Biedriem

Komanda piedalās

Skriešana veselībai

title1.jpgJaunībās ir jānodarbojas ar sportu, un skriešana ir lielisks sevis izzināšanas un apliecināšanas veids, tas ir ļoti piemērots jaunatnei. Nereti skriešana prasa ne tikai fizisko un morālo spēku pilnīgu atdevi maksimālo iespēju robežās, bet arī visgrūtāko cīņu – cīņu pašam ar sevi – un viskaistāko uzvaru – uzvaru pār sevi. Tomēr jāatzīst, ka jaunatnes vidū skriešana nav ieguvusi sevišķu popularitāti un iespējas pievērst jauniešu intereses skriešanai ne tuvu nav izsmeltas.

Vidējā un vecākā paaudze ir pārliecinājusies, ka skrienot veiktās fiziskās kustības ir nepieciešamas, lai saglabātu aktīvu dzīvesveidu, augstas darbaspējas un optimismu pilnvērtīgākajā un radošākajā dzīves daļā. Zīmīgi, ka šādu atziņu guvuši tie vidējās un vecākās paaudzes cilvēki, kas sekmīgi pārvarējuši dažādas slimības. Cilvēks nedzīvo mūžīgi, bet skriešana palīdz būt veselam līdz sirmam vecumam un nenomirt pirms laika.

Skriešanai var būt dažādi mērķi. Viens no tiem ir sportiskais – apsteigt sāncenšus vai uzrādīt iespējami labāku rezultātu. Mūsdienās vieglatlētikā ietilpst visas skriešanas disciplīnas no sprinta līdz maratonam. Arī sacensību vietas izvēlē iespējama dažādība: stadions, apvidus, telpas un šoseja. Skriešana nereti nosaka sportiskos rezultātus arī citos sporta veidos: sporta spēlēs, orientēšanās sportā u.c.

Kaut gan ir šķietami liela skrējiena daudzveidība, tā tehniskais izpildījums ir vienkāršs. Skrējiena tehnika maz mainās arī tad, ja skriešanas mērķis ir veselības un augstu darbaspēju saglabāšana dažādā vecumā.

Gadsimtiem ilgajā cilvēka organisma sistēmu attīstības gaitā fiziskās kustības ir bijušas tikpat nepieciešamas kā gaiss, ūdens un uzturs. Tas, ko šodien saucam par civilizācijas sasniegumiem un kas ļauj mums ērti dzīvot un maz kustēties, ir 20. gadsimta devums. Mehanizācijas un automatizācija darbā un sadzīvē līdz minimumam samazina fizisko piepūli, bet palielina psihisko slodzi. Mūsu organisms vienas vai divu paaudžu laikā nespēj piemēroties (un nepiemērosies!) šādām pārmaiņām.

Mazkustība, stresa situācijas darbā un sadzīvē, kalorijām pārbagāts uzturs un kaitīgi ieradumi ir galvenie cēloņi jeb riskfaktori organisma sistēmu disharmonijai un slimībām.

Hipertonija un stenokardija, insults un infarkts, bezmiegs un neirozes, gremošanas sistēmu traucējumi un citas kaites ir maksa par mazkustību un ērtībām, ko sniedz mūsdienu dzīvesveids. Raksturīgi, ka par šo slimību upuriem kļūst gados arvien jaunāki cilvēki.

Viens no vispāratzītiem profilakses paņēmieniem labas veselības un augstu darbaspēju saglabāšanā ir ikdienas fiziskās aktivitātes palielināšana ar vienkāršiem fiziskiem vingrinājumiem. Šim nolūkam lieliski noder skriešana. Skriešanas kustības, kuru iemaņas cilvēks apgūst agrā bērnībā bez speciālas apmācības, saglabājas visā viņa aktīvās dzīves gaitā un līdztekus soļošanai ir visbiežāk izmantojamais fizisko kustību veids ikdienā. Taču nereti tas tiek aizmirsts.

Skriešanas kustību ietekme uz organismu ir universāla, jo nav sistēmas, kuras funkcijas tā neietekmētu. Sevišķi labvēlīgi skriešana iespaido asinsrites, elpošanas orgānu, nervu, iekšējās sekrēcijas un kaulu un muskuļu sistēmas.

Skriešana ir arī viens no vienkāršākajiem un vieglāk izpildāmiem fiziskās aktivitātes veidiem. Tā nodrošina pietiekamu fizisko aktivitāti atbilstoši cilvēka individuālajām īpatnībām un veselības stāvoklim. Skriet var jebkurā gadalaikā, skrējiena slodzi iespējams dozēt atkarībā no skrējēja pašsajūtas un brīvā laika. Skriešana veicina norūdīšanos, jo jāskrien jebkuros laika apstākļos. Skrējējiem saaukstēšanās slimības nav raksturīgas. Skriešanas nodarbībās norūdīšanos viegli apvienot ar personiskās higiēnas elementiem.

Cilvēkiem, kuri skrien, nav raksturīgas pārmērības uztura ziņā. Tas palīdz saglabāt ne vien normālu ķermeņa masu, bet arī izvēlēties pareizu uztura režīmu. Cilvēks, kurš regulāri nodarbojas ar skriešanu, spēj sevi padisciplinēt dienas režīma pamatprasību ievērošanā. Skriešana palīdz atteikties no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas un alkohola lietošanas. Tas ir ne vien lielisks līdzeklis gribas un morālo īpašību trenēšanai, bet arī spēcīgs dabisks trankvilizators, lai novērstu satraukumu un depresiju, uzbudināmību un bezmiegu.

Tātad par skriešanu – sportam, vaļaspriekam, labai pašsajūtai un veselībai.

skreejeeji.jpg

Šīs rindas ir no 1989. gadā izdotas Jāņa Kancāna grāmatas „Skriešana veselībai” autora ievada. Grāmatā tiek stāstīts par skriešanas mehāniku un bioloģiskiem procesiem, skriešanas ietekmi uz veselību un daži testi organisma funkcionālo spēju paškontrolei. Nākamo rindkopu izceļu no grāmatas vidus skriešanas nopietnības mīkstināšanai.

„Nereti dažāda mēroga sacensībās uz starta kopa ar jauniešiem var redzēt cilvēkus vidējos gados, kas nav attaisnojami. No sportiskā viedokļa jauniešu un vecāka gada gājuma dalībnieku uzrādīto rezultātu salīdzināšana neko audzinošu nedod ne vieniem, ne otriem, bet no sporta estētikas viedokļa šādas sacensības nav pieļaujamas.”

9 komentāri rakstam Skriešana veselībai

  • mošķis

    pēdējā rindkopa – Padomju marazma paraugs :)) Man bija interesanti lasīt, kad Pikols Kuldīgas pusmaratonā “iekabina” Krishjohn tikai dažas sekundes :)

    Ja runa ir par mūsdienu slimībām, tipa – datori, auto, TV – tad būtībā nekas jau nav mainījies kopš seniem laikiem, kad vieglāk ir izdzert graķīti vai uz 500m tālo bodi doties ar savu lepno limuzīnu, nekā paskriet pa tuvāko meža taku vai jūrmalu. Centrā dzīvojošajiem gan tā pasmagāk. Bet nu – visu izšķir slāpes :)

  • Krishjohn

    Būs vien taisnība, ka jaunatnei netīk skriet, jo abās bildēs zaļos gurķus gandrīz vai nevar manīt..=)
    Runājot iz pieredzes.. Skriešana vēl tev pastāsta ko tu spēj, tādējādi vari realāk skatīties uz nākamajiem pārbaudījumiem un prognozēt kā tas izdosies vai neizdosies…

  • laumiic(:

    skriet tas ir dzīvesveids :) un ne jau vienmēr regulāri (to es laikam par sevi), bet reizēm un priekam

  • Kaspars

    he he, grāmata uzrakstīta pirms 90. gada, varu iedomāties ko autors rakstītu, ja situācija būtu tāda kā šobrīd (mazkustīgā dzīvesveida ziņā). Ja jau grāmata par veselību, tad kāda tur var būt runa par sacensību, nedomāju, ka sacensība uzlabo veselību :(

  • Par sacensībām jau bija tikai šī viena rindkopa.

  • pikols

    personīgi man galvenais dzinulis ir sacensība, ar sevi tad ar konkurentiem savā vecuma grupā un tad ar pārejiem,bet pats svarīgākais sasniegt vēl cienijamu rezultātu tas ir apskriet savus gadus, bez sacensības jau arī nav atīstība, man pa pludmali daudzi skrien skriešanas pēc bet sarunā ar viņiem trūkst dzirkstelīte viņu acīs. Es jau tos 35 kg nometu jo sāku pats ar sevi un visādiem padomdevējiem sacenstie par to cik var svaru nosviest, nākošā skriešanas sezona jāsasniedz ar62kg, tad būs 38, nu gan tad pietiks jo tas ir optimāls svars skriešanai.

  • mošķis

    Pikols, gluži manas domas! Katram ir jāatrod sava sacensība. Man no sākuma nepatika nosaukums mūsu klubam VSK Noskrien. Tagad gandrīz vai fanoju par to. Tiesa vēl gribētos, kā pēc sm72 modes, VSK Noskrien.LV :)

    Piekrītu par to lielo sportu, tb augstākā līmenī, kur par veselību īsti nav ko domāt, jo i slodzes, i konkurence, spriedze spiež darīt visu lai panāktu rezultātu. Neatbalstu dopingu un neatbalstīšu. Bet mūsu sports ir sacensība pirmām kārtām ar sevi, ar saviem kluba biedriem, ar konkurentiem. Kaspar, pat ja nepatīk sports priekš veselības – Tu tomēr esi ikdienas sacensībā ar savu svaru, ar savu slinkumu kaut ar to kaimiņu, kurš smīkņā par Tevi, par pašreizējo nevarēšanu, jo redzi viņam aiziet līdz veikalam izdodas ātrāk. Nepaies ne gads un Tu jau būsi viņu pieveicis. Vai tad tas nav sportiskais princips? Tas ir sports! Lai kā to nelamātu no malas. Un Tu esi tajā iekšā :) Esi ticis ar vienu mērķi galā un Tu izvirzi nākamo!:)

    Starp citu, Kaspar, vai uz Ozolniekiem būsi? Tur ir 5 km distance.

  • sm72

    Tas Kancāns tāds interesants tipiņš:) Pēc savas dabas ne šīs zemes cilvēks:), ja tas ir tas, kurš man studiju laikos pasniedza fizisko sagatavotību:)

  • Ar interesi gaidu 16 nedēļu sadaļā rakstu par skrējēja uzturu! Un to par šefpavārēšanu.
    Baigi derētu arī kāda info par ātru atkopšanos/atjaunošanos pēc lielām slodzēm. Ne tā, ka es nekā nezinādams maucu sevi mocīt, bet gribētos uzklausīt arī citus viedokļus, kā nedēļas laikā pēc 24h sacensībām atjaunotos maratonam.
    ar cieņu

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.