Vienlaicīgi – arī Latvijas čempionāts šajā ultramaratona distancē!
Andris Dudels stāsta par sekmīgo piedalīšanos 2010. gada skrējienā. Rezultāti 2010.
Līdzigie raksti:
- Baltic seaside 100 km Cup
- Rīgas pusmaratona uzvaras kandidāti
- Pirmais Ozolnieku novada čempionāts 5 km distancē (papildināts ar bildēm)
- Latvijā notiekošo garo distanču skriešanas sacensību dalībnieku reitings – „Noskrien 2011”
- LSC atklātais čempionāts šosejas skriešanā – 1. kārta (papildināts ar bildēm)











km
- 
Apsveiciens visiem!
Super- apsveicu Latvijas vicečempionu!
Didzis malacis- arī 95 km. manam prātam ir kaut kas neaptverams!
Paldies visiem par līdzjušanu un atbalstu.Esmu ļoti apmierināts par visu,arī par to,ka pieņēmu grūto lēmumu izstāties apaļus 5 km pirms finiša – tiešām uznāca dīvainas sajūtas,ka salu un pilnīgi visu ķermeni pārņēma neciešams drebulis.Atlikušo distanci mierīgi varēju notipināt,jo vēl atlika ap 3,5 stundām līdz kontrollaika beigām,bet nu prātiņš kaučkāds vēl bija,jo veselība mums visiem ir pirmā vietā.Tomēr sākumā pārķēru tempu,vajadzēja stipri lēnāk virzīties uz priekšu.Par svaru – to “uzaudzēju” pēc Prāgas maratona,maz sanāca uzskriet,varbūt pat apzināti,tagad man ir mans ideālais svars – 84kg,par svaru īpaši nesaspringstu,jo skrienu tikai pats sava prieka pēc.Pirmsstarta naktī vispār nebija iespējams pagulēt – NIDAS vasaras sezonas atklāšanas koncerts-baļļuks simts metru attālumā no mūsu apmešanās vietas,protams lielais uztraukums pirms dullā starta,nekad nebiju pievārējis vairāk par maratona distanci.Jauki bija arī satikt EDGARU,kurš parādījās jau man diezgan smagā brīdī – man skriešanas solis bija pat lēnāks par viņa iešanu.Vēl visam pāri tas,ka jau no 75km izslēdzās mans Garmins.
Didzi, tātad esi bijis krietni izturīgāks par Garminu, tas labi. :) Paldies par stāstu.
Nez, varbūt varēji kādu stundiņu atpūsties, uzēst, uzvilkt siltāku jaku – un pēc tam pabeigt?… Bet nu labi, man jau te viegli mīkstā krēslā pie monitora spriedelēt…
Varēju,protams,bet nu esmu apmierināts ar to kā ir.100-ks tāpat kritīs,un netikai.
Didzi ar to “ne tikai” Tu nebaidi mūs un Monblānu:)
Par Monblānu nedomāju gan(Gatis no Maratona iet uz šo – SAVU LIELO SAPNI).Šajās dienās dzīvojot tādā kompānijā kā Andris,Arne,Aigars, esmu iepīts domās par 100-ku,diennakts skriešanu .
Par diennakti nākamsezon Polijā tika runāts visai nopietni.
Vai līdz ar šiem 100-niekiem un diennakts skrējieniem mēs nebūsim pazaudējuši pāris maratonistus? :)
Ceru, ka nepazaudēsim gan, jo maratons viņiem varētu būt kā tāds pusgarais treniņš:)
Par šo tēmu pēc finiša runāju ar Andri un Aigaru. Tas, ka 100nieks vai diennakts sačakarē visu sezonu ir mīts. Vienu sezonā var. Vīru ieteikums bija vēl labāks – nākamajā vīkendā jāapskatās kāds 3 – 10 km mačs un personīgais rekords garantēts, jo organismam iestāsies superkompensācija.
Didzis tagad zināšanas būs sasmēlies, jo visas trīs dienas bija kopā ar Andri, Aigaru un Arni.
Aivars tīri labi rīmējas šajā sarakstā:)
Jā,šādu spečuku kompānijā pabūt,tas vien ir ko vērts – ANDRIM pūrā ap 100 maratoniem vien/ ARNEM šis jau bija 10-ais simtnieks/ AIGARS rūdījies murjāņu soļotāju kalvē – pieņēma ANDRA uzaicinājumu piedalīties 100-kā ceturtdienas vakarā .Man tāpat kā AINĀRAM tika skaidrots,ka nākamnedēļ skrienot kaut maratonu – personīgais garentēts,to man nesaprast .
Kad ar vīriem pēc finiša runājām, sarunā iestājās pauze un jutu vērtējošus skatienus. Es vienkārši ieminējos, ka skrienu pusotru gadu, pagājušajā sezonā esmu noskrējis 2 maratonus un 1 pusmaratonu, šogad kā tempa turētājs notipinājis NRM pusīti. Ar to visa mana pieredze beidzas.
AINARS – tas ir cits stāsts. Īsāk – AINARS ir MONSTRS.
Kā būtu ja būtu. Varbūt organizatoriem vajadzētu piedomāt par tāda tusiņ-ļembasta saskaņošanu @ attiecīgi – lai tāds netiktu rīkots pirms šādiem mačiem. Veselīgs miegs daudz ko izšķir. Sīkumu, patiesībā, nav.
Jebkurā gadījumā, visu cieņu Jums, vīri!
Man ir sajūta, ka Didzis vēl revanšēsies un ar uzviju.
Aigar,
Pēteris, piemēram, apmetās iepriekšējā miestā Jodkrantē, kur klusums bija. Tāpat teicās acis neaizvēris, jo lampu drudzis ir riktīgākais.
Ainār par saviem talantiem iesaku Tev klusēt, citādi tās ziņas aizies starptautiski un kāds kenijiešu maratonistu stallis izdomās taisīt pret Tevi atentātu:D
Un vispār Ainār, Tu man atgādini tautisko deju dejotāju ar lielu pieredzi, kas pēc būtības ir tāda pati skriešana, tikai pakaļ meitēnam vilainē un saktās:D
sm72,
tas tiesa, tikai uz skatuves vēl arī jāsmaida pat ja nevari kājas pavilkt. Ja šitā rēķinām, tad nu man, protams, sanāk gadu 25 fiziskā bāze. Un 14 gadu pauze ar paciņu cigarešu dienā pirms skriešanas karjeras uzsākšanas īsi pirms 40 gadiem:)
Ainār- meistarību nenopīpēsi (brīvs pārfrāzējums un tulkojums):)