Ir dienas, kad padoties ir aizliegts.
10:00 startēju no Brīvības pieminekļa un dodos cauri visai Rīgai iekarot Valmieru! 107km asfalta un 24h kontrollaiks.
“One man race through the history of a forgotten legend.” 12 stundas.
9 stundas līdz startam. Drīz jādodas riktīgi izgulēties.
Labunakti! Rīt tiks atdzīvināta aizmirstā vēsturi, kuru mēs nedrīkstējām aizmirst. “The ghost race through the history”
Absolūtais mērces stāvoklis! Ēdu putru. Pēc 30 minūtēm klāt ir eskorts un dodamies uz startu. Šodien ir pārāk saulaina diena. Vajag lietu.
Jāiekapā Tarahumara sēklas, kuras māsa no kaut kurienes uzbūra. Īstās.
Ir laiks doties. No 10:00 – 10:00.
Iedzēru colu ar @piewithpeach Starts.
10:57 Juglas McDonalds. Ceļā 57 minūtes (9/107 km)
12:09 Garkalnes tilts. Ceļa 2h 9 min (21/107km). Jāuzpilda ūdens. Pašlaik viss kruti!
13:30 Vangaži. Ceļā 3h 30 min (32/107km). Būšu tā smuki iededzis. Pusienas @ramkalni
14:28 Rāmkalni. Ceļā 4h 28 min (40/107km). Mjā, saulīte nelutina. Pelde Gaujā. Pusdienas.
15:00 Esmu pārāk piestūmies @ramkalni, lai skrietu. 1h būs japajiet. Vajag lietu!
16:08 Ragana. Ceļā 6h 8min (47/107km). Pietiek iet, laiks atkal uzskriet.
17:14 Ceļā 7h 14min (54/107km). Nenormāla ‘siena’ + besis.
17:58 Lasu uz zīmes “Rīga 59km. Valmiera 48 km.” Man ir par maz ūdens. Jāgaida veikals vai jādara Bear Grillz way.
18:29 Ceļā 8h 29min (61/107) Tikko notika reinkarnācija. Dabūju colu, banānus, krekerus un arī h2o.
19:54 Straupe. Ceļā 9 stundas 54 minūtes (71/107km). Ir labi. Es to varu!
Rīga 72km Valmiera 35km. Viena bota izjuka pilnībā. Karoče sākās ekšens un paliek brutāli. :)
20:58 Ceļā 10h 58min (76/107km). Sēžu un mēģinu saņemt sevi rokās. Skriet vairs nevaru. Tagad tikai varu iet. Smagi.
22:00 Esmu kaut kur ellē. Ceļā 12h (82/107km). Tagad es atdotu ļoti daudz, lai man būtu līdzgājējs. Klusums nogalina!
Šoseja tumsā ir izmirusi. Ir tikai čalis no rajona uz tās, kurš bēg, jo tik nolādēti bail. Valmiera kritīs šonakt!
23:00 Ceļā 13h (90/107). Man ir apnicis būt vājam. Es esmu nikns, ka vēlējos padoties. Ir jātur! Ja vari, nāc ielās.
23:38 Rubene. Ceļā 13h 38min (94/107km). Es nezinu, kas mani tur, jo tas notiekti jau kādus 30 km nav mans organisms!
00:29 Ceļā 14h 29 min (100/107km) Tik ļoti sāp, ka vairs nesāp.
Malkoju colu, gatavojos pēdējam triecienam. Valmiera celies! Valmiera nāc ielās! Pēdējais Sīmaņa baznīcas bruņinieks nāk!
Valmiera ir krritusi! Neizpalika episkais sprints!
01:47 Sīmaņa baznīca! Ceļā 15h 47 min (107/107km) Ir dienas, kad padoties ir aizliegts.
P.S. Mārtiņam var sekot Twitter @MartinsZvidrins, VSK Noskrien kalendārā ir šāds pasākums 28. jūlijā
km 
-
Visu cieņu!
Mārtiņ, malacis. Ja Tu viens tiki galā, tad mums stafetniekiem noteikti jātiek līdz Sīmaņa baznīcai.
Kamēr citi guļ daži skrien :) Tiešām visu cieņu!
Cepuri nost. Izklausās, ka cīņa ar sevi bijusi diezgan smaga. Dare!
njā, visu cieņu :)
Bet kādas bija nākamās dienas sajūtas? :)
jau pāris gadus man liekas, ka šitais puika nav no šīs pasaules. Ir patiesi jaukas tās reizes, kad gadās būt ar Mārtiņu vienā kompānijā!
Tā neko! Mārtiņš normāli nokapājis! ;) Visu cieņu!
Tālākā nākotnē labprāt arī gribētu izmēģināt spēkus šāda veida skrējienam. Teiksim Jelgava – Liepāja. 178km. Kontrollaiks 30h. ;)
Tā sajūta “Tagad es atdotu ļoti daudz, lai…” ir pazīstama :) Apbrīnoju cilvēkus, kas iet un dara. Tagad un tūlīt.
Super! Atceros, ka Tu, Mārtiņ, kaut kad pagājušajā gadā kaut ko par šiem saviem plāniem stāstīji kaut kur draugu domubiedru grupā, meklēji līdzskrējējus vai ko tādu. Tad jau laikam neviens nepieteicās.. Baigais malacis, ka skrēji viens pats!
Es ar gribu ko tādu tikai ne pa asfaltu.
Mārtiņ š, bet kas tad traucē vēlmi īstenot? ;)
Tiem, kas negrib pa asfaltu, ir pieejama visa Latvijas pludmale vairāk nekā 500 km garumā.
no Rīgas līdz Ogrei var aizskriet ne pa asfaltu, pārbaudīju. tālāk uz Ķegumu arī droši vien var, atpakaļ pa otru Daugavas pusi.
“Man ir apnicis būt vājam. Es esmu nikns, ka vēlējos padoties.” Šis ir pa pirmo zorti. Cīnītāja gars, tādus tautiešus copy/paste. “…nāc ielās.” :)
Citi plāni traucē…
Ainar, pa pludmali skrienot 500 km var sanākt arī papeldēties – upes un kanāli!
maniakāli
Agy,
tieši tāpēc es arī pagājušajā gadā iestrēgu jau apdomāšanas procesā – no Lietuvas robežas līdz Liepājai pēc kartes jau sanāca padsmit grāvji un upītes. Grūti novērtēt, ko var pārbrist, ko labāk apskriet pa ceļu. Katrā gadījumā jāskatās uz vietas, jo bieža kāju mērcēšana un smilšu graudu savākšana galīgi nebūtu vajadzīga šādā pasākumā.
joolija
Ar nākošās dienas sajūtām ir riktīgi labi. Piekopji baigi labos knfiņus, lai no rīta nejustos kā Buratino. Šodien izmaukšu vēl ar ričuku nelielu līkumu un būšu atkal uz visām četrām.
Liels paldies par labajiem vārdiem. Nekad nebūtu domājis, ka tāds būs iznākums. Paldies…
Pirms TDS tā ļoti noderīgi savu spēju pārbaudīšanai, tagad tikai japaņem kalni pa vidu :)
Un vēl paņēmi episko sprintiņu beigās, super, super!
Ainars, smilšu graudi traucē tikai tad, ja skrien apavos – vai tad tajā pusē ir akmeņainas pludmales? Vasarā arī sīkās upītes arī izžūst. Kaut kādu kritisko posmu pārvarēšanai var paņemt iešļūcenes, ko var ātri uzvilkt/novilkt
Daudz netrūka, lai vēl viens TDS skrējējs šajās brīvdienās būtu noskrējis šo distanci. Laikam tieksmes jums visiem vienas
Aizkustinoši..
Paša skrējēja komentārs – http://drazejs.blogspot.com/2012/05/riga-valmiera-107km.html
Es nevēlos čīkstēt un stāstīt, cik man bija grūti un cik es varonīgi izturēju, bet es vēlos panākt ko citu – lai Jūs pieņemtu izaicinājumus un ietu to smagāko ceļu, lai sāp tā, ka vairs nesāp. Lai Jūs beidzot saņemtu sevi rokās un beigtu būt tie, kas Jūs neesat. Uzdrīkstieties dzīvot un aiziet aiz savām spēju robežām! Uzdrīkstieties būt lieli! Uzdrīkstieties! Viss ir iespējams.
/M. Zvīdriņš
Patika: “Mans organisms nekad nespēs izturēt. …bet es spēšu.”
Kaut gan, ja tā padomā – ABI izturējuši. :)
Ehh, man tādu motivāciju sacensībās… Bieži vien pusdistancē lai cik gara/īsa tā nebūtu sāku sevi žēlot/taupīt, tā ka finišējot varētu vēl… veselība un laba pašsajūta reizēm ņem virsroku, lai gan labprāt parakstos uz extremāliem izaicinājumiem!
To es saprotu.Vēl tik ar kalniem jāsarunā, lai palaiž cauri.
Tiksimies šogad Monblānā 112km.
Visu cieņu.
Gods un slava… (lasot rakstus mute palika nedaudz vaļā!)
http://martinszvidrins.blogspot.com/2013/04/noperc-savu-kilometru-virs-makoniem.html
[…] Pagājuši vairāk nekā 20 gadi. Nomainījušās vairākas skriešanas paaudzes. Latvijā atdzimst ultramaratonistu subkultūra. Vai ir pienācis laiks atjaunot oficiālu sacensību garšu uz asfalta? Pirmie mēģinājumi ir bijuši. 2012. gada 16. maijā 10:00 no Brīvības pieminekļa Mārtiņš Zvīdriņš kā pionieris devās ceļā uz Valmieru. Viņa nospraustais mērķis finišēt diennakts 24 stundās tika izpildīts ar uzviju, jo Valmiera tika sasniegta pēc 15 stundām un 47 minūtēm, gandrīz divos naktī. Pēc trim mēnešiem viņš pieveica TDS distanci Monblānā un gan jau ne reizi vien atcerējās savu Valmieras ceļā apgūto saukli “Ir dienas, kad padoties ir aizliegts”. […]