Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Seši gadi apritē un gatavošanās otrajam maratonam

subglo_titul

Savu pirmo ierakstu sākšu ar nelielu atkāpi par sevi un par saviem skriešanas piedzīvojumiem.

Pamatskolas laikā ļoti nepatika skriet, taču 2011.gadā, kad jau mācījos Rīgas Valsts tehnikumā, es sāku pamazām pievērsties sportiskām aktivitātēm un tāpat arī pirmajiem noskrietajiem kilometriem. Iemesli sportisko aktivitāšu uzsākšanai bija daudz un dažādi, kur viens no iemesliem bija atrast veidu kā atpūsties un izvēdināt galvu, bet otrs – neapmierinātība ar toreizējo ārējo izskatu. Dzīvoju Rīgas nomalē – Jaunciemā, blakus mežam, kalnains apvidus, patīkamas skriešanas takas, bet tāpat bija arī asfaltēts ceļš, kur svilināt skriešanas apavus ceļā uz Carnikavas pusi. Pirmie kilometri gāja grūti, jo biju dūšīgs, kājas vājas un muskuļu principā vispār nebija.

Toreiz vēl smieklīgajā sagatavošanās posmā ļoti palīdzēja mamma ar māsu, kas man, apaļam bumbulītim, brauca nopakaļ ar velosipēdiem un ik pēc kāda kilometra deva dzert ūdeni.

Ar laiku tika nopirkti Adidas skriešanas apavi, pulsometrs un pamazām jau tika atrasts temps un pēc divu mēnešu skriešanas treniņiem es piedalījos savā pirmajā pusmaratonā, kuru tad vēl sauca par Nordea Rīgas Maratonu. Distanci es pabeidzu veiksmīgi, zem divām stundām un, ja precīzi, tad oficiālais laiks bija 01:58:28,9. Skriešanas sajūtas bija fantastiskas, jo nekad nebiju piedzīvojis tādu masu skriešanas pasākumu – ar cilvēku daudzumu, mūziku, atmosfēru un atbalstu.

Arī nākamajos četros gados es piedalījos Nordea Rīgas pusmaratonos. Pēdējos divos gados gan šie pasākumi jau pārtapa par Lattelecom Rīgas pusmaratoniem. Katru gadu svars bija savādāks, un tāpat arī sagatavošanās periods un intensitāte bija atšķirīga. Bija pa šiem gadiem arī neliels gurnu savainojums un potītes saišu plīsums. Nekad nebiju licis ļoti lielu uzsvaru skriešanas laika rezultātiem. Skrējieni bija vairāk savam priekam un savai veselībai. Ļoti patika skrējieni no rītiem, kad vēl tikai aust saule un skrējiens jau galā, kad karstums iestājas. Protams, bija treniņos arī tempa skrējieni, pretestības skrējieni kalnos augšā un visas pārējās lietas, bet nekad nebiju sevi tā līdz galam piespiedis skriet ātrāk, veiklāk un tālāk. Labākais pusmaratons, ko esmu pieveicis, bija 01:49:14,0, lai gan zinu, ka vismaz uz 1:45:00 es varētu noteikti sagatavoties. Tam būtu jātur konstants temps uz 5 min/km. Pa šiem gadiem bija atrasts savs mierīgais temps, elpošana, apavu veids (Asics & Mizuno), bet tiešām bija pietrūcis kaut kāds sava veida grūdiens.

Subglo_NRM

 

2016.gada Lattelecom Rīgas maratonā es tomēr uzdrīkstējos pieteikties un skriet pilno 42 km distanci. Pierunāju arī savu māsu skriet. Zemāk citēju pats sevi no darba intervijas bloga pēc skrējiena:

Pirmie 15-20 kilometri bija tiešām fantastiski. Es turējos labā tempā un pavisam nedaudz aiz tempa turētājiem, kas skrēja uz laiku 3h 45 min. Diemžēl pēc tam man sāka parādīties kājās krampji, kas kļuva spēcīgāki un spēcīgāki. Pie 32 km atzīmes es uz brīdi apstājos un domāju, ka izstāšos, jo sāpes jau bija uz tādas robežas, kad bija grūti izturēt. Garām skrienošie atbalstīja, skatītāji no malas arī atbalstīja. Es saņēmos un vismaz pamīšus, bet noskrēju. Finišēju ar asarām acīs, jo es es beidzot biju sasniedzis savu mērķi – noskriet šo izaicinošo distanci. Es lepojos ar to, ka noskrēju, bet, protams, ka ar ātrumu neesmu apmierināts, jo priekš mana tempa būtu labi noskriet 4 stundās.

13227831_633278020155755_4696435002605490293_o

Pēc šī citāta ir acīmredzami skaidrs, ka biju pats dusmīgs uz sevi un to, ka nebiju pienācīgi trenējies šai distancei. Šogad esmu apņēmības pilns šo distanci veikt daudz, daudz labāk, jo “negribu vienkārši noskriet un nomirt”. Visu 2016.gada nogali (novembris, decembris) un pirmos 2017.gada mēnešus esmu aktīvi skrējis  Myfitness sporta zālē uz skriešanas ceļa, gan īsākas un ātrākas distances (4:20  min/km), gan garākas, 10-15 km, tā, lai  ziemas periodā neaizmirstu skriešanu pavisam, un tagad arī pakāpeniski pāreju uz skriešanu ārā. Iepriekšējos gadus skriešana ziemā vienmēr bija nolikta malā, kas atkal palēnināja gatavošanos pusmaratoniem.

Iepriekšējā sestdienā bija fantastisks laiks un devos ārā noskriet 15 km, skrēju mierīgi un ar tempu 5:10 min/km. Pēc šī skrējiena nebiju noguris, kas pierāda, ka ziemas mēnešos ir turēta forma. Papildus skriešanas treniņiem pašlaik nodarbojos arī ar augstas intensitātes kardio treniņiem, staipīšanos. Svars no pagājuša gada nogales 96 kg ir nokrities līdz 88.5 kg. Vieglāks palieku, vieglāk skriet. Vājāks nepalieku, tieši otrādi, palielinās arī muskuļu masa – stiprākās kājas, rokas, mugura, vēders. Arī pareizs un veselīgs uzturs spēlē lomu.

subglo_endo

Paralēli gatavošanās periodam uz lielo distanci esmu reģistrējies un uzdrīkstēšos skriet pilnīgi visos Stirnu Buka 2017.gada sezonas taku skriešanas pasākumos (~20 km garas distances). Pirmais izmēģinājums bija 2016.gada Valmierā un tas bija fantastisks. Šajos skrējienos var baudīt dabu un ķert kaifu!

Lai mums visiem patīkama skriešana!


Ar autora vēlību pārpublicēts no https://keshruns.wordpress.com/

 

13 komentāri rakstam Seši gadi apritē un gatavošanās otrajam maratonam

  • Soziem visi trenējas kā profi. Vājam raksturam nav viegli noskatīties un slinkot

  • DK86 DK86

    Interesanti lasīt. Man tuva tēma (pirmo gadu skrēju ziemā, domāju šogad skriet pirmo pusmaratonu) + saturiski ļoti labi izklāstīts. Neticami, bet es pēdēja pusgada laikā arī nometu svaru no 96 kg līdz 88 kg. Nevis ar badošanos vai vienveidīgām diētām, bet ar pareizu uzturu un kaloriju deficītu. Respekts autoram. Lai veicas!

  • Ewiaa Ewiaa

    Malacis, Aldi! Lai nepazūd motivācija un izdodas sasniegt nospraustos mēķus! Tiekamies takās :)

  • villijs78 villijs78

    Malacis, lai izdodas! :)

  • Uz LRM trenējies? 15 km garais priekš maratona bik tā kā pa īsu var sanākt. Iepriekšējā jau pie 32km problēmas parādījās. Vajadzētu treniņos garākus garos skrējienus skriet.
    Es tak zinu ko runāju – esmu noskrējis apaļu 0 maratonu! :))

  • kreiss

    Sešus gadus skrien un 100kg,tas ir joks:)

  • bro bro

    Malacis,
    lai Tev viss izdodas!!

  • druupijs

    Prieks, ka subglo dalās savā dažādajā skriešanas pieredzē, jo tas iedvesmo citus nepamest treniņus, kad neiet tik raiti kā iecerēts.

    Gandrīz katram bijuši savi smagie mači, kuros jāpāriet soļos neatkarīgi no skriešanas ātruma ,bet izskatās, ka subglo ir viens no psiholoģiski spēcīgajiem izdzīvotājiem :)

    Lai izdodas sasniegt mērķi!

  • Hiēna Hiēna

    Noteikti izdosies! :)

  • trololo Rolands

    Lai izdodas!

  • Logins Logins

    Es pagāšgad savu pirmo maratonu, kas bija LRM arī ar mokām skrēju, galvenokārt tapēc ka gribējās noskriet ātrāk (03:45:00) nekā varēju, otrā puse bija traki samocīta un sanāca aptuveni 04:09:00. Bet cik esmu dzirdējis, tad daudziem pirmie ir pagrūti un uz beigām sanāk pāriet uz iešanu.

    Man tas garo treniņu temps liekas par ātru, ar savu sirdspēju tādā tempā treniņos neatļautos skriet. Visstraujākais progress bijis tieši tad kad skrēju pēc pulsa, sanāca ļoti lēni un kājas ātri nogura, toties pusmaratoniem bija acīm redzams uzlabojums.

    Lai veicas un tiekamies LRM 15.05.2017. 08:30 :)

  • Tā tik turēt, lai kājas labi tur.

  • DLK DLK

    Iedvesmojoši. Veiksmi!

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.