Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Mēneša skrējēja. Essnee

eesnee

Par šo skrējēju, droši vien, daudzi teiks, ka viņai sen bija jābūt Mēneša skrējēja godā. Un viņa jau ir bijusi tuvu tam – neskaitāmas reizes pieminēta atlasot kandidātus un tik par mata tiesu no tā līdz šim bija izglābusies. Gadu noslēdzot tas viņai vairs neizdevās – skraidīšana pa purviem, skriešana uz Valmieru, pasaules čempionātos un visādos ultramaratonos un rakstu sacerēšana par savām skriešanas aktivitātēm ir tikai daļa no iemesliem. Essnee jeb Gunta Amoliņa jūsu uzmanībai!
Lasīt tālāk.

Komandas biedrs #10

Titulbilde (1)

Šajā sezonā arvien populārāka kļuva skriešana dabā, taku skriešanas sacensību seriālsStirnu buks – 2015” no aprīļa līdz augustam aicināja ieskriet mežā. Mūsējie aktīvi piedalījās visos seriāla posmos un skrēja trīs dažādas distances. Noskrien un pasveicini komandas biedru! Lasīt tālāk.

Stipro skrējiens

Sākās viss tā, ka VSK Noskrien izcīnīja komandas brīvbiļeti Stipro skrējienā, jo bija lielākā komanda Biķernieku pusmaratonā. Tā nu sanāca, ka kautrīgi pieteicās 4 dalībnieki – ricardo, zaichiks, essnee un Enrico. Iepazināmies sacensību dienā.

Pa kreisi - zaichiks un Enrico, pa labi - essnee un ricardo

Tagad jau viss ir samaisījies, grūti vairs atšķirt, kurš šķērslis bija kurš. Varu tikai pateikt, ka bija šausmīgi daudz dubļu vannu.

Viena no neskaitāmajām spa sanatorijām.

Bija viegli šķēršļi (piemēram, salmu rituļi), bija grūti šķēršļi (piemēram, baļķu siena), bija tādi, no kuriem sākumā nobijāmies, bet izrādījās, ka nekā tur nav (stikla kalns), bija pēc izskata viegli, bet patiesībā šausmīgi (es nevaru tagad atcerēties piemēru, bet tādi bija).

Viens no vieglajiem šķēršļiem.

Pie šīs baļķu sienas mums netika striķis, nu nekas - pārrāpāmies tāpat pa baļķiem. Kā lūši!

Bija šķēršļi, kur cilvēkiem nācās tikt galā ar savām bailēm – no augstuma, no duļķainiem ūdeņiem, no iesprostošanas (personīgi, manai klaustrofobijas tieksmei pārbaudījums bija pazemes tranšeja).

Stalažas, kas šūpojās.

Gadījās arī pa ķibelei – vienam no mums baļķu sienas augšā aizķērās bikšdibens aiz zara, vienam matos ieķērās dzeloņdrāts, vienam pazuda ar 8 saspraudēm piesprausts numurs, bet galu galā tie visi ir tikai sīkumi, jo mēs taču bijām četri!

Savstarpējā palīdzība mums bija visur!

Katram no mums gadījās savi vājuma brīži. Un šeit ir jāsaka liels paldies brīnišķīgajiem komandas biedriem, kas neņēma ļaunā, ja kādam palika grūti. Mēs gluži vienkārši padevām roku un visi kopā turpinājām ceļu līdz nākamajam pārbaudījumam!

Dēļu siena. Vienkārši dēļu siena.

Runājot par palīdzību, mums bija arī fantastiski atbalstītāji. Sākumā pat prātā neienāca, ka vajadzēs padzerties vai ko tamlīdzīgu. Brīdī, kad savējie malā uzsauca mums un vicināja ūdens glāzes, sapratām, ka jā – mums taču gribas dzert! Tā nu mūsējie ceļoja no šķēršļa pie šķēršļa, aurojot un dzirdinot mūs un arī citus grūtībās nonākušos, piemēram, meiteni, kura atzinās, ka ir jau padzērusies no grāvja.

Paldies radiem un draugiem par dzirdināšanas punktiem!

Ko vēl lai pastāsta? Ak, jūs noteikti gribat zināt, kā mums gāja pie slavenā stikla kalna. Vienkārši – mēs tam pārlīdām pāri!

Stikla kalns.

Kopumā – lieliska diena, lielisks piedzīvojums, lieliski cilvēki un lielisks viss! Liels paldies VSK Noskrien par iespēju piedalīties!

Nobrāzumus un zilumus meklēt zem dubļu kārtas!