Skriešanai aukstā laikā, protams, galvenais faktors, kas jāņem vērā, ir aukstums, taču, ja mēs ar auksto laiku saprotam ziemas sezonu kopumā, tad uzmanība būtu jāpievērš arī pamatam zem kājām. Aukstums nozīmē to, ka skrienot ģērbjamies siltāk un nedaudz biezāk kā vasaras sezonā, līdz ar to kustības varētu būt nedaudz ierobežotākas, taču jāatceras, ka, lai skrietu aukstumā, nebūt nav jāsatuntulējas tikpat silti kā ejot uz veikalu vai vienkārši pastaigāties. Skrienot ķermenis ražo pietiekami daudz siltuma, līdz ar to, ja vien skrējiens nav ar apstāšanās pārtraukumiem, kuros ķermenis varētu sākt atdzist, skriešanai ziemā pietiek ar 2-3 visnotaļ plānām apģērba kārtām. Tā kā ķermenis skrienot sasilst pamazām, tad izejot no mājas vēlamāk būtu, ja ir sajūta, ka esi saģērbies nedaudz par plānu, citādi, ja silts būs jau no sākuma, ķermenim uzsilstot būs pārāk karsts. No komforta un patiesībā arī veselības viedokļa vēlamāk būtu, ja virsējā būtu vēju aizturoša, jo vēl lielāks risks par vienkārši aukstumu ir vējš kombinācijā ar aukstumu, kad vidēja stipruma vējš var radīt sajūtu, ka temperatūra ir pat par 10 grādiem zemāka par to, ko rāda termometrs (precīzas tabulas var atrast internetā ar terminu ‘windchill’), kas nozīmē, ka vējainā laikā ziemā tikt pie apsaldējumiem ir daudz vieglāk. Tāpēc vējš un vēja virziens būtu jāņem vērā, plānojot treniņa virzienu, lai sākuma daļā sanāktu skriet pret vēju un beigās pa vējam, nevis otrādi, jo pretējā gadījumā ķermenis sākotnēji pārkarsīs, bet pēc tam stiprā pretvējā atdzišana notiks pārāk strauji.
Aukstums, kā arī sniega un ledus pamats skriešanu ziemā padara lēnāku, un, lai arī tieši šī iemesla dēļ ziemā ir pierasts treniņos vairāk pievērsties garāku un lēnāku skriešanai, tomēr laiku pa laikam arī vēsajā laikā būtu vēlams paskriet arī nedaudz ātrāk – ne tik intensīvi kā ātrajos treniņos siltajā sezonā, bet tomēr tik daudz, lai kājas ziemā pavisam neaizmirstu ko nozīmē ātrāka skriešana.
km 
-