Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Citi saka, ka skrienot no rīta, pirms tam vajadzētu paēst, citi – ka nē – kā tad īsti ir?

Ja runā par ēšanu un skriešanu no rīta, tad būtiskākais, kas jāņem vērā ir skrējiena ilgums un intensitāte. Ja rīta skrējiens ir tikai 20-30 minūtes, lai izkustinātu kājas un pamostos, tad droši var skriet ar tukšu vēderu, taču, ja ir paredzēts nopietns treniņš, tad ar “tukšu vēderu” jeb bez papildus enerģijas devas no skriešanas nekas labs nesanāks.
Jāatceras tas, ka nakts ir ilgākais laika posms diennaktī, ko ķermenis pavada starp ēdienreizēm, un no rīta pamostoties ogļhidrātu rezerves jau lielā mērā pa nakti ir iztukšojušās, naktī darbojoties visiem organisma uzturēšanas un atjaunošanas procesiem, līdz ar to pēc pamošanās enerģijas bieži ir mazāk kā gribētos. Tāpēc vien ir svarīgi vispār ēst brokastis, jo ķermenim ir no rīta jāiedod enerģijas deva dienas pirmajam cēlienam.
Atgriežoties pie ēšanas un skriešanas no rīta – darba dienās reti kuram ir laiks kārtīgi paēst brokastis, tad stundu ļaut tām nosēsties, un tikai tad iet skriet, lai pēc tam vēl paspētu uz darbu, tāpēc, ja tomēr skrējiens no rīta paredzēts garāks, kā vien neliela kāju izkustināšana, tad viena sviestmaize vai banāns pirms skrējiena iedos pirmo enerģijas devu, bet nebūs arī pārāk liela slodze kuņģim skrējiena laikā (protams, jāņem vērā arī individuālās sajūtas par to, cik daudz apēdot parādās smaguma sajūta un skriešana vairs nav komfortabla).
Savukārt brīvdienās, kad plānots garāks treniņš, tad noteikti brokastis un skrējiens tikai pēc tām palīdzēs skrējienu aizvadīt ar daudz patīkamākam sajūtām, neriskējot, ka dēļ tukšā vēdera uz skrējiena beigām enerģija izbeigsies pavisam. Šo pēdējo norādījumu gan reizi no reizes ir vērts pārkāpt, gatavojoties maratonam, lai radinātu organismu skriet uz ierobežotām ogļhidrātu rezervēm, kā tas ir maratona beidzamajos kilometros.

Pusotra stunda pārtikas veikalā

Iepriekš publicētais skriešanas stāsts bija stāsts vairāk par sajūtām un pašu skriešanu. Šis stāsts būs par ceļa sākumu uz tieši man piemērotāku uzturu, par apmaldīšanos pārtikas veikalā, etiķešu lasīšanu un apjausmu, ka maniem ierastajiem ēst gatavošanas svētkiem ir pienācis gals.

Šobrīd esmu kompromisa meklējumos – kā, saglabājot garšu pasauli un prieku no gatavošanas, ēst saskaņā ar treniņu grafiku un ķermeņa vajadzībām nevis spontānām vēlmēm. Ja godīgi, es tiešām nepazīstu pilnīgi nevienu sieviešu kārtas pārstāvi, kas vismaz vienreiz dzīvē nav sākusi diētu. Arī es ik pa laikam kaut ko biju mēģinājusi, bet vienmēr agrāk vai vēlāk notiek atgriešanās pie iemīļotajiem sieriem, kūku eksperimentiem, ēdiena baudīšanas un jaunu garšu medībām (par diētu tēmu ļoti trāpīgs raksts ar smalku ironijas devu pieejams šeit: http://www.lilla.lv/journal/fizkulturietes-dienasgramata/). Līdz ar 2013.gada iestāšanos nolēmu, ka diētas kā tādas vispār galīgi nav man, tās, iedomājoties vien, apziņā jau iezogas nīgrums, neapmierinātība un netaisnības sajūta. Tomēr, neskatoties uz to, nolēmu aizvākt no ēdienkartes visus sliktos produktus, kurus Jums nakts vidū var noskaitīt jebkura sieviete, kas kaut vienu reizi mūžā turējusi rokās Cosmopolitan. Tātad, izvairījos no kviešu miltiem, saldumiem, ātrajām uzkodām, treknajiem sieriem, pastas utml. Pašai, protams, šķita, ka ēdu teju pēc labākajiem priekšrakstiem…

Manu ilūziju sagrāva gan NRM skriešanas skolas nodarbība, gan trenera īsais, ironiskais un kodolīgais teikums epastā pēc tam, kad nedēļu cītīgi biju pierakstījusi visu apēsto: “Par pārtiku viss skaidrs:) Nekas, protams, izcils un sportam nav pakārtots.” Tā, lūk. Abi šie faktori pilnībā sagrāva manu ilūziju par to, ka ēdu principā teju ideālu pārtiku. Tas, ka produkts ir kvalitatīvs, lieliskām garšas īpašībām un bez pārmērīgi liela tauku īpatsvara un salīdzinoši mazāk kalorijām vēl nebūt nenozīmē, ka ir arī derīgs sportiskās formas uzlabošanai un ķermeņa apgādāšanai ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām. Tā, lūk, draugi – izrādās, par aktīvai skriešanai piemērotu uzturu nezinu pilnībā neko. Tādēļ arī viss tālāk aprakstītais ir tikai manas sākotnējās atziņas, un es pilnībā apzinos, ka vairāk nezinu nekā zinu, un arī tas, ko zinu, noteikti var tikt apšaubīts ar vismaz 10 dažādiem pretargumentiem.

Tomēr, atgriežoties pie manas līdzšinējās pieredzes….

Ievākusi informāciju par glikēmisko indeksu, load faktoru un bruņojusies ar GI tracker aplikāciju devos iekarot Valdemārielas Rimi. Ja godīgi, gāja diezgan briesmīgi. Veikalā arī pārņēma neliela panika – biju bezmērķīgi staigājusi starp plauktu rindām un 20 minūšu laikā manā velkamajā groziņā bija iesēduši tikai pāris āboli, pie tam laiks arī nav neierobežots, jo ir jau pavēls, veikals drīz slēgsies ciet un ēst arī gribas. Nolemju, ka iešu vēl vienā apgaitā un pētīšu etiķetes.  Sāku ar piena produktu zonu. Atrodu Lazdonas diabētisko jogurtu, kas ir bez taukiem un kā saldinātājs tiek minēts maltodekstrīns, ko esmu vairākas reizes dzirdējusi pieminam kā ilgstošai fiziskajai slodzei piemērotu cukuru (ātri sadalās, ātri dod enerģiju, taču piesaista salīdzinoši mazāk ūdeni kā citi ogļhidrāti). Nice – groziņā āboliem pievienojas arī divi jogurti (izrādījās tīri garšīgi, un tagad tie ir manā ikdienas Rimi maršrutā). Nolemju, ka vājpiena biezpiens arī būs okei. Tālāk soļoju uz augļiem/dārzeņiem – salāti, gurķi, tomāti, burkāni, puķukāposts, zaļumi, kaudze banānu (šie esot derīgi tieši pēc treniņa, lai piepildītu vēderu un aizkliedētu vēlmi ap pusnakti doties ledusskapja virzienā), no saldētajiem dārzeņiem pupiņas, zaļie zirnīši. Groziņš jau izskatās diezgan pilns un arī panika pamazām atkāpjas. Vēl gan īsti nezinu, ko es no tā visa pagatavošu, bet par to nolemju domāt mājās. No maizes un siera stendiem turos pa gabalu, bet tā vietā uzmeklēju “bez glutēna” produktu plauktu. Cenas, protams, nedaudz astronomiskas. Izvēlos šķiedrvielas ar avenēm, ko lietot pie putras ievārījuma vietā, un jau sasmalcinātus riekstus, ko uzbērt uz salātiem (varbūt vizuāli vismaz izdosies sevi apmānīt, jo salātiem esmu ieradusi pa virsu uzbērt rīvētu parmesan sieru, kas tagad atrodas nevēlamo produktu sarakstā). Sapērku kuskusu, ar ko papildināt salātus, pilngraudu pārslas rīta putrām, grūbas, riekstu, rozīņu, sēklu, kaltētu dzērveņu maisījumu ar pienācīgo nosaukumu “Fitness” un laimīgi dodos mājās. Viss process aizņēma ne vairāk un ne mazāk kā 90 minūtes – es dažreiz pat kurpes ātrāk spēju atrast!

Ja jau parasts pārtikas veikala apmeklējums man sagādāja diezgan pamatīgas grūtības, tad pusdienu vietas atrašana ir vēl grūtāks uzdevums, īpaši, ja laika trūkuma rezultātā parasti nākas izmantot darba ēdnīcas pakalojumu (manuprāt, ēdnīcā pavāres uzskata, ka biroja darbiniekam ir jāēd tieši tāpat kā kārtīgam zemniekam, kas visu dienu pavada, aparot laukus, un ne jau sēžot traktorā, bet soļojot aiz zirga). Tomēr arī ar šo cenšos pamazām tikt galā – pagaidām savu variantu atradusi neesmu, un variēju starp ēšanu ārpus darba, līdzi ņemšanu un ēdnīcas piedāvājumu, kas gan tagad vasarā vismaz ir kļuvis nedaudz draudzīgāks (ar to domāts, ka ir vismaz aukstā zupa).

 Tomēr tas viss ir tikai ceļa sākums, tādēļ arī pats stāsts ir bez beigām, bez noslēdzošās daļas un pamācībām.  Joprojām meklēju sev piemērotāko variantu, joprojām eksperimentēju virtuvē un plānoju ar labākajiem atklājumiem/receptēm padalīties arī ar noskrien.lv auditoriju. Iespējams, ka pat sanāktu recepšu sadaļa.

 Ko es esmu atklājusi līdz šim?

Viens atklājums, kas var noderēt tiem, kuriem garšo mājās ceptas lietas – lieliski mafini sanāk, ja miltu vietā lieto banānus un auzu pārslas, savukārt grieķu jogurtu aizstāj ar jau pieminēto Lazdonas diabētisko jogurtu. Tāpat biezzupas, kurām agrāk jau uzreiz pēc sablenderēšanas pievienoju saldo krējumu, tagad papildinu ar pusēdamkaroti saldā krējuma tikai tad, kad jau zupa ielieta šķīvī. Esmu no jauna atklājusi grūbas, kas, lai arī ir smagais ogļhidrāts, man ļoti garšo, un esmu novērojusi, ka, ja garais treniņš paredzēts vakarā, grūbas, nepiepildot vēderu ar smaguma sajūtu, sniedz gana daudz enerģijas. Un, kas nav mazssvarīgi, ar nelielas izdomas palīdzību, grūbas var pārvērst lieliskā risoto variācijā.

 Iedvesmai

http://pinterest.com/punchfork/ (šeit gan vairums recepšu tieši manām šā brīža vajadzībām ir nederīgas, bet, neskatoties uz to, šis ir viens no maniem iecienītākajiem gatavošanas iedvesmas avotiem)

bez klasikas, protams, arī neiztikt – http://www.jamieoliver.com/

Kreatīna tests

Skrējējiem kreatīns ir jauns produkts, tāpēc no mums trīs “izmēģinājuma trusīši” – sm72, Kampars, Ainars brīvprātīgi ir piekrituši lietot šo produktu saskaņā ar Dion Sportlab ieteikumiem un informēt par savām izjūtām. Lasīt tālāk.

Superfoods

Ja esat nonākuši pie secinājuma, ka vēlaties savu uzturu papildināt ar kādu papildus uzturvielu avotu, kas palīdz gan treniņos, gan  ikdienā, dabiskie augu valsts produkti ir laba izvēle. „Superfoods” nozīmē, ka šo augu valsts produktu uzturvērtība ir īpaši augsta, koncentrēta un spēcīga, tādēļ papildus veselīgai pārtikai, ko jau ēdat, tie nodrošina ar vairumu tik dažādo nepieciešamo uzturvielu. „Superfoods”  palielina organisma kopējo enerģiju, nostiprina imūnsistēmu un izturību pret dažāda veida stresiem, attīra organismu un uzlabo seksuālās funkcijas. Sarakstu vēl varētu turpināt, jo cilvēka ķermenis vislielākajā mērā ir atkarīgs no uzturvielu kvalitātes, kādu tam sniedzam. Lasīt tālāk.

Pašiem sava sporta pārtika

Sarunas ar kompāniju Dion Sportlab par pievienošanos mūsu kluba Lojalitātes karšu programmai norisinājās kā parasti. Tradicionāli jautājumi, pārdomas par jaunumiem tirgū, idejas par iespējamo sadarbību. Varbūt nedaudz pārsteidza gatavība sīkās niansēs stāstīt par jebkuru no produktiem, detalizēti aprakstīt tā tapšanas gaitu, atsauces uz svaigākajiem sporta medicīnas pētījumiem. Līdz atskanēja frāze: “Nē, nē – mēs neesam izplatītāji. Tie visi ir mūsu pašu Latvijā izstrādāti produkti.”
Lasīt tālāk.

Priecājieties par savu veselīgo dzīves veidu

Tā kā šobrīd lielākai daļai skrējēju ir starpsezona, tad daži no mums krāj spēkus jaunajai sezonai, citi nodarbojas ar citām aizraujošām aktivitātēm, bet vēl citi turpina aktīvi skriet. Šajā starpsezonas laikā vēlējāmies nointervēt speciālistu, kurš varētu mums sniegt virkni svarīgu ieteikumu, kas jāievēro skrējējiem ne tikai sezonas laikā, bet arī starpsezonā. Tādēļ mēs izvēlējāmies sporta ārsti Marutu Noveičuku. Lasīt tālāk.