Biedriem

VSK Noskrien Facebook profils

No Mildas līdz Sīmanim 2015

rv001

Es tevi ļoti gaidīšu,
Bet ne pie pulksteņa pie laika
Pie debesīm es stāvēšu
Un mana roka slaidā
Trīs zvaigznes būs,
Lai pazītu tu mani.

Runā, ka rīts gudrāks par vakaru. Bet vai Jaunais gads gurdāks par Veco gadu? Bet… Skriet vai padot ūdeni? Tāds ir jautājums. Jautājums bija, bet viennozīmīgas atbildes nebija. Tas nekas, ka pieteikšanās un skrējiena datums tika apvilkts kalendārā uzreiz pēc izziņošanas. Bet tas tāpat nemainīja faktu, ka jautājums bija, jo ne jau velti tika prasīta zāles palīdzība.

Piektdienas dienas otrā puse tiek uzsākta ar darba ballīti, kas izjauca plānus doties laicīgi mājās un pagulēt. Bet tā kā šogad pirmsstarta ballīte nav, tad izdodas nosnausties pāris stundiņas līdz Līva atbrauks pakaļ un pavadīs tālajā ceļā.  Taisnības labad jāsaka, ka Iluta aizdzina mani gulēt, redzot, ka es vēl ap 19 biju augšā. Kamēr snauduļoju pamanījos parunāt ar Edgaru pa telefonu, jo viņš cierējot uz vienām manām tā teikt lietus virsbiksēm. Universitātē notiek līdz šim lielākais redzētais dzelteno vestīšu tusiņš. 10 minūtes pirms starta visi dodas Mildas virzienā, man vēl tik tai burzmā jāatrod savs pavadošais velo (Iluta pāris dienas iepriekš paziņoja, ka nav man ko vienai lietus laikā pa šoseju blandīties viņa brauks līdzi atbalstīt).

rv002

 23:55 – Trešo reizi pie Brīvības pieminekļa ar kori dziedu himnu, pirmo reizi ne 18.novembrī.

0:00 – Hei, Sīmani. Te Milda. Ziņoju viņi devās ceļā.

0:09 – Sarkanie luksofori nogurdina.

Sarkanie luksofori šogad bija izstrādājuši savu īpašo plānu – likt apstāties pie katra krustojuma. Tikai velosipēdisti paspēja aizbraukt ātrāk. Ar katru nākamo ielu skrējēju rindas izretojās.

0:22 – Uz kurieni jūs skrienat? Uz Valmieru. Da ladna…

Ja pagājušo gadu šādu neizpratnes pilnu izbrīnu sastapām Juglā, tad tagad vēl pašā Rīgas centrā. Garām braucošās, savējās, mašīnas pīpina. Brīvības iela visā garumā pilna ar pazīstamiem cilvēkiem, kas vēlā nakts stundā izgājuši pastaigāties. Līdz Juglai skrienam bariņā.

1:32 – Hallo Rīga!

rv003

Gaisma beidzās! Laiks skriet lampiņas gaismā. Pie pagrieziena uz Tallinu mūs laipni palūdz pārkāpt pāri margām. Puiši pārceļ Ilutas velo. Skrienam trijatā. Ilgi nebija jāgaida līdz piezagās pirmās domas par mājām, siltu tēju, gultiņu. Bet varbūt izsaukt evakuāciju. Ne jau to pa tiem 20e, bet pamodināt Līvu un palūgt, lai atbrauc man pakaļ un aizved uz Valmieru? Ideja laba, man patīk. Jāatzīst viņa par manu plānu gan neko nezin. Manu domu iztraucē ekstra KP ar mūziku un apelsīniem vienā no pieturām. Forši.

Tālumā spīd dzeltenās vestes. Ilutai saku, ka tur vēl kādu km aiz viņiem ir pirmais KP. Pilsētā, kur izgaismotas ielas nav ko savu lampiņu lieki dedzināt. Tāpat baterija tur tikai 4 stundas (otrs ir rezervē). Skrienu un pļāpāju. Apdzenam G.Jermolajevu un stāstu kā pagājušo gadu viņš nākamo posmu man pa tumsu, uz šosejas skrēja aiz muguras. Iluta noskurinās, viņai gan būtu bail.

rv004

2:52 – Aiziet dzīvē. Pirmais KP Garkalnē pievarēts.

Neesmu vēl pāris minūtes pabijusi, ka KP ieskrien Lelde. Atzīstos, ka nebiju viņu gaidījusi tik drīz aiz sevis. To, ka šī nav mana skriešanas dienas jau sapratu Rīgā. Galīgi neskrienas. Ilgi neuzkavējos, jo gribas izbaudīt tumsiņu. Un Vineta arī prasa vai netaisos doties. Kaut kur blakus te skrien, te iet arī Edgars. Stāstu, ka pagājušo gadu te skrēju vienu un tuvāko sekotāju abos virzienos manīju diezgan tālu. Nevis kā tagad, ka pa visi pa bariem vien, pa bariem vien.

3:50 – Jau pāris km pavadošais velo atskaņo uzmundrinošu mūziku. Stilīgi.

3:55 – Vangaži. Tradīcijas jāturpina ar ballīti pieturā.

Ja pagājušo gadu te tika ieturēta maltīte un atrasts mp3, tad šogad pirmā atpūtas pauze tiek izmantota, lai atlaistos uz soliņa un sakopotu spēkus tālākam skrējienam.

4:38 – Tiesneši ir ļauni. Viņi neļauj atpūsties, bet dzen laukā no KP.

rv003-1

4:57 – Pie Gaujas dzīve mana. Jipī. Murjāņi.

5:23 – Arī Murjāņos ir laba guļampietura. Fonā dzied putni. Lēnām parādās gaisma.

Ko? Jau gaišs? Ak, pareizi trīs nedēļas ir trīs nedēļas. Un tagad man ir jāskatās uz tiem Murjāņu pauguriem? Nu nē. Ir arī sava romantika pamanīt kraujas atsegumus, sniegu, to kā tālumā sārtojas debesis un kaut kur virs galvām putni lido kāšos.

5:51 – Ir sagaidīts arī pirmais autobuss uz Rīgu.

5:58 – Cik vēl?

Raganas KP. Laimonis vēlāk stāstīs, ka gulēja un nosapņoja, ka pirms KP nofotografēju zīmi un tikai pēc tam nācu dzert tēju. Nosmejos, ka tā arī bija. Atbrīvojos no luktura un rezerves baterijas. Lai pašai vieglāk visu to atdodu Ilutai, lai aizved līdz Valmierai. Kola, tēja, buljons, gurķi, olīves, marmelāde un, protams, līdzi paņemtais aknu plācenītis.

7:43 – Pirmais autobuss uz Valmieru arī sagaidīts.

7:55 – Mazs prieciņš.

rv005

Stalbē visi tie saldumi jau apnikuši. Gribu kaut ko sāļu tagad un tūlīt. Iluta piedāvā kolu un karbonādi. Nē, man pašai aknu plācenītis. Gribu gurķīti, olīves, sāli. Kamēr skrienu cauri Stalbei un vienvirziena luksafora ceļu garāmbraucošajam auto stāstu, ka mēs no Rīgas uz Valmieru un nedaudz par skrējiensoļojuma vēsturi tikmēr labākais pavadošais līdzbraucējs veikalā ir ticis pie sāļākajiem gurķīšiem. Uh, kā līdz. Tā jau līdz Valmierai arī var tikt. Ja neskaita, ka kāda tulzna atkal grib tikt brīvībā un vairākiem pārsimts metriem nedaudz pabojā man skriešanas soli. Tik tā doma kāpēc es teicu, ka padošu ūdeni iesēžas aizvien skaidrāk un skaidrāk galvā. Līdz finišam jātiek. Aizvilkšos tur divu domu nav. Tik galvā šaudās doma cik būs šogad tā noskrietā robeža? Gribētos līdzīgi kā pērn jebšu nedaudz virs tiem 80km.

8:48 – Vēl tikai viens štrunta maratons ar astīti….

10:15 – Kā es dievinu tās 7 nē 9 zvaigžņu viesnīcas.

rv006

Un vispār mums te laiciņš ideāls vējš pazudis vai arī pūš no aizmugures, lietus nelīst, ja neskaita, ka ļoti reti uznāk smidzeklis, saulīte arī silda aiz mākoņiem, mašīnas uz šosejas maz, fūres gan iepriecina ar TĀDU vēja brāzmu, ka tik turies pie zemes klāt. Ja pretī nāk lielāka mašīnu kolona tad gan jālien uz nomales, bet tā baltā maliņa skrienama. No aizmugures apdzenošās mašīnas apdzina, kad bija man garām. Gods, kam gods.

10:55 – 16km līdz Rubenei.

11:53 – #$&₩¥#$&$?… //Savējie sapratīs (tulkotāja piezīme).

Stabs, stabs, koks, koks, žogs, žogs, māja, māja, logs, logs….

Jau vairākus km esmu iegrimusi sevī. Vineta aizskrēja ar savu pavadošo velo. Ik pa laikam kādu izdodas arī apdzīt. Dažs pamanās arī mani apdzīt. Nav žēl. Mūzika austiņās palīdz. Kad atskatos, tad dzirdu: „Tev labi padodas!”, „Tu izskaties labi!”, „Skrienam, skrienam!”, „Līdz finišam tāds sīkums vien” un tādā garā. Jāatzīst, ka vienā reizē gan pateicu visu, ko domāju, bet pēc tam kopīgi nosmējāmies, jo ne jau pirmo reizi tiek pavadītas kopīgas brīvdienas. Lēnām visi kalni pāriet uz ejami. Bet pārējais viss skrienams. 86km tieku i pie kolas, i pie izklaidēm pa pilnīgi tukšu šoseju. Skrienu un gaidu, kad būs zīme „Valmieras rajons”. Nokaltušais koks likās pazīstams, bet uzrakstu nemanu. Pietrūkst.

rv008

12:35 – Ak jel… Ceļa zīme rāda Rīga 90km, Valmiera 17km.

13:10 – Šoseja jau perfekta. Kalni neņemami. Vispārējais nu tā pēc noskaņojuma….

Šis KP bija tik mājīgs, tik mājīgs, ka prom negribējās iet. Ietin segā, padod tēju. Man nebija plānots sistēmu papildināt, jo vajadzētu pietikt, bet, ja paši piesakās pārbaudīt tad iebilst nevar. Lai arī tas vējš šeit nav tik drausmīgs kā pagājušo gadu tomēr viņš pamanījās mani nosaldēt tai mazajā brītiņā kamēr sistēmu apčubināja. Heh, būtu labāk pati sistēmu pildījusi. Aknu plācenītis ar maizi ļoti garšīgs. Sagurums arī klāt. KP atstāju pēc jautājuma vai gribu uzstādīt uzturēšanās rekordu. Labi, labi četri-četri jūs pamet. Apnikāt. Otro reizi uzvelku cimdus, bufu, novelku piedurknes uz leju un  aizvelku kreklam rāvēju, bet ne uz ilgu laiku, jo laiks atkal norimstas un paliek silts. Bet kalnā uzskriet, lai sasildītos es tomēr nevaru. Galvā rēķinu cikos varētu būt finišā. Ai, štrunts par finišu. Pagājušo gadu ar visu iešanu šeit biju ātrāk. Tālākais pavisam vienkārši. Mēģinu ar sevi sarunāt, ka līdz tam stabiņam/kokam/pieturai skriešu un tad paiešu, tad atkal skriešu. Spēki tomēr jātaupa.

13:13 – KP6 Rubene līdz kliņķim 13km.

rv007

Vien brīdi sev priekšā pamanu Ingu ar Gundu. Skrienu un prātoju, ka varētu noķert un tālāk doties kopā. Kas tev to dos, jo, ja ne tikai 9 zvaigžņu viesnīca vilina, bet viņas arī sāka skriet. Bet tas neliedz aizskriet kādam citam dalībniekam priekšā, atpūsties un tad atkal apdzīt.

14:49 – Bez komentāriem…

rv009

Valmierā atkal stāstu no kurienes mēs skrienam un kāpēc. Zinu, ka tā sasodītā Valmiera ir ļoti gara. It kā jau nav daudz līdz finišam, bet tik ātri skriet, lai tiktu zem 15h es neesmu spējīga. Lēnām tipinu un pļāpāju ar Ilutu. Luksofori iepriecina, jo tad var bez sirdsapziņas pārmetumiem apstāties. Zvana Inga un prasa, kur esmu, jo grib paskriet pretī. Man vēl kāds kilometrs apmēram. Tas nekas, ka pēc tam skriešanu nomaina iešana. Pārsimts metrus pirms finiša austiņās sāk skanēt – ai, jel manu vieglu prātu. Kur vēl trāpīgāk.

15:20 – Lai vai kā sveiciens Sīmanim no Mildas ir nodots pēc 15:20:53.

rv010

Kas notika pēc finiša. Iluta drīz aizbrauca uz staciju gaidīt vilcienu uz Rīgu. Es no tūlītējas braukšanas uz viesu namu atteicos, bet tai vietā izbaudu vairākas tējas un meklēju kādu, kas man atnestu kādu garu burgeru no Hesburgera, jo kā reiz tagad Valmierā ir sācis līt. Ja atsaucības nav, tad nevajag arī. Es gan nezināju, ka vēlāk viss tiks noorganizēts un es tikšu pie saviem gardumiem. Apbalvošana. Loterija. Mājupceļš ar snaušanu šosejas malā, jo šoferim arī nāk miegs.

 Nobeiguma vietā. Nav jātiek līdz kliņķim, jo pietiek tikai ar nepilniem 20km, lai atcerētos un saprastu kāpēc pagājušo gadu teicu, ka sapnis par simtnieku ir izsapņots un nākamgad sagurušajiem ceļiniekiem padošu ūdeni. Ir kārtējais prieks par sasniegto finišu. Visas ir pārejošas neērtības, izņemot to, kāpēc es nākamajā rītā pamodos bez balss. Tik tagad jāizdomā, kurā RV107 krūzītē dzert tēju.

rv011

Pēcvārds. Attālums jau nemainās, mainās tikai gadalaiki, laikapstākļi, pārvietošanās veids un kompānija.

2012 – Kad kā pavadošais velo devos līdzi dažiem entuziastiem stafetes skrējienā.

2014 – Kad pirmo reizi apjautu, ka viss ir pa īstam un finišs ir vien pārsimts metru attālumā.

13 komentāri rakstam No Mildas līdz Sīmanim 2015

  • Pilnīgi prieks lasīt visus šos rakstiņus par paveikto. Apsveicu ar finišu ;)

  • Lasma3 Lasma3

    Paldies, ka ļaunos tiesnešus nepiesauci pie Rubenes KP. Jutos vainīga :) Nākamgad būs jāierīko tusētājiem īpašu atpūtas stūrītis, no kura prom nedzīs līdz KP slēgšanai.
    Apsveicu ar finišu!

  • Hiēna essnee

    Tu šito noskrēji tik relaksēti, ka es nemaz nebrīnīšos, ja arī nākamajā gadā tu, sev par šausmām, atkal piedalīsies! :)

  • Lauma Lauma

    Šogad es neplānoju mainīt savu pārliecību par nākamo gadu, t.i., padot ūdeni.

  • shahs shahs

    Kalni neņemami un ai, jel manu vieglu prātu – R-V raksturlielumi. Lauma, man ļoti patīk tavi rakstiņi un izteiksmes veids. Paldies, vilcienā ik pa laikam sirsnīgi ieķiķināju pa visu vagonu:)

  • Spaidijs (Spidey) Purva Bridējs (Edgars)

    Priekā ;)

  • Andulis

    Šogad es neplānoju mainīt savu pārliecību…” – Tātad mainīsi nākamgad, 2016. :) Pieteikties par normālu cenu varēs janvāra pirmajās dienās; par ultra-cenu vēl krietni ilgāk.

    Protams – ja UGS&TSA virsaiši Druvvaldis un Imant[s]A nesataisīs kā savādāk… :)

  • Māris T Māris T

    Anduli, domā, jau pirmajās stundās no pietikšanās atvēršanas 28.decembrī visas “lētās” vietas nebūs aizņemtas? Es jau šoreiz satraucos, ka var nepaspēt.

  • Andulis

    Grūti pateikt, cik liela ažiotāža būs nākamreiz. Šogad “lētās” vietas bija līdz 5. janvārim, kā liecina komentāri.

  • Māris T Māris T

    Pagājušajā reizē bija tikai 50 skrējēji un kaudze ar atbalstītājiem, kuri varēja pastāstīt, cik TAS ir forši. Tagad 2x vairāk skrējēju, 3x vairāk atbalstītāju un milzum daudz informēto caur radio, tv un citiem plašsaziņas līdzekļiem.

  • Igors

    Paldies Lauma, iedvesmojoši.

  • ai-jucis ai-jucis

    Apsveicu ar finišu!!! Tu esi brīnišķīga! :)

  • IlgaisC IlgaisC

    Vot, tas ir skuķis!!Prieks!!! un vēlreiz Prieks!!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.