Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

2016. gada plāni

baamarathon_2016_blast-header_600x3001

Līdz oficiālajam sezonas sākumam atlicis vien nedaudz vairāk kā mēnesis, tāpēc beidzot pienācis laiks apkopot to, kam šogad dzīšos pakaļ. Ja iepriekšējais gads bija medaļām ražens un panākumiem, un rekordiem bagāts, tad šogad jāspēj pacelt latiņa kaut nedaudz augstāk. No vienas puses tas, ka tik strauji progresēju jeb – beidzot sāku skriet – ir labi un deva ievērojamu devu pārliecības par saviem spēkiem, bet no otras puses tas tikai nozīmē, ka turpmāk katra sekunde ātrāk nāks daudz grūtāk un būs krietni jānopūlas, lai tikai sasniegtu pagājušā gada līmeni, ne tikai pārspēt uzstādītos rekordus. Tos var apskatīt šeit, bet kalna virsotni no tā pakājes var redzēt zemāk esošajā tabulā.

Distances  I
 5k  15:30
 10k  32:30
 15k  49:00
 Pusmaratons  1:12:00
 30k  1:43:00
 Maratons  2:37:00

Kas ir “I”?

Tā ir pirmā sporta klase. Uzreiz gan var redzēt, ka daži laiki tur ir nesamērīgi. 30k 1:43?! Tas ir 3:26 temps – ātrāk kā 1:13 pusmaratonā, kas ir mans šībrīža rekords. Arī, lai sasniegtu 15k laiku būtu nepieciešams skiet ar 3:16 tempu. Man jau galva sagriezās par to domājot. “Klasiskajās” distancēs gan – gada mērķis būtu noteikti noskriet maratonu zem 2:37, vēlams ap 2:35, uz ko cerēju jau pagājušā gada oktobrī Frankfurtē, kā arī pusmaratonā iespēt izspiest no sevis 1:12. Nezinu, kur es tās sekundes sakasīšu, bet jāvar. Uz 15k un 30k īpaši nekoncentrēšos, kā būs, tā būs. Tāpat gadā sanāk tikai divas šīs sacensības un ļoti daudz ko izteiks konkurenti attiecīgajā dienā. 5k ļoti gribētos tikt zem 16 minūtēm, bet 10k ap 33 minūtēm.

Kur es to visu skriešu?

Pirmās sacensības paredzētas Bostonā – 120tais Bostonas maratons 18tajā aprīlī. It kā skrienu, skrienu, bet nupat tikai sapratu, ka atlicis mazliet vairāk par mēnesi līdz startam; startam, kurā skries 40’000 skrējēju plecu pie pleca, līdz startam vienā no pasaules slavenākajiem maratoniem. No Latvijas vēl piedalīsies tikai Prokopčuka, tāpēc vien vajadzētu saņemties un uzstādīt kaut cik pieklājīgu rezultātu. Nupat arī Dainis Limanāns sezonu sāka ar iespaidīgu PB – jābeidz slinkot. Lai kā arī nebūtu un lai cik muļķīgi tas neizklausītos, bet savā ziņā svarīgāks starts par Bostonas maratonu, vismaz rezultāta izteiksmē, būs aprīļa beigās paredzētais Biķernieku pusmaratons. Šogad skriešu visnotaļ konkurētspējīgā komandā – Veikals 42km/Saucony kopā ar Andreju Jesko, Kārli Vīksni, Ingu Zālīti, Vadimu Belousovu, Dāvi Rozīti un Ediju Dzalbu. Tā kā būšu jau ceļā uz ASV, tad Skrien Latvija seriāla atklāšanas posms Rēzeknē man ies secen. Ceru, ka komanda nostartēs godam un konkurenti vēl nebūs ieskrējušies. Biķerniekos tad arī atklāšu skriešanas sezonu Latvijā. Par rezultātu vēl pāragri spriest, jo nav ne mazākās nojausmas kā atjaunošos pēc Bostonas.

Tālāk maijs tāds nosacīti patukšs – nākamās sacensības tikai Rīgas maratons, bet kāds! Pirmo reizi turēšu tempu uz 3h, kas noteikti būs liels izaicinājums. Pēc Viļņas pieredzes 3:15 jāaug uz nākamo līmeni. Ja vēl nesen domāju, ka skriešu arī abas īsākās distances 10k un 6k, tad tagad vairāk sliecos tikai uz 10k, kurā tad turētu tempu draudzenei – ja viss izdosies, tad uz 50min. Nezinu vai gribu spiesties ar beigtām kājām tajā 6k pūlī, es vēl padomāšu.

Jūnijs, jūlijs, augusts un septembris pa Latviju – LSC, Skrien Latvija posmi, varbūt, ja sanāks, kāds Stirnu Buks, gribētos jau arī pa mežu nedaudz padauzīties. Noteikti iespēju robežās piedalīšos VSK Noskrien pasākumos un koptreniņos, bet tajā pat laikā centīšos izvairīties no visādām avantūrām, lai taupītu kājas, piemēram, neskriešu pie Jāņa dzert tēju.

Sezonu, kā ierasts, gribētu nobeigt ar uzviju kādā ātrā rudens maratonā. Kādu laiku pretojos, bet kolēģu spiediena rezultātā un citu iemeslu dēļ esmu nolēmis atgriezties Frankfurtē un atdot parādu. <2:40; 2:35; <2:35? Rādīs laiks, forma, traumas, laikapstākļi un sazin vēl kas. Vai pusmaratonu sezonu arī noslēgšu ārpus Latvijas? Tad jau redzēs, bet diezgan garšīgs izskatās Ķelnes maratons ar tā pusmaratonu, ātrs arī un labā laikā. Pagaidām gan nevienam vēl neesmu pieteicies, tāpēc pāragri runāt par ko konkrētu.

Renča skatlis 30, varbūt nozīmīte 200km nedēļā, noteikti ne 100km sacensībās vai treniņā, kaut gan 50km gribētos šogad noskriet kaut cik pussacensību režīmā. Vai kaut ko aizmirsu? Iespējams, bet visumā tāds apmēram izskatīsies mans 2016tais gads. Cerams, ka viss izdosies.

Skrienam!

Pārpublicēts no topinja bloga

Kā maratons var palīdzēt lielu mērķu sasniegšanā

Kaspars_profila_bilde

Apceļot pasauli, nopelnīt miljonu, uzrakstīt grāmatu, jeb izglītot bāreņus. Ikvienam ir kāds lielāks sapnis un mērķis. Vispār kaut ko sasniegt, domā neviens vien cilvēks, tomēr tā arī tālāk netiek. Nepieciešams mazliet vairāk konkrētības. Trūkst precīzi nospraustu mērķu, izdomātas taktikas, ideju, nav atbilstošs prāta stāvoklis vai pieeja un apstākļu kopums. Šie visi ir pilnīgi reāli iemesli, kādēļ varam sajusties iestrēguši savā ceļā.

Vēlos padalīties ar savu jaunāko un aktuālāko plānu, kā strauji izvirzīties un nokļūt tur, kur baigi gribās. Ne tikai maratonā, bet ikvienā dzīves jomā.

 Viss sākas ar mazumiņu

Sākotnēji šī varētu šķist komplicēta pieeja, tomēr tā tas nav, jo centīšos ar analoģiju palīdzību pārnest paveikto un prāta stāvokli no vienas disciplīnas uz citu.

Viss sākās jau kaut kad sen, kad es vienkārši biju nospraudis mērķi kaut reizi dzīvē noskriet maratonu*. Noskrienot pirmo Marathon du Medoc (par kuru jau kaut kad šeit biju aprakstījis), kas bija tīrākais izklaides un maskarādes skrējiens un ļoti lēns laika ziņā, nolēmu, ka jānoskrien kāds „nopietns”, redzot, cik tad es ātri varu to paveikt. Un jau pēc 2 nedēļām skrēju Valmieras maratonu, kuru pievarēju 4 stundās un deviņās minūtēs.

Taču kā zināms, mērķu piepildījums nedod to vēlamo labsajūtu, kādu dod gatavošanās process un tā saucamie gaidīšanas svētki. Man prātā jau parādījās jauns mērķis. Šis jaunais izaicinājums bija noskriet maratonu ātrāk nekā 4 stundās. To paveicu laikam pēc gada Berlīnē.

Šobrīd ir pagājis ļoti daudz laika, kopš noskrēju maratonu pēdējo reizi Berlīnē,  tomēr man no prāta neiziet kāda doma. Patiesībā 2 domas.

1) noskriet maratonu visās pilsētās, kurās esmu dzīvojis. Šobrīd tās būtu: Ogre, Bāzele, Dubaija, Rīga. Ogrēnieši, derētu Ogrē savu maratonu!

2) noskriet maratonu ātrāk nekā 3h 30min.

==

Nereālistisks uzstādījums un kas darāms, lai to īstenotu

Noskriet maratonu dažādās pilsētās ir arī apjomīgs uzstādījums, tomēr pievērsīšos 2. punktam – noskriet nereāli ātri.

Lai noskrietu laikā līdz trīs ar pus stundām, viens kilometrs ir jāpieveic 4:58 minūtēs. Tas ir samērā ātrs skrējiens.

Tagad, gatavojoties pa reizei noskrēju 10km un 15km ar laiku 4:28 un attiecīgi 4:53 minūtes uz 1 kilometru.

Citiem vārdiem sakot, arī man šķiet, šis ir, iespējams, pārāk liels mērķis!! Taču tāds man arī ir tas mērķis. Vēlos saprast, vai es sev varu nospraust gandrīz vai nereālistisku mērķi un to sasniegt tikai tādēļ, ka esmu tādu nospraudis.

Lai šo mērķi sasniegtu, man, protams, nopietni jāpieiet vairākiem aspektiem. Šobrīd ļoti strikti domāju par to, ko ēdu.

Es vēlos, ja ne gluži nonākt ketozē, tad vismaz pietuvoties tai.  Tas pēc būtības ir nonākt stāvoklī, kad ķermenis par enerģijas pamatu izmanto no taukiem atvasinātās ketonvielas. Ir diezgan pārliecinoši argumenti, ka izturības sporta atlētiem ketozē ir daudz lielākas priekšrocības. Tādēļ ikdienā mēģinu cik vien iespējami maz ēst ogļhidrātus (glutēnu neēdu vispār, arī izvairos no citiem graudaugiem, augļiem), ēst daudz taukus (speķis, sviests, avokado, auksti spiestas Vom Fass eļļas, riekstus) un mērenā daudzumā olbaltumvielas (olas, gaļa, siers utml.), ļoti daudz dārzeņu.

Nākamā lieta, par kuru man jādomā – cik bieži trenēties. Esmu sastādījis grafiku treniņam, kurš diezgan strikti jāievēro. Cilvēki parasti brīnās par citu spējām noskriet 42km. Lai gan būtībā viņiem būtu jābrīnās, cik daudz ir jānoskrien pirms tam, lai vispār maratonu noskrietu. Maratona distancē (tāpat kā jebkurā dzīves jomā) pats skrējiens sacensībās ir medusmaize. Tā ir kā balva visam gatavošanās procesam.

Gars, emocijas un prāts

Gatavošanās maratonam sevī ietver arī vēl 3 citas cilvēka šķautnes. Bez fiziskā aspekta, vēl ir būtiski pieiet prāta, gara un emociju treniņiem. (Te ir mans ik rīta rutīnas stāsts). Skrējējiem noteikti ir zināms, ka skrienot rodas ļoti daudz jaunu, radošu ideju (pie nosacījuma, ja tas nav ātruma treniņš, jo augstākas intensitātes treniņos smadzenes tik labi nedarbojas. Tā kā smadzenes patērē aptuveni 25% no kopējās enerģijas daudzuma, tad augstas intensitātes treniņos enerģija, skābeklis un asins padeve nepieciešama ķermenim).

Pieņemot, ka prāts, gars un emocijas regulāri tiek trenēti, viss pārējais sastājas daudz labvēlīgāk un tuvošanās pārgalvīgam mērķim kļūst krietni vieglāka.

Fokusēšanās un sagrupēšanās uz kādu noteiktu mērķi – šoreiz uz maratona noskriešanu rekordātrā tempā – man ir kā eksperiments, lai apliecinātu, ka viss šis process ir pārnesams no vienas jomas uz citu. Jo principi darbojas visi tie paši. Tie ir universāli cauri laikiem un disciplīnām.

 * – (tiem, kas šogad Rīgā skries maratonu 5, 10, vai 21km, tad vēlos teikt, ka tas nav maratons. Maratons ir 42,195km)

// www.kasparsvendelis.com autors kā arī Vom Fass labas garšas konsultants.

Maratona plāni Nordea Rīgas maratonam 2012

Maratonu pieveikt var jebkurš. Pat, ja tu esi piecdesmit sešus gadus vecs un nekad neesi skrējis. Pat, ja tev ir liekais svars un nevari sev atteikt kūkas. Pat, ja esi jaunā māmiņa un visu dienu jārūpējas par mazuli. Bet daudz patīkamāks maratons tev būs, ja pirms tam būsi trenējies. Nākamnedēļ sākas klasiskās sešpadsmit nedēļas līdz Nordea Rīgas maratonam. Maratonā finišēt var jebkurš, bet, lai noskrietu, ir jātrenējas. Lasīt tālāk.

Vai ir dzīve pēc uzdrošināšanās?


Nu jau pagājis kāds laiciņš kopš Valmieras maratona, ar ko noslēdzās akcija „Uzdrošinies noskriet 2”un kurā mēs uzdrošinājušies noskrējām savus pirmos pusmaratonus un maratonus. Sācies jauns gads, atskatīsimies uz pagājušo laika posmu, lai redzētu, kā mums gājis. Vai akcija mūs iedvesmojusi savu dzīvi vadīt sportiskāk, vai tieši otrādi, ir doma, ka nekad vairs? Parunāsim arī par nākotnes plāniem sportiskajās aktivitātēs. Lasīt tālāk.

Pusmaratona plāni Valmieras maratonam 2011

Vesels un aktīvs cilvēks pusmaratonam var satrenēties desmit nedēļās. To saka skriešanas speciālisti un to rāda mūsu pieredze. VSK Noskrien uz Valmieras maratona pusmaratona distanci piedāvā divus treniņu plānus, kuros trenēties jāsāk ar nākamo nedēļu. Varbūt tu gribi noskriet pusmaratonu? Lasīt tālāk.