Mēneša skrējējs. Miezers

Ultramaratoni nu jau ir tā iegājušies mūsu ikdienā, ka vairs jau nešķiet nekas īpašs skriet 100 km vai diennakti, vai 100 un vairāk kilometrus pa kalniem, vai aizskriet līdz kādai attālai pilsētai. Bet izrādās, ka var vēl trakāk – papeldēt dažas stundiņas, tad pavizināties ar riteni gandrīz diennakti un pēc tā visa vēl noskriet trīs (!!!) maratonus. Nu bet kā? Gatavojot interviju, šķiet, ka sarunājies ar pilnīgi normālu cilvēku. Bet darbi runā pretējo. Miezer, Tu neesi normāls! Labākais līdzjutēju uzmundrinātājs, tempa turētājs ar stāžu, ultratriatlonists un izrādās arī ekonomists – Jānis Miezers.

---

• Miezers
• sāka skriet - 01/02/2013
• noskrieti - 22792 km, laiks - 2359:25:04 h
• labākais maratons - 3:12:32 (2016)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 12.12 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

---

Pirmais trīskāršais Ironman pieveikts. Pats esi apmierināts?

Ja pavisam godīgi, tad šī bija mana lielākā vilšanās. Biju cītīgi gatavojies visu pavasari un vasaru, turējies pie treniņu plāniem, analizējis sev līdzvērtīgo sportistu rezultātus un nospraudis sev reālu mērķi finiša laikam. Bet rezultātā bija sāpošas ceļa saites, nedaudz samocīts ahilejs, konkrēta atūdeņošanās un atsāļošanās, kā arī nekam nederīgs skriešanas rezultāts un neizpildīts paša nospraustais mērķis. Iedvesmojoši, vai ne?

Kāds bija Tavs mērķa laiks? Un cik no tā atpaliki?

Rēķinot ļoti virspusēji, biju plānojis 4 stundas peldēšanai, 20 velosipēdam, 16 stundas skriešanai un vienu stundu rezervei. Tā teikt – bez stresa un ar baudu. Nokāpjot no velo, stabili iekļāvos savā plāna, kurš iztvaikoja līdz ar karsto vasaras sauli, gaisa temperatūrai uzkāpjot krietni virs 30 grādiem. Neesmu kenijietis un mana komforta temeratūra ir līdz 15 grādiem. Rezultātā distancē pavadīju 43 stundas ar minūtēm, no kurām 19 stundas sabiju skriešanas posmā.

Kas tevi motivē nodarboties ar tādām dullībām?

Pieļauju, ka no šādām izpriecām esmu sasniedzis zināmu atkarības līmeni, un bez tām nespēju tīri fizioloģiski. Lielāko motivāciju smeļos citu sportistu stāstos, kā arī mūsu ģimenē sacensības izmantojam kā labu iemeslu nākamajiem tūrisma braucieniem.

Kā bija startēt divkāršajā tik drīz pēc trīskāršā? Profesionāļi noteikti neieteiktu… Cik ilga atjaunošanās padomā? 

Dodoties no trīskāršā finiša uz guļvietu skolā, ģimenei teicu, ka uz Lietuvu nebraukšu. Vēl pēc nedēļas domāju, ka varētu arī aizbraukt tikai nopeldēt. Vēl pēc nedēļas sapratu, ka varēšu arī uzmīt un lēnām uztipināt atkarībā no sajūtām. Galu galā, ja jau brauc, tad jādod virsū. Jāparāda braļukasiem, ko tie Letiņi var. Tās visas bija atziņas, kurām izgāju cauri, organismam sekmīgi atjaunojoties. Laikam jau atjaunošanās ir krietni ilgstošāka lieta un nepietiek ar to vien, ka sāc justies labāk un treniņā vairs tā nesāp. Dubultajā distancē jau velo posmā atkal sāka sāpēt celis, un skrienot nācās lietot ibumetīnu. Pēc finiša vairākas dienas tā jocīgi gurkstēja ahilejs… Atjaunošanās nolūkā tikko noturēju lēno tempu Viļņas maratonā, bet Valmieras TT būs jāizlaiž. Tā teikt, visu jau nevar gribēt.

Kāds nākamais mērķis?

Būtu jāizpilda iepriekš nesasniegtais mērķis rezultāta ziņā tieši trīskāršajā distancē. Austrieši jau aicināja startēt pie sevis. Noteikti apsvēršu šo iespēju.

Ieskicē, kāda izskatās tava ikdienišķa treniņu nedēļa?

• Peldēšana 2 reizes nedēļā – ziemā Ķīpsalas baseinā, vasarā Iecavas karjerā.
• Velosipēds 3-4 reizes nedēļā (rudens/ziemas periodā izmantoju rulli jeb trenažieri).
• Skriešana pēc iespējām, bet ap 80 km nedēļā.

Ar tādu treniņu grafiku vai ir laiks vispār vēl kādām interesēm? Ko ģimene par to saka?

Ģimene ar manām izpriecām ir samierinājusies un kļuvusi līdzatkarīga. Bērni ir pietiekami lieli, lai paši tiktu ar sevi galā. Savukārt atvaļinājumu grafiki un ceļojumi tiek pakārtoti sacensībām.

Kurā no disciplīnām vēl vari visvairāk pielikt?

Pielikt var pilnīgi visur. Sākot ar kvalitatīvāka inventāra iegādi un beidzot ar pareizu uzturu, trenera piesaisti un treniņa programmas izstrādi. Pašreiz gan neko no uzskaitītā neplānoju. Tīri praktiski peldēšana kā disciplīna būtu viena no svarīgākajām tieši īsajos startos, savukārt ultra  distancē tā izšķirošo lomu nespēlē. Visvairāk laika iespējams iegūt vai zaudēt tieši uz velosipēda, jo tas veido 50% un vairāk no distancē pavadītā laika, kā arī tevi var piemeklēt tehniskas ķibeles. Attiecībā uz skriešanu, startējot trīskāršajā distancē, tā bija mana vājākā disciplīna.

Kad bija tavs pirmais triatlons, pirmais Ironmens?

Manas pirmās triatlona sacensības arī bija mans pirmais Ironmens. 2015. gadā startēju Keilas triatlonā (Igaunijā). Uz tām pieteicos, draugu stāstītā iedvesmots. Dalībnieku ziņā tās ir maza formāta sacensības bez liekas drūzmas startā un ar visu no Igauņu organizatoriem izrietošo individuālo attieksmi pret katru dalībnieku. Ļoti piemērotas pirmajam startam, un, kad pirmais solis ir sperts, tad jau maisam gals ir vaļā – gribas izmēģināt sevi garākās distancēs.

Ēšanas specifika tik ilgstošos mačos?

Ar ēšanu man ir līdzīgi kā garajos kalnu skrējienos – startējot diennakti vai ilgāk, būtiski ir apēst kaut ko “īstu”. Ja peldot tās ir tikai pāris želejas un izotoniskais dzēriens, tad galvenā ēšana ir uz velo. Garajās sacensībās tiek ēsta putra, nūdeles un buljons, labprāt uzēdu arī desu, sieru un kādu sviestmaizi. Skriešanas posmā ēšana jau ir izaicinājums, jo ne vienmēr vēders ir gatavs visu ņemt pretī. Kā papildinājumu obligātajām želejām, sāls tabletēm un izotoniskajam dzērienam labprāt ēdu apelsīnus, arbūzu, vīnogas un dzeru bezalkoholisko alu. Būtiskais ir konstanti papildināt kaloriju rezerves.

Kādu palīdzību sniedza Vācijā tavi personīgie atbalstītāji? Vairāk tehnisku vai emocionālu?

Runājot par ultratriatlonu un taviem atbalstītājiem jeb komandu, tie ir nedalāmi jēdzieni. Tava komanda tev nodrošina visu nepieciešamo atbalstu distancē, sākot ar loģistikas jautājumiem startā un abos maiņas punktos un beidzot ar karoga pasniegšanu pēdējā aplī. Un visu, kas notiek sacensību laikā, nemaz nav iespējams uzskaitīt. Inventārs, distances uzskaite, ēdināšana un emocionālais atbalsts. Komanda dara visu iespējamo un neiespējamo, lai tu finišētu. Nostartēt bez savas komandas būtu liels izaicinājums. Protams, organizatori var nodrošināt arī ar brīvprātīgajiem palīgiem, bet, godīgi sakot, uz starta bez savas komandas es neizietu.

Grūtākais brīdis trasē?

Visgrūtāk ir tad, kad saproti, ka tas ir arī viss. Cauri. Ķermenis vairs neklausa, un fiziskie spēki ir izsmelti. Vienīgais, kas tevi virza uz priekšu, ir pliks gribasspēks un vēlme finišēt. Lūk, tad ir grūti…

Spriežot pēc šogad noskrietajiem maratoniem, tie tev ir treniņu sastāvdaļa, turot tempu ar baloniem?

Jā, šogad tiešām visi 4 maratoni man bijuši, skrienot ar baloniem. Kā skrejējs neesmu ātrs un, lai skrietu uz rezultātu, būtu jāpiestrādā pie ātruma treniņiem. Skrējēji mēļo, ka skriet ar baloniem esot vieglāk, jo baloni ceļ uz augšu! Viennozīmīgi – emocionālais pacēlums ir neizmērojams, un, ja vēl pēc finiša tev citi pasaka paldies, tad gandarījums ir divkāršs.

Esi vienīgais aktīvais ultratriatlonists valstī. Kur smelies informāciju, kam vari palūgt padomu?

Pirmo informāciju par ultratriatlonu ieguvu, izlasot Matīsa rakstu LSM.LV par Aivaru Uzolu. Pārējais ir teorētiskā bāze no interneta un personiskā pieredze, lielākoties no ultramaratoniem.  Ar katru nākamo startu kļūsti zinošāks, liec klāt atziņas un emocijas un mācies, visu darot pats. Interesanti, ka citi ultratriatlonisti skatās tavā virzienā un mēģina kaut ko aizgūt. No manis…

Ko dara trīskāršais triatlonists savā ikdienā (lai sanāktu dalības maksai)?

Pēc izglītības esmu ekonomists. 20 gadus esmu nostrādājis finanšu sektorā, pēdējos 15 no tiem vienā uzņēmumā, atbildot par kredītiem un riskiem. Tieši šobrīt esmu paņēmis profesionālo pauzi un izbaudu “atjaunošanās procesu”.

Atklāsme, kas atnākusi maču laikā?

Tādas man ir vairākas:

• Kurš teica, ka būs viegli?
• Ja tomēr paliek vieglāk, tad neuztraucies, tas drīz pāries.
• Ja par savu naudu, tad mēģini tomēr izbaudīt!

Novēlējums kluba biedriem

Skrien ar prātu un gūsti prieku, pārtrenēšanās vietā labāk kādu reizīti izlaid. Noskrien!

---

Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.