Apritējusi ir nedēļa kopš lietus sezonas Māras dīķa reģionā. Diena tiešām nebija viegla, jo lietus lija uz nebēdu. Taču, neskatoties uz nokrišņu sagādātajām grūtībām, skrējēji nepadevās un apņēmīgi devās pretī kārotajam mērķim. Bija brīži, kad likās, ka plinte jāmet krūmos, bija brīži, kad šķita, ka iecerētās virsotnes ir sasniegtas un bija arī tādi, kuros nāca apjausma par savu robežu pārspēšanu. Lai runā bildes!
Pulksteņi tiek noregulēti un tūlīt skanēs… STARTS!
Pirmie apļi…
Arī tiesneši iesildās.
Dainis!
Kas tad mums te cepās?
Diez kas tur tāds ir?
Vita savā elementā!
Prieks un laime – lietus beidzies!
Pirms stafetes starta.
Un aiziiiet!
Daži nemaz par skriešanu nedomā…
Komanda “Brīvdienas”
Anduļa vēlais starts!
Līderis!
Indra pirmo reizi piedalās stafetes formātā!
Atbalsta komanda trases “tālajā” galā!
Tiesneši možā noskaņojumā.
Tas saucās… Mēs skrienam?
Sacensības nav nekāds joks!
Uzvarēja draudzība!
Komandu pjedestāls!
Meiteņu pjedestāls!
Puišu pjedestāls!
km 
-
Šogad pirmo reizi piedalījos šajā skrējienā. Bija uztraukums, kā tas būs riņķot ap Māras dīķi! Varu teikt lielu paldies jūsu komandai-par uzmundrinājumiem un atbalstu. Ar smaidu atceros frāzi: Ieviņa, kad Tu nogursi(pie 62km). Paldies par gardajām pankūkām un finiša zupiņu. Paldies līdzjutējiem un citiem dalībniekiem par palīdzību, kad likās padošos,jo rokas bija tik ļoti nosalušas,ka nevarēšu pat pārģērbties.Bet silta tēja, futbolista cimdi un apkārtējo sirsnība, dara brīnumus, tiku vēl pie vairākiem apļiem. Paldies un uz tikšanos nakošajā gadā!