Biedriem

VSK Noskrien Facebook profils

Forums

Please consider registering
guest

Lost password?
Advanced Search

— Forum Scope —




— Match —





— Forum Options —





Minimum search word length is 4 characters - maximum search word length is 84 characters

Topic RSS
Kuks - NRM 2013 :)
31/10/2012
10:11
LauraX
LauraX
Rīga/Sigulda
Zinātājs
Members
Forum Posts: 297
Member Since:
23/12/2011
Offline
101

Kuk, lūdzu paskaties, aizsūtīju Tev PM, ja nemaldos 23/10.

31/10/2012
10:46
Ainars
Ainars
Rīga
Admin
Forum Posts: 755
Member Since:
25/03/2010
Offline
102

Ar atgriezšanos!
Komandai tevis ļoti pietrūka. Laika sagatavoties maratonam ir gana, arī ātrumdarbs var pagaidīt līdz pavasarim, tagad galvenais uzkrāt bāzi.

31/10/2012
10:50
M257
Grīziņkalns
Eksperts
Members
Forum Posts: 2630
Member Since:
15/03/2011
Offline
103

skriet lēnos ir ok, bet tā lēnām atsākot man "sabojājās" solis, taču pēc pāris ātruma treniņiem uzreiz nokritās pulss un uzlabojās ātrums .. vēl pēc kāda laika sanāca izskriet basām kājām pa pludmali, kas nāca krietni vien par labu tempam - doma tam visam apakšā ir tāda, ka pēc slinkošanas skriešanas efektivitāte ir degradējusies, tādēļ arī pulss liels, līdz ko sakārto skriešanas tehniku tā pulss uzlabojas

Ne viss ir tā, kā izskatās.
31/10/2012
12:20
laaga
Ikšķile
Zinātājs
Members
Forum Posts: 225
Member Since:
01/09/2009
Offline
104

Starpcitu, šoreiz atsākot tieši arī nomainīju soli uz 'pareizo' pirkstgala piezemējienu. Kam arī ir sava ietekme uz pulsa kāpšanu, jo sākotnēji šā īstenošana prasīja reālu piespiešanos katrā solī un nepajokam pārslogotus muskuļus, kas iepriekš nav tikuši darbināti. Bet nu jau pēc kādiem 120 šādi noskrietiem km tas vairs papildus problēmas nesagādā :)

31/10/2012
13:49
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline

Kapteini (Ainār) - man arī prieks par atgriešanos ierindā. Bēdīgi, ka šogad neizdosies apskriet Latvijai...nekas, pārlikšu šīs nozīmītes iegūšanu uz nākamo gadu :)

Papuci, Laaga - cenšos uz purngala piezēmējuma skriet jau kopš NRM12 traumas :) Arī tagad kavējos ar atsākšanu tieši tāpēc, ka nebija pārliecības, vai sadziedētās saites spēs manu papēdi gaisā noturēt. Dīkstāves ietekme ir jūtama - ja pirms tam jau pusīti varēju noskriet šajā solī, tad tagad ir diezgan agrūtinoši pat desmitnieku pievārēt :)

Par ātrumiem - svinīgi nosolījos sev (tagad arī šeit) - līdz jaunajam gadam nekādu intervālu, tempa skrējienu, pat ne race pace skrējienu :) Mierīgi, lēnām, nepārsniedzot pulsu 150 (gan jau nākotnē vel samazinot šo atļauto līmeni) krāt kilometrāžu un audzēt ikrus :)

31/10/2012
14:48
jupe
jupe
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 625
Member Since:
22/10/2011
Offline
106

...tas viss dēļ tā dzeltenā busa Tavā bildē... ;)

31/10/2012
15:55
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline
107

jupe said
...tas viss dēļ tā dzeltenā busa Tavā bildē... ;)

Tieši tāpēc jau laicīgi (pēc Kuldīgas) ieliku šo raksturojošo bildi :D

07/11/2012
12:23
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline
108

Nedēļas laikā izskrieti trīs skrējieni, kopgarumā gandrīz 35km – joprojām palēnām atgūstos. Pagājušajā trešdienā un piektdienā izskrēju pirmos desmitniekus – līdz/no Mežaparkam un „liktenīgais” LSC aplis :) – tomēr jāradina sevi un jāmazina „fobija” no tiem divarpus kilometriem (fobija, jo abas reizes LSC mači Mežaparkā ir noslēgušies ar nopietnu vielu pārdomām – vai aplis pie vainas...). Joprojām uzmanu pulsu, nesanāk jau galīgi mierīgie skrējieni (lai turētos zem 140, laikam jau būtu vnk jāsoļo nevis jāskrien), bet cenšos nepārsniegt vismaz 150. Izdodas! Ar katru izskriešanos sajūtas arvien labākas, ne tikai aparātiņš uz rokas, bet arī iekšējā sajūta par to liecina – pavisam lēnām, bet pieaug spēja pie noteiktā pulsa pakustināt kājas ātrāk; arī pats purngala solis nešķiet vairs tik grūts kā atsākot (ikros atgriezusies atmiņa); traumētā kāja arī paliek arvien mierīgāka...forši :)
Brīvdienās briedu uz nedēļas garāko izskrējienu, bet nesabriedu – pārliku to uz pirmdienu. Pirmdien Dieviņš manu daļējo padošanos sodīja – laiks skriešanai bija daudz nepatīkamāks :) Nekas – sanāca arī gribasspēka treniņš ar pašsaustīšanas iezīmēm (tieši pirmdienas skrējienā atgriezās iztrūkusī sajūta – skrienu, atbrīvojos un galva vēdinās – patīkamā prāta atbrīvošana no sarežģījumiem...te\si tas, kas ļoti pietrūka neskriešanas laikā). Maršrutu nemainīju, bet audzināšanas nolūkā pieliku vēl vienu LSC apli, joprojām nesaprotu, kas tajos apļos ir tāds, kas sacensībās mani kauj nost – treniņos skrienas ļoti patīkami. Kopumā sanāca pusotras stundas izskrējiens, ar patīkami kontrolējamu pulsu (īsti neradās vajadzība samazināt tempu virs 7min/km, tāpat turējās pulsiņš ap 145; augstāk uzlēca tad, kad palaidu kājas savā vaļā un paskrēju zem 6min/km – nevajag, bet gribās mazliet padzenāties).
Šonedēļ vēl tā pārdienām paskriešu, pagatavošos bez nopietnas pieejas – uz sajūtām :), bet no nākamās nedēļas atgriezīšos pie pieciem skrējieniem nedēļā – jāvāc bāzīte :) Lielais plāns ir – līdz gada beigām skriet mierīgos, sākumā nelaižot virs 150, pēc tam jau turot zem 140... Pēc jaungada vilkšu laukā gatavošanās plānu NRM – kā reizi būs 18 nedēļas atlikušas, lai ķertos pie regulārākas un plānotākas skriešanas. Pilnīgi noteikti līdz nākamajai vasarai (iespējams ka vispār līdz pat aiznākamajam pavasarim) izvairīšos no intervālu treniņiem; domājams, ka arī tempa skrējienus neaiztikšu – nav ko raustīt lauvu aiz ūsām, ka nesanāk atkal pārcenšanās un sekojoša piespiedu dīkstāve. Būs vien jānotic ne reizi vien te lasītajam, ka vispirms jāsaskrien bāze un tad var likt ātrumu klāt, tad nu tagad strādāšu uz dažādu garumu skrējieniem ar piezemētu pulsu – redzēs, kā tas atsauksies uz pusītes rezultātiem pavasarī (pašam interesanti)...
Pagaidām viss, pēcpusdienā atkal laidīšu kilometrus pakrāt :)

07/11/2012
12:56
Jekaterina
Jekaterina
Rīga
Zinātājs
Members
Forum Posts: 254
Member Since:
05/04/2011
Offline
109

Kuk, izklausās, ka esam līdzīgā situācijā - pēc traumām atgūstoties - es arī paskrienu tikai mazliet un ne garus gabalus. Zinu, kādas tās sajūtas ir. Tāpēc turies! Gan pa ziemu viss sadzīs!

07/11/2012
13:04
kekss
kekss
Zinātājs
Members
Forum Posts: 115
Member Since:
06/03/2012
Offline
110

A kā domkrats darbojas? Viss ok?

07/11/2012
13:27
matiss
matiss
Liepāja
Eksperts
Members
Forum Posts: 1034
Member Since:
03/03/2010
Offline
111

Pacietība tiks atlīdzināta

http://www.facebook.com/ultrataka.lv
07/11/2012
14:08
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline
112

Paldies, uz to arī paļaujos, ka pa diviem mēnešiem apdzijušais pa ziemu sadzīs pavisam...tomēr interesanti, ka jūtams uzlabojums sajūtās sākās tieši pēc tam, kad kāja dabūja slodzīti (tiesa gan - pēc 40dienu saudzības perioda).

Vipār jau domkrats strādā OK - ja tiek novietots pareizi un nedabū izļodzīties/sašķiebties slodzes brīdī...iepriekšējā skrējienā bija diezgan kārtībā, tagad ikdienā arī ir OK...ja nu reizi pāris dienās sanāk neērti novietot un tad sanāk nekontrolēta ātra labojoša kustība :)

07/11/2012
16:42
dot
dot
dīvāna iemītnieks
Eksperts
Members
Forum Posts: 1700
Member Since:
28/10/2011
Offline
113

Kas tas par domkratu?

Domāju sākt no rītiem skriet, bet rudenī pārāk dubļains, ziemā pārāk auksti, pavasarī pārāk mitrs un vasarā pārāk karsti.
07/11/2012
16:51
Lauma
Lauma
Svētdienas skrējējs
Admin
Forum Posts: 1630
Member Since:
24/04/2009
Offline
114

dot said

Kas tas par domkratu?

Izklausās pēc sirds.

Mountains are not stadiums for my ego, but cathedrals for my soul.
07/11/2012
20:39
kekss
kekss
Zinātājs
Members
Forum Posts: 115
Member Since:
06/03/2012
Offline
115

:)

07/11/2012
23:32
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline
116

laumiic said

dot said
Kas tas par domkratu?

Izklausās pēc sirds.

Es gan padomāju, ka kāja :)

09/11/2012
23:46
jupe
jupe
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 625
Member Since:
22/10/2011
Offline
117

Domkrats - tas, kas krata domas. :)

13/11/2012
08:47
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline

Pagājušās nedēļas atskaite: 4 skrējieni (pieskaitot arī pirmdienu) kopgarumā 58km. Principā visu nedēļu dažādas variācijas par tēmu – „kā es spēju pulsu kontrolēt” vai arī „sasodīts, nu gribās taču ātrāk”. Desmit un mazpadsmitniekus skrienu pa labi – uz ZOO un Mežaparku, maršruts pavisam līdzens, satiksme tāda, ka nav jāstājas, lai ielas šķērsotu, pašā Mežaparkā turpinu radināt sevi pie LSC apļa. Skrējieni sanāk tāda kā laušanās ar sevi – vai tad tiešām ātrāk nevar, kas šitā par vilkšanos...tad nu tagad novērtēju pulsometra lietderību. Bez tās mantiņas, gan jau ka nenoturētos un skrietu ātrāk, bet tā vismaz spēju uzlikt sev ierobežotāju – ne ātrāk par 150 :) Un tad sanāk neveikli brīži – pie Ķeizarmeža manam tipinājienam pieslēdzās puišelis ap 10 gadiem (kā no skolas – normālās rudens drēbēs, ar somu...), kādus metrus patipinājis kopā ar mani, puika saprata, ka šis tempiņš viņam par lēnu – mājās nepaspēs, tad nu parādīja man papēžus un aizdipināja projām. Gandrīz kilometru (līdz 11.tramvaja galapunktam) bija jāsaņem sevi rokās, lai nedzītos viņam pakaļ – lielajam vecim taču negribas galīgi kaunā palikt, bet nu saņēmos un neuzkāpināju :) Vispār jau tādas/līdzīgas situācijas sanāk bieži – katru reizi jāsaņemas, kad no aizmugures kāds piedzen un apsteidz, tad palīdz sevis pierunāšana, ka „pulsometrs ir mans labākais draugs” :) Bet ir jau arī pozitīvas iezīmes – palēnām, bet tomēr palielinās gan distance, kuru iesildoties noskriet pie zema pulsa, gan arī temps ar kuru noturēties zem ierobežotāja. Viss jau notiek un formas atgūšana nav dienas vai nedēļas jautājums, bet gribās jau uzreiz un tagad :)
Svētdien saņēmos nedēļas garajam – bija vairāki plāniņi, kā to izskriet, bet dodoties maršrutā (šoreiz pa kreisi – uz Biķerniekiem), uzliku ierobežotāju uz 140 un laiku uz 2h+. Izdevās gan pulsu noturēt, gan laiku izskriet (ja nebūtu vakarā bijis pasākums ieplānots, varētu vēl pusstundu vismaz pielikt) – izapļojos pa Biķernieku trasi. Temps gan ļoti saudzējošs sanāca (7:30min/km), bet mērķis tomēr ir kilometrus krāt... :) Ar to arī pārejas posms būtu tā kā noslēgts, šonedēļ izpildei pieņemšu kilometrāžas krāšanas plānu ar pieciem skrējieniem nedēļā – pēc šī plāniņa darbošos līdz Ziemassvētkiem (pamatnostādne – krāt kilometrus un audzēt cisku :))

15/11/2012
15:13
Regulatus
Zinātājs
Members
Forum Posts: 89
Member Since:
04/04/2011
Offline
119

Apsveicu ar atgriešanos! Atceries par "negausību":)!!!
Es arī esmu atsācis kustēties, bet ļoti prātīgi:)...

R.

16/11/2012
08:45
Kuks
Kuks
Rīga
Speciālists
Members
Forum Posts: 624
Member Since:
19/03/2012
Offline
120

Paldies, par negausību jau atceros gan...tomēr bija divi mēneši, kad pārdomāt un saprast, kas pie vainas (cik nu savā cilvēks-parastais prātā varu saprast) traumām. Tieši tāpēc tāds lēmums par ātrumdarba novietošanu tālā plauktiņā. Tāpat arī cenšos sevi samierināt, ka ir ne tikai pieļaujams, bet, reizēm, arī ieteicams kādu dienu izlaist - piemēram, tagad paņemšu divas brīvdienas, lai svētdien būtu lielāks svaigums nedēļas garajam riksim. Nu un trešais plāna punkts ir stingrāk ierobežot un sekot pulsam. Redzēs, kā tas viss kopā saslēgsies :)
Prieks, ka pats esi atsācis skriet (šī, laikam, ir viena no "pozitīvajām" atkarībām, par kuras "neatmešanu" ir jāpriecājās). Noskrienam!!!