad nav viegls. Bet pats galvenais ir tas, ka, protams, es varu ātrāk. Stay tuned.

Bet, nu lai ir kā filmu zvaigznēm – paldies Rimantam par motivāciju, ģimenei par pacietību, Džo un Anetei par trenēšanu (neapmaksāta reklāma), Dainim un Viktoram par tempa turēšanu, Vītiņam par precizitāti, Ilzei un Lindai par ballīti un balvām, paldies tiem, kuri bija klāt, juta līdzi, neticēja, apsveica.

P.S. PB 3:39:24

12 komentāri rakstam Skriešana ir pārvērtēta

  • Tikai vēlāk sapratu, ka perfektā ballīte Mežaparkā notika atceltā Ņujorkas maratona laikā ;) Pēc izgāšanās parasti sev saku – maratonu neapmānīsi, tagad – biji gatavs varoņdarbiem! Apsveicu Šef!!

  • JanisSkrien

    Forši!!!!

  • Rozamunde Rozamunde

    Labais! Nu tavā kontā ir 3 veidu Ņujorkas maratoni: atceltais, noskrietais klātienē un noskrietais attālināti/virtuāli! Ir vēl varianti?

  • Trakais Trakais

    Atkal labi uzrakstīji. Visa sāls ir tajās sajūtās un vecajā labajā “Tev patīk tas, kas Tev padodas”. Signi, Tev padodas gana ātri un galvenais vienmērīgi noskriet maratonu! Es pēc šī ticu, ka spēsi pieveikt Vilkaču maratonu. Mazāk domāt, vairāk klausīt treneriem un izbaudīt gatavošanās sajūtas.

  • Ļoti labi noskriets! Apsveicu!

  • guncha guncha

    Skriet ātri ir forši, nu vari, ja gribi, reālajā maratonā pat Rīgas trasē domājams 3:30 noskrietu, TĀ TURĒT!…un skriešanu nevar pārvērtēt, pat snukera superzvaigznes skrien, lai uzturētu sevi formā! … :-), p.s. bet iespējams Jūsu devīzi neprotu iztulkot! :-)

  • Lauma Lauma

    Vareni. Kā tur bija – “Maratons nav ienaidnieks, kuru jāvinnē, bet draugs, ar kuru labi pavadīt laiku.”

  • .Linda .Linda

    Kā jau iekomentēju Facebookā – pa kuru laiku kļuvi tik ātrs? Visu cieņu, šef! :)

  • edGars

    Prīmā! Skriešanas un kopā būšanas svētki.
    Prieks, ka esi ieskrējies šogad.

  • Ozo

    Feini! Tā tik turēt! Kopumā apraksts un video pilnībā sauca uzskriet arī pašam kādu gabaliņu un nosprasut kādu mērķi!

    p.s. Papildus – pasniegšana un pasākums neatpalika no Kipčoges rekorda uzstādīšnas..

  • Mošķis Mošķis

    prātā nāk tas, kā Signis gatavojās savam pirmajam maratonam un kas no tā ir sanācis ilgtermiņā … kā jau te daudzi saka, visu izšķir slāpes! :D malacis, Tev izdevās, galvenais ir laicīgi nogulties ar skatu uz finišu ;)

  • Artis_Š Artis_Š

    visu cieņu par rezultātu! Iedvesmojoši!Tagad tikai atliek līdzīgi noskriet REĀLĀS sacensībās,ar ne tik ideāliem atbalstītājiem,trasi un laikapstākļiem,neaizmirstot arī par mīcīšanos startā pirmajā kilometrā un arī to,ka nevienās sacensībās maratona garums nav precīzi 42.2km,bet kā likums 42.65 vai pat virs 43km,kas dod minimums klāt +2min rezultātam vai vairāk.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.