Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


Mēneša skrējējs. Kuks

Kuks_3

Sen nebija pieredzēta tāda vienprātība mēneša skrējēja izvēlē. Ieskatoties mēneša skrējēja izvēles aizkulisēs, jāatzīst, ka Kuks šim titulam ticis nominēts jau iepriekš. Jo viņš ir pamanīts – aktīvi piedaloties iknedēļas Teikas koptreniņu organizēšanā un maršrutu plānošanā, rakstot plašas atskaites par gatavošanos savam pirmajam maratonam, un kā punkts uz “i” bija nakts koptreniņa “No saulrieta līdz saullēktam” organizēšana, sarunājot gan mūsu atrašanos Biķernieku trasē, gan patvēruma telts nodrošinājumu un citus it kā sīkumus. Jūsu uzmanībai – Kuks!

Kuks

  • Kuks Ainars
  • sāka skriet - 06/03/2012
  • noskrieti - 7969 km, laiks - 785:01:21 h
  • labākais maratons - 3:26:09 (OWM Warsaw Marathon - 26/04/2015)
  • 2017. gadā noskrieti 0 km
  • vidēji šogad 0 km/nedēļā
  • pēdējais sen ar 6.4 km
Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Sportlat Nosūtīt vēstuli

2005. gadā laikraksts Druva par tevi publicēja materiālu “Rakstnieks formas tērpā”. Kā tad īsti ir ar rakstīšanu?

Šķiet, ka tolaik, jaunībā, ambīcijas bija lielākas un brīva laika vairāk, pēc rakstiņu sacerēšanas preses izdevumiem, radās vēlme uzrakstīt lielizmēra lasāmgabalu. Līdz publicēšanai gan tas tā arī nenonāca, vēlāk pārlasot kļuva skaidrs kāpēc. Nekas, visam savs laiks.

Pašreiz esmu nonācis pie atziņas, ka, lai rakstītu, ir jābūt kaut kam vērtīgam, ko vēlos pateikt, tāpēc mani rakstu darbi aprobežojas ar rakstiņiem internetā un komentāriem. Pat personīgajam blogam īsti neesmu saņēmies – tas tomēr prasa zināmu disciplīnu, regularitāti un spēju atklāties.

Kādreiz, kad būšu sirms un vieds (šīs lietas gan nav savstarpēji saistītas), sēdēšu verandā un rakstīšu romānus (vai vismaz dzeju). Ar pārinieku Afganistānā norunājām, ka pēc 20 gadiem publicēsim atmiņu stāstījumu par piedzīvojumiem pie Pakistānas robežas „Akmens ozola ēnā”, vēl 16 gadi atlikuši.

Loģiski seko jautājums par formas tērpu. Lielākajā dienas laikrakstā atrodama informācija, ka Afganistānā ar apšaudēm biji tik ļoti apradis, ka to laikā pat grilēji gaļu.

Rudenī būs jau 15 gadi kopš esmu armijā. Sāku vēl obligātā dienesta laikā un pat nevarēju iedomāties, ka palikšu dienēt, taču palaimējās ar dienesta vietu, ieraudzīju lielāku bildi un kļuva interesanti. Savu lēmumu neesmu nožēlojis, jo dienests ir devis iespēju izmēģināt vairākas lietas, ko civilajā nez vai varētu – alpīnisms Šveicē un Slovēnijā, šaušanas apmācība Čehijā, divu diennakšu pārgājiens Lietuvā, izdzīvošana tepat Latvijā, sevis pārbaude Afganistānā un atgriešanās 90-tajos Moldovā.

Par jautājumā minētās epizodes publiskošanu jāsaka lielais paldies „silto punktu” apceļotājam Atim Klimovičam. Viņš kārtējo reizi ciemojās mūsu rajonā un brokastīs sēdēja pie blakus galdiņa, kur mans pārinieks kolēģiem stāstīja par to, kā mums īsti klājas kalnos. Žurnālistiem ir laba dzirde. Apšaudes mēdza būt dažādas, šī bija viena no tām, kad „karš, lai karš, bet pusdienas pēc grafika”. Kopumā – ekskursija uz Pakistānas pierobežu bija vērtīga, to desmit mēnešu laikā piedzīvoju praktiski visu, ko biju gaidījis. Palaimējās būt ļoti skaistā vietā – Austrumafganistāna ir skaista kalnu zeme, kuru visprecīzāk būtu salīdzināt ar mežonīgu Šveici.

Pāris mani apraksti par misijas gaitu savulaik publicēti „Tēvijas sargā” 2009.gada oktobrī  (19./20.lpp) un 2010.gada februārī (16./21.lpp).

šī 50x30m lielā smilšu pils kalna virsotnē bija manas mājas vairāk kā 3 mēnešus

šī 50x30m lielā smilšu pils kalna virsotnē bija manas mājas vairāk kā 3 mēnešus

Mūsu klubā nupat jau varētu organizēt atsevišķu Latvijas armijas sekciju. Esat savā starpā pazīstami, skrienot subordinācija arī jāievēro?

Ar dažiem skrienošajiem karavīriem esmu personīgi pazīstams, ar citiem tikai vārda pēc – armija mums nav tik milzīga, tie, kas dien ilgāk, pa lielam jau viens otru zina. Prieks, ka vismaz pāris savas vienības puišiem esmu atklājis noskrien.lv lapu.

Par subordināciju – sistēma ir tāda, ka tiem, kam ir augstākas pakāpes, ir arī vairāk gadu, savukārt ātrie puiši ir gados jaunāki un ar mazāku izdienu. Pēc reglamenta viņiem būtu jāsveicina augstākais pakāpē, jālūdz atļauja apdzīt un vēl dažādi apgrūtinājumi, kas ietekmētu rezultātu. Tāpēc labi vien ir, ka skrienam kā privātpersonas un cīnāmies sportiski. Ir patīkami koppasākumos parunāties ar skrienošajiem kolēģiem par skriešanu nevis dienestu (karavīriem ir ļoti izteikts satiekoties pārspriest dienesta lietas – tāds profesionālais kretīnisms).

Skrien tikai otro sezonu, taču ļoti mērķtiecīgi. Tūlīt būs jau pieveikta 10. pusīte, ir noskriets pirmais maratons. Ar kādu domu sāki skriet?

Skriet sāku, lai kaut ko noķertu – biju maziņš, tāpēc vairs neatceros, ko īsti ķēru – kādu mantiņu, mammu vai kucēnu. Skolas laikā galīgi necietu neko garāku par 400m (stāsts par sūrajiem rudens un pavasara krosiem veselas jūdzes garumā. Mums skolā bija jāskrien trīs 500m apļi ap dīķi – bez iespējām kaut ko noīsināt). Armijā ikgadējais normatīvs ir 3km vecumam atbilstošā laikā – sākumā tā šķita nenormāli gara distance. Par laimi paveicās, ka 2002.gadā biju kursos Cēsīs un kursa ietvaros nācās diezgan daudz paskrieties pa apkārtnes mežiem un takām, garākie pārskrējieni bija pie 20km (regulāras bija situācijas, kad krustcelēs instruktors atskatās uz ierindu – ā, varat vēl parunāt, tad skriesim pa šo ceļu). Tajā laikā daudzmaz sapratu, ka varu skriet stundu un ilgāk, vienīgi – ļoti nepatīk skriet ierindā, kur esi pakļauts kāda cita noteiktajam tempam un maršrutam. Pēc šī kursa skriešanas fāzes bijušas neregulāras, kad uznāk gatavošanās mānija ikgadējām normām vai atkal jāpiedalās kādā apmācības kursā.

Pirmais apzinātais pusmaratons+ (ne sacensībās) bija 2006.gadā kursos Čehijā – mūsu britu instruktors trenējās labdarības maratonam, viņam bija ieplānots nedēļas nogalē garais skrējiens, bet mēs ar lietuviešu kolēģi pieteicāmies/saderējām, ka arī noskriesim ar viņu kopā. Ko lai saka – Bohēmijā ir smuki kalni. Kad mēs beidzot iesklunkurējām pa bāzes vārtiem, brits jau bija dušā pabijis un arī pusdienas paēdis.

Pērngad sāku skriet divu mērķu vadīts – zaudēt svaru (biju iestidzis kondīcijā „īsts latvietis sākas no 100”) un izvēdināt galvu no sliktām domām. Šobrīd varu teikt, ka gan vienu, gan otru mērķi esmu sasniedzis, bet – apetīte rodas ēdot, nu jau skriešanai ir citi motivatori.

Ar mērķtiecību ir pavisam vienkārši – cik sevi pazīstu, esmu uz mērķi nevis procesu orientēts. Tāpēc nācās izvēlēties mērķi (un pēc tam vēl vienu, un vēl vienu…), ko vēlos sasniegt, lai skriešana neizbeigtos pēc pāris nedēļām. Tikai šobrīd palēnām sāku iemīlēt pašu skriešanas procesu, bet varbūt šāda – lēnām nākusi mīlestība pāraugs ilgnoturīgās attiecībās mūža garumā?

Vai paša organizētajā koptreniņā No saulrieta līdz saullēktam radi sev atbildi uz jautājumu Vai ir dzīve pēc maratona?

Atbilde uz šo eksistenciālo jautājumu jau bija zināma, savā pirmajā ultraskrējienā tikai par to pārliecinājos – jā, ir! Uz maratonu olimpiādē nez vai tikšu, arī pusmaratonu Latvijā uzvarēt cerības ir visai mazas, taču apskriet apkārt kalnam, pārskriet tuksnesim, aizskriet no viena kalna līdz nākamajam – tie ir tādi paveicami izaicinājumi, kurus piepildīt laiks ir nākamo ceturtdaļgadsimtu.

Tuvākie plāni?

Tuvākie varētu būt šīgada sākumā sastādītās mērķu listes izpilde – šobrīd esmu sācis ceļu pēc, manuprāt, smukākās VSK Noskrien nozīmītes. Gribētos rudens pusmaratonos noskriet 1:30, Valmierā izlabot savu pirmā maratona rezultātu, pieveikt Siguldas kalniņus – šī ir tikai mana 2.sezona tāpēc izaicinājumu ir vairāk kā gana tepat Latvijā. Noteikti jāturpina Teikas koptreniņi. Varbūt rudens pusē realizēsies vēl kāda ideja. Vienvārdsakot – plāni ir, apnikums nav iestājies – jāskrien!

Vai tavuprāt Saulgriežu īsākās nakts skrējienu ir vērts veidot kā tradīciju un kas tam vēl no organizatoriska viedokļa būtu nepieciešams?

Domāju, ka jā – šāda formāta skrējiens būtu uzturams un padarāms par tradīciju. Kad ziemā smēlos ideju, tad diskusijā parādījās, ka Latvijā nav šādu stundu pasākumu – tieši šo nišu mūsu klubs varētu aizpildīt. 6 stundas ar mazu astīti Jāņu laikā, gada gaišākajās naktīs – kāpēc ne. Var izvēlēties kādu citu norises vietu, man simpātisks šķita arī Uzvaras parks (ja vēlamies lielākas tautas masas) vai Mežaparks, taču Biķerniekos ir iespēja izvairīties no „svešajiem” un paskriet savā nodabā. Nākamreiz kā rīkotājs noteikti pats skrietu daudz mazāk/neskrietu vispār – lai pārraudzītu procesu; būtu laicīgi jāsaorganizē brīvprātīgie – apļu skaitītāji, dzērienu pasniedzēji; tāpat ļoti noderētu elektrība – apgaismojums starpfinišā, rezultātu uzskaite; nedaudz organizētāks dzērienu galds pie trases (nodalīts no našķu galda atpūtas zonā). Šoreiz kopā bijām ap piecdesmit, nākamreiz skaitlis varētu dubultoties, līdz ar to – būs vairāk jāpiestrādā pie organizācijas.

vienā no skarbākajiem koptreniņiem – Matīsa vadītajā treniņā Slīpajā Smilšu Stadionā

vienā no skarbākajiem koptreniņiem – Matīsa vadītajā treniņā Slīpajā Smilšu Stadionā

Kā sāki iknedēļas koptreniņu koordinēšanu un pieskatīšanu?

Pirmkārt, aplausi idejas ģeneratoram Dzintaram – šobrīd jau Rīgā notiek veseli trīs iknedēļas koptreniņu seriāli.

Otrkārt, pateicoties Lāsmai, Atslābuma starta vieta nostabilizējās pie aptiekas manā rajonā.

Treškārt, šoziem skrēju arī sniegos, bet to daudz vieglāk darīt ar kādu kopā. Tad nu decembrī apmeklēju savu pirmo Atslābumu, bet no 3.janvāra esmu piedalījies visos AN!K; TAN!K un TNT! Īsti nepiefiksēju, kurā brīdī no dalībnieka kļuvu par maršrutu piedāvātāju, laikam tas sakrita ar iepriekšējo organizatoru pauzēm skriešanā, bet man negribējās skriet tumsā, salā, sniegā vienam. Tagad ir prieks gan par Pārdaugavas sekciju (kura reizēm pat pārspēj Daugavas pareizo krastu apmeklētības ziņā), gan par to, ka teju vai katrā koptreniņā piedalās kāds jauns dalībnieks, gan arī par to, ka esam koptreniņos realizējuši vairākas idejas – rīta rosmi, smilšu stadionu, pusnakts pusmaratonu, nu jau tradicionālo pasēdēšanas treniņu reizi mēnesī. Galvenais šim visam jau ir – noskriet ar prieku un socializēties.

 Mēdz skriet gan apavos, gan basām kājām. No kā ir atkarīga izvēle?

No noskaņojuma. Nopietni. Nav kāda algoritma, pēc kura izplānoju, kurus apavus vilkšu. Ātrās botas – sacensībām un ātrajiem treniņiem; sandales – mierīgajiem skrējieniem, lai pēdas nesvīst, kaut gan arī kādu ātro un sacensības esmu tajās noskrējis; vecās botas – krosiem, lai nav žēl nodīrāt; basās pēdas – pludmalē un tikai pēdējā laikā arī pa asfaltu. Galvenais iemesls apavu dažādošanai ir – likt pēdai strādāt!

Tev nozīmīgākā VSK Noskrien nozīmīte?

Sarežģīts jautājums. Neesmu par nozīmītēm domājis šādā kontekstā. Vairākas ir tādas, kas prasa konkrētu ieguldījumu konkrētā laikā – kilometri nedēļā/mēnesī/gadā; dienas pēc kārtas – apņemšanos un neatlaidību; jaunās CC nozīmītes – sekmīgu cīnīšanos dueļos. Mēneša skrējējs noteikti ir viena no visgrūtāk iegūstamajām – gada laikā tikai 12 iespējas un katru reizi var saņemt tikai viens. Tomēr nozīmīgākās ir par dalību konkrētos pasākumos: prieks, ka man ir „Dzo 24h stafetes” nozīmīte; savukārt, varu izstiepties vai sarauties, bet „Vestiena 2011” nedabūšu.

Vai koptreniņos ir spēks?

Protams, ka ir! Pierādījumi? Pat bez atsaucēm uz regulārajiem komentāriem – „kopā ar… noskrēju garāko/ātrāko skrējienu”, ir viens pavisam konkrēts gadījums no personīgās pieredzes. Saulgriežu skrējienā pēdējos divus individuālos apļus riņķoju vienatnē, bija grūti, ātruma nekāda, apļu laiki 17:45 un 18:30. Pēc finišā šķita, ka vairāk noskriet nevaru, negribu, nespēju, saullēkta apli labākajā gadījumā noiešu, bet… Saullēkta apli skrējām kopā bariņā un to pieveicu 13:40. Kopskrējienos ir spēks. Punkts!

saules godināšanas aplī Saulgriežu koptreniņā

saules godināšanas aplī Saulgriežu koptreniņā

Vai VSK Noskrien vajadzētu vairāk koptreniņus?

Vajag visu, ko vēlas paši skrējēji. Tieši tāpēc priecājos par „Divplākšņiem” – bija ideja/pieprasījums, kāds mazliet pabikstīja un radās koptreniņu seriāls. Koptreniņus saskatu kā reģionālos skrējienus – savācas kopā apkārtnes skrējēji un noskrien bariņā. Rīgai šādā ziņā ir nenoliedzamas priekšrocības – neapgūto rajonu vēl ir daudz, atliek tikai organizēties. Mums taču tas ir vienkārši – kalendārs un forums – interesenti atradīsies.

Lielākus koptreniņus saskatu kā VSK Noskrien pasākumus – Valtera ballīte, stafete, nakts skrējiens, pagājušā gada pavasara koptreniņš vai 1.janvāra skrējieni. Idejas klejo gaisā, atliek tikai pagrābties un realizēt.

Novēlējums kluba biedriem.

„If you really want to do something, you’ll find a way. If you don’t, you’ll find an excuse.” /Jim Rohn/ (Ja tu patiešām vēlies ko paveikt, tu atradīsi iespēju. Ja nevēlies, atradīsi attaisnojumu.)

Lai mums visiem izdodas atrast veidu nevis attaisnojumu! Noskrien!

s_menesaskrejejs

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.

55 komentāri rakstam Mēneša skrējējs. Kuks

  • Trakais Trakais

    Teicams skrējējs, teicama attieksme. Vēlu visu to labāko!

  • pulvermuca pulvermuca

    Apsveicu ar titulu :) pelnīti!

  • Jekaterina Jekaterina

    Tieši manas domas, ka Kuks sen ir pelnījis šo titulu! Apsveicu un novēlu arī turpmāk būt tik pat aktīvam!
    P.S. Mēneša skrējēja intervijas paliek aizvien interesantākas, paldies interviju gatavotājiem. Tik foršs veids, kā uzzināt kluba biedrus arī no citas puses.

  • Rainers Rainers

    Apsveicu! Arī es esmu atmetis domu par olimpiādi :)

  • Sveiciens no rezerves kaprāļa ;)

  • maijakv maijakv

    Apsveicu!
    Un apbrīnoju, un priecājos, un saku paldies par koptreniņu kūrēšanu.

  • LasmaO LasmaO

    Apsveicu! Patiešām pelnīti!

    P.S. Tā TNT tikšanās vieta man pašai nemaz nav tik izdevīga, pat nezinu, kā tas tā sanāca :))

  • in

    Kura ir smukākā nozīmīte, uz kuru tagad cilpo?

  • Prieks par Tevi, Kuk! Izrādās, mums arī pusmaratonā mērķi sakrīt, jāturpina tik motivēties. :)

  • Apsveicu! Visu cieņu par uzņēmību un dzīvesprieku organizējot koptreniņus.

    “Plīvojošo cepurīšu ordenis”(Kvaki& Regulatus)

    p.s arī Tu esi uzņemts “Plīvojošo cepurīšu ordenis”!:DDDD

  • Uldis Nipers Uldis Nipers

    Kuk, apsveicu ar neiespējamās misijas sadaļas papildināšanu :)

    Tikko pagrābos no gaisa vienu klejojošo ideju. Kā būtu ar kādu vairāku dienu koptreniņu tādos nosacītos izdzīvošanas nometnes apstākļos? Nezinu kā tas notiek patiesībā, bet ir dzirdēts, ka nometnes dalībnieki ielien kaut kur dziļi biezoknī, izveido sev apmetni un tad vairākas dienas tur dzīvojas un veic dažādas treniņveida aktivitātes. Kuks droši vien šeit varēs palabot. Līdzīgi varētu darīt mēs, militāros treniņus aizstājot ar skriešanas treniņiem pa meža takām. Pēc raksta nopratu, ka mums klubā ir ne viens vien biedrs ar dienesta un šādu mācību pieredzi, un viņu vadībā tas varētu būt visai izdarāms. Savukārt, parastiem, civiliem, pilsētas parku riņķotājiem šāds pasākums varētu būt izaicinājums, pārbaudījums un sava veida eksotika. Ņergām droši vien tās būtu pupu mizas, bet domāju, viņiem tāpat patiktu :)

  • Mārtiņ š Mārtiņ š

    Ņergas šad tad pazūd mežos un purvos uz visu dienu :)

  • marcinsh marcinsh

    Sveiciens no Daugavas nepareizā krasta:)))!!!!

  • LauraX LauraX

    Lielisks lasāmgabals ;-) Kuk, apsveicu ar godpilno un ļoti pelnīto titulu!

  • eees eees

    Peibiedrojos marcinsh :) Es ar esmu nepareīzā krasta skrējējs :D

    Bet ja nopietni-Apsveicu ar titulu, pie sevis biju nodomājusi,ka šomēnes to iesniegtu Kukam.. un re-domas piepildās :)
    Prieks, ka ir tādi skrējēji, kas ne tikai sev, bet arī citiesm dod :)

  • Forši, forši. Labs novēlējums beigās. Apsveicu, Kuk, un vēlu veiksmes dienestā!

    P.S. Pievienojos arī Matīsa teiktajam.

  • Vančuks Vančuks

    Apsveicu Teikas koptreniņu barvedi, pelnīti ;) .. kārtējā interesantā lasāmviela :)

  • Enrico Enrico

    Lieliska intervija un novelejums!!!Apsveicu ar pelnito titulu:)Noskrien!

  • Kuks Kuks

    in – smukākā ir melnā ar pusduci sudrabotu Troņu spēļu Septiņu dievību simbolu :)

    “Plīvojošo cepurīšu ordenis” – paldies! Šis ir labais!

    Uldi – ideja vilinoša, jāatrod kalendārā kāda piemērota nedēļas nogale un laižam…uz Cēsu mežiem un Gaujas senlejas nelīdzenumiem :)

  • ansiso Ansis Ozoliņš

    Nu tad beidzot arī kāds pa pusei baskājis tiek atzīts par mēneša skrējēju. Savādāk man jau sāka likties, ka mēs tiekam atklāti diskriminēti

  • in

    Bāc, netapa skaidrāks. Neesmu pazīstama ar Troņu spēlēm… :( [Kam tāda jau ir? Varētu palūkot :)]

    Ansi, tu to nopietni? :o

  • Kuks Kuks

    in – Tev pašai tāda ir :) Vienīgā melnā nozīmīte…

  • Jekaterina Jekaterina

    in, 42dienas pēc kārtas :)

  • in

    :D Aizgāju paskatīt – vismaz nebija tālu jāmeklē :D Tagad zināšu :)

  • jupe jupe

    Apsveicu, Kuk. Pelnīti, patiešām pelnīti.

  • Stereotips Stereotips

    Vakar minoties uz Teikas brīvībenes sveicināju Kuku vaigā, šoreiz sveicinu vēlreiz ar titulu: “Līdzināties! Mierā! Redz, mans dizaina ieguldījums arī tiek novērtēts, paldies, piekrītu, ka melnā ir vissmukākā, izpildīta materiālā ar tampondruku un lakojumu varētu īpaši glauni laistīties pie šineļa atloka, bet nekas nav nejauši – septiņstaru zvaigzne (nedēļa) x 6 = 42, šīs sērijas nozīmītēm krāsas no sākotnējā džudo jostu reitinga. http://en.wikipedia.org/wiki/Rank_in_Judo

  • viagris viagris

    Apsveicu, Kuk!
    Palasot komentārus – nevaru saprast – iet kāda profilā un meklēt kā izskatās melnā nozīmīte vai, pēc šobrīd iegūtām divām nozīmītēm, noskriet arī līdz melnajai un ieraudzīt to savā profilā :)

  • in

    :D Skriet līdz savai! Sava vienmēr būs smukāka nekā cita, kaut arī tāda pati :D Jo tikai tavējā būs taviem sviedriem spodrināta ;)

  • Varētu kaut kur ieviest sarakstu ar visiem mēneša skrējējiem, lai var viegli pārskatīt, kurš kad bijis un, piedodiet par izteicienu, aiznavigēt uz attiecīgā mēneša skrējēja rakstu.

  • Labā malā tuvāk apakšai ir lapas kategorijas, piem. Mēneša skrējējs – http://www.noskrien.lv/category/iedvesma/menesa-skrejejs/

  • Stereotips Stereotips

    Piedod istrādātāj, jo es enīvei esmu pateicīgs un +/- apmierināts ar projektu, bet vairāki speci man ir konkrēti izteikušies par navigācijas un pārskatāmības prombūtni, tas kurš zin kur virtuvē stāv dakšas un kur naži ir baigi forši, bet gastranomijas tusiņā sanāk pārāk daudz viesu jautājumu, jo visās virtuvēs viņiem būtu jāstāv vienuviet. Še OreMan http://www.noskrien.lv/category/iedvesma/menesa-skrejejs/ jeb pirmlapu skrollējot uz leju labajā malā ir saraksts “Sadaļas” ar virsrakstiem un attiecīgo ziņojumu skaitu iekavās, beigās sanāk pārskatāmi, tik jāzin kur meklēt :)

  • meža bite bite_L

    Apsveicu! Pelnīts tituls un aizraujoša intervija!

  • Edgars86 Edgars86

    Malacis Kuks, tā turpināt!

  • Uldzha Uldzha

    Apsveicu, Kuk!

  • Pelnīts kronis. Bijis tas gods, gan apdzīt, gan garām palaist skrienošajos kilometros. Intervija runā pati par sevi.
    Apsveicu! Un lai motivācija un mērķtiecība arvien gana liela un stipra!

  • Vanno Vanno

    A P S V E I C U !!!
    Tu šo titulu esi pelnijis.
    Pēc reglamenta man būtu jāsveicina augstākais pakāpē ko es ari daru,bet lai nelugtu atļauju apdzīt es stavu pie starta priekša TEV:)

  • Vanno Vanno

    Novēlu veselibu lai vis izdodas kas ir ieplanots;)

  • js79

    Tā Kukam arī vajag, skriešanas pulkvedis :D

  • Inis Inis

    Super! Arī es pievienojos apsveicēju pulkam. Lai process nes prieku un mērķi nāk tuvāk!

  • turiburu turiburu

    Šamais škiet tāds riktīgs! :) Visu cieņu!

  • sm72 sm72

    Apsveicu ar jau iepriekšējā mēnesī pelnītu kronīti. Bet par tām dienesta pakāpēm runājot distancē, principa pēc apdzenot pulkvedi, es viņam parādītu mēli:D

  • voļda voļda

    Apsveicu! Esi pelnījis šo titulu.Pēdējais koptreniņš(nakts skrējiens)-tika ļoti labi noorganizēts:)
    Tā turēties-super:)

  • Andika Andika

    Lieliski, Kuk! Pateikšu vēl to, ka “Skrien Latvija” arī komandu esi noorganizējis šogad :)

  • Kuks Kuks

    Paldies, paldies :)
    sm – par laimi nevienu pulkvedi trasē neesmu redzējis, lielākais čins ir pulkvežleitnants :) P.S. Pulkveži nemēdz būt jaunāki par V40, ja es netiktu viņiem garām, tad mēli varētu rādīt viņi :D

  • guncha guncha

    Apsveicu ar šo titulu, tā turpināt un rezultāti neizpaliks!!!

  • sm72 sm72

    Nu tad puspulkvedim būs jāpataupa uz pusi īsāka :-P

  • Apsveicu, Kuk! Tu esi viens no tiem skrējējiem, kas spēj iedvesmot! :)
    Bija prieks izlasīt šo pozitīvo interviju, kā arī piedalīties Tevis rīkotajos skrējienos! Tā tik turpināt! :))

  • RimantsL RimantsL

    Malacis, Kuk, Ķesterciems Tev salutē!!!

  • Krii_ Krii_

    Sveicieni arī no Divplākšņu flanga. Mums ir uz ko tiekties :)

  • suns suns

    Sveicu ar titulu !!!

  • Interesants raksts. Patika atsauce uz karavīru reglamentu. :) Tā turpināt!

  • […] laiks ir 1:29:07. Teikas koptreniņu galvenais organizators. Vairāk par Guntaru vari lasīt Mēneša skrējēja […]

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.