Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Tieši gads, kopš es skrienu

Apaļus astoņus gadus mani ļoti patika līdzjušanas prieks, padevu trasē dzērienu, plaukšķināju uz nebēdu gan savējiem, gan svešajiem. Vairumu noskrieniešu pazinu sejā, kad vēl atrados „žogam otrā pusē”.  Taču tad Trakais pieteica liktenīgajam skrējienam „Noķer vēju 2013” 5km distancē, pagaršoju pjedestālu, mmm.. varbūt jāsāk trenēties?! Sapratu, ka man noteikti vajag motivāciju, nolēmu, ka ap savu dzimšanas dienu, gribu noskriet pusmaratonu. Tika nolemts skriet Bratislavā, kur aprīlī būs nedaudz siltāks kā Latvijā, turklāt gribēju savu skrējējas karjeru uzsākt ārzemēs. Laika man pietika, bija 2013. gada oktobris, paredzamais pirmais starts 06.04.2014. Noskrien lapā atradu treniņplānu, atlika tikai sākt skriet, bet… man bija bail, ja nu nevarēšu, ja aizskriešu no mājās 2 km un atpakaļ netikšu? Ok, nolēmu skriet pa lentu, bet tur arī ziepes – laikam biju saskatījusies par daudz Youtube klipiņus par to, kā cilvēki nokrīt no tās. Tā kā neesmu no kautrīgajām, tad ņēmu treneri pie rokas un teicu – iemāci man skriet pa skrejceļu, šis gan nosmaidīja par tādu lūgumu, bet visai pacietīgi mani apmācīja. Tā nu tipināju pa skrejceļu, sākumā 5, 6, 8 km. Vienreiz noskrēju pat 12! Nozīmīgs pavērsiens notika novembrī, kad noskrienieši nolēma izskriet Latvijas kontūru par godu mūsu valsts dzimšanas dienai,  es arī tik ļoti gribēju savā FB lapā ar tādu zīmējumu palielīties. Domāts – darīts! Paldies abiem brāļiem Limanāniem par atbalstu un puisim, kurš pēdējos 2 km man iedeva savu velosipēdu, citādi līdz Mākslas muzejam netiktu. Toties tajā dienā es sapratu – man patīk skriet ārā, svaigā gaisā un kompānijā! Tā nu sākās gatavošanās iet uz pirmo koptreniņu, jo protams bija bail, ja nu netikšu līdzi, ja nu nevienam tur nepatikšu. Diezgan loģiska izvēle bija PAN!K koptreniņi, jo tos apmeklēja mans vīrs, tā teikt „droša aizmugure”. Šeit iepazinos ar eees, traks var palikt –meitene skrien katru dienu, par viņu raksta mājās lapā, ir gandrīz visas iespējamās nozīmītes un ir tik kolosāls, atvērts cilvēks! Paldies Evita par pirmajiem koptreniņiem, kopīgi izskrietajām eglītēm un 1. Janvāri. Brīvdienās bija jāskrien garie treniņi, šeit man jāsaka paldies marcinsh un ugis, par mūsu kopīgajiem Pār(i) Daugavas koptreniņiem, kā arī Divplākšņiem Superpaldies, kaut gan ar lielām bažām devos uz viņu pirmo treniņu, te jau vīra aizmugures vairs nebija, te bija jātiek galā pašai, bet dzīvē viss bija savādāk – iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem, ar kuriem kopā ne viens vien km kopā notipināts, šķiet Argons  cietis visvairāk, nesis manu ūdeni, braucis pirkt botas, tramdīts pa dažādām sacensībām. Noskrēju visu ziemu, uz lentas itin nemaz vairs nevilka, ekipējums arī auga, jo man patika zināt cik un kādā ātrumā skrienu, ziemā gan izdevās piedzīvot arī „pēdējo” treniņu, kad sniegs līdz ceļiem, kājas neklausa, bet līdz mājām 8 km, tikai vīra pacietība un nopirktā dalība pusmaratonam lika saņemties.

Tā nu klāt viņa bija – mana pirmā pusīte! Man ļoti patika stāvēt blakus skrējējiem, izjust starta emocijas, beidzot es arī šeit biju! Pāris bildes un aiziet, smaids līdz ausīm un pulss no satraukuma droši vien debesīs! Trasē man bija eskorts – labais un sliktais policists. Viens brālis dzina un priekšu – jāskrien ātrāk, drusku grūti ir jābūt, otrs mierina – lēnām, prātīgi vēl daudz jāskrien, 19km likās visss vairsss nevaru, bet to jau skaļi nedrīkstēja teikt, nekas cits neatlika kā saņemties, droši vien ar roku sasniedzamais finišs, atkal ļāva kāpināt tempu un klāt es biju 1:51:43 !! Jūhuu, mērķis finišēt zem 2 h godam izpildīts! Medaļa kaklā, smaids līdz ausīm, no laimes nezināju, kur likties, gribējās katram slovākam izstāstīt – es tikko noskrēju savu pirmo pusīti mūžā, eh bet viņi jau latviski nesaprot. Tiku pie slovāku „baikāla” un laimīga devos atpakaļ pie trases, lai sagaidītu brāļus, kuriem vēl atlika noskriet otru pusi distances un finišēt Bratislavas maratonā.

Pavisam nemanot esmu noskrējusi 8 pusītes (šogad vēl (vairs) divas padomā) un 3 brīnišķīgus, skaistus, emocionālus treilu skrējienus – Cēsis, Stirnu Buku un Priekuļus (šogad viens vēl padomā) un tad plāns vienkāršs  – es gatavošos savam pirmajam maratonam, biļetes uz Parīzi jau kabatā… NOSKRIEN!

Brīnišķīgie SSV koptreniņi!

15. decembris. Šajā dienā sākās tāda jauka lieta kā Skrienu, skrienu vēl (SSV) koptreniņi: nedēļas nogales garie (18.75+ jūdzes) skrējieni. Nē, nu patiesībā ideja pati nobrieda ātrāk (paldies Kukam), bet pats 1. koptreniņš sākās tieši šajā datumā. Iegansts šiem treniņiem bija vienkāršs: vajag sagatavoties Rīgas maratonam. Tad nu arī es izdomāju, ka vajadzētu pievienoties. Tā kā pirms tam man bija 4 mēnešu periods, kurā gandrīz nemaz nebiju skrējis, un tikai pamazām biju sācis iekustēties, tad skrēju tikai pusi no visa maršruta. Jāatzīst, ka 15. decembris man tomēr nav īpaši labā atmiņā palicis. Sanāca tāds kuriozs, ka aiz pārpratuma biju uzvilcis garo treniņtērpu. Iepriekšējā dienā biju paskatījies laika prognozē, ka 0 C un brāzmains vējš. Nobijos, un šortus atstāju mājās. Patiesībā laika prognozētāji mani apmānīja: nekāda vēja nebija, +5 C, kā rezultātā jau pēc 5 km sāku sakarst… Beigās jau biju izcepies. Neko darīt.

Ja runā kopumā par visiem SSV, tad nebija tikai tā, ka skrējām tik pa Rīgu. Ģeogrāfija iznāca visai plaša: Stopiņu novads, Baltezers, Salaspils, Sigulda, Mārupe, lidosta, mežs aiz Langstiņiem, Mangaļsalas mols, Vecāķi,  Jūrmala, Sloka, Antiņciems… Kopā vesels 21 SSV. Sanāca garos treniņus apvienot ar mazāk zināmiem vai pat nezināmiem ceļiem. Dažbrīd arī gleznaini skati pa ceļam patrāpījās. Bija patiešām interesanti. Bet pietiks man muldēt. Lai tālāk lai runā bildes!

20131221_160857

22. decembris. Pa skuju taku…

20140222_110039[1]

Mangaļsalas mola skrējiens. Bet sākās viss arī aptieku un Rimi ratiņiem… Daži pat februārī paspēja baspēdošanas sezonu atklāt, vēl daži īpatņi nomaldījās Mangaļsalas mežos… Bija interesanti

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Skrējiens uz “aiz Langstiņu” mežiem. Skrienam visi vienā čupiņā un mēģinām viens otru izklaidēt.

Kaut kur meža vidū. Dalīta 1. vieta SSV apmeklējuma ziņā. Kopā bijām 19!

Personīgi man šī varētu būt lielākā SSV vilšanās. Drusku jau tā kā biju uzkarsis. Tieši kā reizi prasās atvēsināties. Bet ezers bija aizsalis!!!

Personīgi man šī varētu būt lielākā SSV vilšanās. Drusku jau tā kā biju uzkarsis. Tieši kā reizi prasās atvēsināties. Bet ezers bija aizsalis!!!

Šeit pie Slokas ezera kaut kā nesadūšojāmies vienai kārtīgai kopbildei...

Šeit pie Slokas ezera kaut kā nesadūšojāmies vienai kārtīgai kopbildei…

:) Šo zīmi mēs ieraudzījam, tad, kad bijām cauri brikšņiem noskrējuši 5 km

:) Šo zīmi mēs ieraudzījam, tad, kad bijām cauri brikšņiem noskrējuši 5 km

Dažbrīd gāja patiešām jautri.  Kādam tas upes šķērslis sagādāja problēmas

Dažbrīd gāja patiešām jautri. Kādam tas upes šķērslis sagādāja problēmas

Tādi skati reizēm pavērās pa ceļam. Kaņieris

Tādi skati reizēm pavērās pa ceļam. Kaņieris

Kaņiera ezera skatu tornis. Skats aiz muguras patiešām labs. Mani gan citas problēmas nomocīja. Laikam vienīgā reize SSV koptreniņos, kad man pat drusku tā pavēsi palika. Grūti pateikt, kas par vainu

Kaņiera ezera skatu tornis. Skats aiz muguras patiešām labs. Mani gan citas problēmas nomocīja. Laikam vienīgā reize SSV koptreniņos, kad man pat drusku tā pavēsi palika. Grūti pateikt, kas par vainu.

7 gadi jau šim "tiltam"!

7 gadi jau šim “tiltam”! Reizēm sanāca slapjie SSV. Atminos pat, ka vienā citā koptreniņā Aivars jau pat bija sācis manāmi nervozēt, ka kājas sāk izžut

Šoreiz šefību pār skrējienu uzņēmās Veipaskundzīte. Bija patiešām jauks skrējiens. Un viena no retajām reizēm, kad sazīmētais  maršruts tika izskriets kā pēc notīm. Vienam citam gan te ir tendence nomaldīties...

Apkārt Baltezeriem. Šoreiz šefību pār skrējienu uzņēmās Veipaskundzīte. Bija patiešām jauks skrējiens. Un viena no retajām reizēm, kad sazīmētais maršruts tika izskriets kā pēc notīm. Vienam citam gan te ir tendence nomaldīties…

Jūgezers

Jūgezers

...

:) Bilde labi raksturo to atmosfēru, kas bieži vien raksturīga SSV skrējieniem

Kurš no nekoptreniņa dalīdniekiem pateiks, kas šī ir pa vietu? Šis  skrējiens ieies vēsturē ar to, ka Minikin 1. reizi noskrēja vairāk par 30 km. Bet sākās viss ar Biķernieku Rimi un frāzi: "Nē, nē! Es jau šodien neskriešu pilno maršrutu". Tā mums te reizēm notiekās :D

Kurš no nekoptreniņa dalīdniekiem pateiks, kas šī ir pa vietu? Šis skrējiens ieies vēsturē ar to, ka Minikin 1. reizi noskrēja vairāk par 30 km. Bet sākās viss ar Biķernieku Rimi un frāzi: “Nē, nē! Es jau šodien neskriešu pilno maršrutu”. Tā mums te reizēm notiekās :D Ak, jā! Un es neteikšu, kāpēc man rokas aiz muguras

Vēl viena gleznaina vieta. Bet atrodas tikai 5 km attālumā no Rīgas! Vispār ieteikt arī citiem apmeklēt šo vietu

Vēl viena gleznaina vieta. Bet atrodas tikai 5 km attālumā no Rīgas! Vispār ieteikt arī citiem apmeklēt šo vietu

Paldies visiem, kas piedalījās. Cerams, arī vasarā notiks. Ja ne, tad tiekamies rudenī.

P.S. Nevajadzētu apvainoties, ja kāds, kurš ir piedalījies, nav iekļuvis nevienā bildē, ja kādu bildi esmu palaidis garām. Visiem jau nevaru izdabāt.

Mēneša skrējējs. Kuks

Kuks_3

Sen nebija pieredzēta tāda vienprātība mēneša skrējēja izvēlē. Ieskatoties mēneša skrējēja izvēles aizkulisēs, jāatzīst, ka Kuks šim titulam ticis nominēts jau iepriekš. Jo viņš ir pamanīts – aktīvi piedaloties iknedēļas Teikas koptreniņu organizēšanā un maršrutu plānošanā, rakstot plašas atskaites par gatavošanos savam pirmajam maratonam, un kā punkts uz “i” bija nakts koptreniņa “No saulrieta līdz saullēktam” organizēšana, sarunājot gan mūsu atrašanos Biķernieku trasē, gan patvēruma telts nodrošinājumu un citus it kā sīkumus. Jūsu uzmanībai – Kuks!
Lasīt tālāk.