Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Turcija iekarota

VSK Noskrien jau kādu laiku atpakaļ iekarojusi jaunu kontinentu. Eiropai, Āfrikai un Ziemeļamerikai pievienojusies arī Āzija. Mūsu skrējēja neirula patreiz dzīvo Turcijā un aktīvi piedalās dažādās sacensībās šajā valstī.

Tu esi piedalījusies „6th International ÖGER Antalya Marathon 10 km.” Kas tās ir par sacensībām?

6th International ÖGER Antalya Marathon norisinājās Turcijā, Antālijā 6. martā un ietvēra trīs dažādas distances: maratonu, pusmaratonu un 10 km. Starts visām distancēm ir netālu no Antālijas vēsturiskā centra, trase ir samērā līdzena, jo vijas pārsvarā gar jūras krastu pa asfaltētām ielām un ceļiem, tad griežas atpakaļ un finišs ir Ataturk stadionā, kas atrodas pilsētas centrā.

Kā tev tur gāja?

Antālijā pavadīju 3 dienas, no kurām divas pirmās dienas laiks bija vienkārši fantastisks – saulains un +20 grād. Sacensību dienā, lai arī vēl joprojām silti, bet gāza kā no spaiņiem. Ļoti noderīgs izrādījās Marathon Expo dabūtais lietusmētelis, viņi laikam zināja, kas mūs sagaida. Kopumā pasākums bija stipri orientēts uz vācu tūristiem, jo galvenais organizators ir tūrisma firma ÖGER Tours, bet pārsvarā, protams, piedalījās paši turki. Šogad esot piedalījušies apmēram 2300 dalībnieki. Pasākums bija labi organizēts, trase skaista un sacensību gars pietiekoši jūtams, vienīgi pirms starta pietrūka informācija angļu valodā, jo pasākumu vadīja tikai turku un vācu valodā. Mans mērķis bija iekļauties vienā stundā, kas man, diemžēl, neizdevās, domāju pieredzes trūkuma dēļ, jo sākumā skrēju pārāk ātri, bet rezultāts tomēr manām spējām gana labs – 1:00:20.

Speciāli brauci uz šīm sacensībām, vai arī apvienoji atpūtas braucienu ar sacensībām?

10 km distancei pieteicos jau pagājušā gada novembrī, kad vēl nebiju droša vai tikšu uz šīm sacensībām, bet viss nokārtojās un es janvāra beigās ierados Stambulā, lai padzīvotu Turcijā kādu laiciņu. Protams, šim Antālijas braucienam bija vairāki mērķi – nokļūt vēl tuvāk pavasarim, apskatīt Antāliju un piedalīties skrējienā. Pēc ielidošanas Antālijā, jau lidostā noīrējām auto un devāmies apskatīt mūs interesējošos objektus Antālijas tuvumā, divās dienās apskatījām Antālijas vēsturisko centru, Koprulu Kanyon dabas parku, Aspendos amfiteātri, seno Perges pilsētu, Duden ūdenskritumu, biju arī Kemerā, un protams, visapkārt kalni, kas ir mana vājība. Sauļošanās un peldēšanās sezonu gan vēl neizdevās atklāt.

Esi piedalījusies vēl kādas sacensībās Turcijā?

Esmu Turcijā bijusi arī iepriekš, 2010. gadā un piedalījusies 8km skrējienā 32nd Intercontinental Eurasia Marathon ietvaros Stambulā. Šī maratona jaukums ir tas, ka tas ir vienīgais pasaulē, kur iespējams startēt vienā kontinentā un finišēt jau citā kontinentā. Sāk Āzijā un skrējienu pabeigt Eiropā. Skrējiena trase ved pāri Bosfora tiltam ar iespēju izbaudīt fantastisku skatu. Lai arī es ticu, ka pats maratona skrējiens bija labi organizēts, tomēr par 8km to nevarētu teikt, jo tieši šajā distancē startēja 100 000 cilvēki. Paskriet nebija iespējams, lielākās dalībnieku daļas mērķis bija pāriet pāri Bosfora tiltam, nevis finišēt, jo ikdienā šis tilts ir slēgts gājējiem. Cilvēki uz tilta fotografējās un rīkoja piknikus. Arī ūdens nebija brīvi pieejams, toties uzradās ūdens un citu ēdamlietu tirgotāji. Kā sacensību skrējienu šo 8km distanci neiesaku, tomēr kā pastaiga tā bija gana interesanta un jautra. Bet kā jau minēju, maratons noteikti bija augstā līmenī, kaut vai paskatoties uz pirmo vietu ieguvēju rezultātiem.

Kā vispār ar sacensībām Turcijā?

Šobrīd meklēju sacensības, kurās vēl  varētu tuvākajā laikā piedalīties, diemžēl  šeit to nav daudz, vai arī man nav pieejama īstā informācija. Esmu atradusi brīvprātīgo organizāciju Adım Adım (tulkojumā : Soli pa Solim), kas katra mēneša pirmajā sestdienā organizē 6km sacensības, tajās arī domāju piedalīties. 29.maijā plānoju piedalīties Çayırova Koşusu 10 km sacensībās, kas norisināsies netālu no Stambulas. Es domāju, ka brīnišķīgs pasākums varētu būt International BOZCAADA Island Half Marathon & 10K Run 14.maijā. Bozcaada ir sala Egejas jūrā, piederoša Turcijai, esmu tur bijusi un gribētu atgriezties vēl – varbūt šajās sacensībās. Sacensību kalendārā vasaras mēnešos pagaidām ir tukšums.

Un skriešana vispār? Daudz skrien, veci, jauni, sievietes?

Turcijā skriešana nav populāra. Pēc ierašanās Stambulā, pirmo skrējēju ieraudzīju pēc aptuveni nedēļas, ņemot vērā, ka Stambulā ir  aptuveni 15 miljoni iedzīvotāju, tas neliekas daudz. Pēc tam ik reizi, kad pamanīju kādu skrienam, tas likās īpašs notikums. Laikam paliekot siltākam, es pamanu arvien vairāk skrējējus, jo turkiem +5 grādi ir auksti, tādā laikā neviens neskrien un ja skrien tad pamatīgi saģērbušies, it kā būtu -20. Pārsvarā skrien vīrieši pusmūža vecumā, gandrīz visas nedaudzās skrienošās sievietes izskatās pēc ārzemniecēm. Pirms ierašanās šeit jau iepriekš interesējos par skriešanas vietām, jo zināju ka Stambulā ir ļoti maz parku, diezgan piesārņots gaiss, ietves ir bedrainas, bieži pāriet kāpnēs vai pazūd vispār un uz ielām trako autobraucēju dēļ ir bīstami rādīties. Šajā ziņā man ļoti paveicās ar dzīvesvietu, tagad es dzīvoju netālu no jūras – šeit krastmalā ir iekārtota atpūtas zona un nedaudz tālāk ir pat ierīkots celiņš skriešanai ar mīksto segumu. Pirmajos treniņos baidījos, ka cilvēki pievērsīs pārāk daudz uzmanības, bet tā nenotika, nekādi incidenti pagaidām nav gadījušies.

Kad sāki skriet?

Pirmo reizi no brīvas gribas pāris reizes izskrēju 2009.gada vasarā. Regulāri sāku skriet 2010.gada maija beigās.

Kāpēc sāki skriet?

Mani iedvesmoja 2010. gada Nordea Rīgas maratons. Līdz tam par to nebiju īpaši interesējusies, kur nu vēl apsvērusi domu piedalīties. Tomēr tajā dienā no rīta man gadījās būt Rīgas centrā un es nolēmu paskatīties skrējienu. Man burtiski uzreiz radās vēlme iet un skriet, jo sportiskā un pozitīvā gaisotne, skrējēji un viņu atbalstītāji bija tiešām iedvesmojoši. Pēc pāris nedēļām es jau piedalījos Zelta Kedas skrējienā un vasaras laikā piedalījos vēl trijos 5km skrējienos. Arī šobrīd sacensības ir tas, kas man skriešanā patīk visvairāk.

Bērnībā sportoji?

Ar sportu vienmēr biju uz „jūs”. Skolā sporta nodarbībās biju pēdējā un pavasara kross bija kaut kas, no kā es baidījos visvairāk.

Kā atradi VSK Noskrien?

Pēc tam, kad biju saņēmusi iedvesmu no Nordea Rīgas maratona, internetā sāku meklēt visu iespējamo informāciju par skriešanu, tā es uzgāju VSK Noskrien un man uzreiz iepatikās forums un iespēja atzīmēt noskrieto.

Ko vēl bez skriešanas dari?

Studēju RTU doktorantūrā, šobrīd Erasmus prakses ietvaros esmu pētniece universitātē Stambulā, iepazīstu Turcijas kultūru un apgūstu turku valodu.

Vai tu trenējies pēc kāda noteikta plāna?

Jā, par pamatu izmantoju treniņu plānu no grāmatas „Skriešana sievietēm”, tomēr tagad treniņos cenšos sekot arī sajūtām nevis tikai plānam, jo pagājušās vasaras beigās pārāk cītīgi sekojot šim plānam iedzīvojos traumā.

Esi atzīmējusi, ka piedalīsies Nordea Rīgas maratonā. Kādu distanci skriesi?

Vēl neesmu pārliecināta, vai izdosies atbraukt uz Latviju tajā laikā, bet esmu pieteikusies 5km distancei. Gribētu noskriet sacensībās, kas mani iedvesmoja uzsākt skriet.

Tev svarīgs ir kāds konkrēts skriešanas mērķis?

Šobrīd mans mērķis ir rudenī noskriet pirmo pusmaratonu, tas varētu būt Valmierā. Bet galvenais mērķis ir turpināt skriet, jo skriešana dod iespēju justies labāk, piedalīties sacensībās un satikt interesantus cilvēkus, skriešana ir iemesls lai mazliet paceļotu pa Latviju un pasauli vai vismaz lai izietu ārā.

 

5 komentāri rakstam Turcija iekarota

  • Didzis Didzis

    Jauks rakstiņš,prieks par neirulu.Varētu būt iedvesmojoši tiem,kas vēl šaubās – SKRIET vai neskriet.Feini,ka tieši VALMIERĀ neirula domā pievārēt savu PIRMO PUSĪTI ! LAI IZDODAS !

  • janis.jeksevics janis.jeksevics

    Paldies par rakstu!
    Interesanti uzzināt, kā kurš ir sācis skriet!
    Kontrasti, Turcijā jāuzmanās, ka Tevi nenobrauc uz ielas, Zviedrijā pat reizēm nav jāapstājas pie gājēju pārejas, jo šoferis nobremzē laicīgi, lai Tev nebūtu jāsamazina temps. (iespējams, pie stūres ir skrējējs :) )
    Prieks dzirdēt, ka mūsējie skrien praktiski visos kontinentos!
    Veiksmi Valmierā!

  • neirula neirula

    Paldies par veiksmes vēlējumiem!
    Turcijā ir pilnīgi vienalga vai ielu šķērsot pie gājēju pārejas vai jebkurā citā vietā, neviens pat nepiebremzē. Atliek vien kļūt par agresīvu gājēju/skrējēju :)

  • unknown unknown

    Diemzel ari latvija netrukst jau tadu shoferu! Bet es ari dazhreiz bezkaunigi skrienu mashinai prieksa, kas ta stav piemeram pie krustojuma :)

  • Uldzha Uldzha

    Apsveicu ar pusmaratona noskriešanu!
    Paldies par rakstu, jo šobrīd, gadu pēc skriešanas uzsākšanas, “attinot filmu” atpakaļ, teikšu – šis man ir izrādījies visiedvesmojošākais raksts, jo pārliecināja mani, ar sportu līdz tam pilnīgi uz “jūs” esošu, pieteikties savām pirmajām sacensībām.
    Paldies!
    Lai labi skrienas!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.