Jau drīz būs mēnesis pagājis kopš šī ārēji un iekšēji saulainā pasākuma, bet iespaidi un pieredze turpina patīkami pārsteigt. Mēs priecājamies par ikvienu, kurš bija atnācis, un par ikvienu, kurš nosūtīja kādu labu domu šim pasākumam. Tas viss noderēja! Galvenais ir noskriet, un viņi noskrēja! O, kā viņi noskrēja! Tika laboti iepriekšējā pasākuma uzvarētāju rezultāti, kā dāmām, tā kungiem. Kedas tika mainītas un pavisam novilktas. Visi bija viscaur slapji un aiz tā visa – smaids, kas uzvarēja grūtības, un parādīja ikvienam, ka tas ir iespējams.
Svelmīgā 2. jūlija rītā, tā vietā, lai mājās siltā gultiņā grieztos uz otriem sāniem, bariņš ultraskrējēju sapakoja somas un meta izaicinājumu sev un saulei. Tas notika tā…
Konsultācija pirms skrējiena
Starts!
Sešas stundas, tas man nieks, galvenais, ka sirdī prieks!
Hei, hei! Es esmu šeit!
Sveiki! Un atā!
Un tā mēs kustamies- pamazām, pamazām.
Šis nedziestošais smaids…
Galvenais, ka mierīgi.
Aiztraucas garām gaismas ātrumā.
Vai šīs bija jaunās kedas?
Solidaritāte
Uz veselību!
Kāpēc es to daru? Tāpēc, ka man patīk.
Šī cilvēka spars ir apbrīnojams.
Man tagad jāskrien.
Smaids. Lūk, īstais dzinējspēks!
Jippī!
Tas ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs.
Nez, kam pieder tā roka? Labi, nav svarīgi, galvenais, ka tajā ir ūdens.
Es tikai drusciņ padzeršos, un tad tik būs!
Ūdeni? Bet lūdzu!
Nēē! Ko tu dari?!
Tas tomēr bija labi! Paldies!
Vai viņš jau pirms mirkļa šeit nebija?
Katrs savā elementā.
Dižoties uzvaras saulē? Katrs to drīkst un var!
km 
-
Palika karsti, šito skatoties:)
Ja nebūtu bijis tik karsts, skrējēju būtu bijis vēl vairāk. Paldies organizatoriem, tiešām viss bija forši un Latvijā šāds pasākums sen nebija noticis. :)
Gaismas ātrumā. :D
Jā man arī liekas, ka bija forši, esmu apmierināta, ka mana pirmā saskaršanās ar stundu skrējienu notika šajā skrējienā. Par laimi vai nelaimi iespaidi ir tik labi, ka labprāt, ko līdzīgu atkārtotu (izņemot karstumu :D ), jo tā svētku sajūta pēdējās 20min un atskanot finiša signālam ir atkal savādākas emocijas kā kilometru skrējienā un ir tik forši, ka visi finišē kopā, gan ātrākie, gan lēnākie.
Jā un par servisu nevarēja sūdzēties, iedomājies Tu riņķo jau 50to apli, bet viņiem vēl aizvien nav apnicis katrā aplī Tevi uzmundrināt.
Vispār šis ir īpašs skrējiens, jo bieži jau negadās skrējieni, kur bildēs iekļūst 100% dalībnieku.
Nu,jā! Tai brīdī vēl bija jaunās kedas,bet tās tika nomainītas uz vecām :D Lai vai kā,man patika šis pasākums un Divplākšņus nepievīlu. :)
* Esmu aprakstīts maldinoši :) … bet tā jau mūsdienās norma, ka visam ticēt nevar ;)
* No pasākuma plusiņiem, jāatzīmē arī, ka “starplaikā starp finišu un apbalvošanu pieejamas dušas, kuras atrodas Rīgas Futbola skolas telpās (pāri ielai no skrējiena trases), kā arī vieglas pusdienas“. (Citāts no dalībniekiem izsūtītās informācijas pirms skrējiena.)
Vieglo pusdienu katls bija gana prāvs, un tā saturs – gardāks par daža cita skrējiena putru ;)
Es kā reiz Andulim gribēju atgādināt, ka šis ir jāiekļauj tajā dušu seriālā. :)
Drošības labad precizēsim – kurš mums skaitās “dušu” seriāls? Man, uz vecumu, vairs tādā gaismas ātrumā nepielec :)
Ai es kļūdījos, to tika teicis cits biedrs, “dušskrējienu” seriāls tika attiecināts uz Aizkraukles un Ozolnieku pusmaratonu.
Skaidrs. Tad tāpēc likās: kaut kur to esmu jau dzirdējis.
Teorētiski, tādu seriālu (ja precīzāk – laikam gan notikuma veidu) noformēt kalendārā var. Praktiski… izskatītos mazliet jocīgi vai nepierasti:
(Aizkrauklē)
(“Pārspēj sevi”)
(Ozolniekos)
Kā ir? Taisām? iztiekam bez?
Jāteic, ka notikuma veids “pelde” jau nesen ieviests (pateicoties “Vāveres ielūdz Jelgavā”, bet varētu attiecināt uz dažu labu pasākumu ezera, upes vai jūras malā). “Duša” būtu dabisks papildinājums :)