Renārs Roze atbildVārds “fartleks” nāk no zviedru valodas vārdiem “fart” un “lek”, kas nozīmē “ātrums” un “spēle” jeb kopā “ātruma spēle”. Pēc savas būtības fartleks ir nestrukturēts intervālu treniņš, kas ir ļoti piemērots treniņu veids tiem, kas nav gatavi pievērsties klasiskiem intervālu treniņiem. Ja parasti visi treniņi tiek skrieti vienā tempā, tad fartleks var būt gan labs veids kā atsvaidzināt ikdienas treniņus, gan iespēja ietvert treniņos arī ātrāku skriešanu, un tādējādi pilnvērtīgāk attīstīt sevi kā skrējēju.
Nestrukturēts intervālu treniņš nozīmē to, ka pretstatā klasiskajiem intervālu treniņiem, kad ir precīzi zināma atkārtojumu distance vai laiks un temps (piemēram, 10x400m pa 1’30”, 5x1km tempā 3’55″/km vai 3×10 minūtes tempā 4’30″/km), fartlekā ātro un lēno posmu garums un arī temps ir vairāk uz sajūtām balstīts. Tā, piemēram, fartleka treniņā var vienkārši skriet kādu brīdi ātri, tad kādu brīdi lēnām, var iepriekš nolemt, piemēram, ka katrs kāpums tiks pievarēts ātrākā tempā, viens kvartāls tiks skriets ātri divi lēnām, vai arī ik katrus trīs laternu stabus tiks skriets ātri, bet nākamos trīs lēnām. Arī fartleku var mēģināt arī padarīt strukturētāku, piemēram, izveidojot šādu treniņu – 2′ ātri pēc tam 2′ lēnām un tā astoņas reizes, kur ātro un lēno posmu temps tiek pielāgots sajūtām. Tādā veidā fartleks arī varētu būt kā pirmais solis ceļā uz jau plānveidīgākiem intervālu treniņiem. Jāatceras gan tas, ka arī fartleka treniņos, tāpat kā visos citos, kur tiek skriets ātrāk kā parasti, treniņš noteikti jāsāk ar iesildīšanos, kas fartleka gadījumā var būt arī vienkārši 10-20 minūšu lēns skrējiens.
Fartleka nestrukturēto būtību ļoti interesanti ir izmantot arī treniņos, kur tiek skriets ar kādu kopā – kāds no treniņa dalībniekiem uzsāk paātrinājumu un pārējie tam seko, nezinot, cik garš būs ātrais posms. Pēc ātrā posma, kam seko mierīgāka skriešana, nākamo ātro posmu jau uzsāk kāds cits dalībnieks, kam atkal pārējie seko. Un tā tas tiek turpināts līdz visi treniņa dalībnieki ir kaut reizi uzņēmušies vadību. Pēc šī parauga var izdomāt dažādus variantus, kā grupu treniņā ietvert “spēlēšanos ar ātrumu” jeb fartleku. Un tāpēc aicinu ziemas (un ne tikai) treniņu dažādošanai fartleku iekļaut savā treniņu arsenālā ne tikai tiem, kas skrien vienatnē, bet par fartleku pārvērst arī kādu no VSK Noskrien iknedēļas koptreniņiem – gan Divplākšņiem, gan Atslābumam NĒ, gan arī pārējo koptreniņu dalībniekiem.
km 
-
Pēdējās divas ziemas bijušas tādas, ka var brīvi skriet gan intervālus, gan fartlekus, gan tempus. Atminos ziemas, kas bija bargākas, kad ņerdzīgākajos koptreniņos nācās gaidīt pat 50km līdz iesila asinis un varēja sākt skriet, taču prieki bija īsi, jo nerakstīta (gandrīz) noruna neļāva skriet vairāk par 79,79 vai 74,74 :) un tā katru nedēļas nogali līdz ŅP bija gatava dzimumdienas tesienam. Tie bija laiki, kad zālīte zaļāka, saulīte siltāka, māmiņa mīļākā, grants mīkstāka un ziemas bargākas. Šodien nekas cits neatliek, kā skriet fartlekus
Man patīk pilsētas fārtleks – censties skriet tik ātri/lēni, lai katrā krustojumā sanāk zaļā gaisma luksoforā.
gāzi grīdā!
Man īpaši mīļi ir Jelgavas autoostas vecie peroni… tiem pāri gandrīz lidoju, tur tādi ātrumi attīstās, ko citur nesasniegt :)
Tagad es zinu kā sauc to, kad skrienot ar suni, suns pirmais pamana kaķi, sāk joņot tam pakaļ un rauj mani līdzi :) Tas ir fartleks! Turklāt nekad nevar zināt, līdz kuram kokam kaķis skries :)
Tagad īpaši, kur netīrīts un slīd, skrien lēni, kur sētnieki bijuši čaklāki, kājas pašas rauj pulsu augšā!
Kad kājas slīd, diezgan grūti uzsākt uzrāvienu, bet kad piešaujās, tad tīŗi neko, man patīk tomēr paātrināties lejā no kalna, tad var ar platāku soli izbaudīt ātrumu, un pēc iespējas dažādot distances, gan 200m, 300m, 400m un 1km ar. Bet, kas man tajā visā patīk, ka skrējiens kopumā ir raitāks, un izvēlētā distance noskrienās ātrāk. Protams, pa tīru segumu šo darbu var veikt daudz kvalitatīvāk.
Man gan tieši patīk taisīt sprintiņus pret kalnu, patīk tā sajūta. Un es laikam arī sanāk esmu no tiem, kam patīk šī metode, no objekta līdz objektam vai labākajā gadījumā augšā kalniņā, jo atpūtas fāze pret kalnu tāpat ar manu pulsu nav prātīga, kaut pavisam lēni.
Foršs raksts. Tikai pateicoties fartlekam, uzlaboju ātrumu un tagad 10 km noskrienu 50 minūtēs. It kā diez kas nav, bet trenējos pirmo vasaru. Tagad ceru, ka pārskatāmā nākotnē būs kāds raksts par jau strukturētiem intervālu treniņiem, par ko latviešu valodā nav pārāk daudz info, bet arī tie, kas ir, tie lielākoties amatieru subjektīvie viedokļi.