Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Kā maratons var palīdzēt lielu mērķu sasniegšanā

Kaspars_profila_bilde

Apceļot pasauli, nopelnīt miljonu, uzrakstīt grāmatu, jeb izglītot bāreņus. Ikvienam ir kāds lielāks sapnis un mērķis. Vispār kaut ko sasniegt, domā neviens vien cilvēks, tomēr tā arī tālāk netiek. Nepieciešams mazliet vairāk konkrētības. Trūkst precīzi nospraustu mērķu, izdomātas taktikas, ideju, nav atbilstošs prāta stāvoklis vai pieeja un apstākļu kopums. Šie visi ir pilnīgi reāli iemesli, kādēļ varam sajusties iestrēguši savā ceļā.

Vēlos padalīties ar savu jaunāko un aktuālāko plānu, kā strauji izvirzīties un nokļūt tur, kur baigi gribās. Ne tikai maratonā, bet ikvienā dzīves jomā.

 Viss sākas ar mazumiņu

Sākotnēji šī varētu šķist komplicēta pieeja, tomēr tā tas nav, jo centīšos ar analoģiju palīdzību pārnest paveikto un prāta stāvokli no vienas disciplīnas uz citu.

Viss sākās jau kaut kad sen, kad es vienkārši biju nospraudis mērķi kaut reizi dzīvē noskriet maratonu*. Noskrienot pirmo Marathon du Medoc (par kuru jau kaut kad šeit biju aprakstījis), kas bija tīrākais izklaides un maskarādes skrējiens un ļoti lēns laika ziņā, nolēmu, ka jānoskrien kāds „nopietns”, redzot, cik tad es ātri varu to paveikt. Un jau pēc 2 nedēļām skrēju Valmieras maratonu, kuru pievarēju 4 stundās un deviņās minūtēs.

Taču kā zināms, mērķu piepildījums nedod to vēlamo labsajūtu, kādu dod gatavošanās process un tā saucamie gaidīšanas svētki. Man prātā jau parādījās jauns mērķis. Šis jaunais izaicinājums bija noskriet maratonu ātrāk nekā 4 stundās. To paveicu laikam pēc gada Berlīnē.

Šobrīd ir pagājis ļoti daudz laika, kopš noskrēju maratonu pēdējo reizi Berlīnē,  tomēr man no prāta neiziet kāda doma. Patiesībā 2 domas.

1) noskriet maratonu visās pilsētās, kurās esmu dzīvojis. Šobrīd tās būtu: Ogre, Bāzele, Dubaija, Rīga. Ogrēnieši, derētu Ogrē savu maratonu!

2) noskriet maratonu ātrāk nekā 3h 30min.

==

Nereālistisks uzstādījums un kas darāms, lai to īstenotu

Noskriet maratonu dažādās pilsētās ir arī apjomīgs uzstādījums, tomēr pievērsīšos 2. punktam – noskriet nereāli ātri.

Lai noskrietu laikā līdz trīs ar pus stundām, viens kilometrs ir jāpieveic 4:58 minūtēs. Tas ir samērā ātrs skrējiens.

Tagad, gatavojoties pa reizei noskrēju 10km un 15km ar laiku 4:28 un attiecīgi 4:53 minūtes uz 1 kilometru.

Citiem vārdiem sakot, arī man šķiet, šis ir, iespējams, pārāk liels mērķis!! Taču tāds man arī ir tas mērķis. Vēlos saprast, vai es sev varu nospraust gandrīz vai nereālistisku mērķi un to sasniegt tikai tādēļ, ka esmu tādu nospraudis.

Lai šo mērķi sasniegtu, man, protams, nopietni jāpieiet vairākiem aspektiem. Šobrīd ļoti strikti domāju par to, ko ēdu.

Es vēlos, ja ne gluži nonākt ketozē, tad vismaz pietuvoties tai.  Tas pēc būtības ir nonākt stāvoklī, kad ķermenis par enerģijas pamatu izmanto no taukiem atvasinātās ketonvielas. Ir diezgan pārliecinoši argumenti, ka izturības sporta atlētiem ketozē ir daudz lielākas priekšrocības. Tādēļ ikdienā mēģinu cik vien iespējami maz ēst ogļhidrātus (glutēnu neēdu vispār, arī izvairos no citiem graudaugiem, augļiem), ēst daudz taukus (speķis, sviests, avokado, auksti spiestas Vom Fass eļļas, riekstus) un mērenā daudzumā olbaltumvielas (olas, gaļa, siers utml.), ļoti daudz dārzeņu.

Nākamā lieta, par kuru man jādomā – cik bieži trenēties. Esmu sastādījis grafiku treniņam, kurš diezgan strikti jāievēro. Cilvēki parasti brīnās par citu spējām noskriet 42km. Lai gan būtībā viņiem būtu jābrīnās, cik daudz ir jānoskrien pirms tam, lai vispār maratonu noskrietu. Maratona distancē (tāpat kā jebkurā dzīves jomā) pats skrējiens sacensībās ir medusmaize. Tā ir kā balva visam gatavošanās procesam.

Gars, emocijas un prāts

Gatavošanās maratonam sevī ietver arī vēl 3 citas cilvēka šķautnes. Bez fiziskā aspekta, vēl ir būtiski pieiet prāta, gara un emociju treniņiem. (Te ir mans ik rīta rutīnas stāsts). Skrējējiem noteikti ir zināms, ka skrienot rodas ļoti daudz jaunu, radošu ideju (pie nosacījuma, ja tas nav ātruma treniņš, jo augstākas intensitātes treniņos smadzenes tik labi nedarbojas. Tā kā smadzenes patērē aptuveni 25% no kopējās enerģijas daudzuma, tad augstas intensitātes treniņos enerģija, skābeklis un asins padeve nepieciešama ķermenim).

Pieņemot, ka prāts, gars un emocijas regulāri tiek trenēti, viss pārējais sastājas daudz labvēlīgāk un tuvošanās pārgalvīgam mērķim kļūst krietni vieglāka.

Fokusēšanās un sagrupēšanās uz kādu noteiktu mērķi – šoreiz uz maratona noskriešanu rekordātrā tempā – man ir kā eksperiments, lai apliecinātu, ka viss šis process ir pārnesams no vienas jomas uz citu. Jo principi darbojas visi tie paši. Tie ir universāli cauri laikiem un disciplīnām.

 * – (tiem, kas šogad Rīgā skries maratonu 5, 10, vai 21km, tad vēlos teikt, ka tas nav maratons. Maratons ir 42,195km)

// www.kasparsvendelis.com autors kā arī Vom Fass labas garšas konsultants.

Eksperiments: fruitarianism diēta. Kas tā tāda?

Ievads.

Fruit_Stall_in_Barcelona_Market

Vispirms sākšu ar pašu diētu. Fruitarianism: nezinu pat, kā tieši uz latviešu valodu iztulkot. Google translate saka: fruitarian – a person who eats only fruit. Fruitarianism diēta: tas arī faktiski to nozīmē – pārtikt pārsvarā tikai no svaigiem augļiem. Var teikt arī savadāk: vegāna-svaigēdāja diēta, kur pamatā enerģija tiek uzņemta no augļiem. Uzturā pieļaujami arī svaigi lapu salāti, atsevišķi augļu dārzeņi (gurķi, tomāti, saldie pipari, cukini), rieksti, sēklas, arī žāvēti augļi, kuru žāvēšanas procesā netiek pārsniegta 45 °C temperatūra, tomēr pamatā enerģija tiek uzņemta no augļiem. Nekas termiski apstrādāts, nekādi dzīvnieku valsts produkti, nekādu graudaugu. Diētas uzturā pamatā dominē ogļhidrāti. Klasiskā attiecība starp enerģiju, ko iegūst no ogļhidrātiem, olbaltumvielā un taukiem ir 80/10/10 vai 90/5/5. Tātad ogļhidrāti sastāda 80-90% no visām kalorijām, kas tiek uzņemtas. Striktākās diētas versijās sēklas un rieksti tiek izslēgti no uztura, un tiek pārtikts tikai no augļiem un tajos esošajām sēkliņām. Ja ir vēlme, var iet vēl dziļāk iekšā visā šajā un pārtikt tikai no savvaļas augļiem. Piemēram, banāni, kādus mēs zinām šodien, tiek selekcionēts tikai 200 gadus, bet savvaļas banāns izskatās pavisam savādāk, un tajā ir arī sēkliņas. Lielākie fanāti var paši iet iekšā džungļos un vākt savvaļas augļus. Bet, ja ar to nepietiek, tad var raut tos augļus nevis zaļus un mākslīgi nogatavināt, bet gan gaidīt, kamēr tie paši nokritīs no koka! Tā sakot, ir kur tiekties. Vēl jau ir arī tādi ekstrēmi varianti kā pārtikšana tikai no 30 banāniem dienā (aptuveni 3000kCal). Katrs pats var izspriest, cik šis ir labi un veselīgi.

Fruitarianism diētas būtība.

Vispirms sākšu ar pašiem evolūcijas pirmsākumiem. Pasaulē ir vairāk kā 100 diētas un apakšdiētas, bet Fruitarian diēta ir īpaša ar to, ka, ļoti iespējams, tā ir pati dabiskākā no visām. Līdz zināmam posmam mūsu priekšteči pārtika pārsvarā tikai no augļiem, tas ir, bija fruitarianisti. To, veicot izpēti uz mūsu senajiem priekštečiem, droši apgalvo paleoantropologs Alana Volkera darba grupa. Bija pamatā tikai ogļhidrāti, un tādi lieli olbaltumvielu avoti vēl nebija pieejami. Un tikai pēc zināma laika, iespējams, nošpikojot no plēsoņām vai sākot klejot uz aukstākiem reģioniem, varbūt savvaļas augļus bija grūtāk dabūt lielos kvantumos kā mūsdienās, arī cilvēki sāka medīt, kā arī iemācījās izmantot uguni, lai medījumus termiski apstrādātu. Interesanti, ka neskatoties uz to, ka šobrīd uz pasaules ir aptuveni (nu patiešām aptuveni) 8.7 miljoni sugu, cilvēki līdz pat šim brīdim ir palikusi kā vienīgā suga, kas termiski apstrādā pārtiku. Ar laiku cilvēki sāka audzēt arī graudaugus, un turēt mājlopus, kurus ne tikai apēda, bet arī sāka mākslīgi apaugļot un mākslīgi izmantot to pienu, kļūstot par vienīgo sugu pasaulē, kas izmanto nevis savas mātes pienu, bet gan citu dzīvnieku pienu. Cilvēce pamazām attālinājās no fruitarian diētas… Strauji un neizbēgami.

Mūsdienu diētas versijā tā filozofija ir tāda, ka, lai audzētu graudus un sakņaugus, nākas bieži vien izcirst daļu koku, kā arī augsne tiek noplicināta, tādā veidā izraisot pat dabas katastrofas, piemēram, slaveno smilšu vētru pagājušā gadsimta vidū ASV vidienē. Nepareizi apstrādājot augsni, arī tuksneši ar laiku rodās. Lopkopība vispār rada lielu piesārņojumu dabai. Savukārt, augļkoku izmantošana ir videi krietni draudzīgāka. Par šo es varētu ilgi rakstīt, bet man šobrīd negribās. Vārdu sakot, fruitarianis diēta var izglābt šo pasauli…

Slavenākie fruitarianisti.

Neskatoties uz evolucījas gaitā veiktajām izmaiņām, tomēr arī mūsdienās ir tādi, kas ir fruitarianisti, kaut bieži vien trūkst spēcīgi un nepārprotami pierādījumi. Iespējams, kādu laiku Leanardo Da Vinči bija augļēdājs. Bet varbūt arī nebija… Trūkst pierādījumu. Mūziķis Braiens Adams? Vabūt. Stīvs Džobs bijis fruitarians. Runā, ka pat nosaukums Apple esot radies no auzraušanās ar augļiem. Tomēr viņam esot jau kopš bērnības bijis iedzimts audzējs. Kopumā ir grūti atrast nepārprotamus pierādījumus par vienas vai otras slavenības aizraušanos ar fruitarianismu, jo tā robežšķirtne starp vegānismu-svaigēšanu un fruitarianismu brīžam ir ļoti šaura.

No skrējējiem lielākais populists ir Maikls Arnšteins, kura PB maratonā ir 2:28h. Nekas īpašs, bet tomēr pieklājīgā tempā paskriet viņš var, ēdot tikai augļus. Aizkulisēs gan runā, ka ar viņa personīgajiem PB koledžu sacensībās, kas vēl nebija fruitarians, viņam maratons būtu bijis jāskrien pāris minūtes ātrāk. Aizrāvies arī ar ultrām. 2012. gadā skrējis 11 ultras. Augstvērtīgākais rezultāts ir 100 jūdzēs: 12:57h. Salīdzināšanai: pasaules labākais sasniegums ir 11:22, bet reāli izskriet zem 12h jau ir ekstra rezultāts, ko reti kurš ir spējis. Skrien 160-320 km nedēļā, kas nozīmē, ka viņam nepieciešams uzņemt no augļiem vismaz 4000 kCal. Un Arnšteina kungs to spēj! Vēl ir šādi tādi visādu amatieru sportistu, kas samērā nopietni trenējas vai kas vienkārši ir sportiski, veselīgi un uz kuriem šī diēta strādā, piemēram, šī banānmeitene.  Par to, ka kāds pasaules līmeņa skrējējs būtu strikts fruitarianists, gan neesmu dzirdējis, kaut vienā ziņā šai diētai ir liela līdzība ar ātro afrikāņu skrējēju tipisko diētu: ļoti augsts ogļhidrātu daudzums. Tik šai gadījumā kukurūzas putraimu vietā ir augļi. Nu labi. Tas tā, runājot pavisam vienkāršoti.

Un tagad par pašu galveno.

Kā jebkurai diētai, nav nekādu pierādījumu un ne mazāko pavedienu, ka fruitarian diēta labāka par optimālu visēdāja uzturu, tomēr ir cilvēki, uz kuriem šī diēta strādā un kuri dzīvo patiešām veselīgi. Ir cilvēku pašu pieredze uz labvēlīgajām izmaiņām uz veselību, un es gribēju pamēģināt, kā šī diēta varētu strādāt uz mani. Daļēji tāpēc, ka neesmu īpaši talantīgs skriešanā, man ir diezgan slikta kaulu mineralizācija, arī dažādi iekaisumi regulāri nomoca, un vispār dažbrīd liekas, ka neesmu derīgs skriešanai. Un vispār veselību varētu vēlēties labāku. Tas, kas radikāli atšķirās no visēdāju uztura, ir tas, ka uzturā nav graudaugu un termiski apstrādātas pārtikas, mazāk olbaltumvielu, ļoti daudz vitamīnu un minerālvielu dabiskā “iepakojumā” un varbūt šāda tik strikta diēta varētu būt tas, kas tiešām uz mani varētu labvēlīgi iedarboties.

Kaut ēdu ļoti daudz augļus, ar fruitarian diētu nekad iepriekš nebiju pamēģinājis. Uzsākot šo diētu, mani interesēja šādas lietas:Vai pietiks enerģijas? Vai izdosies sasniegt vajadzīgo kaloriju daudziju no augļiem? Neviena diēta, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo enerģiju normālai funkcionēšanai, nav ilgtspējīga.

  1. Vai pietiks enerģijas? Vai izdosies sasniegt vajadzīgo kaloriju daudziju no augļiem? Neviena diēta, kas nespēj nodrošināt nepieciešamo enerģiju normālai funkcionēšanai, nav ilgtspējīga.
  2. Vai nebūs pārāk dārgi? Ja pie lieliem treniņapjomiem, kad nepieciešamas vairāk kā 3000kCal, nespēšu iekļauties 10 Eiro robežās dienā, tad nāksies par šo diētu aizmirst. Pavisam ciešami būtu 7-8 Eiro dienā.
  3. Kā skriesies? Nebūs tā, ka nevarēšu veikt tik lielu treniņapjomu, jo trūks enerģijas, organismam vienkārši nepatiks, ka pirms skriešanas būs tikai augļi?
  4. Kā organisms tiks galā ar lielo ūdens daudzumu, kas tiek uzņemts no augļiem? Man kā nedzērājam vispār diezgan grūti kaut nelielu ūdens daudzumu dzert. Tāda organisma īpatnība.
  5. Minerālvielas dzelzs, kalcijs. Pamatā riekstos/sēklās ir vairāk dzelzs. Teorētiski dzelzs uzsūkšanos ievērojami palīdz uzlabot C vitamīns, un šis vitamīns tiek uzņemts lielās devās no augļiem. Pieņemot, ka vidēji 100 g augļos ir 2% dzelzs no diennakts normas, tad, apēdot, piemēram, 3 kg, sanāks pat 6-%. Tas tā vienkārši rēķinot. Vēl arī tas, ka atsevišķi graudaugi aizkavē dzelzs uzsūkšanos, bet augļi jau nu nav tie, kas kaut ko aizkavētu. Kalcijs ļoti labi tiek uzņemts no lapu salātiem. Pie tam vēl jau arī tas, ka lielākoties visi produkti ir sārmaini. Pie skābu vidi izraisošiem produktiem organismā izdalās skābes, un pie kalcija deficīta tas tiek ņemts no kauliem, un tie kļūst trauslāki. Ja tiek lietoti sārmaini produkti, tad nepieciešamība ņemt no organisma kalciju ir krietni mazāka. Tas tā vienkāršoti runājot. Veikšu analīzes un skatīšos, kā būs ar mani, vai lūzīs kauli, vai iestāsies anēmija. Prakse rāda, ka tā nav nekāda problēma fruitarianistiem, kas iekļauj lapu salātus.
  6. Svara pazemināšanās. Principā lielai daļai svars samazinās, jo tiek uzņemtas daudz šķiedrvielas, ūdens, kas attīra organismu, vitamīni un gandrīz nemaz netiek uzņemti tauki. Pie tam, pat uzņemot patiešām lielu kaloriju daudzumu (vairāk, kā vajag), svars nepaaugstināsies, kas ir šīs diētas īpatnība.
  7. Citu pieredze ir tāda, ka mazāk salst pie šīs diētas. Tā kā pat esmu diezgan salīgs, un pie mīnusiem nevaru skriet īsajā treniņtērpā, tad ceru, ka varētu tomēr būt uzlabojumi šajā ziņā.
  8. Mazs olbaltumvielu daudzums. Šī ir tā lieta, kas man faktiski visvairāk interesē. Man ir iepotēts, ka, aktīvi sportojot, nepieciešams lielāks olbaltumvielu daudzums organismā, lai atjaunotos, lai nerastos dažādi iekaisumi no lielākām slodzēm utt. Tā es visu laiku esmu domājis, bet, iespējams, ka tas ir mīts, un nemaz tās olbaltumvielas nav tik būtiskas. Varbūt. Bet varbūt arī ne. Tam, ka ir mazāks olbaltumvielu saturs, teorētiski ir vairāki plusi. Un ir pat tādi fruitarianisti, kas aizraujās ar bodibildingu un kuriem ir salīdzinoši liela muskuļu masa, kas iegūta no augļiem. Man tas liekas prātam neaptverami. Mans prāts ir pārāk samaitāts, lai to apsmadzeņotu! Kā mans organisms reaģēs uz tik mazu olbaltumvielu daudzumu, tas ir tas, kas mani tiešām interesē.

fruitBody1

fruitBody

Fruitarianism diēta praksē.

Un tagad pie reālās prakses un eksperimentiem. Biju plānojis uzsākt ap Ziemassvētkiem, tomēr neizturēju, un sāku 2 nedēļas ātrāk. Es gan esmu tomēr izvēlējies nestriktāku diētu, iekļaujot arī nedaudz alģu un sēklu pulverīšus, kas satur koncentrētā veidā minerālvielas, kā arī pavisam nedaudz sakņaugus. Arī grauzdētu zemesriekstu sviests nedaudz. Teorētiski šo produktu var aizstāt ar negrauzdētu mandeļu sviestu, bet tādu veikalā neesmu atradis, un pašam taisīt sanāk diezgan padārgi un neizdevīgi. No augļiem izvēlos lielākoties tos augļus, kas ir lētāki un labi garšo, kaut garšo man faktiski visi augļi. Tātad mana pagaidu izvēle: lielos kvantumos banāni, apelsīni, mandarīni, hurmas. Pārējais krietni mazāk: kivi, pa retam kāda melone, ananāss, granātābols, greifrūti, mango, avokado, jāņogas, žāvēti augļi. Protams, augļēšana ir sezonāla. Vasarā būtu daudz ogu: mellenes, zemenes, ķirši, avenes. Tad vēl arī lapu salāti un sēklas. Manā gadījumā mērķis bija pieturēties pie kaloriju attiecības 80/10/10 diētas, un uzņemt ap 2500-3000 kCal. Ja intensīvāk kustos un sportoju, tad attiecīgi vairāk: līdz pat 4000 kCal. Lai vieglāk būtu adaptētes, sākumā ēdu pilnīgi to pašu, ko ikdienā, tikai palielināju devas. Uzinstalēta ļoti laba programma cron-o-meter, ko ļoti ērti izmantot analīzei. Iekšā liela datubāze ar produktiem, to sastāvu, minerālvielām, vitamīniem, kalorijām. Atliek tikai izvēlēties vajadzīgo produktu un norādīt apēstos gramus, un varēs iegūt vērtīgu informāciju. Pirmās nedēļas plānots rūpīgi pierakstīt apēsto. Ne jau prieka pēc, bet drošībai, lai zinātu, kas varētu būt par maz vai par daudz.

fcchart2

Vēl jāielāgo, ka pareizāk augļus ir ēst atsevišķi, tas ir, stūķēt vēderā, piemēram, tikai apelsīnus vai banānus, cik nu saiet. Tas vismaz 45 min atpūta līdz nākamajai ēdienreizei. Var jaukt kopā augļus no vienas grupas, skatīt attēlu, piemēram, citrusaugļus – mandarīnus, greipfrūtus, apelsīnus – var ēst kopā. Esmu ievērojis, ka patiešām zaļie lapu salāti ir ēdami kopā ar gandrīz jebkuru augli. Riekstus ar augļiem kopā ēst nebūtu labi utt. Uzskatu, ka organismam jāļauj pielāgoties, tāpēc sākumā skriešanu gribēju ņemt pavisam maz un vieglā režīmā. Sākam!

1. diena.

112 grami – burkāns, 110 g – zemesriekstu sviests, 1270 g – apelsīni, 1000 g – banāni, 200 g – bietes, 100g – lapu salāti, 25g – Indijas rieksti, 9g – zivju eļļa, 145g – avokado, 30g – granātābols.

day1

Kopā 8 ēdienreizes. Negrūžu vēderā uzreiz lielas devas, jo nav pierasts. Ēsts tiek ik pa stundu. Rakstu kopā visu, kaut, piemēram, banānus ēdu 3 ēdienreizēs. Kopā 2815 kCal. Kaloriju attiecība ogļhidrāti/olbaltumvielas/tauki 62/9/29. Ēdot zemesriekstu sviestu un riekstus, sakrājās diezgan daudz tauku. Olbaltumvielas pēc plāna. Enerģijas pietiek, bet problēma tā, ka ļoti daudz ūdens uzņēmu caur augļiem, kas man kā nedzērājam ir neierasta slodze, jo šķidrumu maz uzņemu. Vitamīni visi ir virs 100% no dienas normas, pat krietni virs, izņemot B12, ko tikai caur uztura bagātinātājiem varu uzņemt, ja patiešām šis vitamīns man pēkšņi izrādās svarīgs. Minerālvielas: kritiskais dzelzs 150%. Nezinu gan, cik daudz no tā manī uzsūcies. Kalcijs, cinks nedaudz zem 100%.

2. diena.

170g burkāni, 70g lapu salāti 25g Indijas rieksti, 750g apelsīni, 74g – zemesriekstu sviests, 820g banāni, 450g melone, 370g hurmas, 36g kaņepju proteīns, 280g kivi.

day2

Kopā 2500 kCal. Attiecība: 71/11/18. 2.5 kg augļu apēsti, kas man bija ļoti nepierasta slodze. Ļoti regulāri WC apmeklējumi. Patiešām grūti man tik lielu ūdens daudzumu uzņemti. Grūta diena. Arī pirmais  skrējiens, kaut esmu piedardzīgs, un pārāk ar skriešanu neaizraujos. Vitamīni visi skaisti virs 100%, izņemot D un B12. Par A vitamīna megadevām var nesatraukties, jo tas uzņemts no augļiem un lapu salātiem, nav toksisks lielās devās. Minerālvielas: viss kārtībā, izņemot cinku un kalciju, kas nedaudz mazāk par 100%, kā noteikuši USDA.

3. diena.

380g melone, 520g burkāni, 90g bietes, 45g Indijas rieksti, 180g lapu salāti, 590g apelsīni, 170g kivi, 65g granātābols, 980g banāni, 580g hurmas, 30g ķirbju sēklas, 34g žāvētas plūmes.

day3

Kopā 2620 kCal. Attiecība 80/7/13. Nu jau esmu ļoti tuvu tipiskajai fruitarianistu attiecībai 80/10/10. Tomēr vienalga īsti nesaprotu, kā olbaltumvielas var dabūt tikpat, cik taukus. Sēklās/riekstos tauki izteikti dominē pār olbaltumvielām kaloriju ziņā. Nemācēšu teikt, kad tik maz olbaltumvielas būtu uzņēmis, bet nejūtu, ka tas kaut kā mani ietekmētu. Skrējās ļoti viegli, kaut ar 2 zaļajām pauzēm, skrienot nieka 6km. Tiešām vēl neesmu pieradis pie tik liela ūdens daudzuma. Vitamīni: iespaidīgs skaitlis saskaitījās pie A vitamīna, B grupas vitamīni ka parasti ideāli. Minerālvielas: šoreiz buksē selēns, kas ir mazāk kā iepriekš. Kritiskais dzelzs virs 200%, un vēl daļa minerālvielu virs 200%.

4. diena.

1840 g apelsīnu, 1240 g banānu, 180g avokado, 210g lapu salāti, 290g kivi, 30g kaņepju proteīns, 25g ķirbju sēklas.

day4

Kopā 2750 kCal. Kaloriju attiecība 77/8/15. Kalorijas pietiekoši. Uzturs izcili vienveidīgs, kā jau šai diētai pienākas. 1.8kg (!!!) apelsīnu apēsti pa 3 ēdienreizēm. C vitamīna trieciendeva 1500%! A vitamīns šoreiz tikai 700%. Beidzot arī kalcijs virs 100%. Selēns un cinks gan mazāk.

5. diena.

Esmu diskvalificēts, jo brokastīs bija 100g auzas! Bija nepieciešama atelpa no tā lielā ūdens daudzuma, ko visu laiku uzņemu caur augļiem. Vai tad man dienu trūkst? Ejam tālāk uz nākamo dienu.

6. diena.

1440g banāni, 150g bietes, 150g burkāni, 36g  žāvētas dateles, 27g kaņepju proteīns, 250g kivi, 210g lapu salāti, 1280g apelsīni, 40g zemesriekstu sviests, 780g hurmas, 37g ķirbju sēklas.

day6

3400 kCal! Sākumā domāju, ka esmu kļūdījies ar ēdienu ievadīšanu, bet nē. Kaloriju attiecība 80/8/12. Apēsti 3.8 kg augļu. Rekords apēstajās kalorijās, un nu jau esmu vistuvāk optimālajam 80/10/10, kaut vienalga nesaprotu, kā kCal no taukiem var būt ne vairāk par olbaltumvielām. Dzelzs 275% no dienas devas. Kaut kā neizskatās, ka varētu būt lielas problēmas ar dzelzi, piedevām C vitamīns veicina dzelzs uzsūkšanos, un tas jau nu tiek uzņemts megadevās, un netiek ēsti graudu produkti, no kuriem daļa traucē uzsūkties dzelzij. Arī selēns un cinks ir tuvu 100%. Šodien kopumā izskatās patiešām labi vitamīnu un minerālvielu sadalījums, neskatoties uz absolūti vienveidīgu uzturu.

7. diena.

180g avokado, 1200g banāni, 160g greifrūti, 30g kaņepju proteīns, 260g lapu salāti, 1230g apelsīni, 40g zemesriekstu sviests, 800g hurmas, 110g granātāboli.

day7

Šoreiz tikai 3060 kCal. Attiecība 77/8/15. Nu jau sāku pamazām pierast pie gaužām vienveidīgā uztura. Nedēļa pagājusi, pārtiekot pārsvarā tikai no augļiem, un pamazām arī entuziasms sāk noplakt, jo visu laiku tie vitamīnu un minerālvielu procenti ir līdzīgi. Pamazām sāku apzināties to situāciju. Arī esmu pamazām apradis ar to lielo ūdens daudzumu, ko uzņemu no augļiem.

8. diena.

920g banāni, 28g žāvētas dateles, 130g greifrūti, 85g kivi, 100g lapu salāti, 1030g apelsīni, 1290g hurmas, 25g ķirbju sēklas.

day8

2520 kCal. Attiecība 89/5/6. Šodien esmu faktiski sasniedzi radikālāku fruitarian diētas sadalījumu 90/5/5. Tas gan vairāk izņēmums ne likumsakarība. Šoreiz nesavācās tik daudz selēna un cinka, kā vēlas USDA. Daļēji tāpēc, ka mazāk kCal uzņemtas, arī mazāk sēklas apēstas. Šodien pat 1. reizi B3 vitamīns zem 100%! Pēc  ilgāka pārtraukuma paskrēju treniņā kaut ko nedaudz nopietnāku: ātrā tempā 5km. Atpaliku 45s no personīgā rekorda, kas nebūt nav slikti, ņemot vērā, ka šobrīd man ir offSeason un faktiski netrenējos. Bet nu pēc šī skrējiena pārliecinājos, ka varu paskriet arī, ja tikai augļi vēderā.

9. diena, 10. diena,…

Varētu jau turpināt, bet nav jau galīgi nekas interesants un jauns sakāms par apēsto. Visu laiku viens un tas pats. Aina jau nemainās, un domāju, ka lasītājam aptuveni skaidrs, kā tās kalorijas tiek uzņemts, kas tiek ēsts.

Secinājumi.

Nu jau gandrīz 2 nedēļas pagājušas, kopš pārtieku pārsvarā tikai no augļiem. Esmu pārliecinājies, ka vajadzīgo kaloritāti var sasniegt arī šādi. Izmaksas nav nemaz tik lielas (par tām sīkāk varbūt citreiz), pie tam izmaksas var arī samazināt, pērkot vairumā augļus. Ja vienubrīd likās, ka tomēr nāksies pāriet atpakaļ uz svaigēdāja-vegāna diētu, iekļaujot uzturā arī auzas, vairāk riekstus un dārzeņus, tad šobrīd tomēr liekas, ka augļēšanu esmu spējīgs turpināt. Dzelzs pārsteidzoši daudz sakrājās, apēdot vairākus kg augļu. Rezumējot, var teikt, ka jūtos labi, izbadējies neesmu, vienīgās minerālvielas, kas uzturā konsekventi ir nedaudz zem 100% no ieteiktās devas ir kalcijs, selēns, cinks, kaut par kalciju, ēdot gandrīz tikai sārmainus produktus, jau nu vismazāk jāuztraucas. Pētījumi rāda, ka šī minerālviela lieliski tiek uzņemta no lapu salātiem. Vitamīni visi ir, izņemot D un B12, kas tikai dzīvnieku produktos ir. Neuzskatu, ka caur sauli ziemas mēnešos pārāk daudz varētu uzņemt D vitamīnu, tāpēc regulāri tomēr lietoju arī zivju eļļu. Ja vajag, varu arī B12 lietot uztura bagātinātāju veidā, tik strikts jau es neesmu, kaut šis vitamīns gadiem ir uzkrājies aknās. Arī psiholoģiskais moments: visi augļi, ko ēdu, man patiešām ļoti garšo. Pētījumi rāda, ka, iespējams, efekts no ēdiena ir lielāks, ja tiek ēsts ar baudu, un šī nu nav tā diēat, kur kaut kas būtu negaršīgs. Tas, ka uzņemu šobrīd ap 3-4 reizēm mazāk olbaltumvielu, arī pagaidām ļoti lielas neertības nerada. Drīzumā atsākšu taisīt fiziskos vingrinājumus. Tad redzēs, kā ies, bet šobrīd olbaltumvielu tēma mani visvairāk interesē, neesmu to izpratis no teorētiskā viedokļa. Iepriekš pēc fiziskajiem uzņēmu diezgan lielu olbaltumvielu daudzumu, bet tagad būs savādāk. Protams, tūlīt veikšu 1. analīzes, kur uzrādīsies, cik reāli man ir dažas no minerālvielām un vitamīniem. Šajā diētā analīzēm rūpīgi jāseko līdzi.

Nobeigumā: tie, kas vēlas apriet manu diētu un teikt, cik tas ir slikti, varbūt paši lai parāda, cik daudz ar uzturu tiek uzņemtas minerālvielas un vitamīni. Varam pamērīties. Kritiku diezgan bieži saņemu par šo fruitarian diētu. Un tas man brīžam liekas patiešām paradoksāli un neizprotami: ja tiek ēsti regulāri tā saucamie Junk food jeb ēdieni ar zemu uzturvērtību – hamburgeri, kūkas, picas, čipsi, snikeri, kolas utt – tad jau tas ir normāli, sabiedrībā tā pieņemts, bet pārtikšana no augļiem, tas uzreiz ir tikai slikti. Suņi rej, karavāna dodas tālāk…

 

Superfoods

Ja esat nonākuši pie secinājuma, ka vēlaties savu uzturu papildināt ar kādu papildus uzturvielu avotu, kas palīdz gan treniņos, gan  ikdienā, dabiskie augu valsts produkti ir laba izvēle. „Superfoods” nozīmē, ka šo augu valsts produktu uzturvērtība ir īpaši augsta, koncentrēta un spēcīga, tādēļ papildus veselīgai pārtikai, ko jau ēdat, tie nodrošina ar vairumu tik dažādo nepieciešamo uzturvielu. „Superfoods”  palielina organisma kopējo enerģiju, nostiprina imūnsistēmu un izturību pret dažāda veida stresiem, attīra organismu un uzlabo seksuālās funkcijas. Sarakstu vēl varētu turpināt, jo cilvēka ķermenis vislielākajā mērā ir atkarīgs no uzturvielu kvalitātes, kādu tam sniedzam. Lasīt tālāk.