Kādu brīdi domāju – vai vispār rakstīt šo rakstu, jo nekāds dižais sasniegums jau tas nav. Ivans Ļisicins šogad Romā noskrēja maratonu basām kājām, OreMan Vibramos noskrējis ne vienu vien pusīti un arī citi biedri savos skrējienos vairāk vai mazāk iekļauj baskāju kilometrus. Mans mērķis arī nav raisīt kārtējo diskusiju par to, kas ir „pareizāk”, jo katram pareizi ir tas, kas vislabāk der. Tomēr, redzot cik daudz materiāla forumos ir pēc atslēgvārdiem – „sāpes potītēs, ceļos, cirksnī, mugurā”, nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kas varbūt kādam noder lai tiktu pāri traumām un sāpēm. Lasīt tālāk.
Uz jautājumu „kāpēc vajadzīgs pulsometrs” atbild ir pavisam vienkārša. Lai tu skrietu, pulsometrs nav vajadzīgs, respektīvi pulsometra neesamība nav pietiekams iemesls lai neskrietu. Jā, protams, pulsometrs padara skriešanas treniņus efektīvākus un vienkāršāk ir sekot līdzi tam, lai skrējiens būtu arī veselīgs. Un ar pulsometru tavs treniņš būs interesantāks, jo mūsdienās pulsometri piedāvā dažādas izmantošanas iespējas un skrējienā iegūtos ciparus pusi dienas var analizēt. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien burvība ir tā, ka komanda apvieno ne tikai skrējējus, kas piedalās dažādos skrējienos Latvijā, ne tikai tos drošsiržus, kas dodas uz svešām zemēm, lai skrietu kopā ar vairākiem desmit tūkstošiem skrējēju, bet arī skrējējus parastos. Viņi savā nodabā vienā mēnesī noskrien vairāk nekā dažs labs sacensību fanāts. Viņi skrien veselībai un savam priekam. Tā nu neliela intervija ar vienu no viņiem. Daini.
Biju. Notestējos. Secinājumi līdzīgi, kā bija sajūtas, tikai tagad ar apstiprinājumu.
Vai ir vērts testēties? Ļoti sarežģīts jautājums un katram jāizlemj pašam. Naudu tas maksā 45 lati – 30 tests, 15 konsultācija.
Testa dati tiek ņemti no piesūceknīšiem un maskas (uzpurņa). Tests ilga 34 minūtes, slodzes fāze 22 minūtes. Riteņus minu līdz 270 vatiem, tālākos desmit vatus neņēmu, lai arī nebija tā, ka fiziski nespēju, jo tomēr jutu, ka tad iestātos manāma pārslodze.
Man pateica, ka sirds ir vājākais elements. Muskuļu un elpošanas sistēmas vadībā. Līdz ar to jāpāriet vēl pat pa solīti vairāk uz lēnajiem skrējieniem, cik biju iepriekš izgudrojis. Saskaņā ar diagnozi daļa treniņu būs jāpavada SR amplitūdā no 100 līdz 120. Daži ēšanas un minerālvielu ieteikumi ar` bija. K – rozīnes; Ca, Mg – kūri. Ak jā, slavenie sliekšņi man – Ae 136; An 174. Bet darbaspējas 4.0 W/kg.
Jau pēc šīs slodzes braucot tramvajā organisms smagi domāja, kā atjaunoties, kas viņam pietrūkst. Iespējams, pietrūka augļi, jo pēc šokolādes pilnīgi neizrādija interesi, cepumus bišku ņēma pretī. Bet kad biju aizbraucis līdz centram, nopircis ūdeni, tad neatteicās arī no tā, bet ūdens nebija vitāli nepieciešamākais. Vārdsakot to ko vajadzēja – neapēdu, atkopās kaut kā pats.
Skriet ir labi. To zina katrs, it sevišķi nedēļu pirms Rīgas maratona, kad visās populārās skriešanas vietās jāierīko luksofori un atgriežoties mājās no ballītes nejutīsies vientuļš, jo pat septiņos rītā jau būs kāds skrējējs. Skriet ir labi, gan veselības un nepieciešamo fizisko aktivitāšu dēļ, gan stresa noņemšanas un garastāvokļa uzlabošanas dēļ. Bet kāpēc tieši sievietei ir labi skriet? Lasīt tālāk.
Latvijas Skriešanas sporta centrs jau vairākus gadus organizē Daugavas stadionā veselības skrējienu, kur dažāda vecuma skrējēji un skriet sācēji var pārbaudīt savu varēšanu sacensību režīmā. Un tas notiek tieši laikā, kad citi skrējieni mūsu platumu grādos nav pieejami, ziemā un vēlā rudenī. Vairāki VSK Noskrien biedri taisās tur piedalīties 7. februārī. Lasīt tālāk.
Jaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas. Lasīt tālāk.
Pasaules lielās nācijas ir nobažījušās par savu pilsoņu svaru un līdz ar to par viņu veselības stāvokli. Lielbritānijā aptuveni divas trešdaļas pieaugušu ir ar paaugstinātu svaru vai pārāk tukli. Pēc vairākiem gadiem jau runā par deviņām desmitadaļām šādu resnuļu. Tāpēc amerikāņu un angļu zinātnieki veic dažādus pētījumus šajā jomā un atklājuši, manuprāt, pašas par sevi saprotamas lietas. Kā pazaudēt svaru un kas ir jādara lai to panāktu? Lasīt tālāk.
To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu. Lasīt tālāk.
Vakar bija lielā diena, jo pavisam netīšam tika pieveikta viena no skriešanas klasiskām distancēm – pusmaratons. Lai arī treniņā, pats ar savu laika un distances mērītāju, bet divdesmit viens kilometrs arī Āfrikā ir divdesmit viens kilometrs. Tas viss izvērsās dēļ Biķernieku trasē notiekošam sacensībām, kā rezultātā apmeklēju skriešus Mežaparka estrādi un zvērudārzu. Lasīt tālāk.