Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Jautājums un atbilde

Citi saka, ka skrienot no rīta, pirms tam vajadzētu paēst, citi – ka nē – kā tad īsti ir?

Ja runā par ēšanu un skriešanu no rīta, tad būtiskākais, kas jāņem vērā ir skrējiena ilgums un intensitāte. Ja rīta skrējiens ir tikai 20-30 minūtes, lai izkustinātu kājas un pamostos, tad droši var skriet ar tukšu vēderu, taču, ja ir paredzēts nopietns treniņš, tad ar “tukšu vēderu” jeb bez papildus enerģijas devas no skriešanas nekas labs nesanāks.
Jāatceras tas, ka nakts ir ilgākais laika posms diennaktī, ko ķermenis pavada starp ēdienreizēm, un no rīta pamostoties ogļhidrātu rezerves jau lielā mērā pa nakti ir iztukšojušās, naktī darbojoties visiem organisma uzturēšanas un atjaunošanas procesiem, līdz ar to pēc pamošanās enerģijas bieži ir mazāk kā gribētos. Tāpēc vien ir svarīgi vispār ēst brokastis, jo ķermenim ir no rīta jāiedod enerģijas deva dienas pirmajam cēlienam.
Atgriežoties pie ēšanas un skriešanas no rīta – darba dienās reti kuram ir laiks kārtīgi paēst brokastis, tad stundu ļaut tām nosēsties, un tikai tad iet skriet, lai pēc tam vēl paspētu uz darbu, tāpēc, ja tomēr skrējiens no rīta paredzēts garāks, kā vien neliela kāju izkustināšana, tad viena sviestmaize vai banāns pirms skrējiena iedos pirmo enerģijas devu, bet nebūs arī pārāk liela slodze kuņģim skrējiena laikā (protams, jāņem vērā arī individuālās sajūtas par to, cik daudz apēdot parādās smaguma sajūta un skriešana vairs nav komfortabla).
Savukārt brīvdienās, kad plānots garāks treniņš, tad noteikti brokastis un skrējiens tikai pēc tām palīdzēs skrējienu aizvadīt ar daudz patīkamākam sajūtām, neriskējot, ka dēļ tukšā vēdera uz skrējiena beigām enerģija izbeigsies pavisam. Šo pēdējo norādījumu gan reizi no reizes ir vērts pārkāpt, gatavojoties maratonam, lai radinātu organismu skriet uz ierobežotām ogļhidrātu rezervēm, kā tas ir maratona beidzamajos kilometros.

Renārs Roze ir viens no labākajiem garo distanču skrējējiem Latvijā, kurš aktīvi piedalās dažāda mēroga sacensībās gan Latvijā, gan ārpus tās. Renārs savus rezultātus pusmaratona un maratona distancē sasniedzis ar smagu darbu un rūpīgu treniņu procesu, kura virzienus, metodes un paņēmienus apguvis pašmācības ceļā balstoties uz pieredzētā.

Renārs Roze piedalījies noskrien.lv rīkoto jauno skrējēju sagatavošanas akcijās, komandas koptreniņos ar padomiem treniņu procesam, plāniem, vingrojumiem pirms un pēc treniņiem, kā arī dalījies savā pieredzē par uzturu treniņu procesā un pirms sacensībām.

Renārs Roze raksta blogu par savu pieredzi, viņam var sekot Twitterī, kā arī tagad noskrien.lv Renārs regulāri atbildēs uz jautājumiem par un ap skriešanu

Iepriekšējie jautājumi

21 komentāri rakstam Citi saka, ka skrienot no rīta, pirms tam vajadzētu paēst, citi – ka nē – kā tad īsti ir?

  • in

    No pieredzes – ja skrien lēni, tad var arī uzreiz pēc ēšanas (piedz.mačos vispār ēd kustībā). Ja skrien ātri, tad ir kāds laiks pēc ēšanas jānogaida.

  • Jekaterina Jekaterina

    Man kādreiz bija tā, ka ja skrēju no rīta bez brokastīm, bija gandrīz jāģībst. Tagad varu izskriet 2h bez ēšanas pirms un skrējiena laikā. Lēno skrējienu, protams, un pēc tam gan uznāk lielā ēstgriba :)

    Ļoti tas viss ir individuāli, turklāt laikā mainās. Mans padoms būtu mēģināt katram kā tajā brīdī liekas pareizi (intuīcijai tomēr jāstrādā) un skatīties, vai sanāk.

  • und Arturio

    Pilnīgi visam piekrītu. 2008 gadā, kad bija lielas ambīcijas un mērķi, gandrīz katru dienu skrēju ap 8 km pirms ejot uz universitāti – ēdu. Šajā ziemā kad skrēju uz darbu ap 5 km iztieku bez brokastīm. Bet nav ja tā ka tas traucēs skriet, tas ir tikai un vienīgi dēļ slinkuma celties 10 min agrāk un brokastot :)

  • ansiso Ansis Ozoliņš

    Man gan liekas, ka, neēdot pirms rīta treniņa, var daudz laika ietaupīt. Un tad uzreiz pēc skriešanas, kad ir kārtīga apetīte, var apēst apjomīgas brokastis un uzreiz doties darīšanās bez jebkādas nogaidīšanas. Bet taisīt ātruma treniņu agri no rīta, kad organisms vēl nav uzsilis, man gan liekas traumatiski. Un ja man ir ieplānots agrais treniņš, tad es obligātu stundu pirms gulēšanas iepriekšējā vakarā uzkožu biezpienu ar kādu sausmaizīti. Nu vismaz man tas būtiski palīdz samazināt apetīti rīta skrējiena laikā

  • in

    “agri no rīta, kad organisms vēl nav uzsilis”
    Kas liedz iesildīties? ;)

  • Dziņa Dziņa

    Par sajūtām runājot, es esmu no tiem, kas noteikti nevar skriet pēc kaut vai 1 sviestmaizes, saujas ogu vai banāna apēšanas, jo man pat no ūdens vēderā mēdz būt liela smaguma sajūta vai uzpūšanās.
    Vienu vasaru, kad skrēju no rītiem ap 8iem, tad darīju tā, ka piecēlos 7os ātri izdzēru pus krūzi ūdens vai kafijas un apēdu pus rupjmaizes šķēli ar kādu sieru, bet i to citreiz nebija tik ērta skriešana kā gribētos.

  • sm72 sm72

    Tā kā man norisinās mūžīgā kauja ar lieko svaru, tad es arī brokastis atstāju kā balvu par noskrieto rīta rosmi:) Vienīgi glāzi ūdens tukšā dūšā un vitamīnus es iedzeru pirms rīta rosmes!

  • andzs

    Labs topiks, tikai tikai šis “Jāatceras tas, ka nakts ir ilgākais laika posms diennaktī, ko ķermenis pavada starp ēdienreizēm, un no rīta pamostoties ogļhidrātu rezerves jau lielā mērā pa nakti ir iztukšojušās, naktī darbojoties visiem organisma uzturēšanas un atjaunošanas procesiem, līdz ar to pēc pamošanās enerģijas bieži ir mazāk kā gribētos. Tāpēc vien ir svarīgi vispār ēst brokastis, jo ķermenim ir no rīta jāiedod enerģijas deva dienas pirmajam cēlienam.” varētu būt no sērijas http://www.youtube.com/watch?v=pWdd6_ZxX8c . Gribētu gan pievienoties viedoklim, ka cilvēks no rīta ir drīzāk atjaunojies, garīgās un fiziskās enerģijas pilns, pirms atkal sāk mest māgā un tērēties uz paikas pārstrādi. Nezinu vai ir viedi no agra rīta 2h treniņus maukt, bet pirms normāla rīta paskrējiena, neēst ir ļoti ok. Viens cits onkulis Pols Bregs (aktīvs vīrelis, diētas un badošanās spečuks, kas konsultējis arī sportistus) par subj izteicās “Through long years of misinformation, people have been told,
    “Breakfast is the most important meal of the day. It gives
    you the strength, the energy and the vitality to do a
    hard morning’s work, either physically or mentally.” This
    is absolutely erroneous! It is not a true scientific fact.
    When you eat a heavy breakfast, through reflex action
    you feel full and satisfied, but you do not gain strength.
    It takes hours for this food to be processed by the
    digestive system before you can gain any energy or
    vitality from a big breakfast. Digestion is a most highly
    complicated process. Every item of food in the breakfast
    has to be broken down into fine nutrient fragments so
    that the cells of the body are fed.”

  • seismologs seismologs

    Nezināmu iemeslu dēļ bija radušās problēmas ar vēderu, bet skriet gribējās, tāpēc savu pirmo neoficiālo pusmaratonu skrēju no rīta, 10-15 min. pirms skrējiena brokastīs bija nepilns banāns +0,5l isostar.

  • .Linda Lindams

    Jā, andz, Polonkulim varētu piekrist, bet, ja lasa uzmanīgi, tad jāvērš uzmanība, ka viņš runā par “heavy breakfest”. Nu tad laikam nevajag ēst karbonādi ar kartupeļiem brokastīs un viss būs labi. :)

  • Kaspars/4brāļi/Ogre

    Vēlos padalīties savā pieredzē ar ēšanu no rīta.

    1.Skrienu pusmaratonus, tādēļ brīvdienās man ir 18-19km gari treniņi. Agrāk tā arī darīju: piecēlos, apēdu sviestmaizi, gaidīju 2h, kamēr kuņģis to visu pārstrādās un tad skrēju. Pamēģināju skriet šos 18-19km bez brokastīm – nekas nemainījās. Šādā treniņā pēc 9km un 14km apēdu želeju.

    2. No rītā mēģinu skriet intervālus. Nu nepatīk manam ķermenim, kurš nav vēl pamodies, skriet lielā ātrumā. Vakarā vieglāk. Parasta tempa skrējienu var skriet no rīta. Tomēr ir sajūta, ka vakarā tiem pašiem attālumiem rezultāti ir labāki.

    3. Ja dodos uz maču, piemēram, pirms 20.07 Liepājas PM ēdīšu brokastis ap 7:00, 1h pirms starta apēdīšu baltmaizes šķēli un pusi banāna. Šādu ēšanas veidu izlasīju kādā intervijā ar Daci Linu.

    Protams, katram pašam jāatrod savs ēšanas un pamošanās režīms.

  • Sliecos piekrist andzam, Polam un tam, ko te šad, tad pieminējis arī Ainars – mēs pārlieku daudz uzmanības veltām ēšanai! Skaidrs, ka vesels cilvēks var mierīgi no rīta piecelties un divu stundu mierīgu skriešanas treniņu aizvadīt bez ēšanas, daudz nenomokot sevi ar pārdomām par to, kad ēst, ko ēst, cik daudz ēst.. Var arī paēst pēc rīta skrējiena brokastis un pēc tam neēst līdz pat vakar skrējienam, pēc kura paēst vakariņas. Var arī neēst nemaz brokastis un ēst tikai pēc vakara skrējiena. `Jā, var visādi, bet vai vajag`, daži jautās. Protams, ka vajag, es teiktu! :)

    Viss atkarīgs no pieraduma, bet pareizs pieradums veidojas tikai pēc zināšanu ieguves par to, ko un KĀPĒC vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Tikai klausoties apkārt valdošajos tipiskajos uzskatos, uztverot visu virspusēji un nemēģinot iedziļināties būtībā līdz pašiem pamatiem, pareizu pieradumu neiegūt. Tas tā, dažādībai.

  • Stereotips Stereotips

    OreMan,
    “…mēs pārlieku daudz uzmanības veltām ēšanai!” ne sūda, nepiekrītu, sarijamies draņķus un brīnāmies, kāpēc nogurums, nav cēliena? Jebkurš normāls treneris un sportists teiks, ka sports sākas ar atbilstošu uzturu, dzīvesveidu un tad nāk treniņi un viss parējais, smukas kediņāāās… Tu esi tas, ko tu ēd un ja ēd draņķus, nekādas skaidrās domas tāda cilvēka galvā neradīsies, haoss, bet gaļa kādu ilgu brīdi pacieš visu.

    “Skaidrs, ka vesels cilvēks…” Tieši tāpēc mēs sākam skriet, pievērsties fitnesam, tievēšanai, labākai veselībai, uzturam, jo līdz šim viss NAV bijis kārtībā, reti kurš esam, bijām vesels cilvēks, arī garīgi, jo aizskrienam pa pasauli lasīt kaklā karamus metāllīūžņus, zaudējot būtisko, kļūstot virspusēji.

    Runājot par ēst vai neēst. Cilvēkam ir dabas dota atgriezeniskā saite, ko sauc par izsalkuma sajūtu (nejaukt rīšanu no stresa vai pieraduma) un, kad tāda rodās, tad arī jaēd, vismaz es to atceros no laikiem, kad man bērni bij mazi un es viņiem nemeģināju spiest izēst putru, bet atļāvu izsmerēt pa sevi un interjeru. Neviens lauva neiet medīt, tāpēc ka plkst ir 12:00 un ir pusdienslaiks, bet tad, kad puncis tukš, motivācija lielaka, dabas dizains.

    Un teiciens “Ēd kā trūcīgs cilvēks” ir trapīgs, ja zin, kā ēd trūcīgs cilvēks ;)

  • Tik vienkāršoti gluži arī nebūs darīt pareizi, ka tikai paļausimies uz izsalkuma sajūtu, cerot, ka tā mums pateiks priekšā pareizo rīcību, un viss. Ja ēdam tā, kā ēdam, tad izsalkuma sajūta rodas visai bieži, tāpēc ēdam brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas un vēl pa starpām dažas ēdienreizes ik dienas.. Protams, tā arī vajag darīt, jo apkārt tā visi dara un tāds ir vispārpieņemtais viedoklis..

    Bet var arī darīt citādi, vismaz mēģināt aizdomāties līdz dziļākiem iemesliem, piemēram, kas rada izsalkuma sajūtu, kas rada sāta sajūtu, cik daudz ēdiena organisms izmanto lietderīgi un cik daudz iznieko? Neviens, papildus neinteresējoties, par šīm lietām pat neaizdomāsies. Tāpēc par paradumu kļūst nepareizas lietas.

    Nepareizi izteicos pirmīt par to, ka nevajag aizdomāties par to, ko ēdam, tas bija citā virzienā domāts. Gribēju teikt, ka nevajag domāt par to, balstoties tikai uz virspusēju informāciju, kas peld apkārt, jo no tā nebūs nekādas jēgas, kamēr paši nesāksim visā iedziļināties un katru vispārzināmo patiesību apbērt ar jautājumiem `Kāpēc..?`

  • Rasels.

    Man pazīstama ņipra bizotāja stāstīja, ka rogaininga garo distanci ir reiz veikusi vispār bez ēšanas. Zemādas tauku slānis ir katram cilvēkam. Pirms tam viņa lietoja uzturā taukvielas pietiekamā daudzumā, pieradināja organismu pārstrādāt taukus.

  • Lūk, tas ir tas, par ko es runāju, ko stāsta Rasels – veicam dziļu izpēti, eksperimentējam uz tās pamata, mainām savus paradumus un priecājamies par rezultātiem.

  • andzs->Lindams

    Polunkulis vidējam Jānim iesaka brokastīs ēst maz, bet pašam viņam bija šāds scenario – cēlās agri, brokastis neēda, pāris h (darba grafiks atļāva) skraidīja, haikoja, whatever. Atgriežoties sula, augļi, “kautkastāds” un maltīte tikai pusdienlaikā pēc pašancēšanas.

  • ansiso Ansis Ozoliņš

    “Ja ēdam tā, kā ēdam, tad izsalkuma sajūta rodas visai bieži, tāpēc ēdam brokastis, pusdienas, launagu un vakariņas un vēl pa starpām dažas ēdienreizes ik dienas.. Protams, tā arī vajag darīt, jo apkārt tā visi dara un tāds ir vispārpieņemtais viedoklis.”
    Man gan liekas, ka vispārpieņemtais viedoklis ir kaut ko pavirši uzkost brokastīs, tad ap 12:00 kārtīgs pusdienas (cepts gaļas gabals) un vakariņās pamatīga pierīšanās. Vismaz tas, ko es esmu novērojis ikdienā.
    Manuprāt, galvenais to vēderu turēt visu laiku pustukšu, nekas ļauns nenotiks, ja tiks kādas 5-6 reizes dienā ēsti salāti, dārzeņi, augļi, ogas, sēkliņas. Neesmu ne sciencedirect.com, ne citur redzējis kaut vienu publikāciju, ka ēst 5-6 reizes dienā (tās lietas, ko es uzskaitīju augstāk) var radīt kaut kādus veselības traucējumus. Sliktums drīzāk notiks, ja viss tas tiek ēsts vienā ēdienreizē (plutons var piemesties). Šeit gan būtu vēlams izvēlēties zināmu zemnieku produkciju, par ko varam būt droši, ka nitrātu un citu brīnumu ir mazāk. Ja ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, tad vispār lieliski. Man liekas, ka mūsdienās ir iespēja ēst patiešām tīru pārtiku. Ēdot mazas porcijas un tīru pārtiku, tad arī nebūs nekādas mistiskas smaguma sajūtas vēderā

  • Shmits

    Esmu no tiem kas labak skrien tuksa dusa, no rita celos izskrienu rosmi 6-10 km pec tam edu brokastis. Treninj labak patik skriet dienas vidu vai vakar puse, censos skriet pustuksa dusa vismaz 1h. pec esanas. Protams tas ari atkarigs no ta cik daudz cilveks uznem partiku, esmu dzirdejis ka vederam vajag tikai dures lieluma porciju ,bet man patik kartigi uzest. Spiez kungis skrejiena laika ja ir par daudz.

  • es rīkojos līdzīgi kā Ansis (Ozoliņs)..:) visu ar mēru , neko sev neliedzu,edienreizes ik pa aptuveni trim h.Tas ir vajadzīgs lai cukura līmenis organismā būtu līmenī.Nja:) un ir taču pieejamas tabulas ar produktu glikemiskajiem indeksiem ,cieti saturošajiem utt.,kurus ēst pirms un kurus pēc fiziskajām slodzēm… un galu galā ir iespēja vērsties pie sporta ārsta -veselība pirmajā vietā!!!

  • DK86 DK86

    Cik tautas, tik viedokļu. Nesen notikušajā We Run Riga (kur es arī piedalījos, bet atšķirībā no drauga neiegāju VIP zonā) draugs iegāja VIP zonā, kur bija arī Serjogins un citi elites skrējēji. Un ziniet ko, liela daļa pat tīri tā neko iestiprinājās neilgi pirms 10 km starta! Tā kā… ja kādam ir ērtāk ēst un pēc tam var atļauties cīnīties par PR… Kas liedz? )
    Personīgi pats no rītiem skrienu reti, bet, ja skrienu, tad sākumā brokastis, tad pēc kādas stundas – skrienu. Tukšā dūšā man ne visai.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.