Kenijā dzīvojošais Latvijas skrējējs Artūrs Bareiķis svētdien sasniedza jaunu rekordu 50 kilometru skriešanā un tuvākā laikā metīs izaicinājumu savam bērnības sapnim, un centīsies izpildīt Olimpisko normatīvu maratonā. Nelielā intervijā par treniņiem, Dohu un maratonu arī pie mums.
Kāda ir Latvijas rekordista 50km treniņu nedēļa?
Parasti trenējos ap 140km līdz 230km nedēļā. Atrodos Kenijā un trenējos 2400 metros virs jūras līmeņa. Šāda izskatījās mana treniņu nedēļa mēnesi pirms 50km sacensībām:
| Rīts | Vakars | |
| Pirmdien | 75 minūtes kross 5:00 min/km | 75 min kross vakara 5:00 min/km |
| Otrdien | 10km kross 5:00 min/km | 8km viegli + 8km 3:45 + 5×200 35 sec + 4km viegli |
| Trešdiena | 8km 5:00 min/km | 25km 5:00 min/km |
| Ceturtdiena | 10km 5:00 min/km | 16km 4:10 min/km |
| Piektdiena | 8km 5:00 min/km | 23km 4:20 min/km |
| Sestdiena | 14km 5:20 min/km | 16km 4:18 min/km |
| Svētdiena | 25-30 km lēni pa mežu 5:00 līdz 6:00 min/km | |
Pārsvarā visi skrējieni pa kalniem, kalnos ir grūti trenēt ātrumu, galveno uzsvaru liku uz kilometru ielikšanu.
Gāji uz rekordu?
Kad skrēju Dohā, gribēju uzstādīt rekordu, bet nesanāca. Vienmēr bijusi doma, ka es varu noskriet 50km ar labu laiku. 2014.gadā noskrēju 12 maratonus. Bet 50km ir tāda distance, ka var noskriet labi un slikti, un ļoti ir atkarīgs no tā, kā veicas tajā konkrētajā dienā. Dohā man pulss jau bija 170 no pirmā kilometra, bet šajās sacensībās nevienā brīdī nesasniedzu tik augstu pulsu. Man mērķis bija skriet turot pulsu 150 līdz 165, un tas arī izdevās. Parasti 170 man ir maratona pulss. Rekordi vienmēr tiek uzlaboti agrāk vai vēlāk, un nešaubos, ka kāds cits vai pat es pats labošu šo rekordu šī gada laikā.
Kādas bija sacensības? Kurš brīdis bija grūtākais?
Sacensības bija Amerikas čempionāts 50 kilometros Ņujorkā un trase piecos apļos pa desmit kilometriem. Šoreiz nebija grūti, Dohā jau elpoju kā zilonis pēc pirmā kilometra, bet Ņujorkā bija grūts tikai pēdējais kilometrs, jo sāku bišku ātrāk skriet. Sapratu, ka var izskriet zem 3:05 (LR 3:04:40), un tad sāku just nogurumu. Man parasti aukstos laika apstākļos nav problēmas skriet šādā tempā. Vienkārši mēģināju katrus 5km veikt 18:20 līdz 18:30 robežās un pēdējie 5km bija ātrākie.
Kurš ir labākais garo distanču skrējējs Latvijā?
Labākais skrējējs Latvijā ir mans draugs Valērijs Žolnerovičs. Viņš ir savā klasē un visi pārējie ir citā līmenī aiz viņa. Valērijs uzstāda standartu, kuram mēs visi gribam tikt tuvāk, un tas visus motivē. Ja runa ir tikai par maratonu, tad, protams, Žolnerovičs, Roze, Višķers, Macuks, Zaķis, Girgensons.
Un kuri varētu tikt uz Rio?
Uz Rio Valērijs ir izpildījis normatīvu. Domāju Višķers un Roze varētu izpildīt. Girgensonam teorētiski vajadzētu bez problēmām izskriet zem 2:19, bet maratons ir 42km un pieredze dod daudz ko. Bet es domāju šie ir cilvēki, kas varētu vēl izskriet.
Mēs Tevi redzēsim olimpiskajā maratona trasē?
Protams. Pats ticu, ka arī varu izskriet, bet nu laiks rādīs, kā viss sanāks. Jātrenējas un jātic. Gribētos būt Rio, bet ar gribēšanu vien nepietiks un līdz ar to ir jātrenējas, jātic sev, un tajā diena jāizpilda viss, kā ieplānots un vienmēr jāskrien ar prieku. Es ceru, ka es būšu uz starta līnijas Rio. Tas piepildītu manu bērnības sapni.
Kāpēc 50km un nevis maratons?
Nu pēdējā laikā esmu daudz strādājis par “pacemaker.” Korejā, Ķīnā un Austrālijā. Es palīdzu skrējējām līdz 30.km pa 3:28 uz kilometru turēt tempu, vai, kad tas jādara visu distanci, tad pa 3:40 uz kilometru. Tas man devis lielu pieredzi. Noskriet maratonu pa 2:28 līdz 2:35 varu viegli pat katru nedēļu. Bet ir jāstrādā vairāk uz maratona ātruma tempu – 3:15 līdz 3:20 uz kilometru tempu. Man vajadzēja atiet no maratona, jo tā distance man nesanāca daudzas reizes, un man patīk jauni izaicinājumi un gribējās kaut ko citu izmēģināt. Es esmu gribējis izpildīt normatīvu un noskriet maratonu zem 2:19, bet abas reizes izstājos. Tiku Berlīnē līdz 28.km ar 2:19 tempu, bet tad izstājos. Domāju, ka pēc 50km man nav problēmas ar izturību, bet pašlaik jāuzlabo vidējais ātrums.
Kas notika Dohā?
Es īsti nezinu, kas notika Dohā, bet man bija problēmas ar elpošanu un ar Ahileju. Bet, kā saka, pats biju vainīgs, varbūt pieļāvu kļūdas treniņos. Tādā klimatā biju skrējis Jamaikā, un it kā problēmas nebija. Šoreiz kalni Kenijā elpošanai nedeva nekādu plusu, bet vairāk mīnusus. Dohā es vēl atgriezīšos kādreiz, bet tagad Rio ir galvenais mērķis un pārējais nav tik svarīgi.
Treniņiem Kenijā ir jēga?
Nu, par treniņiem runājot, ir tā, ka grūti paskriet ātri. Ja, piemēram, Kenijā skrienu ar 75% pulsu (kurš man ir 145), tad vidējais ātrums ir 4:30 līdz 4:45 uz kilometru, bet, kad Čikāgā, tad 3:45 līdz 4:10. Tā ir baigā starpība. Kenijā vienmēr skrienu lēni un pat Ņujorkas 50km nebija grūti. Kenijā viss ir ļoti smagi un tur es nevaru 16km noskriet 50km tempā. Bet man kalni palīdz vieglāk elpot pēc tam, kad esmu jūras līmenī un ceru, ka tas ļaus sagatavoties labam maratonam kaut kad pavasara beigās. Man sieva ir kenijiete, un mums ir dēls Armins, kurš piedzima Kenijā! Domāju, ka tā arī dzīvošu starp ASV, Keniju un Latviju, jo tagad visās trīs valstīs ir mana ģimene.
km 
-
Veiksmi.. Tikai jautājums paliek, kur viņš normāli dabūs to ātrumu, lai varētu pa 3:15 skriet, jo visi tie treniņi viņam tādi salīdzinoši “lēni” izskatās.
Tikai tie “lēnie” treniņi notiek augstkalnē, kam ir milzīga nozīme.
Vajag taču izlasīt pirms komentēt, tur taču ir minēts piemērs kāds ir ātrums skrienot citur, kad šajā vietā ir skriets ar tādu ātrumu.
Inga_K – to es saprotu, bet manuprāt jebkurā gadījumā muskulatūrai vajag pierast skriet pie attiecīgā ātruma. T.i. var jau būt tā aerobā kapacitāte tur milzīga, bet arī pašām kājām jāiemāca kustēties tajā ātrumā.
Man patīk, kā Dziņa zina, vai es esmu vai neesmu izlasījis :) Jā, tur viņš teica, ka temps Čikāgā ir pat par 30-50sek/km ātrāks nekā augstkalnē, bet tāpat viņš arī teica, ka ir stipri jāpiestrādā tieši pie tā maratona tempa.. Un, ja tur viņam Kenijā nav normāli “gludas virsmas”, uz kuras skriet ar to maratona ātrumu (un vēl lielāku), tad visa pasaules izturība manuprāt viņam neļaus kvalificēties, jo izturīgs būs nenormāli, bet vajadzīgā ātruma nebūs. Kā reiz teica DS93 – lai skrietu ātri, ir arī treniņos jāskrien ātri un 5×200 1x nedēļā diez vai ļaus viņam attīstīt to vajadzīgo ātrumu ilglaicīgi.
p.s. es esmu pilnīgs diletants un neko daudz no tā visa nesaprotu, bet tas ir tas, ko es pa šiem dažiem saviem skriešanas gadiem esmu (varbūt nepareizi) sapratis.
Raimi, nu ir jau ne tikai tas kāju kustināšanas ātrums, ja Tev ir vairāk skābekļa muskuļiem, tad arī kājas vari ātrāk kustināt, un tas, kas norādīts raksta sākumā – nu tā ir tikai viena nedēļa, un tur ir gan lēnie, gan ātrāki skrējieni, gan pavisam ātri skrējieni. Galu galā – fakti runā paši par sevi – rekords jau ir uzstādīts ;)
Inga, es piekrītu praktiski visam, ko saki.. Un gan jau, ka viņam visas nedēļas nav vienādas. Es pieķēros tīri pie tā, ka viņš pats teica, ka grūti viņam savā dzīvesvietā pildīt ātruma darbus, kas arī saskanēja ar to nedēļas plānu. Tāpat es pieturos, ka ir jāskrien treniņos ātri (arī, ja tā ir augstkalne), ja grib skriet sacensībās ātri (tas varbūt neattiecas uz amatieru-iesācēju rezultātiem, bet manuprāt viennozīmīgi attiecas uz RIO normatīva skrējieniem).
Ja par to rekordu – starp 3:40min/km (50k NR) un 3:17min/km (RIO Q) sacensību tempu manuprāt ir tāda pati atšķirība kā starp 7min/km un 5min/km (ja ne lielāka). Tas tā – no saviem šīpavasara treniņiem, kur es diezgan daudz esmu skrējis pa 3:45-3:55, bet, kad bija jāuzskrien pa 3:30-3:20, uzreiz var just nenormālu atšķirību.
Bet es ar Tevi nestrīdos – cik zinu, pati arī visnotaļ centīgi trenē ātrumu un saproti, kāpēc es cepos.
Nu daudziem ir taisniba, 3:40 ar 3:17 ir starpiba, un protams vajag uztaisit vismaz 6 lidz 8 treninus kuros var redzet atrumu un pulsu un lactatu maratona tempam. Es parasti varu skriet maratonus ar 170 lidz 175 pulsam. Sis tika noskriets 158 videjais. Bet nu tiesi tapec esmu no kalniem nobraucis lai varetu patreneties ar atraku atrumu. Piemeram Kenya man gruti paskreit atrak ja nu es vienkarsi skrienu stadionam apkart bet es parsvara ieliku bazi Janvari un februari. Veiksmi visiem!
Arturs
Apsveicu Artūru ar LR rekorda uzspodrināšanu, gaidīšu kad kāds no ašajiem beidzot no 3h izlīdīs.
p.s. 28.05.2016. Daugavpilī LČ 50&100km, trase solās būt ātra…:)
Pēc nefinišētas distances Dohā šķita, ka tāds čiks vien ir, bet izrādās, ka kaut kāds pulveris tomēr iekšā ir, par ko ļoti liels prieks. Tas tikai kārtējo reizi pierāda, ka cilvēks nav mašīna, un pat ar mašīnām visādi reizēm gadās…
Apsveikumi arī no manis! :)
Raimi, jā, varētu šim piekrist, ja sacensības un treniņi notiktu vienā augstumā, bet, manuprāt, augstaklne tomēr iedod to papildus efektu, pat ja tur nav iespējams paskriet tempa treniņus plānotajā sacensību tempā. Un ja pirms mačiem nobrauc lejā un piestrādā pie ātruma, man liekas, ka visam vajadzētu sanākt, cik nu es no treniņiem, tempiem un augstkalnes saprotu.
Prieks, ka to Dohas parādu esi pats sev nokārtojis! :)
Kalnos ir loti viegli parmaukt, es pirmaja gada saku iet ar keniesiem treneties un daudz skrejieni bija pa 3:20- 3:40 bet beigas nevareju paskreit pat pa 5:00 jo partrenejos. Ir loti liela starpiba 2400 metri un viss kalnains nev lidzena tur neka, vai 1600 metros kalnos kur lidzens. 1600 metros loti maz vajag kaut ko mainit jo var atri skreit gandriz tik pat ka ap juras limeni, varbut tikai 5 lidz 10 sec km starpiba.
Artūr – paldies par komentāriem un dalīšanos ar pieredzi un veiksmi RIO normatīva izpildē!
Īsa un kodolīga intervija. Patika. Ļoti.
Atzīšos … “Ielīdu” facebook paskatīties sieviņu :) :) :)
Iespaidīgs rekorda uzlabojums. Ja atceramies, pirms trim mēnešiem tom noskrēja 3:10:51 Dohā. Jau tas likās pārliecinoši, Latvijas skrējējiem vismaz.
Mēģināju rezultātus šim svaigajam pasākumam sameklēt. Atradās kopējie un grupām. Līdz vāciešiem (DUV) tie vēl nav nokļuvuši; gan jau drīz būs.
Tomēr arī reizi nedēļā ir arī augstkalnē kautkas jāpaskrien ātri citadi tiešām organisms pierod pie viena ritma un nevar pārslēgt ātrumu uz atrāku pārnesumu,esmu arī mēnesi trenējies agrāk augstkalnē kur skrēju kilometrāžu un atgriežoties Latvījā vilkos gandrīz tadā pat tempā kā augstkalnē,elpot bija super viegli bet mēģinot skriet pa 3:20 uz kilometru ātri lūzu nost.Tagat labāk skrienu ātruma darbus elpojot caur trubiņu lai trenētu plaušas pie mazāka skābekļa daudzuma un efekts līdzīgs kā pēc augstkalnes.
Ja par kāju kustēšanās ātrumu, tad manuprāt es serpentīnā skrienu ar tādu pašu kāju kustēšanās ātrumu kā pa šoseju- vnk soļa platums atšķiras :)
Serpentīns sākas 1600 m augstumā un beidzas pie 2400 m, vai ne? :))
Piedod,Anduli- saprotu, ka skriet iistos kalnos nav tas, kas pa serpentiinu. Es vnk par kāju kustināšanas ātrumu aizdomājos ;)
Ja ir grūtāk skriet augstkalnu apstakljos, vai tad tas automātiski nozīmē samazinātu kadenci vai tikai temps samazinās?
Kalnos ir vieglāk skriet un kustēties, jo uz pleciem mazāka gaisa masa un brīvās krišanas paātrinājums arī nedaudz samazināts, līdz ar to skrējēja svars mazāks. Un plaušām mazāk skābekļa, ko laist asinsritē ;)
Man ir sanācis aplauzties. Kalnos nosēdēju ilgi un augstu. Skriet neskrēju (akmeņi vien, kur paskriesi). Pēc tam Valmierā 4 apļiem duka pietika, piekto nolūzu. Bet vispār forši ka dzeks trennējas!
Proporcionāli atšķirība starp 3:40/km un 3:17/km ir tāda pati kā starp 7:00/km un 6:16/km.
Augstkalnē mazāk skābekļa, attiecīgi mazāk taukus var sadedzināt, vairāk jāēd ogļhidrāti (arī skrienot).
Vai tu vari nodrošināt Itenā lētu dzīvošanu pie draugiem/paziņām dažiem latviešu skrējējiem, kas izdomātu aizbraukt patrenēties? Vismaz lai kaut kāda duša būtu. Skatos, ka booking.com rāda kosmiskas cenas par viesnīcu. Biļetes gan nav sliktas: 400EUR vienā virziena.
Brīnos, ka tu ne visai esi sajūsmā par augstkalnu pozitīvo ietekmi. Renato Canova tik visu laiku slavina tos apstākļus, kas viņa audzēkņiem ir Kenijā. Vēl man patika, ko raksta Redklifa savā grāmatā par augstkalni (tas gan par Font Romeo un 1800m):
“Given it is so much harder. 100 miles a week at altitude is equivalent of a good few more at sea level but without the extra stress on your body and joints. You can achieve the equivalent physiological benefits in terms of fitness and mental tougness with running fewer miles and thus less pounding than you could at sea level. … Finally, as any astmatic knows, dust mites dont survive higher than 1500m and for me, that is another important plus.”
Jebkurā gadījumā tas liekas liels pluss, ka var dabūt tādu pašu efektu, skrienot mazāk km.
Druupij, soļa platums vai garums Tev mainās skrienot serpentīnā? :)
dot – nevar uz tiem ātrumiem skatīties tīri proporcionāli – tad jau var pateikt, ka uztrenēties, lai 19km/h vietā skrietu 20km/h ir tikpat viegli kā 9.5km/h vietā 10km/h…
druupij – kāju kustēšanās ātrumu nodefinēju nepareizi, protams :) Saprotu, ka kadence tur baigi nemainās, bet nu tā ātrākā skriešana ir citādāka..
Mā, skrienot pret kalnu, vai kad esmu noguris, tad skrienu maziem solīšiem, ātri skrienot pa līdzenu virsmu – platākiem, bet bet kāju kustinašanas ātrums, jeb kadence man liekas, ka nemainās.
Druupij, es jau visu sapratu, tikai piesējos vārdiem :) Laikam vieni saka soļa garums, citi soļa platums. Neesmu ne skriešanas terminu, ne valodas eksperts.
raimism, var gan skatīties proporcionāli. Viss atkarīgs no tā cik tuvu esi savu spēju “griestiem”. Ja vienam “griesti” ir maratons 2h:30m, bet otram 3h:20m, tad pirmajam būs tikpat viegli skriet maratonu 2h:45m kā otrajam 3h:40m. Uz attālumiem gan tas nedarbojas, jo izturība ir sarežģītāka par ātrumu.
druupij, skriešana pa slīpumu ļoti atšķiras skriešanas pa plakni. Skrienot augšup vajag vairāk spēka, ko var uztrenēt arī plaknē, piemēram, ar riepu. Noskrējienos vajag līdzsvaru un muskuļus, kuri skrienot augšup un plaknē netiek noslogoti. Tāpēc plaknes skrējējiem noskrējieni ir vājā vieta. Un kadence mainās atkarībā no slīpuma, bet tas ir vairāk dēļ ātruma nevis paša slīpuma. Lielāks ātrums = lielāka kadence + garāks solis.
Nav viss tik rožaini ar augskalnu treniņiem. Sportisti, kuri slikti adaptējas augstumam, nevar trenēties ar pilnu atdevi un zaudē formu nevis to uzlabo. Ir metode “dzīvot augšā, trenēties lejā”, kas esot labāka par “dzīvot augšā, trenēties augšā”.
Nedaudz par augstkalnu treniņiem: https://en.wikipedia.org/wiki/Altitude_training
dot – es jau kā reiz runāju par sacensību tempu un spēju griestiem. Un tie, kas ir tuvu saviem spēju griestiem un ir elites līmenī, jūt pat katru sekundi uz km, kamēr pat diezgan skrienoši amatieri to tempa atšķirību bieži nejūt pat 10-20 sekunžu uz km (ja ne vairāk) robežās.
Iespējams, tie nejūtīgie amatieri ir pārāk tālu no savu spēju griestiem un bieži skrien sacensības treniņu tempā.
Es uzskatu Ka tik un ta sis records bus 2:55 sogad vai nakam gad. Anatolijs var zem 3:00 stundam noskriet , zakis ari var un Roze ️ja gribetu var ap 2:50 uzskreit . Piemeram es tiesi sim pasakumam negatavojos bet vienkarsi pec km bazes gribeju uzskreit ka treninu kas ari ta Bija videjais pulss 158 ️Kas ir 82%. Piemeram ️️ja zina cik atri treninos skrien tad sis pats 50km pa 325km ari ir iespejams. Record dod motivaciju citiem treneties un man nebija Galvenais parsteigt recordu bet noskriet labak neka es skreju Doha .
️️️Ja iet runa pa trenesanas tad nav obligati skriet atri daudz. Car skriet pa 5:00km un tas noskriet 5km pa 3:00 bez nekad neskriet pa 3:00!! Bet var ari lidz 300km nedela skriet un atrums atnak no ta ari .
Katram Viss strada savadak . Galvenais ir darit to ️Kas patik
Arcijs31, vidējais pulss bija 158, bet kāds pulss sacensībās ir pēc pirmā km un kāds finišā?
136-171 beigas pedejo judzi skreju uz maratonu pulsu.
Bet parsvara no 150 lidz 160 un tad pec maratona 160-164
https://www.strava.com/activities/510489086
Strava tur visu var paskatities , tur var skatities ka citi skrejeji trenejas forsa programma !
:️️”Ja iet runa pa trenesanas tad nav obligati skriet atri daudz. Car skriet pa 5:00km un tas noskriet 5km pa 3:00 bez nekad neskriet pa 3:00!! Bet var ari lidz 300km nedela skriet un atrums atnak no ta ari .”
wow..kaut kas jauns. jāsāk gatavoties 1500/5000m pēc jaunas metodes… “gan jau atvērsies ātrums no kvantitātes”. gribu redzēt pētījumu ,kas pierada to… skrienot lēni ,nekas netversies. tas der tikai iesācējiem,veterāniem un ULTRA-maratonistiem…
pa 2.19 maratonu nenoskriet ,ja treniņprocesā neskriet sacensību tempā ..
Arī ultramaratonisti tikai ar lēnu skriešanu un apjomu pie laba rezultāta netiks.
Zinu ,ka trenējas divi leiši (ar personīgiem pusmaratonā 1:06-1:07) ,kas izpildīja RIO normatīvu un noskrēja rudenī 2.15/2.16… trenējas primitīvi un skarbi,bet efektīvi,tā kā trenējās PSRS laikos. priekš tam vajadzīga stipra veselība, pacietība un neatlaidība …
Neviens jau nesak ka jaskrien leni vienmer :)
Es piemeram skrienu pa 5:00 km un varu iet uz noskreit 5×1000 pa 3:00 ar 90 sekundem bez problemam.
Var jau ari maratonu pa 2:27 noskriet kad leni skrien bet protams opitmali tas nav bet pateikt ka leni skriet neko nepanaks tas bisku nepareizi. Es kadu biju Korea dzeki kas skrien 2:12 maratonus mes skrejeam 10km no rita 5:30km, tad 20km pa dienu 5:00, and 10km vakara pa 5:00. Tad vienreiz nedela uzskrien 20km maratona tempa vai 60 min taja tempa.
Bet daudzi kas trenejas 5km latvija un knapi zem 15 noskrien kas uz atrumu visu laiku strada. Daudziem nav bazes skriesanas un bez bazes nekas labs nesanaks. Es ari ja gribetu 5km noskrietu pa 14:20 2 menesi laika bet ko tas dos. Es 14:57 skreju 4 dienas pec mana 2:27 maratona, bet nekadam sagatvosanam .
Bet nu tas mans padoms, tiem kas netic ka 90% vajag viegli, un 10 hard!!
4 lidz 6 nedelas lidz maratonam ir galvenais skriet maratona tempa , baze un kalnos tas nav vajadzigs. Bet 6 nedelas pirms maratona
4x5km 16:20 ar 1 km vieglak , vai 26km 317 tempa, 20x1km 3:15, protams tie ir vajadzigi, bet ja skrien 2oo lidz 230 km tad viss parejais ir lenaks.
Tad jau visi japani kas skrien 2:08 lidz 2:12 kaut ko nepareizu dara skrienot 250km nedelja kuri no tiem 180 ir 5:00 un lenak!
14.20 no 14.57 pa 60 dienam….40 sekundes uz 5000m.. es nebūtu tik pašpārliecināts..
5x1000m pa 3.00 caur 90sek.. neko nenozīmē..tādu treniņu bez īpašām problēmām var uztaisīt arī atlēts ar 15.15-15.20..
protams,kvantitāte ir svarīga. bet nav divu vienādu cilvēku. . un tas kas der japāņiem – neder eiropiešiem… jāņem vērā arī atšķirību mentalitātē…
tādu cilvēku kas skrien zem 2.20 maratonu un strādā reāli pilnu slodzi (40st.) Eiropā nav nemaz tik daudz.. eiropieši ir nedaudz par slinku tādiem varoņdarbiem..
DS- paradisu nakam gada ka var no 14:57 uz 14:20 izdarit kad panemsu pauzi no maratons :) Bus jauna motivacija 5km skriet.
Es treneju vienu dzeku kam 19 gadi bija vins visus skrejienus skreja pa 4:20 lidz 5:00, un pirmaja sasensiba izskrejea 31:40, un otra 30:47 bet nekada speeed workout!
Un vel viens kas skrien 14:17 kas reti kad skrien atri bet 2 stundas x3 nedela pa 5:00 ari
vajag paprovet visas metodes, un tapec mes skrienam ka var skriet ka gribi galvenais ir gala rezultats , vai leni vai atri. Varbut ari tev sanaks zem 14 skreit ja tu var uzlabot bazi !
Es jau nesaku ka
Divi puspro apspriež tempu, nebilstot, ka jālasa uzmanīgi un ne katrs organisms ir pielāgots tādiem apjomiem, tempiem un motivācijai ;)
Es arī neticu tam 14:20. Tad tu kļūtu par 2. ātrāko skrējēju pēdējo 20 gadu laikā. Pat Žolnerovičs nespēja skriet 14:20 2014. gadā, kaut uz kādu laiku tovasar bija pievērsies stadionam. Jurkevičs tovasar skrēja 14:22, kaut vizuāli varēja redzēt, ka tas viņam viegli nenāca. Prokopčuka PB ir 14:23min…
Ja par japāņiem, tad lielākā daļa pēc augstskolas beigšanas arī izbeidzās traumu dēļ, daudzi talanti pazūd. Citi eksperti saka, ka varētu konkurēt ar afrikāņiem maratonā, ja pareizāk trenētos. Un Artūr, tu jau pats regulāri gadu no gada traumējies.
Reti kuram cīpslas un saites var izturēt, skrienot 240km mēnesī, arī tādiem kas skrien 15:00min.
Nu jā, 240 km mēnesī nav joka lieta..
Arcijs31 –
1) laikam tavam puisim nedaudz vairāk talanta, nekā citiem 19 gadu veciem jauniešiem.. ja tu man teiktu, ka tavs audzēknis noskrēja pa 28:00 – 10km bez “speed workout”, tad es būtu pārsteigts. bet 31:40 cits var skriet nodarbojoties ar citu sporta veidu, skrienot 2xreiz nedēļā 10km.. ir arī tādi kā M. Pakarklis, kas smagi trenējas, bet dotības neļauj skriet zem 32:00.. vēlreiz atkārtošos, nav divu vienādu cilvēku…
2) ne jau pirmo gadu trenējos un daudz ko esmu izmēģinājis.. t.s. arī es esmu skrējis krietnu brīdi lielu apjomu ( 180km-200km nedēļā).. bet cilvēka organismu gribu salīdzināt ar “glāzi”. vienam tilpums 80ml,citam 500ml,nevar “ieliet” vairāk nekā var uzņemt organisms.. amatieris nevar trenēties kā profesionālais sportists.. lai skriet regulāri /nedēļā +120km man būtu vajadzīgs ieguldīt resursus atjaunošanas līdzekļos, šausmīgi piedomāt pie režīma un uztura., savādāk mani sagaida traumas un citas problēmas ar veselību.. .. Trenējos saudzīgi, varbūt pat pārāk, bet vismaz pa 10 gadiem man nebija nevienas traumas un pauzes garākas par nedēļu.. no tā ko daru regulāri 8-10 stundas nedēļā gūstu baudu un pozitīvās emocijas. priekš LV mēroga sacensībām un sētas mačiem Eiropā esmu konkurentspējigs , bet trenēties 25st. nedēļā nav ne velēšanas ,ne motivācijas, ne resursu..
matiss – nezinu kur tu izlasīji ,ka esmu “puspro”…
pamanīju ka tie latvieši ,kas tiešam ir spējīgi izpildīt kādu normatīvu, forumos un soc. tīklos nesēž un par saviem plāniem publiski nestāsta,un naudiņu sagatavošanai OS nevāc .. intervijās gan J.Viškers ,gan J.Girgrnsons ir visai pieticīgi..
DS- ️️ja Tev neka positiva ko teikt tad kada jega rakstit . Dzive jabut priecigiem pa visiem un nezinu Kapec tev negativi jaruna . ️️Ja mes varam nepiektist daudzam lietam bet negative gan nav pareiZi . Sis intervija tacu bija positiva un es dalijos ar skrejejien ️️ka es trenenos vienu no manas nedelas kad biju kalnos . Es sev ticu ️️ja nesanak zem 2:19 sogad sanaks pec 4 gadiem . Tagad visu to labako tev un Novelu tev skrejt atri and Lai visi tavi sapni piepildas !!
DS93, ja elites sportisti vairāk rakstītu soc.tīklos par to kā trenējas un kuri būs sezonas galvenie mači, no tā iegūtu visi. Katrā ziņā par to lasīt ir interesantāk kā par “slavenību” uzdzīvi dzeltenajā presē.
Labi.labi.. Sports.Miers.Draudzība. :)
Manuprār nerunāšanai 50% ir māņticība un otri 50% nepašparliecinātība.
Es teiktu, ka nerunāšana ir gudrība. Mēs visi labi zinām, kas gāžas pār to galvām, kas izlielās, bet nesasniedz mērķi.
Runāšana sudrabs, klusēšana – zelts! Tikai ne eksāmenā!
Signi, es teiktu, ka nerunāšana ir 95% māņticība…un pašpārliecinātība nav labi, pārliecība gan :) ja iet runa par maratonu tad ir grūti ko sacīt, jo 2-3h laikā var notikt daudz kas, bet tiem kuri skrien īsākas distances – līdz 10-15km ir vieglāk prognozēt savas iespējas ;)
Man arī liekas, ka nerunāšana vairāk ir māņticība. Tikai apsveicami, ka mērķi netiek slēpti. Cita lieta, ka, raugoties no malas, tie mērķi liekas pārāk augsti. Man kaut kā liekas, ka skriešanā visam tomēr jānotiek pakāpeniski.
bebrs, ar katru noskrieto maratonu savu spēju prognozes kļūst precīzākas.
nekad nevienu pirms starta neēsmu dzirdējis solījumus noskriet konkrētus rezultātus(organizatoru preses konferences neskaitās, jo tajās bieži vien ir jāsaka viss lai piesaistītu publiku). Jā dot, kaut kādā ziņā tev taisnība, bet mainoties trasēm līdzskrējējiem(citiem – konkurentiem), laika apstākļiem, neparedzētai sāpei utt.utt. tik un tā to grūti prognozēt :)
essnee, ja gudrība ir kompleksaina klusēšana un bailes Tavā izpratnē, tad nevajag sevi mānīt un jācīnās ar kompleksiem un bailēm;) Mani personīgi neuztrauc dažu “ļurkabikšu” kritika un ļauns prieks, ja kaut kas man nav sanācis, kā tika plānots!
Galu galā “ļurkabikšiem” nav savrīgi, lai pašiem kas izdotos, bet gan, lai citiem neizdotos;) Tāpēc arī viņi neko nesasniedz!
Pilnībā piekrītu Mareka domai. ;)
sm72 vai Tu esi kādreiz publiski(komentāros) kritizēts? jo visbiežāk jau pēc finiša nepajautā kas u kā bija, komentētājiem tiek(visbiežāk) piedāvāti tikai cipari, bet ne izklāsts par notikušo.
Es bieži tieku publiski kritizēts :) Man gan no tā ne silts, ne auksts, bet, protams, vienalga piekrītu sm72 par ~100%!
Es arī piekrītu sm72. Mani gan parasti uzjautrina, kad kāds, kas mani nepazīst, zin labāk kā vajag darīt un kā tas uzlabotu rezultātus :D
+ tas nav tikai skrējējiem – ātrumlaivas, rallijs, hokejs – visur ir spečuki :D
Saistībā ar publisku mērķu izziņošanu bija runa par LV vadošajiem skrējējiem, kurus, man liekas, šajā ziņā īsti nevar salīdzināt amatieru skrējējiem.
Ja amatieris var pilnīgi neiespringt, ko citi teiks par viņa mērķiem un to izpildi, tad vadošajiem skrējējiem tomēr ir vairāk jāpiedomā. Ir kaut kādi savi atbalstītāji un sponsori, gribas piesaistīt jaunus un jādomā kādu iespaidu par sevi rada. Par to pašu Višķeru runājot, diez vai daudzi gribēs iet pie viņa trenēties, ja viņš regulāri izziņos ļoti ambiciozus mērķus un pārsvarā tos nesasniegs.
Tikmēr arī LVS pārpublicējusi šo rakstu pie sevis –
http://lat-athletics.lv/15032016-jauns_rekords_50km_3_04_40https://athletics.lv/index.php/lv/article/1906/jauns-rekords-50km-30440 Glīti :)Par klusēšanu. Kas priecājas par kāda neveiksmēm un problēmām? Ja nu vienīgi skauģi un nelabvēļi. Tad kāpēc tos iepriecināt? Piemēram, atkarībā no sev uzstādītā mērķa, noskriets maratons var būt personīga izgāšanās vai sasniegums, citiem redzams ir tikai finiša laiks. Jā, un ‘Neskati vīru pēc cepures(vai biksēm)’, domāju jebkuram gadās kādreiz sīks ļauns prieciņš par kāda neveiksmēm, neatkarīgi no viņa paša sasniegumiem, materiālā stāvokļa vai valkājamā apģērba.
Arcijs31 sveicieni ar rekordu!
Varbūt padalies pāris rindkopās par savu uzturu (Visēdājs? Zālēdājs? “Zāļēdājs”? Kas treniņos, sacīkstēs?) un atpūtu (Cik stundas miegam? Vai ir diendusa starp rīta un vakara treniņiem?) Paldies!
Spriežot pēc pēdējā bloga ieraksta, tas uzturs varētu būt diezgan ekstremāls. Cik saprotu, tad dienu pirms starta pārtika praktiski tikai no konfektēm un 2l Coca-cola (700g OH!!!).
Šeit tad arī 5 gadu apkopojums, kā tas viss ar Rio beidzās
http://artursbareikis.blogspot.com/2016/06/not-all-dreams-come-true-but-sometimes.html
Kā tur galu galā ar tiem 14:20 viss beidzās? Cik sapratu tā ari paliek tikai uz papīra?