Apokalipses vētras pie Māras dīķa (un vispār Latvijā) ir nedaudz pierimušas un ir laiks noskaidrot, ko pūta, cik nopietni pūta un cik tālu aizpūta.
|
||||||
Apokalipses vētras pie Māras dīķa (un vispār Latvijā) ir nedaudz pierimušas un ir laiks noskaidrot, ko pūta, cik nopietni pūta un cik tālu aizpūta. Apritējusi ir nedēļa kopš lietus sezonas Māras dīķa reģionā. Diena tiešām nebija viegla, jo lietus lija uz nebēdu. Taču, neskatoties uz nokrišņu sagādātajām grūtībām, skrējēji nepadevās un apņēmīgi devās pretī kārotajam mērķim. Bija brīži, kad likās, ka plinte jāmet krūmos, bija brīži, kad šķita, ka iecerētās virsotnes ir sasniegtas un bija arī tādi, kuros nāca apjausma par savu robežu pārspēšanu. Lai runā bildes! Lasīt tālāk. 1. aprīļa rīts. Vai tas ir joks? Nē. Skrējēju bariņš tiešām riņķos 12 stundas ap Baik… Piedodiet… Māras dīķi. Nākamajā piektdienā, 6&12 stundu skrējiena “Pārspēj sevi” priekšvakarā (31. martā), paredzēta lekcija par skriešanas ārējiem un iekšējiem aspektiem. Lekcijā runās vairākkārtējs pasaulē garāko, 3100 jūdžu, skriešanas sacensību finišētājs no Īrijas, Nirbhasa Magee. Lasīt tālāk. Pēc pārlieku ilga pārtraukuma 6/12 stundu skrējiens “Pārspēj sevi” varēja atgriezties un piedāvāt klasiskas vērtības: 1) veselīgu (iespējams, nedaudz sāpīgu) apreibināšanos 12 stundu riņķojumā ap Māras dīķi Turklāt šogad viss minētais tika papildināts ar iespēju reibinošo svētceļojumu veikt sertificētā aplī. Ir tāds teiciens “kas lēni nāk, tas labi nāk”… Šo teicienu pilnīgi noteikti nevar attiecināt uz “6/12 stundu skrējiena 2019″ dalībniekiem. Skrēja daudzi un daudz – skrēja gan komandas, gan vientuļnieki, gan ģimenes, gan klubi, gan profesionāli amatieri, gan amatieriski profesionāļi; piedalījās rekordu turētāji un cilvēki, kas vēlējās iemēģināt kājas iekš kā jauna… Vienvārdsakot, skrējiens bija krāsains un emocijām un iespaidiem bagāts. Dosim vārdu bildēm! Lasīt tālāk. |
|
|||||
Redakcija un kontakti |