High5 IsoGel
Augstas koncentrācijas izotoniskā (sajaukta jau ar ūdeni) ogļhidrātu želeja lietošanai slodzes laikā, satur svarīgākos elektrolītus. Sporta uzturs.
LVL 1.29
Polar RCX5
Augstākā precizitāte izturības sporta veidu atlētiem.
LVL 189.00
Diētisks batoniņš ar augstu proteīna un B1, B2, B6, C, E, PP vitamīnu saturu. Pielāgots sportistu vajadzībām. Augsts proteīna saturs, kas veicina muskuļu augšanu fizisku aktivitāšu laikā, kā arī palīdz saglabāt muskuļu masu ilgtermiņa slodžu laikā. Vitamīni E, C, B1, B2, B6, PP palīdz atjaunot patērētās barības vielas un uzlabo ogļhidrātu atjaunošanos
LVL 0.90
Nu jau pagājis kāds laiciņš kopš Valmieras maratona, ar ko noslēdzās akcija „Uzdrošinies noskriet 2”un kurā mēs uzdrošinājušies noskrējām savus pirmos pusmaratonus un maratonus. Sācies jauns gads, atskatīsimies uz pagājušo laika posmu, lai redzētu, kā mums gājis. Vai akcija mūs iedvesmojusi savu dzīvi vadīt sportiskāk, vai tieši otrādi, ir doma, ka nekad vairs? Parunāsim arī par nākotnes plāniem sportiskajās aktivitātēs. Lasīt tālāk.
Skriešanā lai sasniegtu panākumus ir daudz jāskrien treniņos. Nenoliedzami kaut ko ietekmē ķermeņa uzbūve, ģimenes stāvoklis un gribasspēks, bet galvenais ir treniņu darbs. Cilvēks ir slinks un izdomas bagāts, tāpēc tiek meklētas iespējas, ka ar mazāku darbu panāktu lielāku efektu un izmantojot savādāku pieeju sasniegtu vēlamo. Šajā ziņā lielu lomu spēlē farmācija un treniņu apstākļu maiņa. Lasīt tālāk.
Noskriets kārtējais Latvijas čempionāts maratonā Valmierā. Katrs tam gatavojies pēc sava plāna, bet lielāko daļu no mums vienoja viens vienots mērķis – noskriet šo maratonu ar savu labāko rezultātu. Izņēmums ir tikai daži no mums. Piemēram, mūsu tempa turētāji, kuriem bija disciplinēti jāskrien pēc noteikta tempa, lai palīdzētu daļai skrējēju sasniegt savus šā brīža mērķus. Ir arī tādi Latvijas elites skrējēji, kuri neskrēja Valmieras maratonā. Viena no šādām skrējējām, kura neskrēja Valmieras maratonā, jo viņai šogad priekšā vēl nopietnāks maratons, ir Dace. Pirms diviem gadiem Dace daudziem izraisīja interesi ar jautājumu – kas tā tāda, kas Valmieras maratonā iekļuva godalgotajās vietās? Šogad būtu pamatoti jautāt – kāpēc Dace neskrien Valmieras maratonā? Sakarā ar visiem šiem jautājumiem vērsāmies pie pašas Daces Linas. Lasīt tālāk.
Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk.
Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe. Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek nobeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos. Lasīt tālāk.
Vesels un aktīvs cilvēks pusmaratonam var satrenēties desmit nedēļās. To saka skriešanas speciālisti un to rāda mūsu pieredze. VSK Noskrien uz Valmieras maratona pusmaratona distanci piedāvā divus treniņu plānus, kuros trenēties jāsāk ar nākamo nedēļu. Varbūt tu gribi noskriet pusmaratonu? Lasīt tālāk.
Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.
Pēc izdevušās pirmās “Uzdrošinies noskriet” akcijas, sapratām, ka iesāktais jāturpina. Bezkaunīgi Renāram prasīju – vai viņš ir gatavs atkal palīdzēt? Un man bija sajūta, ka Renāram škiet, ka nevis viņš palīdz mums, bet ka mēs dodam viņam iespēju. Iespēju padarīt citus no skriešanas atkarīgus. Viņš ne tikai palīdzēja atlasīt akcijas dalībniekus, piedalījās plānu sastādīšanā un koptreniņā, bet nolika malā sportiskās ambīcijas un sacensībās palīdzēja turēt tempu. Un ja Latvijā būtu vairāk šādu skrējēju, kas ne tikai paši ātri un pa pirmām vietām skrien, trenējas divas reizes dienā, bet vēl atrod laiku, lai ar skriešanu aplipinātu citus, tad latvieši nebūtu sliktāki skrējēji par kenijiešiem. Lasīt tālāk.
Ja kāds grib uzvarēt Nordea Rīgas maratona pusmaratona distancē nākamgad, tad ļaujiet ar sevi pirms tam aprunāties. Dienu pirms starta uz interviju aicināju vienu no labākiem Krievijas skrējējiem Sergeju Lukinu, kurš nākamajā dienā pēdējā kilometrā sarūgtināja savu draugu Valēriju Žolneroviču un uzvarēja. Viņa vienīgais padoms pusmaratona uzvarēšanā ir skriet. Un mīlēt skriešanu. Lasīt tālāk.