Pašlaik ar komentēšanu noskrien.lv ir bēdīgi, kā būsiet ievērojuši… Foruma vairs nav; kalendārā izteikties var tikai pēc notikuma (ja nav administratora tiesību).
Tomēr liekas − viens no Latvijas gada notikumiem taku skriešanā (iespējams, galvenais?) būtu pelnījis vietiņu arī šajā lapā, kur to aprunāt. Gan jau noprotat, kas domāts :)
Līdzīga iespēja pienākas arī citiem pasākumiem ārpus lielceļa (road) un stadiona. Vēl mums divi Stirnu buka posmi gaidāmi, Siguldas gravu baudīšana LČ statusā, Taurlandia pussimts… un vēl šis tas. Jaunā Noskrien Ziemu sezona pēc nepilniem 4 mēnešiem.
Varam izteikties šeit − apakšā, komentāros. Droši! Par jebko, kas ar LV taku skrējieniem saistīts. Tāpat, kā darītu pie attiecīgā kalendāra notikuma/pasākuma.
Ticu, ka vismaz dažiem interesentiem kādā brīdī būs, ko teikt par kādu maču. :)
Noskrien! Uzraksti!


km
-
Lūdzu izmantot.
Ticu: vismaz tuvākajā nedēļā kādam būs, ko teikt :) Ceru, ka arī turpmāk.
Varu tikai novēlēt veiksmi visiem Gauja trail! Izklausās traki grūti un visādā ziņā traki, un es nekad neesmu bijusi tik apmierināta ar to, ka kaut kur nepiedalos :D
Varēja saukt arī par TGC = “traki grūti Cēsīs”? :))
…
Garākā jeb trejakmeņu distance (100 K) tam varētu atbilst.
50 K jau šķiet cilvēcīgāka, kā arī 2. augusta datumam piemērotāka :) … Vēl atceros to reizi pirms 12 gadiem, ar kūkas baudīšanu centrālajā – Vienības laukumā :))
Gluži kā apstiprinājums manām domām par 50 K distanci – nejauši pamanīju, ka arī Teikas kaimiņiene tajā startēs. Tā, kura pērn laipni aizveda līdz Bebrenei – un arī piebeidza turienes Vilku…
Turēšu īkšķi (cik nu sanāks) par kolēģes diviem akmeņiem! :)
Gauja trail bija foršs pasākums. Neskrēju gan, palīdzēju kā brīvprātīgā. Pavilka nostaļģiju par senajiem laikiem un Cēsu Eko trail.
“Gauja ir Cēsu Eko šodien” :)
Anduli, nevaru piekrist, organižešanas līmenis ir 10 kārtas labāks nekā Cēsu Eko.
Pasākums nereāli foršs, lai arī man DNF, tomēr sajūtas itkā tas nemaz nebūtu Latvijā. Fantastiski labi kontrolpunkti, vienkārši netaicami labs atbalsts, un skriešana – nu, kā jau skriešana. Vieglāk, grūtāk, utt. Bet forši. Nevienu brīdi nenožēloju ne dalību, ne savu DNF. Izbaudīju visu sprektru. No pacilātības līdz bedreiz, atdzimšanai un tad vēl ritīgālai bedrei un sāpēm, un sapratnei, ka turpināt nav jēgas.