Pasākumu organizē biedrība – Baltā Kalna komanda (Baltais Kalns).
BK Mežkalnu Rings notiks jau otro reizi, 2016. gada 29. oktobrī slēpošanas un atpūtas kompleksā “Mežkalni”, Baldonē.
Tās nav sacensības, kurās uzvarēs ātrākie. Tas ir izturības pasākums, kurā jāvirzās pa noteiktu maršrutu, atkārtoti pārvarot dažāda tipa šķēršļus brīvā dabā. Uzvarētāji būs visi, kuri spēs veikt Baltā Kalna noteikto raundu (apļu) skaitu noteiktajā kontrollaikā – 12 stundās. Šis skaits tiks izziņots starta instruktāžas laikā.
Ringam var pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu.
Ringa garums ir aptuveni 2,5 kilometri. Virzība Ringā lielāko apļa daļu notiks pa stāvām kalnu nogāzēm. Viena apļa ietvaros dalībniekam jāpārvar vismaz simts augstuma metru. Pasākuma mērķis ir radīt unikālu izturības pasākumu, izmantojot Latvijas lielāko bagātību – dabu (mežus, kalnus, purvus), kurā dalībnieki varētu pārbaudīt un paplašināt savu spēju robežas, tā pilnveidojoties.
Ringa dalībnieki var startēt pa vienam, divatā vai četriniekā. Startējot divatā vai četriniekā, kopējo apļu skaitu var sadalīt komandas starpā pēc pašu spējām un vēlmes, dodoties trasē kopā vai pa vienam.
Jautājumu un neskaidrību gadījumā raksti uz merce@baltaiskalns.lv.
Nolikums publicēts arī skriesim.lv.
km 
-
Sajūtu inženieri no Baltā Kalna piedāvā interesantu un paugurainu iespēju pamocīties brīvā dabā.
Pašreizējā cena nemainīsies līdz 31. augustam. Vērtība – varētu būt lielāka! :)
Varbūt kāds brauc uz šo pasākumu ar auto no Rīgas un var paķert līdzi 2 cilvēkus? Ja ne uz pasākumu tad kaut vai tikai atpakaļ :)
Dalībnieki, pastāstiet (uzrakstiet), kā bija?
Vai arī… par šo Mērci jau top blogi? :)
Pēc daudzkārtēja lasītāju lūguma (Andulis tepat augstāk ieminējās), uzdrukāšu pāris rindas. Pasākums dikti patīkams, noteikti ierindojas manā šīgada TOP3.
Kas notiek, ja mikslī sajauc Pēdējās nakts sapni, Stipro skrējienu un Stirnu buku? Tad notiek Rings…
Viens teikums no nolikuma: “Tās nav sacensības, kurās uzvarēs ātrākie. Tas ir izturības pārbaudījums, kur uzvarētāji būs visi, kuri spēs veikt Baltā Kalna noteikto raundu (apļu) skaitu 12 stundu kontrollaikā.”
Aiz vārdiem “izturības pārbaudījums” šeit slēpjas 2,5 km aplis ar 12 šķēršļiem. Aiz vārdiem “2,5km” aplis slēpjas Riekstukalns un tuvīnie kalni un lejas. Interesanti, ka neviens metrs nebija līdzens – vai nu kalnup vai lejup.
Aiz 12 šķērsļiem slēpjas kāpjami, lienami, raujami, dubļaini, ūdeņaini, smilšaini un elektrībaini šķēršļi. Esi uzvarētājs, ja veic vismaz 12 apļus, bet vispār jo vairāk, jo labāk. :)
Papildšķērslis – koka bluķis (smuki izgrebta galva), svarā ap 20 kg, kas jāstiepj visu apli līdzi. Pirmajā aplī tā tika pērnajam uzvarētājam. Pēc tam, kad aplis veikts, tā tiek nodota nākamajam dalībniekam, kurš neveiksmīgā momentā atrodas pie bulku galda. Nākamais ņem uz kupra un bēdīgs lēnām stiepj pa riņķi. Jā, pareizi sapratāt – dabūt galvu neviens nevēlas un bēg kā krupis no stārķa. Kādam tāpat vienmēr nepaveicas. Varbūt sarežģīti izklausās, bet dzīvē viss ir kā četrreizpieci.
Tā kā starts 12os dienā un finišs 12os pievakarē, tad liela daļa laika bija jāpavada tumsā ar špukturīti uz pieres. Taciņas un celiņi pēc vairāku tūkstošu reižu pārdipināšanas tādi kā slideni paliek. Bonusā vēl lietus.
Kā ta man pašam veicās – ha, ņēmu un uzvarēju. Tiesa gan, savā solo klasē, jo par absolūtiem uzvarētājiem kļuva duo komandā startējis pāris, kas katrs veica 21 apli. Man 20. Galvenā un vienīgā balva – tā pati 20 kg koka galva, ha.
Sausais atlikums – no rāpšanās pāri sienām pa reizei sarāva krampis abas kājas un labo roku ar pie reizes. Līdz šim ar krampjiem man bijusi maza saskare, šeit uzreiz trīs vietās. Tas bija interesanti.
Slapjais atlikums – smiltis bija visur – galvā, ausīs, nagos, degunā, nemaz nerunājot par kilo iekš drēbēm. Tas bija interesanti.
Kopējais atlikums – ja skriešanas sacensībās pēc 30km (vai kādām 3h) jau vaidu pēc žēlastības, tad šeit nokalnēs īzī pīzī lejup vicoju vēl pēc padsmit stundām. Tiesa, kalnup ejot, vairāk izmantoju rokas kā kājas.
Kopuma vājprātā foršs izēšanās pasākums (pēc katra apļa strēbu kolu kā negudrs, plus stūmu māgā visu, kas uz galda) ar kāpšanas un skriešanas elementiem. Runājot absolūtos kilometros – kurās gan vēl sacensībās pieveicot 42km aptuveni 10 stundās, var dabūt pirmo pleķi?
Sieru_Silve_Savilks – tik labs apraksts! Super! :)
Vēl piebilde par šķēršļiem – ja kādu šķērsli nevar veikt (nevar nevis negrib) – jāuztaisa 30 pietupieni un var doties tālāk. Bet nu pēc tām pāris stundām pa kalniem augšā un lejā tie pietupieni arī nebija viegli.
Visi šķēršļi nebija aktīvi visu Ringa laiku, sākumā mazāk šķēršļi, ar katru apli palika vairāk. Kāds šķērslis atvērās un pēc pāris apļiem aizvērās, kāds atvērās un bija aktīvs visu laiku. Šķiet nebija 2 pilnīgi vienādi apļi.
Pasākumā kopējā atmosfēra bija fantastiska – tiesneši pie šķēršļiem ar padomu izpalīdzīgi, interesanti sarunu biedri, spēja arī iedrošināt :) Visi smaidīgi un draudzīgi. Šķēršļi ar izdomu.
Par to kā man gāja vienā vārdā – superīgi! :D Mazliet plašāk – ar saviem 12 apļiem tiku galā aptuveni 9 stundās. Pēc pus distances sāku taisīt pietupienus – rokām pietika spēka lai tiktu pāri 2,4m sienai, bet nepietika spēka citam šķērslim, kurš bija principā tikai uz roku spēku. Līdz ar tumsas iestāšanos sāka līt lietus un tā kā man līdzi bija tikai 2 drēbju komplekti, līdz tiem 21:00 biju cauri slapja jau 2 reizes. Savu biju izpildījusi – uzvarējusi Ringu. Izlēmu vairs neturpināt. Pēc 12 apļu pieveikšanas biju slapja, nosalusi, izsalkusi, bet laimīga :D
Līšanas un rāpšanās rezultātā arī mazliet traumējos – rokas no elkoņiem līdz plaukstām un kājas no ceļgaliem līdz potītēm zilumos un nobrāzumos. Šķiet ka ceļgalu esmu traumējusi arī mazliet vairāk. Pēc pasākuma muskuļi rokām sāpēja tik ļoti, ka likās ka rokas iepriekš neesmu izmantojusi vispār un pati sīkākā darbība sagādāja grūtības. :)
Vai bija vērts piedalīties? Protams! To varu teikt nedomājot.
Vai piedalīšos nākamgad? Pirms pasākuma minēju, ka tas ir tikai vienas reizes pasākums, lai pārbaudītu savus spēkus. Bet vai mainīju domas, to laiks rādīs :D