Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Priecājieties par savu veselīgo dzīves veidu

Tā kā šobrīd lielākai daļai skrējēju ir starpsezona, tad daži no mums krāj spēkus jaunajai sezonai, citi nodarbojas ar citām aizraujošām aktivitātēm, bet vēl citi turpina aktīvi skriet. Šajā starpsezonas laikā vēlējāmies nointervēt speciālistu, kurš varētu mums sniegt virkni svarīgu ieteikumu, kas jāievēro skrējējiem ne tikai sezonas laikā, bet arī starpsezonā. Tādēļ mēs izvēlējāmies sporta ārsti Marutu Noveičuku.

Kā un kāpēc Jūs izdomājāt kļūt par sporta ārstu?

Ļoti prozaiski. Par sporta ārsti kļuvu, jo gribēju tikt prom no mājām un mācības bija Tartu Igaunijā. Tā tas viss sākās. Bet tur bija konkrētas prasības. Bija jābūt vismaz 2. sporta klasei, man tāda bija. Mācībās arī gāja labi. Tartu bija konkurss – mēs no Latvijas bijām 36 uz 5 vietām. Tikai tagad nu jau gadus desmit tur šādas specialitātes vairs nav. Savienības laikā Tartu bija šīs nozares centrs. No katras republikas uzņēma 5 cilvēkus, mācības bija krievu valodā. Mācījāmies parasto medicīnu pluss klāt vēl specifisko sporta medicīnu.

Ar kādiem sporta veidiem Jūs pati nodarbojāties?

Ar vieglatlētiku. Pamatdisciplīnas bija 100 metri un tāllēkšana. Tajās tad man arī bija nepieciešamā sporta klase, lai iestātos Tartu Valsts universitātē.

Par garākiem gabaliem interese nav bijusi?

Īsti nē, bet pieredze par izturības sporta veidiem man ir no kalnos kāpšanas. Patika kalnu tūrisms. Tajos reizēm bija tiešām grūti – ilgstoša slodze ar 30kg somu uz pleciem, hipoksijas apstākļi  (3000-5000m virs j.l.). Skaitīju pie sevis: ,, nu lūdzu, Maruta, vēl vienu solīti,,.

Mācoties Tartu tajos gados droši vien, ka pārsvarā bija ķīmiskā farmācija? Zināšanas homeopātijā, alternatīvajā medicīnā nāca pēc tam?

Tartu pamatā bija klasiskā medicīna. Plus tika mācīta izpratne par treniņu procesu, par superkompensācijas mehānismu arī sporta bioķīmija, sporta fizioloģija.

Kurā mirklī tad sākās meklējumi alternatīvās medicīnas virzienā?

Tas nebija protests pret klasisko medicīnu. Drīzāk reālajā darbā vienmēr bija nepieciešamība darboties preventīvi, lai sportists ir vesels nevis ārstējams. Kad sportists saslimst, viņš zaudē daudz no jau ieguldītā darba. Darbā kolēģe daktere Gaļina Siņko nodarbojās ar homeopātiju, izmantoja Folla diagnostiku (elektropunktūras diagnostikas metode , ko nopamatojis vācu ārsts Reinholds Folls). Es skatījos, kādi viņai ir rezultāti. Man iepatikās un Folla metode kļuva par manu metodi. Faktiski sākums meklējams vēlmē maksimāli ,,ielīst,, sportistā iekšā, novērst  cēloņus, nevis ārstēt sekas..

Klasiskajā medicīnā īsti nav pieņemts cīnīties ar cēloņiem?

Sporta medicīnā profilakse ir vairāk izteikta nekā parastajā medicīnā. Es sāku strādāt pirms 30 gadiem un tad jau bija pieejami uztura bagātinātāji. Toreiz tos sauca par bioloģiski aktīvām pārtikas piedevām. Parasti cilvēki labākajā gadījumā lietoja vitamīnus.

Sportisti vieni  no pirmajiem sāka lietot preparātu Riboksīns. Pirmie sākām izmantot Mildronātu. Vēl pat nebija kapsulu, profesors Kalvītis iedeva pulverīšus uz PSRS Tautu spartakiādi mums līdz. Tas bija ap 1980. gadu.

Ar to es gribu teikt, ka sportistu un kosmonautu veselības pētijumi ir nozīmīgi visiem pārējiem cilvēkiem.

Tie bija Latvijas produkti?

Mildronāts jā.

Riboksīnu tagad ražo Olainē, bet pirmo mēs saņēmām no Japānas ar nosaukumu Inozīns.

Kāda tagad ir Jūsu klientūra? Cik ir sportisti un cik vienkārši nāk sakopt veselību?

Pie manis pārsvarā visi kļūst par sportistiem, pareizāk sakot, par aktīva dzīvesveida piekritējiem.

Spilgtākais piemērs. Uz pieņemšanu atveda 73gadus vecu pacienti. Viņu atveda, turot zem rokām .Galveinais ieteikums bija staigāt pa istabu turp un atpakaļ, vēlāk pa trepām. Pēc 2 mēnešiem uz pieņemšanu viņa atnāca pati. To it kā vēl nevar saukt par sportu, bet visiem pacientiem ir sporta kartiņas, visi ir sportisti. Ja nopietni, tad mazāk ir ,,parasto,, cilvēku, vairāk sportistu. Ir gan profesionāli sportisti, gan amatierīši, gan aktīva dzīves veida piekritēji.

Vai var teikt, ka jūs pamazām pārvēršat cilvēkus par aktīvākiem sportistiem?

Tagad jau to visi stāsta, arī klasiskā medicīna. Zviedru zinātniekiem ir pat pētījumi, ka aerobais darbiņš – viegls riksīts, nūjošana, visi cikliskie sporta veidi pagarina mūžu, samazina sirds asinsvadu slimību risku. Es jau arī to redzu, cilvēki sākot regulāri kustēties vienkārši kļūst mundrāki.

Padomju laikos Latvijā nebija tik daudz resnu cilvēku. Kur ir problēma?

Jums ir taisnība. ,,Labāka,, pārtika, vairāk pārtikas. Tie, kas dzīvoja Padomju gados atceras – ļoti daudz ko vienkārši nevarēja dabūt. Kad atvēra robežas, skaidrs, ka visus tos līdz tam brīdim nesasniedzamos kārumus gribās nogaršot. Tas ir viens. Otrs – pārtika ir vairāk piesārņota, vide apkārt ir vairāk piesārņota, mūsu organismi vienkārši netiek galā. Tauki no vienas puses ir toksīnu noliktava. Nebūs tauki, toksīni ies asinīs un cilvēks jutīsies vēl sliktāk. Tā kā ar tauku dzīšanu arī jābūt ļoti piesardzīgiem.

Tauki paņem no organisma toksīnus?

Jā, taukos tie uzkrājas. Mazāk nokļūst kādā būtiskākā orgānā.

Vai var teikt, ka dzenot nost taukus, mēs izdzenam no organisma arī toksīnus?

Jā, taču vispirms toksīni nokļūst asinīs. Tāpēc tam ir jābūt pakāpeniskam procesam un tā laikā jādzer ļoti daudz šķidruma.

Vai aktīva dzīvesveida piekritēja ēdienkartei ir jāatšķiras no parasta cilvēka ēdienkartes?

Zināmā mērā, protams, ir jāatšķiras. Pirmkārt sportistam vajag vairāk enerģijas. Mēs bieži vien pie galda sēžot apēdam tik, cik būtu jāēd, lai noskrietu vismaz 5 kilometrus. Pirmkārt, būtu jāatšķiras kaloriju daudzumam, otrkārt atšķirības būtu pa sporta veidiem. Kam vairāk ir nepieciešamas olbaltumvielas, kam ogļhidrāti. Izturībniekiem par kādiem 10% vairāk (līdz 60% no kopējā) vajag ogļhidrātus, spēka sporta veidu pārstāvjiem-  sprinteriem, svarcēlājiem salīdzinoši  vairāk vajag olbaltumvielas.

Pie kādas proporcijas būtu jāpieturas vienkāršam cilvēkam?

Pēc kalorijām 50% vajadzētu būt ogļhidrātiem, 18-20% būtu jābūt olbaltumvielām un tad pārējais ir taukvielas. Bet parastam cilvēkam, salīdzinot ar sportistu, nav tik lielas iespējas taukus izlietot.

Vai tādā gadījumā tomēr sportistiem taukvielas nevajag lietot vairāk?

Proporcijas ir tādas, kā minēju. Vairāk organisms nespēs izmantot, jo taukvielu pārstrāde prasa papildus skābekli. Lai gan par Jāni Daliņu stāsta, ka viņš iepriekšējā vakarā pirms garajiem soļojumiem ir ēdis kārtīgas latviešu speķmaizītes. Ja organisms spēj to pārstrādāt, tad no taukiem jau mēs iegūstam visvairāk enerģijas.

Kā tad ar piesātinātajiem un nepiesātinātajiem taukiem?

Gaļa un speķis ir kārtīgi piesātinātie. Es nedomāju, ka uzreiz ir jāseko šim piemēram, bet tādi nostāsti klejo. Tauki ir sārmus veicinošs produkts. Vairāk tomēr jālieto nepiesātinātās taukskābes.. Zivis, dažādi rieksti, sēkliņas. Linu sēklas, saulespuķu sēklas. Savukārt gaļā un piena produktos būs vairāk piesātināto tauku.

Vai vietai, kurā dārzenis izaug, ir tikai tai vietai raksturīgs mikroelementu kopums, kurus dārzenis no zemes ir uzņēmis?

Ja mēs smalki skatāmies, tad, protams. Bez tam katrai vietai ir sava enerģētika. Mums gan tās enerģijas tagad ir tā nobrukušas … Katrs vārds, nosaukums rezonē ar apkārtējo vidi.

Vai šīs enerģijas var izmantot arī sportisti? Piemēram, apavus saucot mīļvārdiņos?

Protams. Internetā ir tāda filma „Mirnij voin”, angļu versija ,,Peaceful warrior,,. Tur ir par šīm enerģijām. Sportists uzvar, jo ir pārslēdzies uz citām enerģijām. Primārais nav vēlme uzvarēt par katru cenu, grūstoties ar elkoņiem. Parādās cita motivācija. Mēs jau arī, kad ar biatlonistiem pirms Nagano strādājām, piesaistījām enerģētiski spēcīgus cilvēkus, kuri varēja palīdzēt sportistiem nedaudz gan domāšanu sakārtot, gan enerģētiku.

Vai tos varētu saukt par psihologiem?

Psiholoģija pagaidām strādā savādāk..

Cik bieži jūsuprāt sportistam amatierim būtu vērts apmeklēt sporta ārstu?

Ja cilvēks jau ir izglītojies, kas viņam jāēd, ja viņam ir savi treniņplāni, ja viņš neiet uz ekstrēmām slodzēm, pilnīgi pietiktu reizi divas gadā atnākt. Ja treniņi ir krietni intensīvāki uz riska robežas, tad vajadzētu ik pa diviem mēnešiem. ,,Lielos,, sportistus mēs arī ik pa mēnesim skatāmies, pat ik pa nedēļai. Kā viens treniņu cikls ir beidzies,jāpārliecinas, vai nākošo var sākt vai nevar. Protams, ir arī katras dienas pārbaudes – tos pašus laktātus ņem pēc slodzēm.

Tātad amatierim, kurš saprot savu organismu, pāris reizes gadā būtu optimāli?

Jā, ja vien nav ko „sastrādājis”. Tas ir ļoti individuāli, atkarīgs arī no pašsajūtas.

Vai amatierim ir nepieciešams treneris?

Viens prātīgs cilvēks var pats tikt galā. Ja galvenais nav rezultāts, bet gan veselība un labs garastāvoklis. Tagad jau informācijas ir bezgalīgi daudz. No otras puses vienmēr ir vienkāršāk, ja kāds no malas pieskata. Cilvēks ir cilvēks. Vienu mēnesi aktīvi pastrādā pēc tam palaižas. Ja ir treneris, tas disciplinē, tev jārēķinās ar otru cilvēku. Nav obligāti vajadzīgs treners,bet pieredzējis padomdevējs gan. Vismaz sākumā.

Vajag kādu, kas no malas paslavē?

Laiki mainās, mainās arī pieeja. Padomju laikos vairāk rāja nekā slavēja. Domāju, ka labs vārds par skādi nekad nenāk.

Kā ir ar vitamīniem, to atšķirību spēka un izturības sporta veidu piekritējiem?

Ir nianses. Spēka sporta veidos vairāk vajag E vitamīnu. A un E ir antioksidanti, kas neļauj brīvajiem radikāļiem nobendēt šūnas.

Kā no pārtikas vislabāk uzņemt E vitamīnus?

E vitamīns ir taukos šķīstošs. Tas ir sēklās, linu eļļā. A daudz ir burkānos, tas arī ir taukos šķīstošs, tāpēc burkānu sulai vienmēr jāpievieno nedaudz eļļas.

Kādi būtu svarīgākie vitamīni izturības sporta veidos?

Man ļoti nepatīk izdalīt atsevišķus vitamīnus. Ja mēs iedodam par daudz C vitamīnu, mums sāk trūkt B vitamīns. Viena vitamīna esamība paceļ nepieciešamību pēc citiem. Ja mēs otru vitamīnu arī paralēli neiedodam, organismā kaut kas cieš. Tāpēc labāki ir kompleksie vitamīni.

Ja dzer daudz askorbīnskābi, tad jādzer arī daudz riboksīns?

Tādu teoriju nezinu. Riboksīns nav vitamīns.

Kas notiek, ja sportists paralēli vitamīnu kompleksam nolemj tomēr papildus uzņemt askorbīnskābi- C vitamīnu?

Ja pamatā ir komplekss, ir mazāka varbūtība, ka līdzsvars tiks nojaukts. Par C vitamīnu tagad atkal ir lieli strīdi. Kādreiz uzskatīja, ka vismaz 1 gramu dienā vajag. Tagad uzsvars nav uz daudzumu, bet gan uz to, ka jālieto nevis sintētiskais, bet gan dabīgais C vitamīns no acerolas, greipfrūtiem, ķiršiem.

Kā vitamīnu nepieciešamība mainās atkarībā no gadalaika, sezonas daļas?

Ja cilvēks vasarā neēdīs augļus un dārzeņus, viņam vajadzēs visus tos pašus vitamīnus, ko ziemā. Ja mēs neesam tikai uz ,,sviestmaizīšu diētas,,, tad vasarā vajadzētu mēģināt vispār iztikt bez papildus vitamīniem. Amatieriem jau nu noteikti. Vitamīni ir vajadzīgi visu laiku. Ziemā, kad pārtikā to ir mazāk, vajadzētu papildus lietot kādu kompleksu. Vasarā jācenšas viss nepieciešamais uzņemt ar pārtiku. Viss ir atkarīgs no slodžu lieluma.

Kādi būtu pamatieteikumi pareizam uzturam pirms maratona. Pēdējā nedēļa, pēdējā diena pirms starta?

Kādreiz maratonisti lietoja speciālu glikogēna uzkrāšnas metodi. Diētu uzsāka 6 dienas pirms maratona. Pirmās  3 dienas uzturā nelietoja ogļhidrātus, lietoja tikai gaļu, zivis,olas, riekstus, biezpienu. Pēc tam 3 dienas lietoja tikai ogļhidrātus. Ir bijušas tādas shēmas, ka nedēļu neēd ogļhidrātus un pēc tam pēdējā nedēļā pirms starta ēd tikai ogļhidrātus – daudz medu, kūkas. Mums bija laba skrējēja Elizabete Bradu. Viņa mēģināja, bet, šķiet, tas īpaši rezultātus neietekmēja. Mēģināja arī Pēteris Kairo, kam tajā laikā bija rekords maratonā. Pēdējā nedēļā vajadzētu tiešām ogļhidrātiem bagātu pārtiku, kārtīgi paēst arī pēdējā vakarā. Sacensību dienā ir jāskatās,kad un cik ēst atkarībā no tā, cikos ir starts. Pēdējā ēšana ir 2- 3 stundas pirms starta un to nevajadzētu taisīt pārmērīgu. Sevišķi, ja starts ir no rīta. Var ēst putru, var biezpienu, pat omleti var uzcept. Nekas slikts nenotiks, ja tas būs trīs stundas pirms starta. Sākot ar 2 stundām pirms starta vairs neko mutē bāzt nedrīkst. Ieslēdzas insulīna mehānisms, kurš pēc tam vairs nespēj atgriezties normā uz starta brīdi. It sevišķi, ja pirms starta vēl klāt nāk uztraukums. Savukārt minūtes 15-20 pirms starta atkal drīkst nedaudz uzēst. Kādu banānu, želeju, iedzert sporta dzērienu.

Precīzu ēdienkarti nav iespējams pateikt. Sportistam pašam treniņu procesā jāizmēģina dažādi ieteikumi un jāatrod sev piemērotākais.

Sacensībās sākt kaut ko jaunu nevajag.

Ja paēd 3 stundas pirms starta un amatierim 4 stundas maratonā ir normāls rezultāts, iznāk stundas 7 bez ēšanas?

Pēdējais kad ēst ir 2 stundas pirms starta, jo insulīns ir jānomierina. Tad paēdam tieši pirms starta, uz starta brīdi insulīns atkal ir augšā un palīdz vadīt enerģiju iekšā šūnās.

Kādas ir problēmas, ja insulīna līmeni nenomierina?

Ja insulīns ir pacēlies, tas ,,noēd,, glikozi, kas ir mūsu enerģijas rezerve. Ja panervozējam, glikozes noārdīšanās vēl palielinās. Enerģija tiek notērēta līdz startam, kad jāsāk skriet, enerģijas jau trūkst. Organismā var uzkrāt apmēram 2000 kilokalorijas, ko iztērēt distancē. Ja mēs to notērējam pirms starta, distancei paliek mazāk.

Maratonā sportists iztērē apmēram 4000 kilokalorijas. Kur ņemam pārējā kilokalorijas?

Tāpēc ir jāēd arī distancē. Un arī tas neatjaunos visu notērēto. Esmu rēķinājusi. Maratonam aiziet no 3 līdz 4 tūkstošiem kilokaloriju. Ja skrien 4 stundās, tad 2880, ja skrien ātrāk, tad attiecīgi vairāk. Kaloriju patēriņš ir atkarīgs no intensitātes, jo intensīvāk skrien, jo lielāks patēriņš. Kad mēs skrienam uz 60% no maksimālā pulsa, vienādi tiek izmantoti gan ogļhidrāti, gan tauki. Tas būtu visekonomiskākais variants. Kad mēs skrienam ātrāk, tauki vairs netiek izmantoti pilnā apjomā, jo šim procesam sāk trūkt skābekļa. Tad viss iet uz ogļhidrātu rēķina, kuru krājumi organismā nav lieli. Tauku krājumi mums ir „uj, uj, uj”, bet tie netiek izmantoti. Tauki katram cilvēkam atradīsies. Organisms nespēj uzņemt tik, cik mēs notērējam. Organisms var uzņemt apmēram 200-300 kilokalorijas stundā, vairāk vienkārši nespēj. Gremošanas sistēma, uzsūkšanās, produkta pārstrāde par enerģiju – tam visam ir griesti.

Tās 2000 kilokalorijas pirms starta mēs krājam vairākās dienās?

Tieši tā. Aknās, muskuļos uzkrājas glikogēns.

Ja mēs maratonu skrienam 3 stundās, tad visai distancei mums ir maksimums 2600-2800 kilokalorijas? Uz kā rēķina iegūstam trūkstošo?

Tiek ārdīti nost tauki un olbaltumvielas. Pēdējos gados ir mainījusies barošana distancē un tam, acīmredzot ir savs zinātnisks pamatojums. Distancē tagad lieto ne tikai ogļhidrātu un minerālu saturošus dzērienus, bet dzērienus, kuriem ir nedaudz klāt proteīni, attiecībās 3:1 vai 4:1. Tādu katrs pats var uztaisīt, paņemt sporta dzērienu un piebērt klāt proteīnu pulverīti. Gatavi tādi dzērieni ir HIGH5.

Kādā pārtikā proteīni ir sastopami un uzņemami sacensību laikā?

Ir daudz un dažādi rūpnieciski ražotie proteīnu pulveri ( no piena, soja, olām). Riteņbraucēji garās distancēs ņēma līdzi sautētas vistu kājas. Teorētiski var malt riekstus, bet tas ļoti slikti uzsūksies. Vislabāk uzsūksies dzērieni, pēc tam nāks želejas. Zviedri bija pasākuši distancē dot melleņu ķīseli. Tur ir ogu cukurs, ciete, kas ir ļoti lēnām sašķeļams ogļhidrāts. Mellenēs ir arī daudz mikroelementu.

Ir tāds mīts, ka divas dienas pirms maratona daudz jāēd medus. Vai tas ir pamatots?

Tā ir tā pati ideja, izbadināt organismu no ogļhidrātiem un tad tos pastiprināti uzņem, cerot uz glikogēna papildus uzkrāšanos aknās un muskuļos. Medū būs gan mikroelementi, gan vitamīni, gan bioloģiski aktīvas vielas, bet ļoti nedaudz..Vajag izmēģināt dažādas metodes un katram atrast savu.

Skrējējiem vienmēr aktuāli ir jautājumi, kā saudzēt un atjaunot locītavu skrimšļus?

Pirmais ir apavi, ir jābūt piemērotiem apaviem. Jāaiziet pie ortopēda, jāapskatās, kāda ir pēda. Otra lieta ir trases segums. Un trešais – visām muskuļu grupām ir jābūt harmoniski uztrenētām.

Ko jūs saprotiet ar visām muskuļu grupām?

Skrējējiem pamatā  kājas un mugura. Būs nedaudz šķība mugura, viens celis būs vairāk noslogots. Mēs neesam precīzi simetriski. Dažādu iemeslu dēļ. viens muskulītis paplēš locītavu vairāk, cits mazāk, rodas lacītavas disbalns, sāpes. Tad ir vērts apmeklēt fizioterapeitus, uzzināt vingrinājumus, ar kuriem var atjaunot līdzsvaru kustību balsta aparātā.

Speciālists apskatot skrējēju tā uzreiz varat noteikt, kurš muskulis strādā vairāk, kurš ir mazāk trenēts?

Ir lietas, ko var noteikt uzreiz. Lāpstiņa augstāk, zemāk, cik taisns mugurkauls. Bet fizioterapeiti, ar speciāliem paņēmieniem notestē. Pēdējos gados 15 fizioterapija kā zinātne attīstās ļoti strauji. Fizioterapija ir nopietns palīgs ne tikai pie traumām, bet pat pie it kā parastām vēdersāpēm. Izrādās, ka vēderā arī ir mazas saitītes, kāda no tām stāv nepareizi, kad to atbrīvo, vēdersāpes pazūd.

Mums VSK Noskrien forumā pastāvīgi ir diskusijas starp minimālo apavu atbalstītājiem un tiem, kuri uzticas tehnoloģijām. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Ja cilvēks visu mūžu pa pļavu, pa lauku ir skrējis plikām kājām, viņš var tā arī turpināt. Viņam tā pēda būs uztrenēta. Ja mēs visu dienu nosēžam birojā pie galda un tad mēģinām skriet, tad tā pēdiņa tomēr būs nedaudz vājāka. Tad labāk, lai apavs tomēr ir.

Vai tas neierauj cilvēku apburtajā lokā, kad skrienot ar apaviem pēdiņas netrenētība progresēs arvien vairāk?

Taisnība ir, par pēdu ir jādomā. Zelta vidusceļš ir jāmeklē. Droši vien nevajadzētu uzreiz maratonu skriet bez apaviem. Pēda ir jātrenē. Ir dažādi vingrinājumi, kā to izdarīt. Piemēram, ar pēdu ripināt pudeli, ar kājas pirkstiem mētāt akmentiņus.

Kas kenijiešus padara tik īpašus kā skrējējus? Augstums virs jūras līmeņa, kurā viņi ir pieraduši skriet no bērnības?

Iespējams, bet tajā pašā laikā hemoglobīns viņiem ir normā. Pretējā gadījumā viņus nelaistu pie starta.

Tas tiktu uzskatīts par dopingu?

Nē, to īsti nesauc par dopingu. Uzskata, ka tas ir bīstami paša sportista veselībai. Var veidoties trombi. Arī mums bija biatlonists, kuram trenējoties augstkalnē vienmēr hemoglobīns bija augšā, nekad nevarēja zināt, vai nobraucot lejā uz sacensībām hemoglobīns normalizēsies un viņš tiks pie starta. Ir tādas retas organisma īpatnības.

Atgriežoties pie locītavām, vai ir kādas vielas vai vitamīni, kas palīdz atjaunot skrimšļus?

Tagad modē ir glikozamīns, hondratīns. Izskatās, ka tie strādā. Kad cilvēks 2-3 mēnešus palieto šos preparātus, locītavas jūtas labāk. Tā kā šie produkti apritē ir tikai gadus desmit, tad arī par blakusparādībām informācijas nav.

Ja mēs salīdzinām šodienu un padomju laikus. Vai traumas no nepiemērotiem apaviem bija smagākas?

Bija gan. Ļoti bieži sākās kaulu plēves iekaisums. Es tajā laikā strādāju tieši ar vieglatlētiem-izturībniekiem. Tās bija lielas mokas ar šo kaiti tikt galā. Ārstēšana ļoti laikietilpīga. Un lielā mērā tas bija no apaviem. Protams, arī no skriešanas tehnikas, bet pie tās jau treneri centās piestrādāt.

Vai skriešana veselībai sader kopā ar maratonu skriešanu?

Būtībā nē. Es nevaru teikt, ka maratona skriešana būtu kas ļoti veselīgs. It sevišķi kā to dara daļa entuziastu. Ja es gribu noskriet vasarā maratonu, tad labākajā gadījumā novembrī sāku gatavoties. Maratonam sportists gatavojas vairākus gadus. Vāc kilometrāžu, viņam ir jāvar mēnesī noskriet 300-400 kilometri. Varbūt es par daudz piekasos, varbūt katram cilvēkam ir jāļauj skriet maratons, taču man šķiet, ka šobrīd tai lietai pieiet pārāk vieglprātīgi.

Vai var teikt, ka treniņu procesā aerobā darbā mēs veselību uzlabojam, lai zaudējums veselībai skrienot maratonu nebūtu tik liels?

Maratonam ir jāgatavojas. Jāgatavojas specifiski. Kaitējumu veselībai pilnībā novērst nevar, bet arī ogļracis, dodoties zem zemes, apzinās, ka tas ir bīstami un kaitīgi. Mēs sēžam pie datora, zinot, ka tas nav visai labi. Tad jau maratons ir labāk. Ir daudz ieguvumu no kustību prieka, pašapziņas. Tāpēc es esmu par maratonu. Bet saprāta robežās.

Pētot cilvēku ķīmiju, tai skaitā ar Folla metodi, jūs ticat, ka skrienot izdalās laimes hormons?

Protams, ka izdalās. Vai tad jūs paši neesat jutuši?

Vai tas nav placebo efekts?

Nē, tas bioķīmiski pierādīts.

Pēc cik kilometriem vai kāda laika posma tam vajadzētu notikt?

Neesmu lasījusi, bet man pagriežot riteni jau pēc 20 minūtēm ir labi.

Vai pareizs ir teiciens, ka mūs nogalina nevis attālums, bet gan ātrums?

Absolūti. To svarīgi ir atcerēties maratona sākumā, neuzsākt pārāk strauji. Ja mēs sākam mēreni (60-70% no maksimālā pulsa), taukus enerģijai ņem vairāk nekā ogļhidrātus.

Kad un cik intensīvi var atsākt trenēties pēc meniska operācijas?

Parasti paiet kādi pāris mēneši pēc operācijas. Atkarībā no tā, cik smaga tā bijusi. Bet pēc tam pakāpeniski var atsākt sportot. Pēc operācijas, cik ātri vien var ir jāsāk vingrot, jāsaglabā kustīgums un jāstiprina muskuļi, kuri apņem locītavu. Protams, menisks mums tā pilnīgi bez savas lomas nav ielikts iekšā, bet sportot var arī bez tā.

Vai ziemas skriešana atšķiras no vasaras skriešanas tīri medicīniskā izpratnē?

Jāuzmanās no aukstā gaisa ,,sarīšanās,,. Ziemas sporta veidu pārstāvjiem biežāk veidojas astma. Arī mūsu biatlonisti viens otrs gribot negribot dabūja lietot tos iekšā pūšamos inhalatorus. Un otra lieta ir apavi – lai kājas neslīd. Tur atkal būs nedaudz cita tehnika, citi muskulīši pieslēgsies, lai nostabilizētu soli.

Jāmēģina elpot caur degunu?

Veicot aerobo darbu tā vajadzētu. Tā jau deguns ir paredzēts, ka gaiss, caur bārkstiņām plūstot, lēnām sasilst. Kaut kāda jēga jau ir arī speciāliem aparātiem. Ja cilvēkam tas netraucē, kāpēc gan ne. Es pati gan tādu lietot negribētu.

Kāda ir jūsu kā sporta ārstes attieksme pret skriešanas trenažieriem?

Labāk kā nekas. Ja nav iespējas skriet ārā, tad var iet uz trenažieri. Mīnusi. Nav svaigā gaisa, skābekli būs grūtāk dabūt. Un tehnika. Tā tomēr atšķiras.

Kā pieradināt organismu pie aukstā gaisa?

Pakāpeniski. Sākt ar 5 minūtēm, tad 10, 15 minūtes. Pamazām likt klāt, līdz nav vairs sajūtas, ka kakls ir kā izbirstēts.

Kā skrējējam cīnīties ar iesnām?

Iesnas nav nekas slikts, jo tās ir cilvēka aizsarg reakcija. Viss ir atkarīgs no iesnu daudzuma. Ja iesnas ir ilgstošas, tad noteikti ir jāārstē, citādi var veidoties deguna blakusdobumu iekaisums. ja Tad ir jāsāk pilināt degunā kādi dabiski pilieni, vai jāskalo deguna dobums ar sālsūdeni, vai ļoti labs paņēmiens ir roku iemērkšana karstā ūdenī. Tā ir ļoti laba metode, kā tikt galā ar iesnām un deguna blakus dobumu iekaisumiem, palīdz ari pie bronhītiem. Tam ir nepieciešama kāda vanniņai vai bļoda, kurā var ielikt, elkoņos saliektas rokas tā, lai ūdens būtu nedaudz pāri elkoņiem. Visi plaušu meridiāna punkti, kuri atbild par plaušām, kaklu un degunu, atrodas ap elkoni. Ja kādu laiku iemērcam elkoņus karstā ūdenī, mēs aktivizējam šos punktus. Recepte ir vienkārša – 10 minūtes elkoņus turam kādos 37 grādos, bet pēc tam ceļam ūdens temperatūru tiktāl, cik var izturēt. Parasti var izturēt līdz kādiem 50 grādiem. Turam vēl 20 minūtes. Vienīgais vajadzētu būt otram cilvēkam, kurš nolej atdzisušo ūdeni un pielej karsto ūdeni.  Tas jādara pirms gulētiešanas un tūlīt pēc mērcēšanas jāiet zem segas, jo notiek intensīvs svīšanas process..

Labi pret iesnām palīdz arī ķiploku gabaliņu piesiešana uz nakti pie īkšķa.

Tā ir laba metode, kuru sauc par Sudžok terapiju. Sudžok metodē izmanto cilvēka plaukstu kā cilvēka ķermeni. Īkšķis ir galva. Ārējie pirksti ir rokas, bet divi vidējie pirksti ir kājas. Mēģina izmantot to roku, kurā puse ir sāpes.  Ar šo metodi var ārstēt arī sāpes kājās, aktivizējot atbilstošus punktus uz delnas.

Kā tikt galā ar kakla sāpēm?

Par kaklu atbild tas pats plaušu meridiāns, kas atbild par degunu, un ārstēšanai var izmantot iepriekš minētās metodes.var mērcēt rokas un masēt attiecīgos punktus. Ja punkts ir sāpīgs,tad tas ir īstais.

Kā Jūs raugieties uz skriešanu apaukstēšanās gadījumā?

Ja tās ir tikai vieglas iesnas un ja treniņš nav spēku  izsmeļošs, bet aeroba slodze līdz kādām 40 minūtēm, tas varētu pat uzlabot pašsajūtu.. Bet ja treniņš būs uz organisma spēka izsīkšanas robežu, slimība saasināsies. Grūti novilkt robežu, kad tāds viegls treniņš var palīdzēt. Ziemas laikā noteikt šādos gadījumos labāk pagriezt kādu trenažieri, nevis iet aukstā gaisā skriet. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad gan nebūtu vēlams sevi vēl fiziski nogurdināt. Pie tam, ja vienu dienu ir bijusi paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad vēl vienu dienu pēc temperatūras vajadzētu atpūsties. Ja divas dienas paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad attiecīgi atpūta vēl pēc tam divas dienas un tā tālāk.

Kādi ir apaukstēšanās simptomi?

Bieži ir tā, ka ir iesnas un klepus kādas 3 dienas un tad uzlec temperatūra. Tas ir slikti, jo nozīmē, ka sākotnēji bija neliels vīruss, bet pēc tam ir pievienojusies kāda bakteriāla infekcija. Tad jau parasti to ārstē klasiski ar antibiotikām. Ja uzreiz sākas slimība ar augstu temperatūru, tad tā visticamāk ir gripa un tur ar antibiotikām nav ko darīt. Jādzer daudz šķidruma. Man ļoti patīk korāļu kalcijs pie dzeramā ūdens klāt. Jālieto Citrosepts, GripHeels, Aflobīns vai cits homeopātisks pret vīrusu līdzeklis. Ja temperatūra nāk pāri  38,5 jālieto  tailenols  vai aspirīns. Ja pēc 3-4 dienām temperatūra nekrītas, tad gan jāsāk domāt par kādām bakteriālām problēmām. Gripa ir kārtīgi jāizguļ un pie tās pat būs ļoti grūti sportot..

Vai varam uzskatīt, ka ar aerobo darbu mēs varam izvairīties no daudzām šādām saslimšanām?

Tas ir mans garais stāsts. Mēs piesārņojamies, līdz ar to netiek skābeklis no asinsvada līdz šūniņai. Ja nav šūniņai skābeklis, tā ražo enerģiju skābā veidā, radot pienskābi. Organisms negrib pieļaut šīs pienskābes klātbūtni un mēģina to neitralizēt, tērējot enerģiju. Tā ir tā pati enerģija, kas vajadzīga, lai organisms cīnītos ar baktērijām. Aaerobais darbs aerobā sliekšņa līmenī ir tas, kurš palīdz aizvākt skābumu. Ja organismam nav jāneitralizē iekšējais skābums, tad  mums pietiek enerģijas, lai cīnītos ar visām pārējām organisma problēmām. Tomēr arī aerobais darbs nedrīkst būt pārāk garš. Laiks varētu būt trenētiem cilvēkiem ap 45 minūtēm līdz stundai.  Pienskābe aerobā darbā pārstrādājas par  enerģiju, no tās pāri paliek ūdens un ogļskābā gāze.

No kā veidojas „dūrējs vēderā” intensīva skrējiena laikā?

Principā tā ir nesagatavotība attiecīgajai slodzei. Tas varētu būt saistīts ar akniņu, kura gan pati nevar sāpēt, bet var sāpēt aknas apvalks. Aknas apvalks var sāpēt, ja akniņa ir piedzīta pilna ar asinīm, kuras sirds nespēj paņemt atpakaļ. Daļa venozās asinis iet caur aknu, lai attīrītos.Ja šīs venozās asinis ir par daudz, tās nespēj paņemt atpakaļ sirsniņa, jo asinis pa vēnām cirkulē uz tāda kā negatīvā spiediena pamata, kurš rodas no tā, ka sirsniņa rada vakuumu. Ja labā sirds pusīte vēl nav kārtīgi uztrenēta, tā nespēj savākt visas tās asinis, ko kreisā sirds daļa slodzes laikā ir izdevusi ārā. No sāpēm varētu tikt vaļā, ar dziļākas elpas palīdzību radīt tādu kā diafragmas masāžu akniņai, lai to asini padzītu ātrāk ārā. Var, protams, arī mēģināt akniņu censties pamasēt ar rokām. Taču lietderīgi šādos gadījumos nedaudz samazināt tempu.

Ir arī cits skaidrojums šīm sāpēm. Aknas ir asins depo. Slodzē daudz asiņu aiziet uz muskuļiem, aknās to relatīvi trūkst. Noreaģē aknu asunsvadu receptori. Tas izsauc šis sāpes labaja paribē.

Saistībā ar asins cirkulāciju, kāds ir Jūsu viedoklis par modernajiem kompresijas apģērbiem?

Īpaši šajā jautājumā neesmu iedziļinājusies. Protams, ja sportistam ir problēmas ar vēnām, nevajadzētu ļaut tajās asinīm nostāties. Kompresijas zeķes neļauj asinīm kājās palikt, bet spiež  asinis uz sirdi. Līdzīgi kā mēs iepriekš runājām par akniņu. Tomēr es domāju, ka trenēt kājas vajadzētu dabiski. Ja par apaviem es esmu pārliecināta, ka jābūt skriešanai speciāliem apaviem, tad par kompresijas zeķēm domāju, ka tomēr vajadzētu asinsriti mēģināt regulēt pēc iespējas dabiskāk, jo nevar zināt, kas notiksies, kad mēs tās kompresijas zeķes neizmantosim. Ja runājam par sacensībām, protams, varētu pieļaut šādu palīdzību.

Kāds iemesls varētu būt par pamatu sliktai galvas apasiņošanai lielas slodzes laikā?

Asinis jau ir vienas un tās pašas visā organismā. Principā smadzenes ir tā vieta, kuras organisms visvairāk sargā. Taču varētu izveidoties situācija, kad asinis pārāk daudz aiziet uz muskuļiem, lai tos pabarotu, līdz ar to novārtā atstājot smadzenes. Lielas slodzes laikā tomēr paplašinās asinsvadi un tādā gadījumā neskatoties uz to, ka asinis tomēr ir pietiekoši organismā, asinsrite ir apgrūtināta. Taču normālā situācijā organismam vajadzētu atslēgt smadzenes pašas pēdējās.

Ko Jūs domājiet ar skrējējiem veģetāriešiem un vegāniem?

Es domāju, ka nevajadzētu būt nekādām problēmām šādiem skrējējiem, ja viņi jau ilgāku laiku ir ar šādu pārliecību un dzīves veidu. Taču, ja skrējējs ir tikko kļuvis par veģetārieti, manuprāt, varētu rasties problēmas, jo organisms varētu vēl nebūt gatavs paņemt visas nepieciešamās aminoskābes no augu valsts produktiem. Ja skrējējs ir veģetārietis jau 2-3 gadus, tad noteikti var bez bažām skriet pie attiecīgas fiziskās sagatavotības.

Kādiem vajadzētu būt skrējēja ēšanas paradumiem?

Īpaši skrējēja ēšanas pieradumiem nevajadzētu atšķirties, vienīgi jāņem vērā skrējēja dzīves ritms. Pareizi būtu pēdējo reizi ēst ap 18.00. Strādājot un pēc tam skrienot tā galvenā ēšanas reize iznāk ap 20.00-21.00. Nav labi uz nakti pieēsties. Pareizāk būtu, ka pusdienas ir galvenā ēdienreize. Pēc pusdienām paiet kādas stundiņas, kurās pastrādā apēsto. Uztaisa treniņu un tūlīt pēc treniņa padzer „recovery” kokteilīšus, jo pirmajā pusstundā ir ļoti svarīgi uzņemt nepieciešamās barības vielas. Var šos kokteilīšus aizvietot arī ar banāniem, aprikozēm un riekstiem, bet uzsūkšanās būs lēnāka. Nedaudz vēlāk jāietur vieglas vakariņas.

Šūnu atjaunošana, muskulīšu būvēšana notiek naktī, tādēļ aminoskābes jālieto vakarā.

Ja skrējēja dienas kārtība ir saistīta ar diviem treniņiem dienā un rīta skrējiens nav garāks par stundiņu, tad var skriet neēdis. No rīta vēl muskuļos ir saglabājušies iepriekšējā vakarā uzņemtie ogļhidrāti.. Arī pirms 10 kilometru gariem krosiem no rīta varētu neēst, taču mums smadzenēs sēž pieradums, ka ir vajadzīgas brokastis.Tas ir ļoti individuāli. Ūdeni gan vajadzētu pirms rīta rosmes iedzert. Istabas temperatūras ūdens glāzi jādzer stāvot kājās bez pārtraukumiem. Sildīt ūdeni gan īpaši nevajadzētu, jo tādējādi ūdens zaudē enerģiju. Ideālā gadījumā var ūdenim vēl pievienot korallīti, jo tajā ir ļoti daudz mikroelementu. Kad no rītiem pieceļamies, kuņģa muskulītis ir atslābis. Tad, kad izdzeram kādus 300 mililitru ūdens, tas viss ūdens bez šķēršļiem nokļūst zarnās. Ja pievienosim šim ūdenim citronu vai medu, tā kuņģis ,,domās,, , ka tam dod ēst un tik efektīvi neizlaidīs ūdeni uz zarnām. Ja šādu rituāli pirms rīta rosmes skrējējs piekops, tad varēs arī jau pirms rīta rosmes veikt rīta tualetes rituālus. Uz tualeti „pa smago” vajadzētu iet tik reizes, cik reizes dienā ēd. Mūsdienās parasti cilvēks iet uz tualeti tikai labi ja vienu reizi, taču ir arī cilvēki, kuriem pareizi vēders vēl strādā. Protams, ir individuāli izņēmumi, taču būtu jāpiedomā pie iemesliem, kādēļ ir novirzes no šīs normas.

Vai skrienot skrējējs neatņem organismam tos vitamīnus, kuri pēc būtības būtu nepieciešami smadzeņu darbībai?

Pārmērīgas slodzes varētu apgrūtināt smadzenes. Taču mērena fiziska slodze noteikti aktivizē smadzeņu neironus un informācijas pārnešanu uzlabo. Nesen Baltijas sporta medicīnas kongresā tika runāts, ka mērena slodze ar īslaicīgiem paātrinājumiem vislabāk ietekmē neironu darbību smadzenēs.

Ko Jūs mums varētu pastāstīt par organisma atjaunošanu starpsezonā?

Ziema ir pateicīgs starpsezonas laiks skrējējiem, lai patīrītu starpšūnu telpu. Paņēmieni ir dažādi.Sulu kūres, olīveļļa ar citronu, sārmainā ēšana, badošanās. kad ir dilstošais mēnesis. Paņēmieni ir daudz un kādu var skrējējs izvēlēties arī sev. Kaut vai ievērot ūdens stundas uz mēness fāžu maiņām. Šajā sakarā labs ir kalendārs, ko izdod žurnāls 36,6. Šajā kalendārā ir norādītas tās stundas 2012.gadā, kad jādzer tikai ūdeni. Praktiski šāda mēneša fāžu laiks ir 4 reizes mēnesī. Vēl šajā kalendārā ir norādītas atslodzes dienas, kurās ēd tikai tos produktus, kuri rada sārmainu vidi. Šīs ūdens stundas palīdz attīrīt organismu no vielām, kuras veidojas stresa laikā , no vielām, kuras sastopamas mūsdienu pārtikā.

Kādas tad ir tās galvenās organisma atjaunošanās metodes?

Laba, bet ne visai viegla starpsezonas metode ir badošanās. Pirms olimpiādes Nagano badojās visi biatlonisti. Badošanās izskatās tā, ka praktiski neko neēd. Visstingrākajā variantā vispār tikai ūdeni dzer, bet ir variants, ka var kādas divas medus ēdamkarotes pasūkāt pa dienu. Plus vēl papildus lieto mikroelementus. Lietoja pārsvarā Tjanši kalciju, kas ir bagātīgs mikroelementu avots. Tāpat lietoja kaut ko no B grupas vitamīniem. Labi šo badošanos vada Alvis Stankēvičs. Viņš ir dziednieks, treneris un pirts cilvēks. Ja ķeramies klāt šai metodei, tad bez 10 dienām nebūtu jēgas sākt. Mūsu pieredze bijusi no 10 dienām līdz 21 dienai. Šajā laikā var arī veikt aerobos skriešanas treniņus un dažādus nostiprinošus vingrinājumus. Pirms šādas badošanās, protams, ir jāsagatavojas. Vismaz nedēļu pirms tās neēst gaļu, iztīrīt vēderu ar klizmas vai dažādu citu līdzekļu palīdzību. Arī pēc badošanās vajadzētu kādu nedēļu pieturēties pie veģetāras pārtikas.

Ne tik radikāla ir metode, kurā ēd tikai produktus, kuri rada sārmainu vidi. Neēd gaļu, zivis, olas un saldumus. 3 nedēļas ēd dārzeņus, putras un sārmu veicinošos augļus. Papildus jālieto liels šķidruma daudzums. Klasiski ir 30 mililitri uz 1 kg svara. Ja ir slodze, kurā intensīvi svīst, tad vēl šķidruma daudzuma uzņemšana ir jāpalielina. Parasti ziemā kādu puslitru izsvīst. Vasarā gan var visu litru izsvīst. Vislabāk noteikti ir šķidruma uzņemšana ar ūdeni. Man patīk ūdenim pievienot klāt koraļļu kalciju, kurš ir bagāts ar mikroelementiem. Pie sārmu veicinošiem šķidrumiem vēl pieder dažādas dabīgās sulas, zaļā tēja un zāļu tējas.

Nākošā nedaudz maigāka metode ir aknu tīrīšana ar olīvu eļlu. Katru rītu 10 dienas pēc kārtas tukšā dūšā dzer 50 mililitrus olīveļlas ar viena citrona sulu.

Cita akniņu tīrīšanas metode ir viens litrs biešu sulas un divi litri burkānu sulas. Biešu sulu izspiež ātrāk, jo tai ir nedaudz jānostājas, bet pēc tam tai pievieno burkānu sulu un dienas laikā dzer tikai šo sulu savienojumu. Vislabāk to būtu dzert ceturtajā mēness fāzē. Tā drīkst darīt vienu reizi trijos mēnešos.

Vēl viena diezgan ilgstoša organisma attīrīšanas metode ir saistīta ar rīsiem. Pirmā dienā divas ēdamkarotes rīsu glāzē aplej ar ūdeni, otrā dienā otrā glāzē to pašu, trešā dienā trešā glāzē un tā līdz piektajai dienai. Sestajā dienā no rīta nolejam no pirmās dienas rīsiem ūdeni, uzvārām līdz pirmajam burbulim un no rīta apēdam. Tad ieberam glāzē jaunus rīsus, aplejam ar ūdeni un liekam rindas beigās.Ūdens jāmaina katru dienu. Tādu ēšanas procedūru veicam tik dienas, cik katram organisma tīrītājam ir gadu.

Kāda ir Jūsu galvenā darbības joma?

Galvenā mana darbības joma ir saistīta ar cilvēka organisma atveseļošanu, izmantojot zināšanas par organisma piesārņošanās un attīrīšanās mehānismiem (homotoksikoloģija) un, protams, sporta medicīna.

Ja mēs ēdam salīdzinoši pareizi, vai mums arī būtu jēga rūpēties par organisma  atsārņošanu?

Pat dzīvojot ļoti prātīgi, bet neveicot nekādus organisma pasākumus, starpšūnu telpā kaut kas nevajadzīgs varāk uzkrājas, ne ka izdalās. Saistīts ar stresiem, vidi, pārtiku.

Kāds ir Jūsu viedoklis par dopinga lietošanu?

Amatieri taču skrien savas veselības dēļ, tādēļ visvairāk man nepatīk, ka arī amatieru sportā sāk domāt par vielām, kuras tiek uzskatītas par dopingu. Pirmkārt, tas nav godīgi, jo, ja viens lieto dopingu, viņš ir galvas tiesu pārāks. Tad citi arī sāk ko meklēt, līdz ar ko sākas tāda lavīnveida reakcija. Neatļautās vielas ilgtermiņā ir kaitīgas. Tie paši anaboliķi ir kaitīgi, jo pēc tam kauli jūk ārā. Arī augšanas hormoni un androgēnie vīriešu hormoni noteikti ir kaitīgi. Pēc būtības jau jebkura viela, kuru mēs pārmērīgi lietojam, ir kaitīga. Tas pats kofeīns. Domāju, ka to nevajadzētu lietot distances sākumā, jo organisms tā iespaidā izsmeļas vairāk. Jo labāk trenēts organisms, jo labāk tas izturēs kofeīna klātbūtni distances laikā. Jebkurā gadījumā kofeīns izsmeļ organismu vairāk. Pie tam, no maratona, kurā lietots kofeīns, atjaunošanās process būs ilgāks, nekā pēc tā maratona, kurā kofeīns netika lietots. Kādreiz arī kofeīnu uzskatīja par dopingu, atļautā deva bija apmēram 1 tasīte. Kaut gan, manuprāt, Coca-cola ir diezgan liels draņķis, tomēr daudzos izturības skrējienos organizatori to piedāvā.. Galu galā tas ir tas pats kofeīns ar labi daudz ogļhidrātiem.

Vai muskuļu staipīšana pēc skriešanas Jūsuprāt ir svarīga?

Uzsākot skriešanas sezonu ir vispirms jāsaved kārtībā visi kāju un muguras muskuļi. Ir tā saucamās „grīdiņas” vingrinājumi, ar kuru palīdzību iespējams sevi sagatavot skriešanas sezonai. Šie vingrinājumi jāturpina visu gadu vismaz divas reizes nedēļā. Izstaipīt muskuļus tāpat vajadzētu pēc skrējiena vismaz kādas 10 minūtes. Bet jābūt uzmanīgam, jo pēc maratona muskuļi var būt kā akmens un parastos stiepšanās vingrinājumus nemaz nevar izpildīt. Es atceros no savas prakses gadījumu, kad Ļeņingradā spartakiādē Latvijas soļotājs nosoļoja 50 km un ieņēma 4.vietu, viņa muskuļi bija kā akmens un ļoti sāpēja. Toreiz izlīdzējāmies ar siltu vannu, kurā bija mikroelementi. Patiesības labad gan jāsaka, ka tajā laikā tāda stiepšanās metode nebija plaši izplatīta. Faktiski muskuļu stiepšanas vingrinājumi strauji attīstījās pēdejos 10 -15 gados.

Ko Jūs nobeigumā ieteiktu VSK Noskrien biedriem?

Sakārtojiet savus muskulīšus, attīriet savus organismus no liekajiem sārņiem, lai varētu  trenēties atbilstoši saviem izvirzītajiem sezonas sacensību mērķiem. Un galu galā vienkārši priecājieties par  savu veselīgo dzīves veidu.

Paldies Jums

Maruta Noveičuka iesaka ielūkoties skrējējiem arī šādos nacionālajos saitos:

Marutai Noveičukai ir privātprakse Rīgā, Pērnavas ielā 62 – 115 un viņu var sazvanīt pa tālruni 29192297.

57 komentāri rakstam Priecājieties par savu veselīgo dzīves veidu

  • LasmaO LasmaO

    Paldies! Manuprāt, daudz kā noderīga.

  • papucis

    Tas nu gan bija garš lasāmgabals ar ļoti daudz noderīgu informāciju! Vakarā būs jālasa vēlreiz :)

  • Hermanis27 Hermanis27

    Es kaut ko nesaprotu. Pieskaitu sevi pie totāliem amatieriem. Lasu dakteru padomus, un esmu lasījis daudz, un nekādīgi nespēju vienoties pats ar sevi. Ja klausa dakteriem (par ēšanu, par slodzēm), tas nonāk pretrunā ar manu iekšējo pasauli, jo ja dara to ko viņi iesaka, man tas ir apgrūtinoši, man tas nesagādā gandarījumu, bet uzliek pienākumu. Esmu pieradis darīt to kas man patīk, un līdz robežai, kamēr man tas nesagādā grūtības (slinkums). Astoņpadsmit gadus gatavojos, lai noskrietu savu pirmo maratonu. Daudz lasīju, ko un kā darīt. Pat mēģināju izlasītās zināšanas likt lietā. Nu nekādīgi man nesanāca, jo tas mani apgrūtināja, bija kā pienākums. BET, man patīk darīt to, kas man patīk, nevis sevi apgrūtināt. Biju pat aizgājis uz olimpisko centru, uz pārbaudi. Maz ko sapratu no tā, ko man mēģināja pastāstit (laikam pie vainas mana nezināšana un nevēlēšanās klausīties). Tas bija vairākus gadus atpakaļ. Būs laikam jāiet vēlreiz un jāmēģina ieklausīties ko man stāsta. Jo līdz šim, lasot gudru cilvēku stāstīto secinu, ne es pareizi ēdu, ne man ir pareizs trenniņu plāns, un vispār, dzīvoju dikti neveselīgi. BET esmu apmierināts. Esmu mēģinājis pievērsties veselīgam dzīves veidam, nesanāk, man tas nepatīk, palieku nervozs un uz kašķi velk. Kariķēju protams, bet tā nu tas man ir. :)
    Jāiziet tik tiešām pie laba sporta speciālista, varbūt atradīsim kopīgu valodu, atteikšos no savām maldu domām un nostāšos uz sabiedrības atzītā – pareizā ceļa.

  • papucis

    Hermani, nav jau tāda viena pareizā ceļa, katram tas ir savs. Lai noskaidrotu, vai kaut kas ir piemērots vai nē, vajag to izmēģināt :)
    Cilvēki dara ļoti daudz neveselīgu lietu sava prieka pēc, jo tas sagādā baudu – dzer, pīpē, riskē ar veselību. Mums vienmēr ir izvēles iespējas, kuru ceļu iet. Ja Elvis Preslijs būtu dzīvojis veselīgu dzīvesveidu, skrējis katru otro dienu, tad mēs droši vien neko nezinātu par viņu :)

  • Pievienojos papucis, šo būs jāizlasa pēc gada vai pusgada, pieļauju, ka tad intervijā saskatīšu to, kas tagad paslīdēja garām

  • dot dot

    Patiesi noderīga informācija! It sevišķi par ēšanu un vielmaiņu pirms, pēc un skriešanas laikā.

  • Roberto

    Labs! Daudz kā noderīga.Tomēr katram jājūt sevi,ko var,ko nē un tml…..

  • papucis

    Nupat aizdomājos par “Pareizi būtu pēdējo reizi ēst ap 18.00.” Ja paēd ap 18:00, tad skriet var iet tikai ap 20:00? Gan jau ka pēdējā ēdienreize ir saistīta ar laiku, cikos iet gulēt un ceļas nevis visiem konkrēti viens un tas pats laiks? Nevar būt, ka pēdējai ēdienreizei dienā būtu jābūt vienā un tajā pašā laikā tam, kurš ceļas 5:00 un iet gulēt 21:00 un citam, kurš ceļas 8:00 un iet gulēt 24:00?

  • Paldies par interviju! Būs ko studēt.

  • Hermanis27 Hermanis27

    papucis
    Un ja vēl pusdienās kādu alu izdzer, uzreiz cita ēstgriba vakarā. Un ja sievasmātei dzimumdiena, vai kaimiņš gaļu kūpina (tad arī pie kūpinātavas stāvot ar kaimiņu gudrām sejām arī kādu aliņu jāiemalko)…. nu nezinu, nezinu, kā tur ar tiem gavēņiem, programmām un attīrīšanos. :)

  • LasmaO LasmaO

    Hermani27 – LOV testos stāsta ļoti zinātniski un ja nav +/- normālu zināšanu par cilvēka fizioloģiju, daudz ko grūti saprast.
    Te pastāstīts vienkāršai tautai saprotamāk.
    Vēl tīri labi par izturības sporta veidu fizioloģiju aprakstīts grāmatā “Treniņi”, ko vienu brīdi bez maksas (bet par skaistām acīm) varēja dabūt pie Gata Maratonā, vai arī nolādēt internetā elektronisko versiju. Varbūt bik sarežģītāk kā šite, bet grāmatu jau var pētīt, kamēr saprot :)

  • dot dot

    Papuci,
    ar ēdienreižu laiku ir samērā vienkārši – jāēd piecreiz dienā, ik pa trīs stundām, 2. un 4. ēdienreize ir mazās uzkošanas un tās reizēm var izlaist. Attiecīgi, ja brokastis ēd sešos no rīta un pusdienas divpadsmitos, tad vakariņas tiešām ir sešos vakarā.

  • papucis

    dot, tad jau sanāk, ka, lai varētu ēst vakariņas sešos vakarā, ir jāceļas pirms sešiem jeb kādas divas-trīs stundas agrāk nekā es to daru?

  • Ivars Ivars

    Man gribējās uzdot precizējošu jautājumu: pāris vietās tika pieminēts 60% no maksimālā pulsa. Vai tas ir domāts kā
    (220 – vecums)x60% ?
    vai arī pēc Karvonena formulas
    ((220-vecums-miera st.pulss)x60%)+miera st. pulss ?

    vai vēl kā citādi?

  • .Linda Lindams

    Ivar, mandomāt, ka tas bija domāts iepriekš laboratorijā izmērītais Tavs individuālais max pulss. Bet, zinātāji drīkst palabot.

  • elie elie

    Ļoti noderīgi un interesanti! Šo noteikti būs vērts pārlasīt vēl un vēl, jo vienā reizē tāpat visa tā informācija kārtīgi nesaglabājas atmiņā.

    Bet mani visvairāk nošokēja tā organisma attīrīšana, 10 – 21 dienu dzerot tikai ūdeni. Vai arī es varbūt kaut ko pārpratu vai līdz galam nesaprotu. Man tas šķiet neiespējami un ļoti kaitīgi, bet var jau būt, ka tā tiešām var.. nespēju iedomāties. Es reiz mēģināju 3 dienas iztikt tikai ar ūdeni, bet jau 2. dienā es biju pilnīgi beigta un neko nespēju izdarīt – ne fiziski, ne garīgi.

  • Ainars Ainars

    Sporta ārstu Noveičukas un Grundmaņa intervijas vēlams lasīt kopā, tās viena otru lieliski papildina. Un vismaz reizes trīs ar pāris dienu intervālu. Tā, lai nākamo brīvdienu garajos skrējienos ir ko pārdomāt. Un tad piefiksējiet visas idejas, kuras ienāks prātā garo gabalu skrienot. Tās tad būs tikai jārealizē.

  • Ivars Ivars

    Lindams – max pulss šeit pat nav noteicošais, jo laboratorijas reālais būs + – ap to pašu formulu 220 – vecums. Galvenais – kā tiek aprēķināti šie 60% – pēc dažādām internetā sastopamām metodēm es varu sev to aprēķināt no 104 līdz pat 131, tāpēc gribējās zināt ko tieši daktere šeit ir domājusi.

  • papucis

    Lindams, ja laboratorijā ir izmērīts individuālais max pulss, tad arī būs izmērīti Ae un An sliekšņi, kurus jāņem vērā, nevis procentus

    elie, varbūt veiksmīgas pārtikšanas no ūdens priekšnoteikums ir sagatavošanās, kas minēta rakstā:
    “Pirms šādas badošanās, protams, ir jāsagatavojas. Vismaz nedēļu pirms tās neēst gaļu, iztīrīt vēderu ar klizmas vai dažādu citu līdzekļu palīdzību. Arī pēc badošanās vajadzētu kādu nedēļu pieturēties pie veģetāras pārtikas.”

  • papucis

    Ivar, manuprāt tie 60% norāda vispārīgu slodzes līmeni nevis precīzu formulu, pēc kuras katrs var sarēķināt savu pulsu.
    Cilvēki ir atšķirīgi, atšķiras sagatavotības līmeņi, miesas uzbūve, veselības stāvoklis, tas, vai ir izgulējies, utt. Kaut vai tās pašas formulas, pulsus viņas sarēķina atšķirīgus, taču fizioloģiskie procesi, kuri notiek ķermenī pie konkrēta pulsa konkrētam cilvēkam jau no tā nemainīsies.

  • Ivars Ivars

    papuci, protams, ka skrienot maratonu vai veicot tempa vai intervāla treniņus es tāpat orientēšos pēc savām laboratorijā noteiktajām pulsa zonām, nevis pēc kādiem mistiskiem procentiem.

    Man tikai gribējās zināt kā daktere tos “60% no max pulsa” interpretē.

  • Valters Valters

    Jā, ar formulu 220 – vecums X 0.6 es nevaru ne simts metrus noskriet. Man tas ir 105 sit/min un sanāk kaut kā nereāli. Vismaz 120 kustoties vienmēr saskaita. Lai gan pagāšvasar, kad sāku skriet, bez 140 nekustējos. Varbūt pēc gada arī 105 neliksies kosmoss. :)

  • Hermanis27 Hermanis27

    Manā skatījumā šeit tie 60% ir domāti no amplitūdas: Normāls līdz max. Normāls pulss ir 0%, max ir 100%. Un tad nu katrs rēķina pēc sava.

  • Stereotips Jānis Saulīte

    Lieliska intervija.

  • Lielkuilis

    Par tiem ēdienreižu laikiem un dienas režīmu…
    Šajā intervijā netrāpījās iekšā tas, ka vislabāk ir iet gulēt laicīgi (ja nemaldos, jau no 21:00) un attiecīgi arī celties. Nav tik svarīgi tieši cik stundas guļam, bet īpaši vēlams konkrētā dienakts laikā jau būt miegā, jo tad organisms labāk atgūst spēkus.
    Mana caurā galva tik nevar atcerēties, vai tas bija saistīts ar paisumiem un bēgumiem…, vai ar ko citu (Kāds kas bija toreiz uz Sportlat veikala semināru, cerams, atgādinās.).
    Es pats gan ne tuvu neesmu spējīgs ievērot šo ieteikumu, jo līdz vēlai naktij izklaidējos pie datora, vai TV. :( Nemaz nerunājot par tiem, kas strādā nakts maiņās un ir spiesti nepārtraukti visvērtīgākas miegam derīgās stundas neizmantot.

  • Aigars

    No 10-iem līdz 12-iem vakarā – tas ir laiks, kad vislabāk atpūšas smadzenes. Tas nav minējums, tas ir zinātniski pierādīts.

    Tam ir tieša saistība ar bioritmu. Arī es bieži grēkoju tajā ziņā, ka vēlu eju gulēt, ir sačakarēts bioritms. Tas agrāk vai vēlāk uz kautko atsaucas, ikvienam. Pēdējā laikā tomēr cenšos laboties.
    Nesen redzēju krievu filmu par šo tēmu. Pameklējot informāciju vēl citos resursos, nekādu nevaru secināt, ka tās visas ir blēņas. Kaut kas tur tomēr ir.

    Un, jā – paldies par labo interviju!

  • guncha guncha

    Ļoti interesanta intervija…būs par ko padomāt, vairāk par 3 dienām bez ogļhidrātiem es laikam gan nevarētu, pie tam vēl turpinot skriet, kaut arī aerobos treniņus, bet pēc sezonas šo to varētu pamēģināt, lai gan to vajadzētu darīt speciālista uzraudzībā.

  • LauraX Vauva

    Ivars, vislabāk jau atbildētu pati daktere, taču, manuprāt, ar “60% no max pulsa”, domātas sirdsdarbības frekvences darbības zonas.

    Treniņa intensitāti var raksturot ar veikto fizisko slodzi vai piepūli, kā arī izteikt procentos maksimālās sirdsdarbības frekvences (SF):
    SF maks. = 220 – vecums gados (Formula ieteicama vecākiem cilvēkiem, populārākā metode.)
    SF maks. = 205 – ½ no vecuma (Eurofit metode, ieteicama jaunākiem cilvēkiem.)
    SF maks. = [208 – (0.7 x vecums gados)]

    Optimālas aerobas slodzes intensitāte pieaugušiem cilvēkiem veselības sporta nodarbībām: 60-80% no max SF.
    (Nerunājot par sasniegumu sportu).

    Augstākais intensitātes slieksnis, pie kura iespējamas negatīvas pārmaiņas veselības stāvoklī ir 80-85% no maks SF. Šāda slodze nedrīkst pārsniegt 10-15% no kopējā slodzes apjoma jeb ilguma.

  • Tas viss jau ir skaidrs, ko Vauva vēlreiz izskaidroja, bet īsti neatbild uz Ivara jautājumu ;) Es gan nezinu, kā bija domājusi ārste, bet man loģiskāk liktos, ja rēķinātu tos 60% no starpības starp max. un miera pulsu. Citādi jau tie 60% iznāktu nepieklājīgi un nereāli zemu.

  • LauraX Vauva

    Hehe, re kā uzrakstīju vispārzināmas lietas, tomēr rādās, ka tāpat domas dalās :D

    Un kāpēc tad “60% iznāktu nepieklājīgi un nereāli zemu”?

    Augstāk Valters raksta, ka “formulu 220 – vecums X 0.6 es nevaru ne simts metrus noskriet.”

    Taču iespējams mēs te katrs savā virzienā runājam :D

  • Es domāju, ka Valters domājis tieši to pašu, ko es – ar tik zemu pulsu nav iespējams paskriet ne simts metrus.. Tā kā pagaidām tomēr viss vienā virzienā :)

  • P.S. Vienīgi Valters piemirsis korekti salikt iekavas, citādi iznāk, ka ar 0.6 jāreizina vecums un tad rezultāts jāatņem no 220 ;)

  • laaga

    Nu ja, nevar noskriet, jo pulss ir augšā uzreiz. Piemēram man tas nozīmētu ‘skriet’ pulsā līdz 112bpm, kas nav reāli man, un droši vien arī lielākajai daļai šejieniešu. Bet nu profiem atkal ar šo problēmas varētu nebūt. Bet nu zinot dakteres iepiriekšējo pieredzi strādājot tieši ar olimpiešiem, varētu būt bijis tomēr domāts arī šādi

  • LauraX Vauva

    OreMan, sapratu Tavu domu:) Vienīgi maza piebilde par manu komentu augšā: “Optimālas aerobas slodzes intensitāte pieaugušiem cilvēkiem veselības sporta nodarbībām: 60-80% no max SF.”

    Veselības sporta nodarbības (šajā gadījumā aeroba slodze) nav tikai skriešana, šajā gadījumā der pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana etc.

    Bet tā kā šeit viss par skriešanu, tad saprotu “satraukumu” :)

  • Maruta Noveičuka

    Paskaidrošu, ko es domāju ar 60%.
    Lai noteiktu aptuvenu aerobo slieksni fiziski neaktīviem cilvēkiem, lietoju formulu (220 – vecums)x0,6.
    Bet fiziski aktīviem cilvēkiem – (220 – vecums)x0,7.
    Tas ir pulss, pie kura notiek atveseļošanās (atjaunojas skābju-sārmu līdzsvars), sirds-asinsvadu sistēmas stiprināšana un tauku dedzināšana.
    Subjektīvs rādītājs varētu būt tas, ka skrienot aerobā sliekšņa līmenī var brīvi sarunāties ar blakus esošo cilvēku.
    Tiem, kas nopietni nodarbojas ar skriešanu, it sevišķi, ja gatavojas pusmaratonam, maratonam, es stingri ieteiktu noteikt gan aerobo, gan anaerobo slieksni kādā no sporta laboratorijām. Sliekšņa lielumi katrā vecuma grupā var individuāli atšķirties 10-20 un vairāk sitienu robežās.
    Sporta laboratorijas Rīgā ir:
    1. LOV sporta medicīnas laboratorija (iesaku iet tikai fiziski labi sagatavotiem sportistiem) Tel. 28659565 (Sabīne)
    2. Sporta laboratorija, ko vada darktere Sandra Rozenštoka, tel. 26557425
    3. VIP sports, vada Uģis Voiceščuks, tel. 29264007
    Visās laboratorijās nosaka sliekšņus un novērtē sirdsdarbību slodzē.
    Lai veicas!

  • dot dot

    Skriet ar pulsu 60% no max nav nereāli, bet manuprāt tas ir priekš hroniskiem atlētiem, jo to var izdarīt tikai, ja ir zems miera stāvokļa pulss. Normāliem cilvēkiem miera stāvokļa pulss ir 60-80. Izturības sporta veidu atlētiem attīstās bradikardija un miera stāvokļa pulss ir zem 60, daudzos gadījumos pat zem 40. Ekstremālākie piemēri ir Lenss Armstrongs ar 32 un Migels Indureins ar 28. Man pēdējā laikā ir ap 50, bet ir izdevies noķert pat 44. Ja miera stāvokļa pulss būtu 40 domāju, ka varētu paskriet pat ar pulsu 110.
    Formula “220 – vecums” ir viegli aprēķināma, bet visneprecīzākā un tā kļuva masveidā populāra dēļ pulsometru ražotājiem. Dažādi pētījumi atkarībā no dzimuma un sporta veida uzrāda dažādas formulas – http://www.brianmac.co.uk/maxhr.htm

  • Aivars Aivars

    Paldies, ļoti vērtīgi – būs jālasa vāl un vēl…

  • Siluks Siluks

    Izteiciens par to, ka nevar paskriet ar tik zemiem pulsiem, varētu arī nozīmēt, ka uzsākot skrējēja karjeru sākums ir ātri ejot, nūjojot utt, nevis uzreiz sākt ar skriešanu:)

    Paldies milzīgs par rakstu!!!

  • dot, nevar viss. Man lēni skrienot pulss nekad nav zem 160. Bet naktī esmu dabūjis pat divreiz zem 40.
    http://www.signis.lv/wp-content/uploads/2008/07/gulta-ar-mani-2-big.jpg

  • Folls

    Ja kāds grib veikt Folla diagnostiku, tad iesaku sazināties ar mani: bliezeejs@inbox.lv, nav īpaši dārgi, bet vismaz zināsiet kādā stāvoklī ir jūsu veselība

  • papucis

    Folls, nav īpaši dārgi bet gan tikai vienkārši dārgi? :)

  • sm72 sm72

    Pats esmu vairākkārtīgi izmantojis Marutas pakalpojumus un uzskatu, ka tā profesionālā informācija, kuru es iegūstu tiešām ir 15-20 latu vērta. Tajā ietilpst ne tikai Folla diagnostika, bet arī sirds diagnostika, nepieciešamo uztura bagātinātāju piemeklēšana, vēlamo pārtikas produktu personīga piemeklēšana un ieteikumi trumu novēršanai citas skrējējam noderīgas lietas. Galu galā tā ir vienas vidējas kvalitātes “šmigas” pudeles cena:D

  • Folls

    man pazīstams cilvēks veic pa 10 Ls – kas, kuram dārgs :)

  • Arnis

    atbildot uz dot un Sigis komentāriem…
    Jūs skrienat par ātru jeb Jūsu trenētība ir pārāk zema :p
    un tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka raksts ir nav adresēt katram atsevišķi (kādam konkrēti), bet gan visiem… tajā netiek pievērsta uzmanība katra cilvēka individuajām īpatnībām (netiek arī izslēgtas) un pieradumiem. Un tomēr, ja cilvēks ir motivēts nevis stūrgalvīgs āksts, tad var (varēs) noskriet ar vēlamo pulsa!! Ir jātrenējas ;)

  • dy.kaskis dy.kaskis

    Super raxts, atklāja dažas problēmas ar ko cīnijos pirms gada kad uzsāku skriešanu.

  • LasmaO LasmaO

    Par tiem pulsiem runājot – man līdzīgi kā Signim. Miera stāvoklī (pēc pamošanās) ap 50. Nokāpjot pa trepēm jau ir ap 110, knapi uzsākot slodzi 120-130. Pie normāla treniņskrējiena parasti 145-150, taču pašsajūta ļoti laba pie viņa. Savukārt skrienot intersīvāk ,kāpj tikai par dažiem sitieniem; intervālos vēlamo 170 grūti uzdzīt.
    Skrienu jau kopš 14 gadiem, nopietnāk kopš apt. 23, šobrīd 39. Sirds veselība pārbaudīta gan ehokard., gan LOV testos, atzīta par labu esam.
    Pēc visa augstāk minētā, garajos izturības treniņos vjadzētu būs zemākam pulsam par 145-150. Tāpēc jautājums šejienes speciālistiem un varbūt arī cien. Noveičukas kundzei – vai “modes slimība” veģetatīvā distonija, ar kuru diemžēl esmu spiesta sadzīvot, nevar ietekmēt pulsa līmeni? Kāda vispār ir citu pieredze, apvienojot cīņu ar VD un nodarbošanos ar izturības sporta veidiem?

  • gincha gincha

    Noskatījos arī pieminēto filmu. Nebiju redzējis. Patika! :)

  • Roseline Roseline

    Paldies! Daudz vērtīgas informācijas guvu, taču nepiekrītu par aspirīnu pie gripas. Tas ir bīstami. Vispār par medikamentiem labāk tomēr konsultēties ar savu ģimenes ārstu :) Bet vispār ļoti daudz noderīgas informācijas tika pateikts.

  • Laba intervija, kā teiktu Lauris: “Skrienu, skrienu vēl!” :D

  • Geo Geo

    Sāku iedziļināties un pārdomāt to kaloriju jautājumu:
    1)kā var palielināt organismā iepriekš uzkrāto kaloriju daudzumu? Svarīga ir atbilstoša uztura uzņemšana pirms maratona. Bet, ja es pareizi saprotu, tad ļoti svarīgi ir arī regulāri garie, lēnie treniņi, kuru laikā netiek uzņemtas kalorijas, jo tie radina organismu uzkrāt vairāk, gatavojoties nākamajam skrējienam. Lēnajos skrējienos arī tiek trenēta spēja izmantot tauku rezerves.
    2) otrs jautājums ir vai un kā var palielināt organisma spēju uzņemt kalorijas skrējiena laikā? Tīri pieņēmumu līmeni varētu domāt, ka to var uzlabot garo treniņu laikā radinot organismu uzņemt kalorijas. Bet vai tas tā tiešām ir?
    Ja tas tā ir, tad abus apvienot nevar – lai uzlabotu spēju uzkrāt vairāk enerģiju ir garie treniņi jāskrien bez kaloriju uzņemšanas, bet, lai trenētu spēju uzņemt vairāk noteiktā laikā, savukārt, būtu jāskrien uzņemot kalorijas.
    Pats garos treniņus parasti skrienu tikai ar ūdeni (karstā laikā sporta dzēriens), bat kā dara citi?

  • dot dot

    Svarīgas ir nevis pašas kalorijas, bet ogļhidrātu/olbaltumvielu/tauku proporcija. Pirms treniņa jāēd vairāk saliktie ogļhidrāti, pēc – olbaltumvielas. Barības vielu uzņemšanas ātrums vairāk atkarīgs no ēdiena formas nevis organisma spējām – smalki sakožļāti rieksti uzsūksies sliktāk kā drupani cepumi, bet visātrāk uzsūksies sablenderēti augļi un enerģijas želejas.
    Domāju, ka svarīgāka par iztērētās enerģijas krājumu ātru atjaunošanu ir enerģijas atdeves kapacitāte. Liekās kalorijas uzkrājas palēninot vielmaiņas ātrumu. Ja ēd tikai vienreiz dienā, vielmaiņa ar laiku ievērojami palēninās un kuņģis izstiepjas – var vienā reizē apēst milzīgas porcijas. Ja ēd piecreiz dienā ik pa trim-četrām stundām mazas porcijas un dienas laikā dzer daudz ūdens (negāzēta minerālūdens), vielmaiņa paātrinās un var iztērēt kaloriju depozītus. Manuprāt sportistam piemērots ir otrais variants, jo ātrāka vielmaiņa nodrošina lielāku enerģijas atdevi slodzes laikā.
    Īsajos līdz divām stundām – neko neņemu līdzi; vidējos no divām līdz četrām stundām – sporta dzērienu – siltā laikā vēsu, aukstā laikā siltu termosā; garajos virs četrām stundām – papildus dzērienam ir ogļhidrātiem bagāti cepumi.

  • Kampars

    Neko sev dot iedalījis treniņu slodzītes:
    īsā – līdz 2h
    vidējā – no 2 līdz 4h
    garā – virs 4h
    :)

  • Andulis

    Normāls iedalījums topošam ultraskrējējam. :)

  • xorix xorix

    Pēc šīs dot klasifikācijas esmu liels sliņķis – šogad neko vairāk par īsajām distancēm neesmu noskrējis, bet pa lielam – tā jau arī ir. Nekas brīvdienās būs jāuzskrien kko viduvēju :)

  • Kampars

    Es arī pamazām briestu pēc dot iedalījuma uz īso slodzīti – 2h

  • ainars

    Man arī dot iedalījums patīk, bet jāskatās jau vēl arī ātruma izturība – cik tajā laikā saskrien. Treniņos virs 4 h man bija 50nieks, 2h – 26-27km.

  • […] Latvijas sportā sākā lietot jau ap 1980. gadu [noskrien.lv], kas toreiz un arī tagad skaitās kā tāda pārtikas piedeva. Nekas īpašs, tomēr […]

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.