Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00


Pusnakts saules maratons


Jā! Ziemeļnorvēģija iekaroja manu sirdi. Ar savu skaistumu un rāmo ikdienu. Un 10 diennaktis tika pavadītas kā viena gara, gara diena, kuras laikā noskrēju savu līdz šim ātrāko, emocionālāko un skaistāko maratonu – Midnight Sun Marathon.

Tā spīd nakts saule Tromsø

Kā jau parasti – interesantākie piedāvājumi nāk negaidīti: piemēram, vēstule draugiem.lv ar tekstu: “Ko tu saki par šo www.msm.no?”

Polārās dienas nakts maratons Norvēģijas ziemeļos! Kad gan vēl būs tāda iespēja? Laika gan palicis maz – apmēram 2 mēneši. Sākas gatavošanās ceļojumam – finansiāla (maz skrienu, daudz strādāju).

Noskaidrojās arī pārējās ceļojuma detaļas: ceļojums uz 10 dienām, 4 braucēji (3 no tiem skries maratonu – Sintija, Mareks un es) brauksim ar mašīnu, dzīvosim pie Sintijas draudzenes Senjas salā, brīvajā laikā apskatīsim salu, kāpsim kalnos vai vienkārši atpūtīsimies.  Senja – viena no lielākajām Norvēģijas salām. Pasakaini skati, fjordi, kalni, ezeri.

Pusnakts Saule

Atšķirībā no Pēterburgas baltajām naktīm šeit saule virs horizonta ir visu diennakti. Sajūtas interesantas. Vakara pasēdēšana var ieilgt līdz agram rītam, jo par nakts iestāšanos nekas neliecina.

Saulīte burtiski dejo mums apkārt (patiesībā mēs viņai –  un ātri). Kur gan vēl citur 2 naktī var redzēt varavīksni, bez lukturiem kāpelēt pa kalniem, makšķerēt un lasīt gliemežvākus?

Trumse (Tromsø)

100km attālumā no vietas, kur bijām apmetušies Senjas salā, ja brauc ar prāmi jeb 200km attālumā, ja brauc pa sauszemi apkārt fjordiem. Mums izdevīgāk bija braukt apkārt.

Pilsēta – tālākais ziemeļu punkts, no kura tika uzsāktas dažādas ekspedīcijas. Pilsētas centrs atrodas uz salas.

Vizbulīte, Mareks, Sintija – katrs dabūjām pa krekliņam

Midnight sun marathon 30.06.2012

  • Dalības maksa – ap 80 Ls (ja piesakās gandrīz pēdējā brīdī). Starta komplektā bija numurs, čips un T krekls; finišā – medaļa, bezalkaholiskais alus, tomātu zupiņa, ūdens, limonāde).
  • Starts maratonam 20.30.
  • Starts pusmaratonam 22.30.
  • Distance – viens aplis. Apļa otrā daļa pārklājās ar pusmaratonistu distanci – tā ka lēnākajiem maratonistiem nebija garlaicīgi.
  • Marķējums – atpakaļgaitā. Marķēts katrs kilometrs: 42, 41, 40….
  • Atbalstītāji – vietējie iedzīvotāji un līdzbraucēji.

 

Maratona diena

Rīts/pusdienlaiks: sporta somiņa sagatavota, paēdam pusdienas un dodamies uz Trumsi. Laiks drēgns, izskatās, ka varētu līt lietus. Pa ceļam piestājam pie sāmu suvenīru veikaliņa un sapērkam magnētiņus – izrādās, tur tie ir vislētākie. Tālāk iebraucam pie kāda paziņas – norvēģa. Izkraujam pārgājienu somas un braucam tālāk.

Trumsē izņemam dalībnieku numuriņus – saprotam, ka mums tiek piedāvāti arī krekli. Interesanti, ka katrs izmērs ir arī mazliet savādāk noformēts. Expo piedāvājums pavisam mazs.

Vēl pāris stundas līdz startam. Pastaigājam pa pilsētu. Vakars, veikali jau slēgti, ielas šauras, atgādina mazpilsētu, skati – skaisti.

Laiks uzlabojas. Izskatās, ka pusgarās bikses un krekls bez piedurknēm būs gana labs apģērbs skriešanai.

Redz, kā maratonisti, līdzjutēji un autovadītāji prot sadzīvot (20.-21.km)

Maratons

Starta zonā jau notiek jautra iesildīšanās. Var redzēt dažādu tautību pārstāvjus. Pēc dalībnieku saraksta spriežot – norvēģu ir ļoti maz. Nav burzmas, satraukuma…

Starta šāviens – savu 3.maratonu (1. ārpus Latvijas) uzsāku lēnā tempā. Pirmais kilometrs līdz tiltam vijās pa visādiem neceļiem. Tilta viducī aktīvi darbojās fotogrāfi. Bildes skaistas (un to cenas arī ). Tilta kāpums viens no augstākajiem trasē, bet manu tempu tas īpaši neizmainīja. Tālāk marķējums pa gājēju/velo celiņu. Interesanti, ka satiksme tika slēgta tikai dažās ielās. Citur tā tika apturēta uz laiku, kamēr ir skrējēji.

Aptuveni ik pēc 5km bija ūdens, enerģijas dzēriens un banāni. Visur ņēmu ūdeni un banāna gabaliņu.

Pirmos piecus km skrēju vidēji lēni (pēc manu ātrumu skalas). No 5-15 km ātri. No pirmās cilpas galējā punkta jau skrien pretim līderi. Redzu Mareku un pārsimts metru pirms apgrieziena – Sintiju.

Atbalstītāji – vienkārši lieliski. Tā kā trase vijās gar privātmāju rajonu, tad vietējie iedzīvotāji, visa ģimene (arī suns) stāvēja malās un uzmundrināja skrējējus ar skaļo saukli: “Heijā, heijā!”. Daži, kā jau tas sestdienas vakarā pieklājas, cepa desiņas, dzēra alu vai vīnu un tāpat atbalstīja skrējējus.

Tā kā mans organisms pieradis skriet pusmaratonus, tad ap 17.km ātrums samazinājās un man sāka skriet garām citi maratonisti. Neliela cilpa pirms tilta ar salīdzinoši stāvu kāpumu. Uz brīdi pārgāju soļos. Ūdens, banāns un atkal pāri tiltam, tikai šoreiz jau pa ietves daļu, jo satiksme uz tilta jau atjaunota. Tilta viducī joprojām aktīvi darbojās fotogrāfi un, kā izrādās, arī filmētāji. Tilta galā gaidīja mūsu līdzjutēji ar kolu.

Atkal neceļi – tie paši, kas 1.kilometrā. Fotogrāfi. Un puse no distances pieveikta. Pusmaratonisti jau startējuši, tas nozīmē, ka pulkstenis jau ir vairāk kā 22.30. Daudz jauku atbalstītāju. Visiem jāuzsmaida, jāpamāj ar roku!

Tagad sākās pats interesantākais. Nakts saule spīd tieši acīs (apmēram 10km). Ātrums – vidēji lēns, parādījušies cilvēki, kurus iespējams apsteigt – izrādās vairums no tiem – pusmaratonisti. Problēmas ar rēķināšanu, jo, lai zinātu, cik km noskrieti, no 42 jāatņem marķējuma cipars 18, 17 … un tas nemaz nav viegli. Tā arī neaprēķināju ;). Patiesībā nemaz nebija svarīgi. Mani rēķini ar iekļaušanos 4:30 arī nogāja greizi, jo visu laiku sanāca, ka finišēšu apmēram 5 stundās. Biju gatava anti rekordam. Parādījās ļoti daudz pretimskrējēju. Tie pusmaratonisti un maratonisti, kuriem līdz finišam palikuši mazāk par 10 km. Pamanīju Mareku, vēlāk mani pamanīja un uzmundrināja pusmaratonists Vitālijs, apmēram simts metrus pirms apgrieziena pamanīju Sintiju. Spēki izsīkuši, paliek auksti, prāts tā vien mudina pāriet soļos, bet šim kārdinājumam turos pretim. Pie atzīmes 8km, kad saule jau spīdēja no mugurpuses, mans prāts sāka darboties un, saliekot kopā starta laiku ar iespējamo finiša laiku un  ātrumu, sapratu, ka, ja labi pacenšos, tomēr varu iekļauties 4:30:00. Nu tad es centos! Lēnām apsteidzu citus skrējējus. Apmēram 2km pirms finiša pamanīju Sintiju. Ar saprātīgu ātrumu tuvojos viņai. Finiša taisne – atbalstītāju “heijā, heijā”, atbildes smaids un rokas pamāšana. Vēl 3 cilvēki, kas jāapsteidz, lai ieskrietu tūlīt aiz Sintijas. Apsteigts ir – tagad saglabāt pieklājīgu attālumu, lai sanāk smukas finiša bildes! Finišs! Medaļa! Foto! Folija sega! Izpalīdzīgie līdzjutēji, silta tomātu zupiņa, mazliet alus un salds miegs mašīnā, braucot mājās.

Visi veiksmīgi esam finišējuši (plst. apm 1:20 naktī, kuras nav)

Laiks 4:28:23, 66.vieta (no 121) starp sievietēm, 22.vieta vecuma grupā.

Šis ir pirmais maratons, kas man sniedza emocionālu gandarījumu. Maratons, kurā pirms finiša gandrīz sāka birt prieka asaras. Un tas nekas, ka brīžiem bij domas par to, ka man nevajag skriet tik garus gabalus…bet vai es spēšu turēties pretim nākamajam kārdinājumam?

Tālāk lasiet citu dalībnieku domas.

P.S. Vitālijam šis bija 2.pusmaratons. Ar šo ceļojumu viņš ir ļoti apmierināts. Un labprāt brauktu arī citu gadu.

Mareks

Man šis bija 3.maratons (1. maratons ārpus Latvijas ar labāko laiku 3:40:00).

Patika tas, ka trase iekļāvās pilsētvidē un veidoja divas cilpas (kas neatgādina stadiona skrējienus, riņķojot vairākus apļus), iekļaujot populārākos apskates objektus. Tai pat laikā trase autovadītājiem tika slēgta tikai daļēji.

Dienā bija nestabili laika apstākļi. Gandrīz zaudētas cerības par sauli pusnaktī. Skriešanai sagatavoti 4 iespējamie apģērbu varianti. Tā kā pastaigā pa pilsētu pirms starta barometra rādītājs kāpa uz augšu – tika izvēlēts pats vasarīgākais apģērba variants. Ja pirmajā distances pusē saulīte slēpās aiz mākoņiem, tad otrajā tā spīdēja tieši acīs. Elpot bija ļoti viegli, gaiss dzestrs, dzirdināšanas punktu izvietojums apmierinošs.

Superīgi atbalstītāji, īpaši bērni un mūsu pašu līdzbraucēji.

Ļoti skaists vienreizējs pasākums.

Sintija

Manuprāt, šī maratona organizētāji tika paveikuši savus organizatoriskos darbus uz atzīmi 10 (10 baļļu sistēmā). Neskatoties uz to, ka šis maratons pulcina samērā mazu skaitu skrējēju, viss bija noorganizēts, tā, lai katram viss būtu saprotams un pieņemams. Līdzjutēju atbalsts bija apskaužami augsts, salīdzinot kaut vai ar Valmieras maratonu. Ja vēltaies izbaudīt Norvēģijas dabas skaistumu un it kā ziemeļniekiem neraksturīgo azartiski emocionālu attieksmi, tad iekļaujiet šo maratonu savā kalendārā.

Esmu ļoti pateicīga cilvēkiem, kuri mani atbalstīja – skrējējiem no Latvijas (Vizbulītei Celmiņai un Marekam Meņšikovam), kā arī līdzbraucējam Dzintaram Uļjānam, gan latviešiem, kuri pašreiz šai valstī dzīvo (Lāsmai Kraulei un Ingmāram Kuklim), gan norvēģim – Ronaldam Voldenam (Ronald Wolden).
Vai es ieteiktu citiem piedalīties šajā maratonā? Viennozīmīgi JĀ!

10 komentāri rakstam Pusnakts saules maratons

  • Ainars Ainars

    Pirms gadiem 10 apceļoju visu to Norvēģijas galu, kas virs Polārā loka. Narvika, Lofotu salas, Tromse, līdz pat Nordkapam. Gan drusku vēlāk – tad saule uz pāris stundām jau norietēja, lasīt gan varēja bez papildus apgaismojuma. Tagad skaidrs – kad vedīšu bērnus rādīt to pasakaino dabas skaistumu, jāapvieno ar paskriešanu.

  • Andulis

    Paldies, Vizbuliite un pārējie. Arī šis ir viens no daudzajiem maratoniem, kurus “kaut kad vajadzētu…”, tagad labāks priekšstats.
    Skriet pa normālu ceļu, bet uz kalnu ainavas fona – kas var būt jaukāks par šo? :)

  • Mārtiņ š Mārtiņ š

    Skriet pa takām uz kalnu ainavas fona varētu būt kas jaukāks.
    Bet patiesībā, tas kā kuram.

  • Tagad zinu, kurus skrējējus Lāsma Norvēģijā uzņēmusi aprūpē ;)
    Sveicieni! un skriet naktī spīdot Saulei varētu būt tiešām burvīgi, prieks par jums!

  • sintija alaine eniala

    >>To Mārtiņš
    Skriet pa takām uz kalnu ainavas fona varētu būt kas jaukāks.
    Bet patiesībā, tas kā kuram.

    …nezinu kā kuram… konkrēti mēs kalnu ainavas pilnībā izbaudījām esot tur gan pirms, gan pēc maratona, uzkāpjot dažās virsotnītēs. Jo vismaz es (Sintija) nebraucu tikai skriet maratonu, kā prioritāte bija — kalni…

  • ro

    Lasot par ārvalstu skrējieniem, pirmais, kas patiešām lika sajust “jā, gribētu” …

  • Ivars Ivars

    Pa skaisto! Pieteikšanās 2013. gadam jau atvērta. Iespēja skaisti pavadīt vasaras saulgriežus!

  • Ingmārs

    Nākamgad es kā vietējais, varētu palīdzēt saorganizēt palikšanu un pārējās lietas, kuras vienkāršāk izdarīt esot uz vietas. Tā kā man ar liels prieks par latviešu parādīšanos ne tikai darba gaitās šinī pusē vienmēr laipni un centīšos palīdzēt kā spēšu!!!

  • Ivars Ivars

    Ingmār, turēsim pie vārda :) man šis pasākums sāk pamazām ierakstīties kalendārā.

  • Vizbuliite Vizbuliite

    Latvieši Norvēģijā ir ļoti viesmīlīgi :)
    Paldies arī tev, Ingmār! :)

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.