Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


Skriešanas apavi

Labā lieta par skriešanu ir tāda, ka atšķirībā no citiem sporta veidiem, lai ar to sāktu nodarboties ir vajadzīgas divas lietas – pulkstenis un apavu pāris. Var pieņemt, ka pulkstenis ir visiem. Ja tev nav, tad pats zini, ka laimīgie laiku neskaita. Tātad, lai skrietu, vajag skriešanas apavus. Protams, skriet var basām kājām, zābakos un tenisa čībās. Vienu vai divas reizes. Ja gribi skriet daudz un bieži, tad tev jāzina viss par skriešanas apaviem.

Tāpēc uz dažiem jautājumiem lūdzām atbildēt SPORT2000 skriešanas apavu ekspertu Raimondu.

Kurus apavu modeļus iesaka nupat skriet sākušam?

Katrs gadījums ir individuāls. Skrējēja svars ir liels vai mazs, kādas vecās traumas, it īpaši ceļu vai muguras apvidū, liek par sevi manīt vai nē, apņemšanās skriet ir ļoti liela vai ir doma tuvākajā laikā paskriet tikai mazliet, paredzētā skriešanas vieta – mežs, asfalts vai skrejceļš trenažieru zālē. Bet, noteikti ir jāizvēlas skriešanai paredzētos modeļus. No Latvijā populārāko zīmolu modeļiem skrējēju vidū te var minēt Adidas Response grupas modeļus, Asics 1000. sērijas modeļus skrējējiem, kam nepieciešams mediālais atbalsts vai Gel Stratus modeļus neitrālās pēdas īpašniekiem.

Uz kādiem jautājumiem jāatbild, ja grib tikt pie jauniem skriešanas apaviem?

Cik daudz kilometrus skrien nedēļā vai skrienot patērētais laiks nedēļā? Pa kādu virsmu skrien? Vai ir kādas traumas? Ļoti sportiski noskaņotajiem, kas izvēlas apavus vairāk sacensībām, nekā treniņiem, būs jāatbild arī uz jautājumiem par jau esošajiem rezultātiem kādā no garajām distancēm un plānoto rezultātu, ko cer sasniegt ar jaunajiem apaviem. Dažkārt ir tendence izvēlēties pārāk plānus apavus, ar kuriem finišu varētu arī nesasniegt vispār vai daudz sliktākā laikā, nekā plānots, jo tiks piedzīti ikri.

Cilvēki nebaidās testēt savu pēdu?

No pieredzes veikalā Maratons un arī Sport 2000 i/c Olimpija varu teikt, ka nē, jo veikalu darbinieki informē cilvēkus par šo nepieciešamību un tas labprāt tiek izmantots. Pērkot apavus skriešanai pa asfaltu šī nepieciešamība ir ļoti liela, jo mūsu darbinieki uzņemas atbildību par to, lai jauno apavu īpašnieks neiegūst jaunu traumu vai arī vismaz nepastiprina jau esošās.

Kas tieši tiek pārbaudīts testējot pēdu?

Filmējot no aizmugures mēs pārsvarā ļoti labi varam noteikt to, vai pēda tajā laika sprīdī, kad tā atrodas pie zemes, pārvēliena kustību no papēža daļas uz pirkstgalu veic stabili un bez liekām sānkustībām. Šādas pēdas dēvē par neitrālām jeb ar normālu pronāciju. Vai pēdai ir tendence balstīties tikai uz ārējo malu (nepilna pronācija) vai arī tai ir tendence veikt lieku kustību uz iekšpusi (pārpronācija). Kustība uz iekšpusi piemīt apmēram 70% mūsu klientu. Konstatējot tendences, tiek piemeklēti apavi, kas koriģē pēdas kustību, lai tā būtu maksimāli pareiza.

Ar kādiem apaviem pats skrien?

Sezonas laikā lietoju vairākus pārus vienlaicīgi un tie ir Asics 3010, Adidas Salvation 2, New Balance 1225, Zoot Advantage 2. Rudens un ziemas periodā skrienu ar Asics 2150 GTX.

Sievietēm un vīriešiem skriešanas apavi ir vienādi?

Modeļu nosaukumi ir vienādi, bet apavu konstrukcijā ir dažas atšķirības.  Sieviešu pēdas ir šaurākas un tāpēc apavu lieste tiek veidota šaurāka. Sievietes piezemē pēdas vairāk centrēti, nekā vīrieši, līdz ar to amortizējošie materiāli apavu papēža daļā tiek izvietoti mazliet savādāk, lai labāk pielāgotos tieši sievietes skrējienam, kā arī apavu zoles papēža daļas asimetrija ir mazliet savādāka. Asics jau Kayano 16 modelī sāka lietot Soft Top Duomax tehnoloģiju, kas netiek izmantota vīriešu apavos. Tā nodrošina mīkstāku mediālo atbalstu spiedienu uz pēdas velvi, kura, atkarībā no mēneša cikla fāzes mēdz būt saspringtāka vai atslābušāka.

Kas ir tās svarīgākās lietas, kas jāzina par skriešanas apaviem?

Būtu vēlams orientēties trīs skriešanas apavu iedalījumos, lai varētu maksimāli precīzi pats sev un veikala darbiniekam izskaidrot savu vajadzību. Šie iedalījumi ir sekojoši:  asfalta vai krosa apavi,  ar mediālo atbalstu vai bez tā (atbalsta vai bezatbalsta apavi) un treniņu, tempa treniņu vai sacensību apavi.

Zinot šo iedalījumu, būtu vēlams arī saprast atšķirības starp attiecīgo grupu apaviem. Asfalta apavi ir ar lielāku amortizācijas pakāpi, salīdzinoši gludu zoli un elpojošu, bet pret mehānisko ārējo iedarbību (piem. koku zari) salīdzinoši neizturīgu apavu virsas vai tīkliņa materiālu.

Krosa apaviem ir zole ar protektoru, kas nodrošina labāku saķeri apvidus apstākļos, apavu virsas daļa veidota salīdzinoši izturīga pret ārējo mehānisko iedarbību, bet amortizācijas pakāpe zemāka kā asfalta apaviem, jo ar krosa apaviem ir paredzēts skriet pa mīkstāku virsmu.

Apavi ar mediālo atbalstu noteikti ir nepieciešami cilvēkiem ar pārpronāciju, lai stabilizētu pēdu tās pārvēliena brīdī no papēža uz pirkstgalu. Nebūs nekas slikts, ja tādus apavus iegādāsies cilvēks ar neitrālu pēdu – apavs būs tikai mazliet mazāk amortizējošs, nekā līdzīgas klases neitrālais apavs, taču nedrīkst pieļaut situāciju, ka skrējējs, kam vajadzīgs atbalsta apavs, nopērk neitrālo, jo tādā veidā nevajadzīgā pēdas kustība pārvēliena fāzē uz iekšpusi tiek tikai veicināta un tuvināta traumas iespēja. Nepieļaujami ir arī nepilnās pronācijas pēdām iegādāties apavus ar mediālo atbalstu, jo nepilnās pronācijas gadījumā apavam pēda ir jāgāž no ārpuses uz iekšpusi, bet mediālais atbalsts veic tieši pretējas darbības.

Treniņu apavos, kas ir populārākie no šīs grupas apaviem, tiek izmantots lielāks tehnoloģiju daudzums nekā tempa treniņu un sacensību apavos, jo tos ir paredzēts lietot visbiežāk. Līdz ar to komforta līmenis tajos ir daudz augstāks, aizsardzības līmenis pret traumām lielāks, bet arī šīs grupas apavu svars ir lielāks (amortizējoši materiāli ir smagi), salīdzinot ar treniņu un sacensību apaviem. Tempa treniņu apavos tehnoloģiju skaits ir tikai mazliet mazāks, kā treniņu apavos, bet tās tiek izmantotas mazākos apjomos un līdz ar to savu darbu veic mazāk efektīvi, toties apavi ir vieglāki un daudzi sportiski amatieri šos apavus parasti izmanto sacensībās. Sacensību apavu priekšrocība ir to vieglums, bet izmantoto tehnoloģiju daudzums ir mazs un salīdzinoši neefektīvs – viss ir upurēts svara samazināšanai.

Piemēram, svara proporcijas 42.izmēra apaviem. Treniņu apavu svars svārstās no 310 – 380 g. Tempa treniņu apavu svars ir ap 280 g. Sacensību apavu svars ir no 138-210 g. Pasaules rekords maratona distancē (2:03:59) tika izskriets ar Adidas adizero adios modeli, kuram svars ir 199 g.

Kā būtu jāšņorē apavi?

Skriešanas apavi ir jāsašņorē tā, lai distances laikā arī mitros laika apstākļos tie neatšņorētos. Salomon firmas  apavi lieto speciālu savelkamu aizdares sistēmu, kas garantē neatšņorēšanos, bet pārsvarā apavos tiek izmantotas tradicionālās kurpju auklas. Lai tās neatšņorētos, sacensību laikā iesaka veidot dubulto mezglu, apavu cilpu galus papildus vēl paslēpjot zem kurpju šņorēm. Šādi sienot  šņorēm distances laikā nav nekādu problēmu. Mūsu veikalos ir pieejamas New Balance „bubble lace”, kuras par 90% samazina iespējamību atšņorēties distances laikā visparastākās aizšņorēšanas metodes gadījumā.

Starp apavu un kāju ir vajadzīgas zeķes. Kādas?

Vēlams izmantot speciālās skriešanas zeķes, it īpaši, ja distances ir garas un laika apstākļi ne tie ideālākie, jo skriešanas zeķes no parastām sporta zeķēm atšķiras.  Uz katras speciāli skriešanai domātas zeķes ir norādīts, kurā kājā tās jāvelk (burtiņi R un L attiecīgi labajai un kreisajai kājai). Zeķei ir polsterīši visās nepieciešamajās vietās, īpaši pēdas apakšdaļā, lai padarītu skrējienu komfortablāku. Zeķē tiek izmantoti elastīgi materiāli, kas ļoti labi pieguļ pēdai, neļaujot veidot krokas, kas var radīt tulznas. Tiek izmantoti tikai sintētiskie materiāli, kas ļoti labi uzsūc un novada sviedrus, tādā veidā veicot termoregulācijas funkciju, kas ir ļoti svarīga vēsā un karstā laikā. Skriešanas zeķei ir pareizs kātiņa garums – mazliet virs potītes, kas neļauj tai nošļukt vai arī ievilkties apavā, tādā veidā veicinot tulznu rašanos.

Sacensībās var redzēt, ka daži skrējēji skrien ar futbolistiem līdzīgām zeķēm. Ko tas dod?

Tās ir kompresijas zeķes. Sporta preču tirgū pēdējā laikā ir ļoti palielinājies kompresijas preču klāsts un tiek piedāvātas ne tikai zeķes, bet arī dažāda garuma bikses un krekli. Kompresijas preces sāk iedalīt aktīvajās, kuras paredzētas izmantošanai treniņa un sacensību laikā, un atjaunojošajās – paredzētas lietošanai pēc slodzes un arī naktī. Kompresijas preču galvenais uzdevums ir nodrošināt labāku asinsriti, tādā veidā neļaujot „piedzīt” muskuļus slodzes laikā un ātrāk tos atjaunot pēc slodzes, izdzenājot pienskābes un efektīvāk pievadot organismam nepieciešamās vielas. Lai iegādātos kompresijas preces, parasti ir jāveic attiecīgu vietu (zeķu gadījumā ikru resnākās vietas) mērījumi, jo spiedieni kātiņā ir dažādi. Vienkāršākās zeķes gan pērk pēc pēdas izmēra, bet tad tiek nodrošināta zemākā kompresijas pakāpe, kas nav tik efektīga, kā zeķēm, kurām šie mērījumi ir jāveic. Atšķirības ir arī cenā.

Lai arī sniegs un ledus tūlīt beigsies, kādi varianti ir šādiem laika apstākļiem?

Sniega un ledus apstākļos ir paredzēti vai nu parastie krosa apavi, vai arī krosa apavi ar nagliņām,  kas nodrošina ļoti lielu saķeri tieši ledus gadījumā. Populārs modelis pēdējo divu gadu laikā ir Asics Gel Arctic

Kurus apavus pērk priekš Siguldas kalnu skrējiena?

Izvēle ir dažāda, bet pārsvarā iegādājas tikai no krosa apavu vides. Ir cilvēki, kas grib ļoti plānus apavus, lai labi justu zemi (LAsportiva Crosslite, Adidas adizero XT, pat orientieristu apavi Icebug Spirit OLX ar nagliņām). Ir arī tādi, kas izvēlās apavus ar lielāku amortizācijas pakāpi – Asics Gel Artctic, Asics Trabuco, Adidas RIOT, Salomon Speedcross un Salomon XA Pro 3D.

Kurus apavus pērk priekš pusmaratona?

Atkal dažādi, jo viss atkarīgs no uzstādītā mērķa. Es pats izmantoju gan smagos Asics Kayano, gan Adidas Salvation modeļus, jo tiem ir maksimālā amortizācijas pakāpe, liels mediālais atbalsts, kas man nepieciešams un mans mērķis nav tik daudz rezultāts, kā ar baudu, neiedzīvojoties traumās pārāk plānu apavu dēļ,  tomēr priekš sevis pietiekoši ātri veikt šo distanci. Ja svarīgs ir rezultāts un tikai, tad mēs runājam par sacensību modeļiem kā Asics Racer, Adidas adizero adios. Ja rezultāts ir svarīgs, bet mazliet gribās pasaudzēt veselību, tad labs kompromiss ir Asics Gel Trainer, Adidas Boston vai Adidas Tempo. Lielākā popularitāte laikam tomēr sadalās starp Adidas Supernov līnijas apaviem Sequence un Glide un Asics 2000.sērijas apaviem, kas ir vidējie smagie (ap 330 g) treniņu apavi.

Apavu izvēle ir atkarīga no tava skriešanas ātruma?

Tā sanāk. Ja cilvēks ir gatavs investēt, tad pareizi būtu lietot vismaz vienu pāri mačiem (tempa treniņa vai sacensību apavi) un vienu pāri treniņiem (treniņu apavs). Ne vienmēr tā notiek un visai bieži salīdzinoši ātrie skrējēji lieto tempa treniņa apavus gan treniņiem, gan mačiem, bet amatieri, kās es, kam skriešana ir vairāk hobijs, iztiek tikai ar treniņu apaviem.

Cik ilgi kalpo skriešanas apavi?

Vidējais apavu mūžs ir 1000km, ja skrienam tikai pa cietu virsmu un apmēram 1500 km, ja skrienam arī pa mīkstākām virsmām kā mežs vai smiltis. Šo 1000 km laikā starpzoles materiāls pamazām sasēžas un kļūst cietāks, līdz ar to apavi zaudē savas amortizācijas spējas un skrējēja ceļi un mugura sāk saņemt pārāk lielus triecienu, kas var novest pie traumas vai hroniskām sāpēm. Vizuāli nav iesējams pateikt, ka apavs savu mūžu jau beidzis, tāpēc katram skrējējam aptuveni jāizrēķina noskrietie kilometri vienā mēnesī, lai saprastu, kad pienācis laiks sevi apbalvot ar jaunu apavu pārīti.

Kā pareizi kopt skriešanas apavus?

Nekādā gadījumā nemazgājam skriešanas apavus veļas mazgājamā mašīnā, nežāvējam uz radiatoriem vai tiešos saules staros. Visas šīs darbības veicina apavu zoles sakalšanu un apavu zoles paliek pārāk cietas, pat vēl nesasniedzot 1000 km noskrējienu. Žāvēšanas uz radiatoriem rezultāts var būt arī tāds, ka apavu virsas materiāls izkalst un apavs, pat pēc ilgas lietošanas, kļūst par mazu un skriešanas laikā sāk spiest, veicinot tulznu veidošanos. Lai apavi pilnvērtīgi kalpotu visu tiem paredzēto mūžu pēc katra treniņa izņemam pēdiņas un žāvējam tās atsevišķi no apaviem. Ja jūtat, ka apavu virsas tīkliņā uzkrājušās smiltis, izsūciet apavus ar putekļsūcēju. Smilts graudiņi ir mazi, bet asi un ar laiku, ja tos neizsūc, var sākt plēst virsas materiālu. Ja esat kaut kādā veidā padarījis apavus pārāk netīrus, tad izņemam pēdiņas, izveram kurpju auklas un mazgājam apavus ar švammīti un veļas ziepēm gan no ārpuses, gan iekšpuses. Tad iebāžam apavā papīrus un žāvējam istabas temperatūrā. Pēc apmēram 3-4 stundām papīrus no apaviem ņemam ārā (tie jau sevī būs uzsūkuši pietiekoši daudz mitruma) un turpinām žāvēt, līdz apavi ir sausi.

Latvijas elites skrējēji apavus pērk parastos veikalos?

Jā. Dažkārt šie parastie veikali gan atrodas ārzemēs vai arī apavi tiek iegādāti  sacensību laikā tepat Latvijā vai ārzemēs.

Ir tādi kas skrien otrādi. Viņiem apavi arī ir greizi?

Kas tie tādi? Ja viņu ir daudz, padod ziņu –  būs jāvēršas pie kāda ražotāja, lai kaut ko izdomā.

Un visbeidzot – labāk basām kājām vai apavos?

Labāk jau apavos. Apavi, pirmkārt, pasarga pēdu no ievainojumiem. Otrkārt, apavu zoles daļā ievietotā amortizācijas sistēma absorbē triecienus, pasargājot no traumām ceļus un muguru. Treškārt koriģē pēdas kustību brīdī, kad tā atrodas pie zemes un šī korekcija ir nepieciešama lielākajai daļai skrējēju ar mērķi pasargāt no potenciālajām traumām nepareizu kustību dēļ.

Asics apavu iedalījums.

Informāciju apkopojis veikals Sportlat.

Apavi ar pēdas velves atbalstu

Ieteicami cilvēkiem ar normālu pēdu, kā arī cilvēkiem ar noslieci uz plakano pēdu.

Gel Kayano – viskomfortablākais modelis savā klasē
Gel 3010, Gel 3020 – ļoti tuvs modelim Kayano, bet nedaudz mazāk gēls
GT 2140, GT 2150 – augšējā līmeņa vieglākais modelis treniņiem
Augstākais līmenis. Triecienus absorbējošs gēls. Pastiprināti atbalsta pēdas velvi (starpzoles materiāls DUOMAX). Papēža daļa pielāgojas skrējēja pēdas formai (PHF). Zole veidota pēc laboratoriskiem pētījumiem (IGS), nodrošina pareizu pēdas kustību.
Gel 1140
Gel 1150
Gel Virage
Vidējais līmenis. Triecienus absorbējošs gēls mazāk kā augstākajam līmenim. Pastiprināti atbalsta pēdas velvi ar starpzoles materiālu DUOMAX.

Neitrālie apavi ar pastiprinātu papēža amortizāciju

Ieteicami cilvēkiem ar normālu pēdu vai ar ļoti izteiktu pēdas velves izliekumu. Basas pēdas nospiedumā priekšējā un aizmugurējā daļa savienota ar ļoti šauru līniju vai pat nesaskaras.

Gel Nimbus 11
Gel Nimbus 12
Gel Stratus 11
Gel Cumulus 4
Augstākais līmenis. Triecienus absorbējošs gēls. Maksimāli amortizē papēža daļu. Stabilizācijas tiltiņš (caurspīdīgā „plastika” pēdas vidū) mežģījumu novēršanai. Papēža daļa pielāgojas skrējēja pēdas formai (PHF). Zole veidota pēc laboratoriskiem pētījumiem (IGS), nodrošina pareizu pēdas kustību.

Apavi ar ūdens necaurlaidīgu materiālu GORE-TEX

GT 2150 GT-X – ir pēdas velves atbalsts DUOMAX

Apavi ar ūdeni atgrūdošu materiālu

Gel Trabuco – ir pēdas velves atbalsts DUOMAX

Sacensību apavi

Apavus neiesaka treniņiem.

DS Trainer – ar nelielu pēdas velves atbalstu
DS Sky Speed
DS Racer – visvieglākie ar pēdas velves atbalstu

92 komentāri rakstam Skriešanas apavi

  • VSK Noskrien skrējienu pievienošanā var norādīt ar kādiem apaviem esi veicis šo skrējienu, bet pirms tam tie skrējēja lapā apavu sadaļā ir jāpievieno.

  • Vienu vai divas reizes? Hmm..

  • Mēs zinām tavu viedokli un, lai skrietu basām kājām, vai mimimālos apavos ir būtiski jāmaina skriešanas stils un kārtīgi, pamatīgi jātrenējas. Tas nav iesācējiem.

  • OreMan par apaviem – es gan neesmu cītīgi sekojusi līdzi, bet – Tu arī pa asfaltu skrien ar Vibramiem?

  • Didzis Didzis

    Par apaviem viss okey,bet gribās kaučko dzirdēt par RAIMONDA pievārēto Ņujorkas maratonu.Iespējams,ka esmu gan palaidis garām kādu rakstiņu.

  • Daina, jā, protams, ja ir draņķīgs auksts laiks, skrienu ar Vibramiem, bet šādā jaukā siltā vakarā kā šodien tomēr labāk basām. Šodien gan samiksēju – ar Vibramiem sanāca 5.4 km, basām – 4.6 km. Tas viss pa 100% asfaltu.

  • Bet vispār jāpiekrīt rakstā minētajam, ka `šī korekcija ir nepieciešama lielākajai daļai skrējēju ar mērķi pasargāt no potenciālajām traumām nepareizu kustību dēļ`. Tas patiešām ir vienīgais iemesls, kādēļ vajadzīgi apavi – lai labotu nepareizu skriešanas tehniku! Tikai šajā sakarā pāris retoriski jautājumi.. Vai no nepareizas tehnikas nebūtu jāmēģina tikt vaļā? Vai tehniku nevajag mācīties? Vai tā vietā labāk saglabāt savu nepareizo tehniku un mēģināt to kaut kā vērst par labu citādi (ar tehnoloģiskiem apaviem)?
    Vai pirmajā klasē bērniem māca, ka, redz, ir mūsdienās ļoti attīstīta zinātne un ir izgudrota tāda brīnumlieta kā kalkulators – nav vairs nepieciešams pašam mācīties rēķināt, jo kalkulators vērsīs mūsu nezināšanu par labu..? Vai nav nepieciešams mācīties pareizrakstību, jo Tilde mūsu kļūdas izlabos? Nu labi, salīdzinājums ar kalkulatoru nav īsti precīzs, jo kalkulators patiešām spēs izrēķināt vajadzīgo mūsu vietā, kamēr neviens apavs pasaulē nespēj labot mūsu skriešanas tehnikas kļūdas.. Tāds apavs gluži vienkārši vēl nav izveidots, kas spētu kaut cik jēdzīgi tuvoties savās spējās cilvēka pēdai. Ja skriešanas tehnika ir nepareiza, tad traumu gūšana ir tikai laika jautājums – varbūt, jo vairāk apavā amortizācijas, stabilitātes utt., jo ilgāk spējam skriet bez traumas, bet vienalga – tikai laika jautājums. Ne velti 90% skrējēju iedzīvojas traumā vismaz reizi gadā!! Pārējiem 10%, acīmredzot, ir pareizāka tehnika.
    Un, ja tieši par iesācējiem runājam, vēl jo vairāk – vai iesācējam labāk mācīt skriet pareizi vai tā vietā iemācīt viņam dažādas apavu tehnoloģijas un terminus? Kas viņam būtu noderīgāk? Kas ir noderīgāk pirmklasniekam (rēķināšanas iesācējam) – zinības par to, kā rēķināt pašam, vai spēja orientēties jaunākajos kalkulatoru piedāvājumos?..

  • Es skrienu regulāri trīs gadus. Varbūt nepērku pašus tehnoloģiskākos apavus, bet traumas esmu dabūjis tikai paša vainas dēļ un visas basketbolā.

  • druupijs druupijs

    shitaadi raksti man buutu nodereejushi pirms 2 gadiem, kad saaku skriet garaakas distances, jo tajaa laikaa sakaraa ar celja traumu vienu laiku bija doma, ka manas kaajas vnk nav prieksh skrieshanas :D … tagad to atceroties secinu, ka vai nu man vajadzeeja iesaaceejam piemeerotus apavus, vai arii pakaapeniskaaku paareju uz garaam distanceem :)

  • druupijs druupijs

    bet par to, ka apavi domaati tikai, lai pielabotu nepareizu skrieshanas tehniku, gluzhi nepiekriitu, jo kad pirms diviem gadiem noskreeju savu 1. pusmaratonu, iedziivojos celja traumaa, jo nebiju tik garu distanci agraak skreejis… veelaak ar tiem pashiem apaviem esmu vareejis skriet 2 pusmaratonus nedeeljaa un nekas nav vairs saapeejis, kaut neesmu nekad iipashi piedomaajis pie skrieshanas tehnikas uzlaboshanas vai mainiishanas (kaa skreeju, taa skrienu), tapee man ir viedoklis, ka amortizeejoshaaki apavi vajadziigi, lai pieradinaatu kaajas un muguru pie ilgaakas skrieshanas…

  • Aigars Aigars

    OreMan, tur jau tā lieta, ka nevienmēr visās traumās var vainot apavus vai nepareizu skriešanas soli. Šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Pētot kāju ceļu jautājumu uzdūros šim:
    http://en.wikipedia.org/wiki/Iliotibial_band_syndrome
    Izrādās, ka arī skriešana pārsvarā uz sānsveres virsmas (piemēram, ceļa malu vai iekštelpu celiņos)var būt par šādas traumas iemeslu.
    Bet tā baskāju padarīšana, jā. Praktiski ir tā, ka iesācējiem uzsākot skriešanu, pirmāmkārtām derētu paskriet kādu laika periodu pa baso, lai “piešautu” pareizu soli, un tikai tad doties uz veikalu pēc čībām. Lai nebūtu tā, ka sākumā ar čībām iemācies nepareizi skriet, pēc tam brīnies par traumām, un tad nākas mainīt soli – veco-nepareizo uz jauno-pareizo.

  • Kaspars Kaspars

    hmm, par baskājiem, jau lasot zināju, kādi būs komentāri no viņiem. :D Bet par šņorītēm – lietoju kaut kādus nike skriešanas apavus, un tiešām esmu pārsteigts, ka ne reizi tās nav atsējušās. var just, ka materiāls ir citādāks par parastu ielas apavu šņoru materiālu.

  • Kaspars Kaspars

    P.S. mjā, Aigara teikto esmu ievērojis un izjutis skrienot pa centra ielām, kuras ir visnotaļ slīpas, sevišķi tas attiecas uz ceļa kreiso pusi, tā noskrēju kādus padsmit skrējienus, līdz kamēr nolēmu skriet pamīšus, vienu dienu pa kreiso, otru pa labo, un rezultātā kreisā kāja vairs nesāp. :)

  • xorix xorix

    [Salomon firmas apavi lieto speciālu savelkamu aizdares sistēmu, kas garantē neatšņorēšanos, bet pārsvarā apavos tiek izmantotas tradicionālās kurpju auklas].
    Man jau ļoti patīk šī Salomon apavu aizdare – ļoti ērta, bet pēc nepilna pus gada apavu lietošanas šie speciālie striķīsi ir saplīsuši un apavi stāv nolikti stūrī – gaida jaunu aizdari jau kopš pagājušā gada novembra :) Tikmēr jāskrien ar citiem apaviem, jo šajos Salomon apavos nav iespējams ievērt tradicionālos striķīšus (pārāk resni pat vistievākie striķi)…

  • [Salomon firmas apavi lieto speciālu savelkamu aizdares sistēmu, kas garantē neatšņorēšanos, bet pārsvarā apavos tiek izmantotas tradicionālās kurpju auklas].
    Man jau ļoti patīk šī Salomon apavu aizdare – ļoti ērta, bet pēc nepilna pus gada apavu lietošanas šie speciālie striķīsi ir saplīsuši un apavi stāv nolikti stūrī – gaida jaunu aizdari jau kopš pagājušā gada novembra :) Tikmēr jāskrien ar citiem apaviem, jo šajos Salomon apavos nav iespējams ievērt tradicionālos striķīšus (pārāk resni pat vistievākie striķi)…

    Neķer kreņķi, nekas nav mūžīgs :) Tās šņorītes var nomainīt, tik vaig pasūtīt, to var izdarīt pie mums.

  • xorix xorix

    Jā Gati – tos striķīšus es jau cenšos pie jums pasūtīt visu šo laiku! Vienu brīdi 2 gab bija atnākuši uz jūsu veikaliem, bet tad es nepaspēju aizbraukt tiem pakaļ – kāds cits tos savāca… Tad turpinājās solījumi, ka pēc nedēļas, divām būs… pa to laiku nopirku jaunus apavus (Asics Gel 1150) ar tradicionālajiem striķiem, jo jāskrien taču ir :) Ceru, ka pēdējie solījumi par to ka ziemas sezonas beigās Salomon no slēpošanas pievērsīsies skriešanas inventāram un atsūtīs tos striķīšus tagad pavasarī – nebūs tikai solījumi :)

  • man ne reizi nav atsējušās šņores, ja viņas, sasienot mezglā un tad bantītē, pabāž atpakaļ zem mezgla (kā minēts rakstā). nevajag ne speciālās šņores, ne dubultmezglu.

    Gati – vai ir iespējams salabot aizdari arī šādām tupelītēm – http://www.veicis.lv/bild/l160499.jpg ? [ir 2 atsevišķi savilcēji, zaļajām un melnajām šņorītēm]

  • druupijs druupijs

    Tu mani biedee, Daina- es nesen nopirku liidziigus apavus, kaa Taveejie bildee- varbuut pastaastiisi,cik ilgaa laikaa un kaa Tev taas shnjores izgaaja no ierindas, lai zinu, kaa man ar vinjaam nav jaapietas? :D

  • Drūpij – tā kā es viņas nopirku skriešanai un iešanai pa mežu [pat ne pa taciņām, bet vnk taisnā līnijā cauri], tad arī to darīju. šķiet, ka dažas vienkārši pārrāvu uz zara, citas sadila, jo savilku pārāk cieši. vainīgi drīzāk ir savilcēji, jo šķiet, ka tur kaut kas aizķeras un viņi nefiksējas. šņorītes uzbūvi varētu pielīdzināt izolētam elektrības vadam, vien pa vidu viņam ir tāda gumija, ko samērā viegli ir pārspiest vai pārraut. variants būtu salikt parastās šņores, BET – 2 savilcēji ir ideāli, ja pēdas priekšējo daļu grib palaist vaļīgāk, bet ap potīti savilkt stingrāk. ar parastajām šņorēm to grūti izdarīt.
    kurpes nopirku, šķiet, pirms 3 gadiem. Pirmā sezona bija ok, bet nu abām ir arī uz zariem pārplēsta virspuse [tieši tas pelēkais laukumiņš pirms purngala, tur ir vnk plāns tīkliņš], kas tomēr nemaz netraucē ar viņām pārvietoties, jo zole nedilst un neplīst ne sitama. katrā gadījumā neko sliktu nevaru teikt ne par šņorītēm, ne par apaviem kā tādiem. nākamo rakstu vajadzētu uztaisīt tieši par šādiem, bezceļu apaviem :)

  • + noteikti rēķinies, ka amortizācijas viņām praktiski nav nemaz

  • druupijs druupijs

    Es vinjas nopirku tieshi deelj Vibram zoles, jo pie manas ekstreemaas lietoshanas (paarsvaraa ne pa mezhu), man liidziigiem apaviem parasti zole izjuuk :D Man nav tieshi taads modelis kaa Tev,bet es nebaidos no taa, ka nav amortizaacijas- es tieshi gribu notesteet, kas notiks ar manaam kaajaam, ja noskrieshu ar vinjaam kaadu pusmaratonu- pameegjinaashu iestaaties OreMan bezamortizaacijas apavu pulcinjaa :D
    paldies par info :)

  • skriet ar Vibramiem un skriet ar šīm ir pavisam citādāk. ar šādiem apaviem pēda liekas uz zemes tāpat kā normālos skriešanas apavos, un man šķiet, ka ilgtermiņā uz asfalta sabojāsi kājas.

  • Aigars Aigars

    druupij, būs vien jālaiž pa pliko!;)
    Skriešanas guru, OreMan raksta iespaidā, es arī ļoti nopietni apsveru šo domu,
    jāsagaida vien nedaudz siltāks laiks. Ziemā uz ledus copēt man patīk bet gluži roņu tips gan neesmu.:)

  • druupijs druupijs

    nu jebkuraa gadijumkaa, ja buus gruuti pastaigaat peec pusmaratona ar Lafuma Unlimit, tad atgrieziishos pie paarbaudiitaam veertiibaam :)

  • Ņemiet vērā, un mūsu baskāju skriešanas eksperts OreMan noteikti piekritīs, ka pusmaratons minimālos apavos vai basām kājām bez nopietniem treniņiem un pielāgošanās var beigties gaužām ļauni.

  • Inga_K brewe

    Es visu pagājušo vasaru noskrēju basām kājām, bet gar jūras malu, pa cietajām smiltīm. Ja neskaita tulznas uz pirkstiem, baigo strapību stap plikām kājām / apaviem nejutu. Pa asfaltu skriet gan neriskētu, tieši dēļ tā, ka pat jūras smiltis spēja uzberzt tulznas uz pirkstiem :) Domāju nākošai vasarai Vibramus iegādāt, tad vismaz varēšu maršrutu pamiksēt – asfalts/mežs/jūras mala.
    OreMan – kā Tu domā, Vibrami izturēs priežu mežu ar zariem un čiekuriem?

  • Signi, tam piekritīšu gan. Vajag sākt ar mazumiņu.

    brewe, domāju, ka izturēs noteikti, jo daudzi ar tiem skrien ne pa tādiem mežiem vien, arī pa klintīm, visādām akmeņainām takām utt. Tiesa, reizēm kaut kas mēdz plīst, bet salīdzinoši viegli labojams – vai nu sašujot, ja virsma, vai arī salīmējot, ja zoles materiāls. Un vēl – skrienot pa jūras smiltīm, parasti mēdz būt berze starp pēdu un smiltīm, jo pēda iegrimst, tāpēc arī rodas tulznas. Pa asfaltu tādas berzes nav, tāpēc vajadzētu būt mazākai tulznu rašanās iespējai.

  • ar basām es esmu skrējusi pa asfaltu, problēmas varētu sākties karstā laikā, vismaz man parādījās tulzna turpat vai pa visu pēdu – laikam jau āda pielīp pie pakusušā asfalta un atraujas no miesas :D [skan pēc kapeņu stāstiņiem, bet tā ir]

  • Inga_K brewe

    Man laikam pārāk vārīgas pēdas :) Asfalts un čiekuri durās, smiltis berž, kaut kādas šausmas :D

  • Par pasūtīšanu. Vai kāds zin, kur varētu pasūtīt skriešanas (orientieristu, riteņbraucēju) briļļu to vidējo gumijiņu, kas uz deguna liekās?

  • Aigars Aigars

    Ar to pārforsēšanu sākumā – ir skaidrs. Nav jau doma uzreiz desot pusmaratonu, bet īsos kardio/atjaunošanās skrējienus līdz kādiem 7km. Varētu būt interesanti … Tulznas ir normāla parādība, itīpaši, ja sāk ievalkāt kādus jaunus apavus. Ādās vārīgās vietas ar laiku pierod (āda paliek biezāka) un vēlāk problēmu nav.
    Daina, tā pārkarsušā asfalta problēma nav tikai baskājiem. Ja man arī vasaras karstuma kulminācijā sanāk skriet pa asfaltētiem ceļiem, cenšos izmantot neasfaltētās nomales, tās kautkā, šķiet, ir vēsākas, mazāk akumulē saules enerģiju… Tas ir pat jūtams caur apaviem.

  • rinaldsl rinaldsl

    Interesanti būtu zināt ar kādiem apaviem skrien citi!
    Pats testēju kāju Sportlat un iegādājos Asics Gel Nimbus 12 ar 50% atlaidi Sportlat veco kolekciju izpārdošanā :)

  • bibliotekāre bibliotekāre

    Pēc pēdu testa Sport2000 veikalā nopirku Asics Gel Kayano 17. Diemžēl jau pirmajā treniņā ar jaunajiem apaviem parādījās sāpes apakšstilbos (priekšpusē, ne muskuļu sāpes). Iedomājos, ka varbūt par komfortablākajiem atzītie apavi nav īsti manai kājai tomēr derīgi, tāpēc veicu atkārtotu pēdu testu Maratona veikalā. Rezultātā – apavi manai kājai piemēroti. Diagnoze – kājas nav pieradušas pie tik labiem apaviem. Ietiekums – pieradināt kājas pie jaunajiem apaviem no sākuma ejot un tikai pēc tam pārejot pie skriešanas. Varbūt kādam ir līdzīga pieredze vai ieteikumi, ko vēl varētu darīt?

  • To bibliotekāre: katrā ziņā arī šos starpkaulu muskuļus, kas atrodas apakšstilbu priekšpusē, ir derīgi pastaipīt. Par tiem parasti aizmirst. Visvieglākais veids, kā tos izstaipīt, ir notupties uz ceļgaliem un pēc tam ar dibenu uzsēsties uz saviem papēžiem, iztaisnojot pēdu tā, lai pēdas virspuse būtu pilnībā līdz ar grīdu (zemi). Šādā pozā var kādu minūti pasēdēt, vajadzētu tad just kādus uzlabojumus. Protams, var būt arī `shin splints` trauma (nezinu, kā latviski, bet pēc šiem atslēgas vārdiem var meklēt Google), ja nu pēc staipīšanās vienalga nepāriet sāpe.

  • bibliotekāre bibliotekāre

    Paldies, OreMan par padomu. Jā, šis stiepšanās vingrinājums ir nepelnīti aizmirsts. Es arī par to atcerējos tikai tad, kad parādījās sāpes. Pēc pastiepšanas sāpes tiešām mazinās.

  • Olevs Olevs

    Asics Gel Kaynano 16 patiešām ir labi plakanai pēdai. Ja daudz skrien, tam ir izšķiroša nozīme, jo Gel Nymbus ir patiešām piemēroti tikai neitrālai pēdai ar visu savu mega amortizāciju. Ir ļoti svarīgi zināt kāda ir pēda, lai pēc tam nav stāsts no sērijas – skrēju, tad sāka sāpēc celis (vai mugura) un nu vairs neskrienu..

  • OreMan – par tavu teoriju un jautājumiem!
    Parādi lūdzu kur ir tā grāmata vai literatūra vai treneris kurš ir pateicis kas ir pareiza tehnika skriešanā??? Vai cilvēks kas skrien 1km 7min var skriet ar tādu pašu tehniku kā tas kas skrien kilometru 4min???

  • baskaajis baskaajis

    Man jau šķiet, ka kājas darbojas pēc tiem pašiem principiem, neatkarīgi no spējas sasniegt noteiktu ātrumu. Skrējējs un treneris Gordons Pīrijs bija diezgan detalizēti aprakstījis skriešanas tehniku savas grāmatas 3. nodaļā.
    Angliski: http://www.williamsichel.co.uk/documents/Running_Fast_and_Injury_Free.pdf
    Krieviski: http://gordonpirie.narod.ru/technique.htm

  • Gati, es sāku rakstīt atbildes uz Taviem jautājumiem, bet sanāca krietni par garu komentāram. Rezultātā par to tapa raksts – http://oreman.wordpress.com/2011/03/30/but-vai-nebut-skriesanas-apaviem-ko-saka-zinatne

    Es arī sliecos piekrist baskaajim par to, ka kājām biomehānika ir viena un tā pati, neatkarīgi vai mēs skrienam kilometru četrās vai septiņās minūtēs. To grāmatu gan neesmu vēl lasījis, būs jāaplūko. Paldies!

  • Jāatzīstas, ka arī esmu ietekmējies no OreMan pārliecības :) Tikai droši vien, ka ne tik ekstrēmi, ka skriešu tagad tikai bez apaviem, bet plānoju pamazām pāriet uz apaviem ar pēc iespējas mazāk tehnoloģijām, piemēram, tikai sacensībām domātiem apaviem un noteikti jānopērk parastās kedas neasfalta treniņiem :)

  • ssandijss, tikai parastās kedas gluži nebūs minimālie apavi, un īsti labi kājai tas tomēr nebūtu ar tādiem skriet. Tagad gan nav laika skaidrot sīkāk, jāskrien uz centru un jābrauc uz Prāgu! Līdz jaunnedēļai visiem! :)

  • Aigars Aigars

    Gati, ja kaut nedaudz iedziļinies šajā, apavu veicinošajā kāju bendēšanas problēmā, nesaprotu kāpēc esi tik ļoti skeptisks pret baskāju skriešanu. Pats teici, ka nekad nepārdotu klientiem sliktus apavus… Ceru, ka pabakstīsi sava veikala bosus un kādreiz plauktos ieraudzīsim arī Vibramus vai ko tamlīdzīgu.:)

    Kanādas nacionālās izlases trenera viedoklis par traumu, apavu un skriešanas soļa tēmu: http://www.theglobeandmail.com/life/health/fitness/running/expert-advice/whats-the-best-running-stride-to-avoid-injury/article1956721/

  • Aigars Aigars

    Atvainojos, pareizi ir: izlases fizioterapeits.

  • Jep, beidzot es to izdarīju: izlasīju man interesējošo iekš Jānis Kancāns “Skriešana veselībai”,Signis esot kaut kur forumā ielicis saiti uz šo grāmatu. Par apaviem gan tur ir maz rakstīts, kā tikai, lai ir ar mīkstu zoli, pietiekami lieli un lai nav baskebola apavi, un, ka ar basām kājām pa atbilstošu segumu vasarā arī ir vēlams paskriet. Bet par tehniku un citu būtisko tur ir pietiekami plaši pastāstīts. Visnepatīkamāk, kad pirku jaunos apavus, pārdevējs mani centās pārliecināt, ka jāskrien ir no papēža, interesanti, kur viņi to izrauj. Arī tipināšans tehnika galīgas muļķības, vai nu skrien ceļus cilādams, vai nu soļo. Īsāk – grāmata ir ideāla rokasgrāmata, protams negribas pieņemt to par pilnīgu patiesību, bet interesanti būtu izlasīt kaut ko, kas apgāstu kaut ko šinī grāmatā teikto!
    Jaunās Asic tupelītes manām basītī sačakarētajām potītēm palīdz, vienīgi sajūta, ka papēdis pa augstu.
    Kedas – mana šķērsplaknes plakanā pēda neizturēja un uz dažiem gadiem iekrampējās un uzpampa pāris kājas pirksti (toreiz tās izmantoju ikdienā un braucot ar riteni)

  • Ar to “Asic palīdz” es protams nedomāju, ka viņi kaut ko saārstē, vienkārši pēc skriešanas vairs nekādas sāpes nav jūtamas. Potītes stiprināšu skrienot ar basām kājām!

  • Man subjektīvais viedoklis,ka vienāda situācija visiem skrējieiem ir tikai tā,ka atrodas tie vertikālā stāvoklī ,kā Dievs to ir paredzējis…..Bet kas kopīgs solim piemēram 80kg cilvēkam kurš skrien caur gurnu un Kādam 55 kg Kenijietim kurš pie 200HR spēj noturēt 2.0mml laktātu uz lita un skrien knapi saskaroties ar zemi:)))nu tiešām es neredzu:)))

  • Man tomēr šķiet, ka baskāju skriešana nav panaceja un nav piemērota katram (kaut arī tā ir apdomāšanas vērts variants). Advancētie skriešanas apavi vienkārši padara skriešanu pieejamu visiem divkājainajiem un paver iespējas skriet vairāk nekā tu esi tam patiesībā piemērots. Piemēram, man ar manu šķībo gūžas kaulu un līkajām kājām. Un akmens laikmeta medniekus, lūdzu, nepiesauciet, akmens laikmetā manis nemaz nebūtu.
    Taču arī pamatā apautajiemm skrējējiem varētu būt labs pēdas nostiprināšanas vingrinājums vasarā pastaigāt un pat kādu gabalu patipināt basām.

  • Edgars Purins edgars.purins

    Nepaspeju visu izlasit, bet sapratu ka OreMan te par Vibramiem raksta. Es jau gandriiz esmu nobridis pasuutiit sev un un dzivesbiedrei pariiti, bet nav veel modelis, kas patiik, pieejams.

    Ne tikai gramata: “Born to run” ir pie vainas.

    Mees bijaam Filadelfijaa vienaa seminaaraa, kur lekciju lasija viens no pasaules top fizioterapeitiem un vins kaadu pusstundu stastija par siem jocigiem apaviem, kas izskataas kaa pertika peeda. Saveejos arii bija atnesis paraadiit.

    Es no saakuma neuzkeeru to domu, bet tad pats atcereejos, cik kolosaala sajuuta ir ka tu noskrien 10 km gar juurmalu bez apaviem.

    Un starp citu paskatieties kaadi ir profesionalo maratonskreejeeju apavi – zole minimaala, nekaadas amortizacijas.

    Protams, parejot no asics apaviem un Vibramiem buus vajadziigs laiks, peec dazaadiem avotiem 2-4 nedeelas, pie kam nedriikst parforseet, bet es esmu gatavs to dariit.

    Ja atceramies :-) modernie sporta skrieanas apavi paradijaas tikai kaadus 30 gadus atpakal, un sodien tie ir kluvusi par vairaku miljardu industriju, taa kaa negaidiet ka Vibramus vai baskaajaino skriesanu kaads atbalstiis :-)

    … un civilizaacija tikai peedeejos nieka 30 gadus skrien saados apavos – visu laiku pirms tam kaut kaa vinja ir izdzivojusi skrienot bez geeliem, peedas supportiem un citiem navarotiem

  • neirula neirula

    Gan jau arī minimālie apavi kļūs par industriju ;)

  • baskaajis baskaajis

    Industrija jau nesnauž, īpaši tas attiecas uz Amerikas brendiem NB, Saucony, kas bez ierastajiem “augstpapēžu” apaviem sāk piedāvāt minimālistisku alternatīvu.

  • Baskājis.Tā jau ir …Ir cilvēki kuri pieņem MŪSDIENAS….ir cilvēki kuri dzīvo pagātnē:))))))

  • xorix xorix

    Melderis – dabā ir novērota sinusoīda un riņķveida (rekursīva) kustība. Ar to gribēju teikt, ka cilvēki vienmēr skrien pakaļ jaunākajām tehnoloģijām, pārtikas piedevām utt., bet pienāk laiks kad atgriežas pie sentēvu pārbaudītajām metodēm. Ir lietas kuru iedarbību nevar izpētīt dažu dienu/gadu laikā – tas iespējams prasa vairākas evolūcijas. Kaut vai tā pati ģenētiski modificētā pārtika, neviens nevar pateikt – tas ir labi vai slikti nākamajām paaudzēm, bet pēc pāris gadsimtiem apskatot vēsturi mēs zināsim vai turpināt iesākto ceļu vai censties atgriezties pie maximāli dabiskām/piezemētām lietām. Līdzīgi ir ar apaviem – daži jau ir sapratuši/novērtējuši TO :)

  • Nevaru nepiekrist:)))Bet tomēr:)))………….

  • xorix Jā un ar kādiem apaviem un cik (mēnesī) skrienat Jūs ,cien .Kungs????

  • sm72 sm72

    Diez vai samērīšanās ar noskrieto km. daudzumu būs izķiroša taisnības izzināšanai šajā diskusijā. Manuprāt ir pamats pieņemt, ka katram šajā sakarā ir sava taisnība un atbildi uz šo diskusiju būs iespēja izzināt tikai diskusijas dalībnieku dziļās vecumdienās, kad katrs varēs uzskaitīt- cik ir katrs ieguldījis dažādās medicīniskās manipulācijās:)

  • xorix xorix

    Paldies par šo ilustratīvo šņorēšanas materiālu – nekādi nevarēju saprast priekš kam to pēdējo tālo caurumu šie tādu jocīgu uztaisa. Tagad viss skaidrs!

  • Nu gaidu kad kāds ar Vibramiem novines maratonu…. :)
    Atdzīstu ka tie ir labi pēdas saišu un muskulaturas nostiprināšanai, bet lai es ar tādiem nedēļā noskrietu 100km diez vai..
    OreMan cik Tu esi ar Vibramiem noskrejis max kilometrus nedēļā???

  • Kampars

    Hipotētiski arī novinēs, ja vajadzēs. Bet tas neko nepierādīs. Tāpat nekad neatrast atbildi uz jautājumu – kuri apavi ir labākie.

  • Da bļēņas tas viss:)))Neviens elites skrējiējs neskries ar kautkādiem apaviem,protams neviens nesaka,ka tie ir slikti ..bet under 2h05 min nekad :))))Lai ,kā Viņus sauktu:)))

  • sm72 sm72

    Tie elites maratonistu apavi nav ar diži biezāku zoli:) Haili liekas, ka ar adidas adios skrēja, kuram zole arī ir diezgan nosacīta un bez jebkādām dižām ekstrām.

  • Gati, pagaidām max. nedēļas laikā esmu noskrējis 71.77 km bez standarta apaviem (no tiem – 10.26 km basām kājām, bet pārējie 61.51 km Vibramos). Nav jau vēl daudz, jo tikai kopš janvāra esmu lēnām uzsācis pārejas procesu. Bez tam esmu arī tikai amatieris, kurš vispār nekad nav noskrējis vairāk par 80 km nedēļā ;)

    Bet nu jā, tas jau neko nemaina, vai novinnē maratonu vai nē. Elites skrējējiem jau laikam arī ir sponsoru saistības. Bet Abebe Bikila jau izdarījis vēl vairāk – ne tikai Vibramos, bet basām novinnējis ;) Taisnība Gatim varbūt ir, ka par viņu nekas vairāk pēc tam nav dzirdēts. Taču vismaz es arī neesmu interesējies. Ir grāmata par viņa biogrāfiju, kuru tā kā plānoju iegādāt un palasīt, lai tad arī kaut ko vairāk uzzinātu.

  • Edgars Purins edgars.purins

    Gati – cik te vispār ir cilveku kas skrien 100 km nedēļā ? Man sanāk ap 40 km un tos pašus savākt nav nemaz tik vienkārši. Varētu jau skriet 100 km nedēļā, bet neredzu tam vajadzību.

    Es zinu kam tu gatavojies – tā ka nevajag visus pievilkt savam standartam un šādus viedokļus labāk izteikt ultramaratonistu web lapās, ja viņiem vispār ir laiks interneta ieiet :-)

    Ja es būsu veikalnieks, es drosi vien pieteiktos uz Vibram izplatīšanu Latvijā nevis mēģinātu cilvēkus atrunāt. Lai taču viņi pērk un skrien kādos apavos grib. Atceries, ka tagad internetā visu var izlasit un atrast – tikai jāfiltrē informācija.

    P.S.
    Manējie Vibrami jau ir ceļā – pirms 3 dienam pasūtīju. Ta kā informēšu, vai esmu palicis bez ahileja cīpslas vai nolauzis pirkstu :-)

  • Edgars Purins edgars.purins

    sm72 – tieši tā !

    Pirms pirku Vibramus konsultējos ar studiju komandas biedru un viņš teica to pašu, Vibrami nav nekas jauns, profi maratonisti skrien ar apaviem ar minimalu zoli.

    Tikai čaiņiki skrienot ar 4 cm mīksto papēdi :-)

  • sm72 sm72

    Neviens par profi nepiedzimst, tādēļ arī profi būtu vēlams sākotnēji kļūt par 4 cm. garākiem:)

  • Dainis Mors Dainis Mors

    Cik šajā forumā apgrozās profi? Un tie jau nu gan zin ko tiem vajag! Bet iesācējiem stāstīt, ka pareizā izvēle pa cietu virsmu ir Vibrami, ka Asics Kayano ir ienaidnieks Nr1 kājām – nu tas manuprāt nav pareizi. Ja par Vibramiem teiktu – tie aizsargās jūsu kājas no ievainojumiem pastaigās vai īsos skrējienos pa mežu tajās dienās, kad gribēsiet nostiprināt, norūdīt savas pēdas, tas būtu OK.

  • Man sāk šķist, ka te daudzi sāk pārlieku piesaistīties vienam konkrētam minimālajam apavam – Vibramiem -, kas nav īsti labi. Kā jau minēja Dainis Mors, tā nepavisam nav laba doma iesācējam sākt uzreiz skriet ar Vibramiem. Lai arī minimāli, bet tomēr seguma sajūta arī caur tiem kājai ir traucēta. Pareizais algoritms ir sākt basām kājām, ļoti pakāpeniski un tikai PĒC TAM vēlāk, kad pēdas ir sajutušas, ko nozīmē saņemt `feedback` no seguma, tikai tad sākt pēdas kaut kamā vilkt iekšā – neatkarīgi, vai tie būtu Vibrami vai citi minimālie apavi vai jebkuri citi apavi.

    No otras puses, ja negribam SĀKT, bet jau esam skrējēji, arī tad negribu ieteikt atteikties no saviem parastajiem apaviem un pāriet uzreiz uz Vibramiem – tā būs grūti uzreiz izmainīt soli tādā veidā, kā tas vajadzīgs priekš minimālajiem apaviem. Skrienam labāk ar tiem apaviem, ar kuriem skrienam, un pa reizei sākam iestarpināt skrējienus BASĀM KĀJĀM. Arvien vairāk un vairāk, līdz esam pie tiem gana pieraduši, lai varētu atļauties Vibramus vai ko citu.

    Vēl trešā puse – ja skrienam ar saviem apaviem un viss ir labi, traumu nav (jo spējam apavam par spīti spert pareizu soli), tad varbūt arī nav nepieciešams neko mainīt..

    Nevajag ieciklēties tieši uz vienu konkrētu zīmolu.. ;)

  • Aigars Aigars

    Pilnīgi noteikti, ka neesmu iesprindzis uz vibramiem. Bet pie secinājuma, ka absolūti cieta skriešanas virsma ir pats galvenais kaitnieks, gan esmu nonācis.

  • Edgars Purins edgars.purins

    Daini

    Skrienot ar 4 cm papedi gribot negribot papedis pirmais pieskarsies zemei, jo tu nevari parliekt peedu taa lai pedas vidus dala vai priekspuse pieskaras zemei pirmaa – vismaz tas buus looooooti sarezgiiti. Paskaties kinetiku.

    Tas nozimee ka iesaakot skriet ar Kayene vai Nimbus izveidosies nepareizs skriesanas stils, kad papedis saskaras ar zemi vispirms, kas, kaa jau noskaidrojaam nav patiikami.

    Ar minimaalajiem apaviem, neviens neriskees likt papeedi pirmo, jo tad kaaja “izies cauri vederam” tadejaadi vajadzees mekleet pareizo veido, lai skrienot ir komfortabli.

  • Nu nezinu, nezinu. Nekad neesmu skrējis ar minimāliem apaviem vai īpaši basām kājām un tikai vakar pirmo reizi skrēju ar pieminētiem Kayano (pirms tam skrēju ar lētā gala skriešanas apaviem). Nezinu par savu skriešanas tehniku, bet pirmais zemei pieskaras pēdas priekšpuse.

  • Iedomājos Jūsu sievas Kājas(pēdas)pēc treniņiem ar basām kājām ,tādas mīkstas rozā pēdiņas kuras tā gribas samīļot:)))))))))))Kur cilvēks 21jā gatsimtā atradīs iedālu segumu basām kājām……Viss ir mainījies pat lietus no gaisa nekrīt tāds kāds bija 100g atpakļ.Apkārt visur asfalts,betons,bruģis …Mēs dzivojam pilsētā un nu Es vismaz nevienam nejiesaku skriet basām kājām!!!!Kājas Jūs nes pa visu dzīvi un saudzējiet tās maximāli……….

  • Kampars

    Kā var teikt, ka viens skriešanas stils ir pareizs, bet otrs ir nepareizs? Tad jau mēs varam apgalvot, ka spēlēt hokeju ir nepareizi, bet basketbolu – pareizi.
    Katram stilam savi + un savi –

  • Edgar!
    Nu ja nav motevācija skriet vairāk, tad neskrien…. tik nesaprotu kāpēc cilvēkam, kas skrien prieka pēc ir jāmokas ar skriešanas tehnikas apguvi lai varētu skriet ar Vibramiem.Man būtu žēl savas kājas, pat ZIRGIEM LIEK PAKAVUS. Nēesmu nevienu vēl atrunājis no vibramu iegādes un netaisos, tas ir katra paša izvēlē. Nevienu nepievelku savam standartam. Es zinu ko gribu sasniegt un to arī izdarīšu, tā ir mana motivācija.
    Super kad internetā var pēdas notestēt…. :)

  • Edgars Purins edgars.purins

    Kur tad zirgiem liek pakavus ? Uz peedaam :-)

  • Edgars Purins edgars.purins

    es gribēju teikt, “Vai tad zirgiem pakavus liek uz papēžiem ?”

  • sm72 sm72

    Mans treneris bola acis, dzirdot, ka var skriet no papēža. Pieņemu, ka tas saistīts ar to, ka viņa aktīvākie profesijas gadi bija saistīti ar padomju laikiem, kad labākie skriešanas apavi bija adidas tenisa čības. Taču uz šo jautājumu var paskatīties arī no cita redzes punkta. Zinātne krustojumā ar saimniecisko darbību šodien ātriem soļiem ir gatava izpalīdzēt gan tiem, kuriem slinkums aiziet līdz TV, lai pārslēgtu TV programmas, gan tiem, kuri kaut kādu apstakļu dēļ nav gatavi skriet no pēdas vidusdaļas vai pirsgala. Ja raugās no “enerģijtaupīgas” skriešanas viedokļa, tad skriešana no pēdas vidusdaļas esot visefektīvākā, jo nebremzē ķermeņa plūsmainu kustību. Gavenais neradīt ķermeņa vibrāciju kustību ne uz augšu, ne uz sāniem.

  • Edgars Purins edgars.purins

    Lielākā daļa skrējēju skrien “caur papēdi”. Tam raksturīgs, ka kāja ir izstiepta uz priekšu un papēdis pirmais “mīksti” pieskarās zemei (asfaltam). Es iegooglēju dažas bildes “running” un te daži linki kā tas izskatās:

    http://evanlamos.com/wp-content/uploads/2010/10/running.jpg
    http://www.annsrunningcommentary.com/wp-content/uploads/2009/06/cropped-Cross-Country.jpg
    http://sp.life123.com/bm.pix/bigstockphoto_man_running_390212.s600x600.jpg
    http://www2.trainingbible.com/joesblog/uploaded_images/Heel-strike-701737.JPG

    Šādi skriet var tikai ar ļoti moderniem apaviem, citādi kāja čupā. Kaut gan pēc kāda laika arī modernie apavi nepalīdzēs.

  • Edgars Purins edgars.purins

    Signi – par to kurpju šņorēšanu, paldies. Būs jāizmēģina.

  • Sodien no rīta aizskrēju ar Vibramiem iemēģināt, protams, bez zeķēm.

    Pirmais ko sajutu ir ka es skrienu klibojot. Labā kāja smuki piezemējas uz pēdas priekšgalu, bet kreisā vairāk uz papēdi. Tā kā ar šiem apaviem uz papēdi nevar piezemēties, tad pēc 15 minūtēm jau abas kājas strādā līdzīgi.

    Skrienot gar ostu man iesprūda starp pirkstiem akmens – nu riktīgi forša sajūta – tā kā bērnībā.

    Skrienot ir neaprakstāmi viegla sajūta – šīs kurpes sver (abas kopā) 370 grami, apmēram tik cik viena standarta skrienamā kurpe. Nav jau liela starpība, bet tomēr uz 20km 400 gramus varēs sajust.

    Pēc 3 km sāku just ikru muskuļus un ahilleja cīpslu. Kopumā noskrēju 5 km, cik lasīju internetā sākumā nevajag pārspīlēt un pāriet lēnām un šo skriešanas veidu.

    Bet, kas bija pats pārsteidzošākais, ņemto vērā, ka šos apavus valka bez zeķēm – pilnīgi nekādu noberzumu. Pilnīgi nekādu, par spīti tam, ka bija smiltis starp pirkstiem un uzvilku kurpes pirmo reizi. Lūk tā.

  • Nu apsveicami, Edgar, ka šāda veiksmīga pirmā pieredze ar VFF, tā turpināt! Kāds modelis, starp citu? Pēc bildes izskatās pēc KSO..

  • Jā, man ir KSO TREKSPORT, jo tie bija vienīgie kas derēja un kas bija pieejami 46 izmērā. Parējie apavi bija vajadzīgi 47 izmērs un tādus nevarēju nekur atrast.

    Pēc izskata un nozīmes man labak patīk Bikila LS, bet 47 izmēru,ka jau mineju, nevarēju atrast.

    Starp citu, ja zini kādu meiteni kurai der 39. izmērs, tos var dabūt, jo manai dzīvesbierdei arī pasūtījums pienāca, bet bija 1 izmēru par lielu.

    Te ir šie sieviešu apavi Jaya LR white/grey: http://www.vibramfivefingers.it/eng/JAYALR.aspx?gender=W

  • Oreman …Apsveicami kas??Varētu precīzāk>????

  • sm72 sm72

    Visticamāk, ka apsveicami tas, ka Oreman savā pārliecībā nav viens. Es personīgi vēl neesmu gatavs šādiem eksperimentiem, bet tādēļ nedomāju, ka mana pārliecība būtu pārliecinošāka. Varbūt es vienkārši neesmu tik drosmīgs šajā ziņā?

  • Melderi, nesapratu īsti jautājumu.. Apsveicami bija tas, ka izdevusies veiksmīga pirmā pieredze ar jaunajiem `apaviem`, kas laikam seko no tā, ka ir izdevies izveidot pareizāku skriešanas tehniku, soli (bez tā pieredze nebūtu bijusi veiksmīga), ka atklātas savas soļa problēmas un tās izlabotas, ka nav bijušas nekādas problēmas, noberzumi, ka skrējiens atkal bijis patīkams kā bērnībā, tas viss ir apsveicami.

  • […] Nu jau arī Latvijā populāra kļūst baskāju skriešana, kur skrien basām kājām vai speciālos apavos, kas aizsargā tikai pēdu un kāju ādu. Šāda skriešana piespiež cilvēku skriet pareizi, bet ceļš uz to ir lēns un pacietīgs. No savas pieredzes ieteiktu izmantot skriešanas veikalu piedāvājumu un notestēt savu soli. Visu savu skrējēja laiku pirku lētākos skriešanas apavus un nesūdzējos. Lai arī pagājušā gada modeli un uz atlaidēm, šogad iegādājos dārgus. Skrienot uz skrejceliņa priecājos par viņu vieglumu, bet nedēļu pirms atbildīgā starta tos pārbaudot uz asfaltu nācās secināt, ka nevaru paskriet. Izglāba mani tieši skriešanas soļa notestēšana. Tā pat nevajag kautrēties un doties uz skriešanas apavu veikalu ar saviem apaviem. Iespējams, ka nevajadzēs jaunus apavus, bet tikai pēdiņas. Vairāk par apaviem varat lasīt rakstā „Skriešanas apavi.” […]

  • Viss notiek. Katru trešo dienu noskrienu ap 5km – riktīgi savelk kaut kadu muskuli, ko agrak nebiju jutis, bet paliek arvien ciešamāk. Skriet ar Vibramiem ir patiešām kaifs. Tikai nezinu vai paspēšu adaptēties līdz 8. maijam, lai noskrietu pusmaratonu.

    OreMan, no savas pieredzes, ko ieteiksi ? Pēc pirmā 5km man sāpēja kkāds muskulis zem ikru muskuļiem 3 dienas, pēc otrā – jau tikai 1 dienu. Vakar skrēju drusku vairāk ap 8-9km un savilkts bija tikai vakarā – tagad no rīta vairs neko nepatīkamu nejūtu.

    Es domāju uztaisīt 15km testa skrējiemu šonedēļ beigās un paskatities kas notiek, ja viss mierigi tad 8. maijā skrienu.

    Pats pārsteidzošākais ar Vibramiem ir tas ka nav noberzumu jo skrienu bez zeķēm.

  • Nu jā, skaties pats, vislabāk jau tiešām izmēģināt kādu garo skrējienu un tad domāt. Ja uz pusmaratonu nav nekādas domas par kādu konkrētu laiku, kādā gribētu iekļauties, tad jau viss atkarīgs no šī garā skrējiena – ja būs laba jušanās, tad jau arī pusīti noskriesi. Ja ir pretenzijas uz kādu ātrumu, tad vajadzētu vēl arī konkrētajā ātrumā pamēģināt paskriet kādu reizi.
    Ā, un vēl jautājums, pa kādu segumu esi mēģinājis skriet? Vai arī pa asfaltu, kas būs 8. maijā?
    Vēl – tos ikru un zem-ikru muskuļus (kā arī Ahilleja cīpslu) ir derīgi pēc skrējieniem (bet varbūt arī pirms) tā kārtīgi pastaipīt. Vismaz man kaut kā šķiet, ka tas nāk par labu. Bet kas zin, varbūt arī bez staipīšanas nebūtu nekas slikts, neesmu nemaz mēģinājis :)
    Starp citu, interesanta lieta – kad pirmajās reizēs uzvilku Vibramus, skrienot bija tiešām sajūta, ka esmu praktiski basām kājām, tā forši. Tagad reizēm skrējienos daļu skrienu basām, daļu Vibramos un tajā brīdī, kad uzsāku Vibramu posmu, uzreiz sajūta, ka es būtu riktīgos biezos apavos vai vismaz ar kārtīgi uzaudzētu pēdu ādu – var mierīgi pa akmeņainu zemes ceļu skriet, īpaši neizvairoties no akmentiņiem, arī ātrums krietni pieaug utt. Riktīgi forša sajūta arī!

  • Jā – skrienu pa asfaltu, tur jau tas lielākais kaifs :-)
    orīt noskrēju 9km – nekas traks, drusku jūt, bet pēc staipīšanas paliek labāk.

    Jā, tev gan interesanti kad Vibrami liekas par smagiem :-) es pagaidām nedomāju pāriet uz basām kājām redzot kādas ir ietves no rīta – ar stikliem e.t.c.

  • OreMan: neaizmirsti izlabot savaaa blogaa jaunu panaakumu pusmaratonaa. Apsveicu !

    Es arii noskreeju iidz galam – nebija nekadu sudzibu, taa kaa varu uzskatiit, ka adoptacija noriteejusi veiksmiigi un aizneema tikai 3 nedeelas. Vieniigais – kreisajai kaajai uzberza tulznu, kas agraak nebija. Varbuut tapeec, ka bija karsti. Shoriit jau viss OK, pat kaajas nesaap.

  • Paldies, Edgar, šo biju kaut kā palaidis garām.. Nu jā, Tevi arī apsveicu. Trasē gan Tevi neredzēju nekur, bet bildēs laikam jau redzēju. Tad nu turpinām injury-free (bez-savainojumu) skriešanu! :)

  • Ilžuks

    Lasu komentārus un kā cilvēks, kurš veselības uzlabošanas nolūkā vēl tikai gatavojas sākt skriet, neko nesaprotu – vajag polsterētus apavus vai tādus ar minimālu zoli? :D Ja pat nezinu, vai pavilkšos uz skriešanu (jo skolā īpaši nepatika) un nezinu, kā uz to reaģēs mans palaikam sāpošais celis, vai varu sākumā paskriet parastās kedās, vai man jānopērk kaut kādi speciāli apavi? Ar kādu distanci labāk sākt? Lūdzu palīdziet ar kādu info totālam pamuļķim šajā jomā..

  • Ilze, skrējējiem iesācējiem iesaka sākumā iegādāties apavus, kas domāti skriešanai. Protams, ja tu nezini vai gribi skriet, tad vari arī parastās kedās pamēģināt. Tad gan vajadzētu izvēlēties skriet pa taciņām, vai arī Biķernieku trasē visai trasei gar malu iet tāda. Skriešanas kedas ar speciālām zolēm un tehnoloģijām pārsvarā ir domātas, ja skrien pa asfaltu un daudz. Distances garums? Mēģini ar kilometru, diviem nebaidies pāriet soļos. Domāt par pusmaratonu varēsi, ja vari 5km noskriet bez apstājas.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.