Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


VSK Noskrien Kreklu pasūtīšana. Ja savāksies minimālais pasūtījums, tad pasūtīsim. Piesakies!

Mēneša skrējēja. Essnee

eesnee

Par šo skrējēju, droši vien, daudzi teiks, ka viņai sen bija jābūt Mēneša skrējēja godā. Un viņa jau ir bijusi tuvu tam – neskaitāmas reizes pieminēta atlasot kandidātus un tik par mata tiesu no tā līdz šim bija izglābusies. Gadu noslēdzot tas viņai vairs neizdevās – skraidīšana pa purviem, skriešana uz Valmieru, pasaules čempionātos un visādos ultramaratonos un rakstu sacerēšana par savām skriešanas aktivitātēm ir tikai daļa no iemesliem. Essnee jeb Gunta Amoliņa jūsu uzmanībai!

Hiēna
  • Hiēna Didzis
  • sāka skriet - 17/01/2013
  • noskrieti - 10386 km, laiks - 1071:34:51 h
  • labākais maratons - 3:43:24 (2015)
  • 2017. gadā noskrieti 159.1 km
  • vidēji šogad 13.3 km/nedēļā
  • pēdējās 7 dienās noskriets 20.8 km ar vidējo ātrumu 06:52 min/km (visi skrējieni)
  • pēdējais pirms četrām dienām ar 3.26 km
Renča skaitlis šogad - 7 (RS 8 vajag 3x vismaz 8km) RS90 - 8 (RS90 9 vajag 1x vismaz 9km)
Facebook Twitter Sportlat Endomondo Nosūtīt vēstuli

Kurš bija pirmais skrējiens, par kuru nolēmi savas emocijas izlikt uz papīra?

​Vismaz daži teikumi ir uzrakstīti par visām sacensībām un arī daudziem treniņiem, bet pirmais pamatīgākais ieraksts, šķiet, bija par manu pirmo oficiālo pusmaratonu 2013.gadā Rīgas maratona ietvaros. Tas bija mans pirmais tiešām garais sacensību skrējiens un laikam arī pirmais, kurā es no aizkustinājuma raudāju. Es knapi spēju noticēt, ka es tiešām varu tik mežonīgu gabalu noskriet, tāpēc arī emociju bija tik daudz, ka bija jāraksta. Pamazām tapa raksti par citiem skrējieniem, ievēroju, ka cilvēkiem patīk, tāpēc turpināju rakstīt.

Uzvara_skrejiena_Iecavas_rudens_2015

Un kurš vispār bija pirmais skrējiens? Kā skriešana atnāca pie tevis?

Nekam nebija pie manis jāatnāk, jo esmu skrējusi vienmēr. Mēs tak visi bērnībā to vien darījām kā bizojām apkārt! Protams, ir bijuši garāki posmi bez skriešanas, piemēram, vētrainie studiju gadi, kad rokenrols likās interesantāks, bet pat tajā laikā es šad un tad paskrēju. Viens no pagrieziena punktiem bija ārsta zīme par atbrīvojumu no sporta kaut kad pamatskolā, jo tas laikam skaitījās bīstami manai dzīvībai. Ha, to tik vien man vajadzēja! Ārsta zīme ceļoja uz to vietu, no kuras nepārnāk, un es kaut kā pamazām pamanīju, ka, atšķirībā no klasesbiedriem, man skriet patīk. Pirmās sacensības, ja neskaita skolas krosus, bija 2011.gada Rīgas maratona piecītis, un tad jau tā lieta aizgāja. Vairs neprotu un negribu neskriet.

Kādas atzīmes tev skolā bija fizkultūrā? Un latviešu literatūrā?

​Fizkultūrā man bija no 1-10, atkarībā no sporta veida. Es biju tas tizlais bērns, kas tautas bumbā vienmēr dabū ar bumbu pa galvu, bet kaut kā kopumā atzīme uz liecības parasti bija tīri normāla. Tā kā es biju teicamniece, kam labākais draugs ir grāmata, tad atzīmes literatūrā, protams, skaitījās klases gods un lepnums.

Orientesanas_sacensibas_Rigas_Kausi_2015

Salīdzini sevi tagad ar sevi, pirms biji sākusi skriet. 

​Pēdējos gados, kad skriešana jau ir dzīvesveids, esmu kļuvusi veselīgāka, dzīvespriecīgāka, labāk guļu un esmu pārliecinātāka par saviem spēkiem. Ja es varu noskriet maratonu, tad ko es nevaru? Labi, uz šo retorisko jautājumu pat ir atbilde – nākamajā dienā nevaru normāli nokāpt pa trepēm.

Kāpēc cilvēkam būtu jāskrien maratons? Foršāk nav vienkārši tipināt un Ķemeru tīrelī vērot putnus un sēnes?

​Cilvēkam nebūtu jāskrien maratons, cilvēkam būtu jāskrien tas, ko viņš grib skriet. Savs skaistums maratonam, savs Ķemeru Nacionālā parka taciņām un biezokņiem. Kad skrienu dabā savā nodabā, atveras kaut kāda mistiskā un mītiskā domāšana. Var jau būt, ka tas dumbrāja gariņš, kas mani biedē, ir tikai vēja čaboņa niedrēs, var jau būt, ka tajā koši zaļajā elfu mežā nekādi elfi nedzīvo, varbūt pļavā nav laumiņu un zem celmiem nav sūnu vīriņu. Var būt, ka tie dimanti sasalušajā purvā ir tikai ledus kristāli, parasti izrādās, ka tie Neptūna briesmoņi naksnīgajā liedagā ir tikai krastā izmestas jūraszāles, un var būt, ka tā migliņa, kas ceļas no purva lāmām, nav noslīkušo cilvēku veļi, bet tajā brīdī, kad es ar pasaku tēliem satiekos, es pilnībā saprotu, kā seno cilvēku prātos viņi varēja rasties. Esmu satikusi pat tādus, par kuriem nevienā pasakā un teikā neesmu lasījusi. Gadās satikt arī tādus tēlus, par kuriem esmu lasījusi pavisam zinātniskos avotos – šķiet, ka vienmēr atcerēšos virs galvas riņķojošu jūras ērgli, un savu kritalu ar dziedzerainajām eksīdijām, purpurlāsenēm un gludo ragansviestu es arī atradu skrējienā. Kā var neskriet, ja tepat, durvju priekšā, ir tādas bagātības? Nevajag pat dabas parkus, arī Rīgā ir tādas vietas, kur mute brīnumos atplešas.

Azu_kalna_stirnu_buks_2014

Kurš Tev bijis visu laiku labākais skrējiens?

​Es nevaru izdalīt vienu labāko skrējienu, jo daudzi ir bijuši piedzīvojumiem bagāti un šķituši kā labākie. Piemēram tas, kurā es izdomāju izpētīt vienu purva taciņu, apmaldījos, aizskrēju līdz tuvākajam mežam, sapratu, ka tas ir dumbrājs, un lēkāju pa kokiem, lai nenoslīktu kādā slīkšņā. Pēc tam es tiku niedrājā un vispār nesapratu, uz kuru pusi ir ziemeļi. Tā bija pirmā reize, kad es skrējiena laikā priecājos par suņa rejām, jo tas nozīmē, ka tuvumā ir civilizācija. Līdz mājām beigās aizskrēju ar asiņainām rokām un kājām, melleņu melnu muti, uzpampušiem dunduru kodumiem un melniem stilbiem no tā dumbrāja. Nosolījos, ka nekad vairs neskriešu nepazīstamās vietās, bet vēlāk atcerējos, ka muļķīgi solījumi nav jātur. Jā, laikam labākie skrējieni sanāk tie skarbākie un neparedzamākie. Tad ir tāda sajūta, ka piedzīvojumu grāmata ir atdzīvojusies – nav nemaz jālasa, var izdzīvot.

Kad atnāca vajadzība mocīt sevi ultrās?

​Nav vēl atnākusi. Ultra nav mocība, tas ir kaut kāds sava veida kaifs un ekstāze. Lai to saprastu, laikam pašam tā ultra ir jānoskrien, bet tikai tad, ja gribas. Pirmajā treniņu ultrā 43.km man iestājās eiforija, tas bija kaut kas! Labi, ka līdzskrējēji mani piebremzēja. Pirmais sacensību ultramaratons bija skrējiens no Rīgas uz Valmieru 2015.gadā. Fantāzija par to radās jau kaut kad bērnībā. Ja jau mani vecvecvecāki no Valmieras rajona gāja uz Rīgu iepirkties un atpakaļ, vai tad es nevaru noskriet vienā virzienā to gabalu? Kad sapratu, ka esmu kļuvusi pietiekami spēcīga, to arī izdarīju.

Kuri tev ir smagākie kilometri, skrienot no Rīgas uz Valmieru?

​Kaut kad drīz pēc tās melīgas ceļazīmes, kas vēsta, ka līdz Rīgai esot 52km, bet līdz Valmierai 55. Viducītis man visās ultrās ir licies emocionāli grūtākais, jo nogurums jau ir iestājies pamatīgs, bet finišs vēl nav ar roku sasniedzams, maigi izsakoties.

Cesu_eco_trail_80_km_2015

Kādā sporta veidā vai disciplīnā pārstāvēsi Latviju Pasaules čempionātā valsts 100gades jubilejas gadā?

​Neesmu tāda līmeņa sportiste, lai plānotu dalību Pasaules čempionātos. Ja atkal vajadzēs aizpildīt caurumu izlasē kādā čempionātā, tad to darīšu ar lielāko prieku, bet priecāšos arī, ja skriet tiks sportisti, kas ir cienīgāki to darīt.

Ne reti esi redzēta t.s. “sētas mačos” piedalāmies, uz pjedestāliem. Vai tas ar nodomu? Vai pēc dabas esi azartiska?

Sētas mačos” man patīk atmosfēra. Tie parasti ir mājīgi un jauki, tur var redzēt, ka organizatoriem ir patiess prieks par katru dalībnieku. Arī skrējēji parasti tādi draudzīgāki sarodas. Pjedestāls, protams, ir patīkams. Ja es jūtu, ka varu tikt trijniekā, tad es skrienu uz pilnu jaudu, lai nekas nebūtu vēlāk sev jāpārmet, bet speciāli uzvarētāja kausus nekolekcionēju. Ja es gudrāk izvēlētos, kuras no piedāvātajām distancēm skriet, tad man to kausu būtu vairāk, bet es izvēlos skriet to, kas man patīk. Grūti spriest par manu azartiskumu. Es drīzāk esmu spītīga – ja stājos uz starta līnijas, tad stājos arī uz finiša līnijas.

Tu vari noskriet jebko, kāpēc niks essnee?

​Cilvēkiem ir tieksme saskatīt sakarības tur, kur to nav. Otrās zilbes interpretāciju es vēl spēju kaut kā saprast, bet kā no “ess” sanāk 1.personas vietniekvārds, es nesajēdzu.

100_km_Pasaules_cempionats_2015

Kas ir ar zobencīņām – ir dzirdēta arī tāda Tava aizraušanās?

Zobencīņas periodiski tiek nepelnīti atstātas novārtā, bet šad tad putekļus no zobeniem tomēr notraucu. Jā, ir tāda lieta, es protu vicināt viduslaiku divrocīgo zobenu. Ļoti skaista, estētiska nodarbošanās, kas liek turēt muguru taisnu. Sāku trenēties tāpēc, ka bija tāda iespēja. Vēlāk turpat trenējos arī pašaizsardzību un dunču cīņu. Vēl es pusaudžu gados nodarbojas ar akadēmisko airēšanu, kas arī ir ļoti skaista. Un vēl man patīk orientēšanās, kas nebūt nav skaista, it īpaši uz beigām, kad es iznāku no meža galīgi netīra, atdauzītām kājām, saplēstām biksēm un laimīga, ka vismaz kompasu neesmu pazaudējusi. Tā ir kaut kāda pilnīgi cita pasaule, kad uz stundiņu vai divām ir iespējams iestāstīt sev, ka pasaulē nav nekā svarīgāka par kādas kartē iezīmētas egles atrašanu.

Ieteikumi, kā pareizi savus vecākus ievilkt skriešanas atkarībā?

​Mēs ar māsu vienkārši piereģistrējām mammu sacensībām un paziņojām, ka nauda ir samaksāta un atpakaļceļa nav. Un tā katru reizi, kad redzam, ka viņa ļoti grib, bet baidās kaut kur piedalīties. Sākumā vēl spiedza un tirinājās, bet tagad jau vieglu roku pati piesakās sacensībām. Skrien tā, ka nemetas! Uz koptreniņiem arī cītīgi iet.

Ko ļoti gribētos noskriet šogad?

​Ai, visu! Kalendārs jau ir pilns, tāpēc man ir bail izmēģināt vēl kādus sporta veidus. Vispār ļoti gribētos pārsteigt pašai sevi. Šad un tad sanāk.

Ja pasapņojam – sacensības/ vieta/ attālums, ko kādreiz gribētos noskriet?

Kaut kad mūžā gribētos noskriet Honolulu maratonu.

Novēlējums kluba biedriem.

Nākamreiz, kad skriesi, iegriezies ieliņā vai taciņā, kur vēl neesi bijis! Tur tevi var gaidīt piedzīvojumi.


Gunta raksta:

Kuldīgas prieki, Īsie gabali, Kā vajag finišēt, Līdz maratonam. Kas tālāk?, No traumas līdz skrējienam, Mana pirmā tikšanās ar orientēšanos, Kā es basām kājām skrēju, Fjordmaratons, Valmieras maratons, Skrējieni priekam, Ķermeņu nacionālais parksRīga —– Valmiera no debitanta skatpunkta, Neprātīgi, apņēmīgi prātīgais maratons, un citi

s_menesaskrejejs

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.

35 komentāri rakstam Mēneša skrējēja. Essnee

  • Antruks Antruks

    Malacis! ;)

  • ai-jucis ai-jucis

    Sen gaidīju kad būsi mēneša skrējēja. Tu esi to pelnījusi! Apsveicu! Kolosāla!

  • Lasma3 Lasma3

    Apsveicu, Gunta! Super! Tu esi arī Divplākšņu enerģijas avots. Tavi trāpīgie izteicieni parasti ir kā āmurs naglai pa galvu. Spēja skrējienā saskatīt piedzīvojumu, pēc tam to intresanti aprakstīt un dalīties ar citiem, tas tevī ir kas īpašs. Nepazaudē to! Lai tev arī turpmāk daudz skaistu skrējienu!

  • sigita sigita

    Apsveicu ar kronīti! Ļoti pelnīti! 2015.gadā vienkārši žilbināji ar saviem panākumiem skriešanā!

  • Nix65 Nix65

    Apsveicu! Beidzot tā mata tiesa pārvarēta ;)

  • Ķermeņu parks un visādi citi joki cēlušies no Guntas, pozitīvi, visnotaļ pozitīvi! Apsveikumi ar godam nopelnīto kronīti! :)

  • IlgaisC IlgaisC

    malacis!!!!Tu esi to pelnījusi!!!

  • Inta Amoliņa Inta Amoliņa

    Guntiņ, Tu jau sen esi mana Mēneša skrējēja! Katru dienu Tu esi mans Dienas prieks! Apsveicu ar iegūto kronīti! Lai Tavs ceļs vienmēr atnes jaunus piedīvojumus, lai blakus tikai labi cilvēki!

  • lellde lellde

    Jipīiii super :) Apsveicu!

  • Inga_K Inga_K

    Ahh, sen pelnītais kronis pārkāpis matu un noānis pie Guntas! Sirsnīgi apsveikumi, Mēneša skrējēja!

  • Ar 10h06min 100-niekā var lepoties retais puika, nemaz nerunājot par dāmām! Šīs nedēļas beigās sāksies pieteikšanās Spartai, tamdēļ jau sāku gaidīt blogu, ko palasīties oktobrī ;) Apsveikums ar MS titulu! Arī nākamajos 2016 mēnešos iebalsojiet tikai meitenes :))

  • bro bro

    Super, super!
    Viena brīnišķīga meitene!

    Apsveicu. Šādi cilvēki padara pasauli labāku :)

  • Agy Agy

    Nu, tad beidzot! Apsveicu!

  • Sieru_Silve_Savilks manejais

    Prieks skatīties uz smaidīgām bildēm

  • englishteacher englishteacher

    No sirds priecājos un apsveicu! :)
    Lai daudz neaizmirstamu piedzīvojumu Tev jaunajā skriešanas gadā!

  • Viss 2015. uz to pusi jau gāja. Gada beigās tā arī padomāju, kurš tad vēl cits, ja ne Tu. No sirds apsveicu. Neesmu vēl izrakstījis, bet ceru, ka tur ir uzrakstīts par “ņem pudeli un skrien”, “kas ir svarīgāks – mācības vai sports – protams sports”, kā arī citas labas lietas (citēts no atmiņas). Kā arī mēs visi zinām, ka Tava benefice sākās jau 2014.gada otrajā pusē, un 2015.gadā Tu visu saliki pa vietām. Lai Tevi skrējienos vienmēr pavada laipni un smaidīgi cilvēki, lai Tev viss izdodas, Tu Noskrien ietvaros esi viena no favorītēm un iecienītākajiem personāžiem arī man. Noskrien!

  • Ups. Neesmu vēl IZLASĪJIS.

  • shahs shahs

    Lūk cilvēks, no kura var mācīties kā baudīt – skriešanu, dzīvi, dabu. Gunta, karaliski suminājumi un ranverse no manas puses. Un ja tu pārstāsi aprakstīt savus skriešanas piedzīvojumus – vākšu parakstus :)

  • Ainars Ainars

    Bez Taviem gaumīgajiem pastāstiem noskrien.lv nebūtu noskrien.lv

  • Inars

    Foršs novēlējums, 100% piekrītu.

  • apsveicu! pelnīti, sen jau biji pelnījusi! ;)

  • Raitis58 Raitis58

    Apsveicu, Gunta! Tu esi īstena Skrējienu Dzejniece! Paldies par manu PB Ozolnieku ziemas skrējienā!

  • Hiēna essnee

    Paldies visiem par mīļajiem vārdiem! Man prieks, ka skrienat kopā ar mani:)

  • Kaarlis Kaarlis

    Tikai nesen sākts un jau tik daudz saskriets un sasniegts . Lai šī augšupejošā līkne nekad neapraujas ! Lai kedeles zib vēl ilgus , ilgus gadus !

  • dot dot

    Gliemeži rullē!

  • Andulis

    Jaunā MS pērn uzsāka ultraskrējējas gaitas ar 107 km distanci, turpināja ar diviem pasaules čempionātiem (100 un 50), vasarā atpūšoties Cēsu puses ~79 km taciņā. Teicamniece! Taču ne zubrītāja, bet drīzāk māksliniece.

    Un iedvesmas avots citiem atkarīgajiem, arī man. Pēdējā gadā gan kļuvu pārāk tizls; tagad būs jācenšas, lai Gunta neapdzen par apli. Re – ir atrasts mērķis 2016. gadam! Paldies :)

    Par segvārdu jeb niku runājot – liekas jau, ka Guntai labāk piestāv otrs man zināmais. Tiesa, varbūt tagad skaitās novecojis/slepens? Nezinu, tamdēļ taisu muti ciet.

    Izskatās, ka skriešanā (un VSK Noskrien) ir ievilkusi ne vien mammu, bet arī vēl kādu jaunskungu. Tā turpināt! ;)

    Paldies par novēlējumu intervijas beigās!! Piekrītu/pievienojos tam ar visām četrām.

  • Imants A. Imants A.

    Amoliņas jaunkundzei sveiciens un laba vēlējumi. Savu pareizo segvārdu viņa nopelnīja toreiz vēl Nordea Rīgas maratonā, kad aiz sevis vilka visu TT 3h:45m brigādi.
    Tā arī joprojām aiz viņas esam palikuši – tālu tikusi.
    Lai priecīgi un veiksmīgi skrējieni!

  • Hiēna essnee

    Pareizais segvārds būtu GunAmmo? :) Tas jau tāds temporāls, līdz ar Amoliņas jaunkundzes beigām sāks grimt aizmirstībā.

  • Andulis

    Neļausim nogrimt :)
    Īsti gan nesapratu, kamdēļ vajadzētu grimt. Tautai jāzina savi varoņi, arīdzan viņu dzīves gājums :)

  • ilZZuks ilZZuks

    Andulis – ļausim gan un priekā sauksim Rūgts!!!
    Sveiciens ar Kronīti!!! Lai pilns gads priekpilniem Piedzīvojumiem!

  • Maikijs Maikijs

    Bravo,Guntiņ!Apsveicu un lai Tev ražens šis gads!😊

  • Ohohoooo! Apsveicu!
    Vēlu tev jaunas idejas, prāta uzbudinājumu, izpratnes triumfu, skata skaidrību, veselīgu garu un tiekšanos pēc jauniem atklājumiem!

  • Heijà, uz priekshu!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.