Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums.
Tu kļūsi veselīgāks. Skriešana un, protams, jebkura fiziska aktivitāte, padara parastu cilvēku veselīgāku. Uzlabojas asinsrite, sirds paliek stiprāka un tu nokļūsti tālāk no visādām sirds problēmām. Regulāra skriešana nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, jo, piemēram, Amerikā no katrām trim miršanām viena ir saistīta ar šis sistēmas atteikumiem. Bet pirms tu sāc skriet un tev ir kaut mazākās aizdomas par savu sirdi, dodies pie ārsta, un viņš ieteiks, kā labāk uzsākt šo patīkamo nodarbi, nenodarot sev ļaunumu. Pamudinājumam pateikšu, ka skriešana samazina sliktā holesterīna līmeni asinīs un meitenēm īpašās dienas vieglāk panesamas.
Tu kļūsi laimīgāks. Kādā rakstā lasīju, ka “jau pēc pirmās nodarbības ir zināma eiforija, jo organisms fizisko aktivitāšu iespaidā izstrādā endorfīnu, kas rada labsajūtu.” Endorfīniem, kas pēc uzbūves ir līdzīgs morfīnam un heroīnam, izdaloties uz cilvēku tiek atstāts nomierinošs un vienlaikus imūnsistēmu uzlabojošs efekts. Skrienot tu paliksi ne tikai priecīgāks, bet mazāk slimosi. Un ja neproti pasmieties par sevi un citiem, tad skrien, jo smejoties arī izdalās endorfīns.
Tu ēdīsi labāk. Ja tu skriesi no rīta, tad ātri vien sapratīsi, ka diena labāk sākas ar auzu pārslu putru un nevis klasiskām angļu brokastīm. Ja tu skriesi vakaros, tad tev būs regulāras pusdienas, jo zināsi, ka vairākas stundas pirms skriešanas nebūtu labi ēst. Un pēc skriešanas tev vairāk gribēsies ko svaigu un vieglu, un nevis karbonādi ar ceptiem kartupeļiem. Skrienot ātri vien tu sapratīsi ka ēšana ir tava degviela, un Statoila desiņas ar kolu nav tas labākais variants. Ne vienmēr, bet skrienot tu sāc ēst veselīgāk.
Un kļūsi tievāks. Resnums nav netikums tikai dažos gadījumos, bet pārsvarā tas ir dēļ nepareizas ēšanas un pārāk mazas fiziskās aktivitātes. Zviedrijā 90% iedzīvotāju regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, Latvijā 30% un neregulāri. Skrienot un nemainot savus ēšanas paradumus var mēneša laikā zaudēt divus kilogramus. Es esmu pareizāk sācis ēst, skrienu divus mēnešus un mans svars ir samazinājies par astoņiem kilogramiem. Un ja arī nekļūsi vieglāks un tievāks, tad noteikti muskuļu tonuss tev būs labāks.
Tu kļūsi mierīgāks. Mūsdienu komunikāciju un cilvēku pārpildītā sabiedrībā indivīdam ir grūti atrast brīdi kad viņš var būt tikai pats ar sevi. Sieva, bērni, divu televizoru skaņas skrienot tev nebūs jāklausās. Tu varēsi būt ar sevi un savām domām. Tavs vakara skrējiens noteiktu būs dienas mierīgākā un klusākā daļa. Tā pat skriešana ļoti labi samazina stresu.
Tu atmetīsi smēķēšanu. Nezinu kā tas ir, bet runā, ka atmest smēķēšanu ir grūti. Skrien un tev būs vieglāk, jo skrienot tu sapratīsi cik svarīgi ir svaigs gaiss un ko smēķēšana nodara tev. Tev trīcēs rokas un kājas nevis no tā ka gribi ievilkt dūmu, bet no tā ka būsi noskrējis savus pirmos piecus kilometrus. Pilnvērtīga gaisa apmaiņa plaušās notiek pēc 40 minūtēm skrienot un tas palīdzēs ātrāk attīrīties tavām pīpētāja plaušām.
Tu nekļūsi nabagāks. Skriešana ir viens no lētākiem veidiem kā nodarboties ar fizisku aktivitāti. Lēnam skrējienam pa meža takām nav vajadzīgas dārgs aprīkojums. Tev nepieciešams tikai kedu pāris, šorti, t-krekls un gribēšana skriet. Tev nevajag iegādāties abonementu sporta klubā un pirkt visādas dārgas lietas. Protams, visi saka, ka skriet vajag labos skriešanai domātos apavos un jau nopietnāk tam pievēršoties novērtēsi laba apģērba un pulksteņa sabiedrību.
Tu vari to darīt jebkad un jebkur. Skriet var iemācīties divgadīgs bērns un nekad neskrējis pensionārs var kļūt par savas vecuma grupas čempionu piecos kilometros. Skriet var jauni un veci, skriet var no rīta un vakara, skriet var viens un barā. Skriet var pat atrodoties komandējumā ārzemēs un ģimenes brīvdienās laukos. Skriešana nav jāsaskaņo ar priekšniecību, sporta kluba darba laiku un laika apstākļiem. Skriet var jebkad un jebkur.
Tu vari rēķināties tikai ar sevi. Skrienot tev nav jāpielāgojas citu sagatavotībai. Skriet tu vari jebkādā sev piemērotā ātrumā, ilgumā un garumā. Sākumā tu vari ātri iet, vēlāk jau kombinēt skriešanu ar iešanu, un tad jau veikt savu pirmo trīsdesmit minūšu skrējienu nerēķinoties ne ar vienu citu un to skriešanas paradumiem. Bet skriešana var dot tev jaunus draugus, esošos padarīt tuvākus un pabūt ar sievu divatā vairāk nekā pāris minūtes pirms aizmigšanas.
Tu kļūsti apņēmīgāks. Domā viegli piecelties stundu no rīta ātrāk? Domā viegli iet ārā lietū un vējā. Domā viegli skriet divas stundas? Nav viegli, bet pēc tam tu esi lepns ar sevi, ka piecēlies, ka saliji un ka skrēji. Noskriet desmit minūtes ilgāk, apskriet vienu apli vairāk, aizskriet un apskatīties kā notiek gatavošanās Dziesmu svētkiem. Skrienot tu noliksi sev mērķi. Vienalga vai tas ir maratons, pusmaratons vai skrējiens apkārt ezeram ar draugiem. Tev būs mērķis un tu viņu piepildīsi.
Skrienot tev uzlabosies seksuālā dzīve, jo kļūsi daudz spēcīgāks un spējīgāks. Skrienot tu parūpējies labāk par savu drošību, jo varēsi jebkurā brīdī aizmukt no sliktiem cilvēkiem, kā arī paspēt vienmēr uz autobusu. Skrienot tu vari lieko vakardienas viskija glāzi kompensēt ar vēl vienu apli un tā izkūpēs kalorijās kā nebijusi. Skrienot tu vari izdomāt savas dzīves domas un radīt jaunus plānus. Sāc skriet un tiekamies trasē.
km 
-
Jaa ir super, skriet, idejiski, man ta liekas – bet ne man:
es kad skrienu, nogurstu, paliek sudigi, ja pa daudz skrienu (2km videji atri) man reibst galva un viss RIEBJAS. mana asinsrites sistema laikam tada ir, ka nepanes lielu skrieshanu! pie arstiem – nekas nav atklats iipash, sirds nespeja vai kas, es vienkarshi nevaru skriet, man tas ne sanak fiziski ne idejiski …
2.
kur es ara – RIIGAA? svaigs gaiss..? Kr.Barona iela, visur ielas, eekas, nami,. puteklji, skrienot elposhu to sudu veel vairak.
Ljoti patiik ideja par skrieshanu un fiziskam aktivitatem, bet, cik esmu megjinajis, tas man tikai sachakare pashsajutu, garigo un visu dienu.
Nu ko es no savas niecīgās pieredzes varu ieteikt ir – skrien lēnām. Ēj ātri. Tu neesi pieradis pie tāda veida slodzes un vajag pakāpeniski to audzēt.
Ja Tu apsolītu, ka skrienot es kļūšu smagāks, tad apsvērtu tādu iespēju. :D Šobrīd sveru 62 kg, mans augums ir 187 cm; vairākus gadus esmu centies “uzbaroties”, bet nekas nesanāk. Tagad vairāk uzmanības cenšos pievērst muskuļu masas palielināšanai, bet bez īpašiem rezultātiem (galvenokārt slinkuma dēļ…).
aa ja pareizi, man ir knapi 70kg, augums 184.. taaka, man ari nav galigi vajadzibas kautko NOMEST veel.
Vecums 23.
Es arī skrienu dēļ liekā svara. Jāteic, ka palīdz, bet varēja arī ātrāk tie kilogramiņi krist nost. Sākumā skrēju galīgi niecīgas distances, jo vairāk vienkārši sirds un plaušas fiziski nevarēja izturēt, bet nu jau ik pa pāris dienām noskrienu arī ilgāk, tieksim pusstundu u.t.t.
Rīgā no rītiem parkos var mierīgi skriet, gaiss labs ;)
2 Kaspar.
Nu ja ari iedomajos par parkiem un agriem ritiem ;)
Bet – kaa ar to svaru, palikshu vel kaulainaks neka jau esmu :D apest tik daudz fiziski nespeju, lai palielinatu svaru !
=> kukumeku => maikls
Lai pieliktu svarā, te jau derētu iet uz trenažieru zāli un tad jau pareizi trenējoties pieliksiet masā. Un tas, ka savos 23 gados ir tikai 70 kg, tas taču nav nemaz tik traki. Galvenais lai vējš nepūš grāvī iekšā. :))) Kad būsi ap 30, tad varēsi satraukties par citām problēmām.
=> Kaspars
Kā jau teica Signis, neforsē treniņos! Ir problēmas ar lielu ātrumu skrienot, soļo. Ir lasīts, ka soļošana vēl labāk ietekmē uz sirdi un svara problēmām nekā skriešana. Esmu redzējis tādus soļotājus, kas katru rītu soļo un viņi parasti ir vēl vairāk nosvīduši par mani, nu kamēr es neesmu izvingrojies :) Tā kā, ja nav spēka darīt ko ašāku, dari to, kam esi gatavs. Iesācējiem skriešanā nav svarīga distance, te iziet uz minūtēm. Tad, kad esi adaptējies tam noskrietajam laikam, pieliec klāt vēl dažas minūtes. Un tā pamazām pieliekot vari kopā ar Signi kādu maratonu pēc 3 gadiem noskriet. :) Iespējams ir vērts pakontrolēt sevi uz pulsu, varbūt tiešām stipri par ātru iesāc.
Nū skrienu parasti ar ātrumu ap 11.5 km/h, ātrāk skrienot pēc dažiem apļiem jau būšu beigts :D
Trakais! Stipri par ātru! Paskaties uz Signi, viņš skrien stipri lēnāk pašlaik! Tas ir pat pārāk nopietns ātrums! Sāc ar mazu ātrumu, un tikai tad, ja jūties labi, palielini to! Pulsu esi kontrolējis?
Kā ir ar vingrošanām?
=> kukumeku
Esi uzmanīgs ar tiem lielajiem ātrumiem, nedaudz augstāk es jau uzrakstīju par drošās skriešanas/soļošanas variantiem. Galvenais, lai skriešana nestu prieku :)
Es apņēmos noskriet Rīgas pus-maratonu šogad: trenējos, izskatījās ticami un ceļami, bet pēdējā brīdī eleganti saaukstējos un sabijos. Varēju, bet sabijos.
Tā nu Kuldīga palikusi plānā. Skrēju gk pilsētas centra parkos, brīvdienās dabā, tāpat Magnētos un šobrīd skaidri zinu vienu vājo punktu, kas man nepatīk- proti, skriet pa cieto segumu. Vai nu apavi nebija riktīgie, bet baigi piedzinu kājas, saites sāpēja, pēdas, tik ļoti Visu aktīvo sportistu draugs, cerība un bieds- dr.Valdis Andersons to nokomentēja ar tekstu, ka NEVAJAG skriet pa asfaltu. Tā nu tagad domāju, kur uzraut mīkstās trases, jo skriet ta’ patīk!
Mjā, tas laikam ir ļoti sāpīgi. Visās grāmatās un padomos ko esmu redzējis liek maratonistam atturēties no jebkāda cita sporta veida pēdējā brīdī pirms starta, jo traumas nāk kā pēc Merfija likumiem.
Biķernieku trasē blakus asfaltētai daļai skrējēji jau ieskrējuši smuku taciņu. Pa to arī pārsvarā skrienu. Vienīgais dažreiz arī dodu virsu pa asfaltu, jo man škiet ka tomēr jāpierod ir kājām. Vienā no pirmajiem treniņiem noskrēju ap desmit kilometriem pa meža takām un tad pēdējos simts metrus pa asfaltu. Bija briesmīga sajūta. Tagad paskrienot gabalu pa asfaltu nav nekādu problēmu. Mačos jau viss ir uz asfalta.
iz manas pieredzes. Treniņi ir mazumā pa asfaltu. Proti, iespēju izvēlēties segumu, kādu gribu, visas iespējas! :) Tam es varu pateikties rajonam kurā dzīvoju, pavisam netālu no jūrmalas. Bez treniņa pa asfaltu arī neiztikt, un tomēr to parasti daru kādu mēnesi pirms maratona, tad noteikti skrienu arī pa asfaltu. Aizrauties ikdienas treniņā noteikti nav ieteicams. Pat pie ļoti labiem apaviem ir nāves variants skriet pa asfaltu vien, labāk pamīšus. 2005. gada vasarā bija visai karsts jūlijs un skrēju pa parku, lai paslēptos no karstuma, slodze jau tāpat, bet kājas sāka just ne pa jokam, 10 dienas dabūju mocīties un tiku uz kājām tik ar masieres palīdzību, biju kāju muskuļus sadzinis ne pa jokam.
Lūk, lūk. Tad tomēr, nav tā, ka “es viena” kaut ko līki sadarīju, vai manas anatomiskās īpatnības- jo tikai asfalta periodā sadzinu augštilbus pamatīgi.
Magnēti protams, ir kā atslodze: vienmēr mežā, svaigā gaisā….
“atslodze” ? :)) galvai jāstrādā ne pa jokam, bet tas, laikam, tikai pieradums :). Līki jau mēs visi sadaram, un tas ka vienreiz esi dabūjusi pa pakaļkājām, cerams būs kā mācība ….. vēl izteiktāk to var dabūt pavasarī, kad negribas skriet pa slapjumu un ļepato pa asfaltu …. tā bija pirmā reize kad es kļūdījos
Tiem kas gatavojas piedalīties sacensībās un iet uz savu pirmo, otro, n-to maratonu būtu jāaturas no Magnētiem, basketbola spēlēm un futbolu ar kaimiņu puikām. Vismaz tā grāmatās saka, jo, piemēram, 16 nedēļas trenērjies un īsi pirms maratona sasit kāju, drusku pamezgī vai kaut vai dabū kārtīgāk pa nagu un cauri. Maratons nākamgad tikai spīd.
Magnēts _ir_ atslodze, Mošķi, tici man- jo viss, ko tobrīd tiešām domā, ir kur Henrijs Fr. ir ieracis punktu nr 15, nevis GDP KPI FYI ASAP :)))
fiziski: tur veidojas smuka simfonija starp to, ka labi strādājošs prāts (lasi, precizitāte: galva) ir nekas, ja netiek nests ar izturību (lasi, spēks- kājas). un tie panākumi kagtru reizi citi.
Signi: man liekas, ka vajag bišķi vieglāk ņemt. Protams, divas dienas pirms starta ar izpletni, nav prāta darbs, bet kombinēt slodzes un variēt tās- vajag gan! Saudzējot sevi, protams un jūtot, kā jājūt.
p.s. tagad skrienu skriet, bet man Signi, ir veltāmi profesionāli komplimenti gan par šo lapu, gan par veģetārismu. tiešām, labs darbs, liels paldies!
Tā jau grāmatās raksta. Pats gan futbolu uzspēlēju, gan arī dažreiz noslinkoju. Vairākus gadus atpakaļ skrēju Magnētā. Vienu gadu pat biju viens no labākajiem visā sezonā V21C grupā.
Paldies par kompilmentiem. Tie dod spēku.
Es pēdējos divus mēnešus katru rītu vismaz 3 km skrienu pa asfaltu, vienkārši eāli Rīgas centrā nav citu iespēju – pa zālīti takš neskriesi. Pagaidām viss ir ok, kaut apavi ir lētākie iespējamie :D Gribētu jau protams pamēģināt skriet pa mežiņu, bet slinkums un negribēšana – esmu rīta putns, pa dienu un vakaru skrienot man paliktu slikti :D
ar 3km treniņā pa asfaltu nav lielas problēmas, ja neskaita apavus – tos nu gan derētu normālus iegādāties :)
Kā zini, ka paliktu slikti? :) paņem līdzi kādu meitieti pie sāniem un pavisam cita aršana :) nav jāskrien kā zirgam vēja ātrumos – vienkārši skrieni un Tev būs visi labumi ko sniedz skriešana :)
Kad pāriesi uz lielākiem attālumiem, tad gan skaties, asfalts nav tā labākā vieta priekš cilvēka.
barbala
Es jau tikai smaidu savās ūsās :)) Ir jau Tev tur par to atslodzi liela taisnība, pat ļoti liela. Galvenais lai tas “Magnēts” Tev netrāpās tad, kad tās lielās slodzes, jo tā tiešām var dabūt traumu. Vēl nevienu daudz līdzenu mežu neesmu redzējis, kur notiek orientēšanās sacensības. Katrā gadījumā, esi visai uzmanīga un viss būs kārtībā :))
Vot piesaucāt nelaimi. Šodien biju Magnētā. Krūmu daudz un velku nost kedu un viens pirksts itkā pirtī būtu bijis. Briesmīgi sarkans. Bet pats priecīgs un apmierināts. Uzrakstīšu.
tulzna? :evil: Man ar nesen viena bija, nepatīkams process, bet var izlīdzēties ar parastākajiem plāksterīšiem =) vismaz skrienot nesāp.
mošķi – nepazīstu NEVIENU zaķi-kas-skrien :D
un no rītiem arī ļõõõti reti gadās kādu sieviešu dzimuma pārstāvi, kas skrien ieraudzīt. pārsvarā tikai un vienīgi džeki =(
signis a ko darīt? :) tulznas var dabūt vienkārši skrienot! Tā kā, nesatraucies, uzliec, kā teica Kaspars “leiko” un būs viss ok! :)
Kaspars nuuuuu, tad ir vērts izsludināt medību sezonu :)))
[…] ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba […]
[…] Kaloriju patēriņa skaitīšana ir svarīga lieta, bet daudz svarīgāka ir fiziskā aktivitāte. Zaudējot svaru ar fiziskām aktivitātēm, jūs varat gan daļēji atstāt savus ēšanas ieradumus, gan zaudēt svaru, tai pašā laikā stiprinot citas veselībai svarīgas iekšējās sistēmas. Nedaudz par to kāpēc labi ir piedalīties tādā fiziskā aktivitātē kā skriešanā, vienā no maniem rakstiem – Kāpēc skriet? […]
[…] ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba […]
[…] ar savu ķermeni. Izmantojiet to visos iespējamos veidos. Nekaunaties no tā un neņemiet citu cilvēku domas vērā tā […]
[…] būsi kā no jauna piedzimis, brīvs no stresa, sārtiem vaigiem, tīrām plaušām un pilns ar endorfīnu. Pēc nedēļas jau gribēsi skriet vai iegādāties […]
Iesakiet kādus apavus izvēlēties skriešanai dabā. Protams par saprātīgu cenu.
pašlaik skaties ziemai/pavasarim “Trail” varianta apavus (ar biki lielākiem protektoriem), jo laukā slīd un tikko tiksi uz nedaudz slidenāku virsmu, tā par skriešanu vari aizmirst, būsi kā pīle uz ledus. Man ir Nike Air Zoom Explosion Trail. Pirku ar atlaidi, cena bija Ls 45,-. Esmu pat ļoti apmierināts. Ja pērc pirmoreiz, tad būs vietā padoms – mēri uz savu kāju dienas otrajā pusē + lielumam ir jābūt “par rokas īkšķa platumu garākam nekā kājas īkšķis”. Tas ir ar gadiem pierādījies praksē.
Iespējams, ka ir kaut kas labāks veikalos, bet nezināšu teikt, jo atlaides dažādos veikalos savus labumus piedāvā. Daudz kas atkarīgs no maciņa biezuma.
[…] arī tikai tagad esi attapies, ka lieki kilogrami un nestrādājošs lifts tev uzdzen šausmas, tad neko neesi zaudējis. […]
Es arī trenējos jau kādu laiciņu, bet gribētos ne tikai trenēties vien, bet arī piedalīties kādās sacensībās biežāk nekā tikai 1-2 reizes gadā, kad notiek Rīgas/Valmieras maratoni. Zinu, ka eksistē kaut kādi krosu skrējieni, kaut kādi skriešanas seriāli, vēl kaut kas, bet kur par to atrast informāciju. Ir tāda lapa skriesim.lv, kur it kā ir kalendārs, bet arī tur ir ārkārtīgi trūcīga info par katru pasākumu – nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka man nav skaidrs, vai, piemēram, pasākumā ar nosaukumu `RVS klasifikācijas sacensības (15-18.04)` drīkst piedalīties jebkurš interesents vai arī tas paredzēts tikai kaut kādiem speciāliem sportiestiem, bet tur pat nav norādīta ne vieta, kur skrējiens notiek (tik vien kā pilsēta), ne laiks, ne distance, ne kas cits – tikai nosaukums un datums.
Kādās jūs sacensībās piedalāties un kur iegūstat info par tiem? Mani pagaidām interesē mazie skrējieni, tā līdz ~8-10 km, ne vairāk.
Paldies par info! Jā, esmu Rīgā. Bet vienalga būtu labi, ja būtu kāda lapa, kur varu regulāri sekot līdzi tuvākajiem skriešanas pasākumiem, jo šeit jau arī tikai pieminēti tie, kas būs tuvākajā laikā (un vēl tas čempionāts). Bet pēc mēneša man atkal būs tā pati problēma..
Ir mums tāda ideja, ceru, ka Signis to realizēs – man vienkārši nav laika – pāri par malu darbu =(
ja es nedēļā 3 x skrienu ~ 3 km, tad pec cik ilga man pazudis tada neliela riepa ? :D
cik neliela ir šī riepa, cik gadu … cik ātri skrieni … oi cik daudz to “cik” … pie tik maziem apjomiem daudz kas būs atkarīgs arī ēšanas paradumiem :) Tā kā … jautājumu netrūkst un pat atbildot uz šiem jautājumiem konkrētu atbildi nez vai saņemsi :)
Skriešanas ātrumam gan nav nozīmes. Kaut kur bija rakstīts, ka regulāri skrienot vismaz 40 min, svars nemainot dzīves veidu samazinās, bet riepa jau veidojas no cita kā. Es sportoju trīs reizes nedēļā, bet riepa ir. Tur drīzāk jāveic speciāli vingorjumi tieši vēdera presei. Skriešana tev palīdzēs noturēt un uzlabos vispārējo veselību.
Lauci, Tev jānodarbojas ar tā saucamajiem kardiotreniņiem – skrien, peldi vai brauc ar riteni. Svarīgi, lai Tu trenētos pie pulsa, kas ir 70% (!) no Tava maksimālā pulsa (pameklē googlē, kā atrast savu maksimālo pulsu). Treniņus aizvadi no rīta tukšā dūšā. Ilgums vismaz 40 min. Pareizi ēdot (!) un 3x nedēļā pildot vēdera preses vingrojumus tiksi ne tikai vaļā no riepas, bet pat dabūsi kādu kubiku uz vēdera.
Tā vismaz 3 mēneši. ja gribi paspēt uz vasaras sezonu, tad pēdējais brīdis sākt.
[…] dzīvot nedaudz veselīgāk. Skriešana šajā ziņā ir viens no risinājumiem. Ir daudz iemeslu kāpēc vajadzētu skriet un tik pat daudz iemeslu kāpēc tu sāc skriet. Bet viens no tā visa ir ļoti mērķtiecīgs – […]
gribetu uzzinat, vai ir labi skriet un ari iet uz svaru zali?
pienjemsim es skrienu nedelja no 3 -5 dienam, ar dazadam distancem sakot no 5 – 10 km….
[…] ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba […]
Vēl gribētu šo labo lietu uzskaitījumu papildināt, kas var interesēt tieši meitenes un sievietes: skrienot āda ar laiku paliek maigāka un tvirtāka, iegūst veselīgāku toni, jo asinsrite darbojas super, un āda tiek apgādata ar visām labajām vielām, kas ir izmantotas kā augstāk minētā degviela organismam. Skriešana arī palīdz cīnīties ar depresiju.
“Skriešana arī palīdz cīnīties ar depresiju.” – pilnīgi piekrītu, man ir veģetatīvā distonija, skrienu, jo man tas patīk – mūzika ausīs un uz priekšu! :)
Kopš skrienu, lēkmes arī mazinājušās (tfu, tfu, tfu), tā kā kaut kas tajā visā patiešām ir ;)
Man loti patīk skriet..pirms gada kad uzsāku domaju nevar būt nekas drausmīgāks kā skriet..
Skrēju lēnām un 4 km likās neiedomājami gari..tad pagāja mēnesis un varēju noskriet jau 7-8 km.. Viena no lielākajām problēmām bija tad ka sāpēja ceļi–bet kā izrādījās vajadzēja kārtīgi pastiepties pirms un pēc skriešanas :)
Pamazām ar vien vairāk iepatikās skriet un nodarboties arī ar citiem sporta veidiem – braukt ar riteni, kapt kalnos utt..
Atmetu smēķēšanu, mana gadījuma palīdzēja ari Allen Carr grāmata : “kā viegli atmest smēķēšanu”. Apmeklēju mazāk ballītes un diskotēkas, alkoholu vairs necik nelietoju jo savādāk nākamajā dienā mazāk spēka..
Un mana ēdienkarte gada laikā kļuvusi daudz veselīgāka :)
Drīz būs noskrieti pirmie 1000 km un pirmie divi pusmaratoni aiz muguras…
Tiem kas tikai tagad uzsāk skriet iesaku neapstāties!!
Edīte, ņizkij poklon! Liels gribasspēks!
Edīt, malacis! Vairāk tādus apņēmīgus cilvēkus, kas ir gatavi kardināli mainīt dzīvi, lai būtu aktīvāki, veselīgāki, laimīgāki! Tā tik turpināt, neapstāties! :)
Aizvedi mani atmiņās, sāku skatīties savus pirmsākumu maršrutus, laikus, sajūsmu komentārus par katru niecīgo uzlabojumu.
Atcerējos fobijas, kurām veiksmīgi esmu tikusi pāri – bija bail no bedrēm un ātrākas skriešanas, jo volejbolā bija sarautas saites potītei, sākumā pat skrēju ar elastīgo saiti, kaut kā tas viss aizmirsās un bija labi. Šogad pasāku skriet arī pa ielām, pirms tam parks likās drošākā vieta uz pasaules, kur Tu vari skriet savā tempā, atpūsties, neviens uz Tevi neskatās kā uz sliņķi. Šogad pa ielām iznākušas visinteresantākās ekskursijas (aizvadīti arī divi pusmaratoni atpūtas tempā), pabūts tur, kur sen ir gribēts būt. Šķiet, ka šogad vairāk pavadīts laiks skrienot pa ielām, nevis parkā.
Motivācijai ir gan skriets pēc NRM 5, 10 km plāniem priekš NRM 5km distances 2012.g., abus plānos miksējot, aizvadītas 100 dienas pēc kārtas. 100 dienas diez ko iepriecinoši toreiz nebeidzās, šogad sapratu, ka tas bija ahileja iekaisums, ļoti pārdzīvoju, ka bija jāpārtrauc skriet. Bet tad arī iznāca notestēt pēdas, līdz ar to arī normāli asfalta apavi arī tika iegādāti. 2013. ziema aizvadīta ar NRM 10km intervālu plānu, šogad NRM noskriets pirmais desmitnieks, tad NRR par 6 min uzlabojot laiku.
Visu laiku nevarēju saprast, kāpēc ir tik grūti skriet bez apstājas, augusta beigās sāku ēst veselīgāk – atteicos no našķiem (čipši, sāļie riekstiņi, u.c.), miltu izstrādājumiem, margarīna (šo gan jau kādu pusgadu nelietoju), sāls (daudz tika patērēts taisot tomātu salātus ar krējumu), tortēm (šitās jau tā diezgan reti ēdu, bet no medus kūkas grūti atteikties), šokolādes (nekad nav īpaši garšojusi, tāpēc nemaz nepietrūkst), saldinātajiem dzērieniem, desas, siļķes majonēzē, gāzētiem dzērieniem. Šeit gan piebilde, ka viss iepriekš uzskaitītais tika samērā bieži patērēts, tagad pa retam gadās. Un ziniet, varu iztikt – es beidzot varu skriet ilgi neapstājoties un justies ļoti labi, arī auguma aprises beidzot paliek skaistākas. Papildus tam visam pildu dažādus vingrinājumus, kas ir priekš dažādām muskuļu grupām, sataisīju riteni un ik pa laikam izbraukājos, nemāku vairs bezdarbībā nosēdēt, patīk dinamika.:)
Pašlaik, lai nav jādomā cik kurā dienā gribu skriet, samiksēju 10km un 21km plānus un skrienu 4x nedēļā. Nesen arī iegādāts pirmais pulsometrs. Gaidu ziemu, kad varēs atkal baudīt skriešanu pa sniegu. Jau domāju, ko darīt nākamgad, pirmie mērķi jau ir.
Varu pilnīgi piekrist Edītei, skriešana maina dzīvi un uz to labāko pusi, paliec veselīgāks, laimīgāks, aktīvāks.
Paldies par atmiņām, katrs mazais sasniegums ved pie lielākiem izaicinājumiem! Gari iznāca..:)
Aptuveni nedēļu pēc Valmieras maratona es sev uzdevu jautājumu – Kāpēc es skrienu. Atbildi tā arī nespēju formulēt :D
Par skriešanu runājot…pricipā runājot esmu skrējis, faktiski jau no skolas gadiem. Bet ne jau tikai viena plika skriešana, vajag arī pavingrot, pastiepties, arī ar hantelēm,lai muskuļi visu laiku būtu formā,elastīgi. Nu un tagad,kad man palika 61 gads jūtos ļoti ciešami, faktiski fiziskā ziņā turos tādā pat līmenī, kā 3o gadus atpakaļ…principā iesaku visiem kustēties…kustības tā ir dzīve…
kriss240188
02/10/2013 at 11:56
Aptuveni nedēļu pēc Valmieras maratona es sev uzdevu jautājumu – Kāpēc es skrienu. Atbildi tā arī nespēju formulēt :D
..
tāpēc izlēmi skriet no Rīgas līdz Valmierai :D
Atbilde uz jautājumu jau ir radusies, vai vēl domā?
Skrienu tāpēc ka man tas patīk un nenokļūšana līdz Valmierai man šo prieku nesamazināja.
Patiik eest galju
Es skrienu jau labu laiku un sportoju regulāri,jo man patīk un tas ir vajadzīgs sporta veidā ar kuru nodarbojos. Arī iesāku ar soļošanu un garām pastaigām,jo nekādi nevarēju piespiesties kaut ko uzsākt.
Man īpaši nepatīk skriet no rītiem un lietū,jo uzskatu,ka ir jāizguļas,tāpēc vakara skrējieni ar burvīgiem saulrietiem ir tieši laikā.Tā vietā es darbojos iekštelpā pildot vingrinājumus ķermeņa daļām,kuras vēlos pilnveidot vai samazināt svaru.
Es uzskatu,ka visgrūtāk ir piespiest kaut ko sākt,bet pamaziem solīšiem tomēr dodos uz priekšu! :)
skriet samērā regulāri sāku tikai 03.2015. jau 40 gados :) ir noķerta tā skriešanas garša. Sāku galvenokārt liekā svara dēļ, jo pēdējos 3 gadus biju pārāk aizrāvies ar dzelžu cilāšanu, gan spēku, gan, diemžēl,riepu iegūdams un pie 177cm bija 95kg svars. sāku Mežaparkā ar kādiem 2-4km, sākumā bija smagi, vajadzēja kādu pauzi uztaisīt. Tad jau aizgāja 5-8km un 10-13km. Patreiz, jūlijā esmu noskrējis (gan ne uz asfalta), bet stadionā savu pirmo pusmaratona distanci savā patreizējā palēnajā tempā, nometis ~6kg. Ceru, ka ar saviem trenniņiem 3-4x nedēļā skriešana un ~3x nedēļā spēka trenniņi, esmu uz pareizā ceļa, Sacensībās patreiz esmu skrējis tikai 10km, bet nākamajās gribētos jau 21km izmēģināt, ja nesolīs karstu laiku, kas man ļoti nepatīk, jo tāpat svīstu nejēgā un ir augsts asinsspiediens, jo jaunībā 7 gadus trenējos vieglatlētikā -sprintā.
PR maratonā 54 gados :)
Vēl labākais priekšā, Rainer! :)
N. Kavtaskina esot sākusi skriet 50 gados, bet maratona PR sasniegts ap 60. dzimšanas dienu (vai nu 2 dienas pēc tās, vai nedēļu pirms; dažādos avotos ir atšķirīgi). Pērn pieveikts 104. maratons…
Paldies, iedvesmojošs raksts! Jāsaka pirmoreiz mēģināju skrien pirms kādiem 3 gadiem un tas bija briesmīgi – visās malās dur, mutē asins garša, kājas nākošajā dienā sāp nenormāli – un tas pēc 2 km, no kuriem otro es pa lielam nogāju! Par laimi man paveicās ar cilvēku, kurš tam visam ir gājis cauri, biju arī pie kardiologa (pulss bija astronomisks), aktīvi vācot visu informāciju, nolēmu cīnīties, jo skriet var katrs. Ņemot vērā, ka iepriekšējā sagatavotība bija nekāda, ilgu laiku skrēju ar vidēju ātrumu 6km/h (pa lielam 4km 40 minūtēs), tāda tipināšana vien sanāk. Bet labāk tā, nekā nekā. Pēc pauzītes esmu atsākusi skriešanu un pieteicos sieviešu skrējienam, lai sevi papildus motivētu :) Jā, patiesībā grūtākais ir motivācija skriet ilgtermiņā, laikam vēl neesmu sasniegusi to maģisko līmeni, pēc kura skriešana kļūst par sirdslietu. Toties sapņos bieži skrienu – tik viegli, tik ātri.. :)
Sāku skriet 50 gados,nu jau būs trīs gadi ceru šogad noskriet pirmo maratonu.Tagad varu nedēļā ap simtu pievarēt un patīk skriet tieši pa asfaltu,svara ziņā nu diez ko nesamazinās,taču arī nepieaug.Katrā ziņā bez skriešanas iztikt nevaru un pats galvenais ir sacensības…
Paldies par novēlējumu Anduli :)
Es savu pirmo maratonu noskrēju 57 gados- pagājušajā gadā Valmierā, šogad gribētos biškucīt ātrāk par 4 stundām. Uz priekšu, seniori!
Man drīz būs 73. Skrienu, var teikt regulāri, 4 gadus – parasti 10 km. Ir noskrieti 2 pusmaratoni.Temps 10 km distancē- apmēram 1 km 6 minūtēs. Mana devīze patiešām ir “noskriet”. Skriešana sagādā prieku un labsajūtu. Skriešu arī Lattelecom maratonā. Ir sapnis noskriet laika limitā maratonu 2018 gadā par godu Latvijas 100 gadadienai un saviem 75 gadiem. Vai kāds var mani iedrošināt, dot padomu un citādi motivēt, likt pārvarēt šaubas utt.
Es ar skrienu katru dienu, vidēji ar 7km/h , un pārnākot esnemaz nejūtos noguris, tāda forša sajūta, ka gribas vēl iet skriet jo pilnīgi nejutos noguris bet zinu ka nevajag parforsēt un ar nepacietību giadu rītdienu :D:D
Tas ir tik forsi skriet…….cetri gadi jau tipinu…..censos turet savu tempu ,,,,, Saaku ar 20 min Taa pamazaam aizgaaju lidz 8 km……….meita uzdaavinaaja skrejienu Lattelecom 10 km…..un pieveicu…..turos pie 10 km un sava tempa…..panujoju pa vidam…..Bet forsaak juutos peec skriesanas…..vajag sevi piespiest…..un nepaarsslogot