Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Stipro skrējiens

Sākās viss tā, ka VSK Noskrien izcīnīja komandas brīvbiļeti Stipro skrējienā, jo bija lielākā komanda Biķernieku pusmaratonā. Tā nu sanāca, ka kautrīgi pieteicās 4 dalībnieki – ricardo, zaichiks, essnee un Enrico. Iepazināmies sacensību dienā.

Pa kreisi - zaichiks un Enrico, pa labi - essnee un ricardo

Tagad jau viss ir samaisījies, grūti vairs atšķirt, kurš šķērslis bija kurš. Varu tikai pateikt, ka bija šausmīgi daudz dubļu vannu.

Viena no neskaitāmajām spa sanatorijām.

Bija viegli šķēršļi (piemēram, salmu rituļi), bija grūti šķēršļi (piemēram, baļķu siena), bija tādi, no kuriem sākumā nobijāmies, bet izrādījās, ka nekā tur nav (stikla kalns), bija pēc izskata viegli, bet patiesībā šausmīgi (es nevaru tagad atcerēties piemēru, bet tādi bija).

Viens no vieglajiem šķēršļiem.

Pie šīs baļķu sienas mums netika striķis, nu nekas - pārrāpāmies tāpat pa baļķiem. Kā lūši!

Bija šķēršļi, kur cilvēkiem nācās tikt galā ar savām bailēm – no augstuma, no duļķainiem ūdeņiem, no iesprostošanas (personīgi, manai klaustrofobijas tieksmei pārbaudījums bija pazemes tranšeja).

Stalažas, kas šūpojās.

Gadījās arī pa ķibelei – vienam no mums baļķu sienas augšā aizķērās bikšdibens aiz zara, vienam matos ieķērās dzeloņdrāts, vienam pazuda ar 8 saspraudēm piesprausts numurs, bet galu galā tie visi ir tikai sīkumi, jo mēs taču bijām četri!

Savstarpējā palīdzība mums bija visur!

Katram no mums gadījās savi vājuma brīži. Un šeit ir jāsaka liels paldies brīnišķīgajiem komandas biedriem, kas neņēma ļaunā, ja kādam palika grūti. Mēs gluži vienkārši padevām roku un visi kopā turpinājām ceļu līdz nākamajam pārbaudījumam!

Dēļu siena. Vienkārši dēļu siena.

Runājot par palīdzību, mums bija arī fantastiski atbalstītāji. Sākumā pat prātā neienāca, ka vajadzēs padzerties vai ko tamlīdzīgu. Brīdī, kad savējie malā uzsauca mums un vicināja ūdens glāzes, sapratām, ka jā – mums taču gribas dzert! Tā nu mūsējie ceļoja no šķēršļa pie šķēršļa, aurojot un dzirdinot mūs un arī citus grūtībās nonākušos, piemēram, meiteni, kura atzinās, ka ir jau padzērusies no grāvja.

Paldies radiem un draugiem par dzirdināšanas punktiem!

Ko vēl lai pastāsta? Ak, jūs noteikti gribat zināt, kā mums gāja pie slavenā stikla kalna. Vienkārši – mēs tam pārlīdām pāri!

Stikla kalns.

Kopumā – lieliska diena, lielisks piedzīvojums, lieliski cilvēki un lielisks viss! Liels paldies VSK Noskrien par iespēju piedalīties!

Nobrāzumus un zilumus meklēt zem dubļu kārtas!

14 komentāri rakstam Stipro skrējiens

  • Enrico Enrico

    Lielisks raksts!!!Paldies tev par sadu ieskatu;)Viss bija tiesi ta ka aprakstiji.Lasot,atcerejos visu,ka mums gaja.Bija superiga diena,cilveki un vispar viss:)!!!

  • flower flower

    Jūs esat fantastiski malači! Ļoti labi izskatāties! Bilžu medniekam arī nācies pasvīst.

  • Kuks Kuks

    Dulli :)

  • Inga_K Inga_K

    Oi, lasīju, un atcerējos pagājušo gadu :) Forši!

  • Paldies komandai! Un arī visiem blakus esošajiem dalībniekiem, kas palīdzēja tikt pāri grūtākām vietām. Tiekamies ielās! :)

  • Spēks ir komandā!

  • Edgars Simanovičs Edgars Simanovičs

    Super!

  • Meсhanik Meсhanik

    Здорово, что есть такие соревнования. Молодцы, что преодолели трассу!

  • Hiēna essnee

    Oi jā, bilžu mednieki arī svīda:) Ģeniālākais teikums no viņiem: “Ziniet, cik grūti skriet pāri tādai kukuržņainai pļavai pie nākamā šķēršļa?” Nē, nezinām:D

  • ricardo ricardo

    Lieliska diena, lieliska komanda, lieliski cilvēki, lielisks skrējiens. Kopā mēs to paveicām. :)

  • Tiešām malači. Man ir bail no dubļainam trasēm. Visu cieņu meitenēm!

  • Izskatās dubļaini :) Un es tā aizdomājos – kādus, piemēram, apavus tādās sacensībās vilkt? Tādus, kurus pēc tam var mest ārā?

  • Hiēna essnee

    Es vilku kedas ar paaugstinātu stulmu, lai nesaiet iekšā pārāk daudz biezumu un likās arī, ka slapjas kedas varētu būt patīkamākas par slapjām botām, un vispār lai nepaliek kādā staignājā. Kad nomocīju nost, tad no tiem biezumiem, kas tur bija, varētu uzorganizēt vēl vienu dubļu vannu:D
    Vispār tā doma man bija, ka jāvelk kas tāds, ko pēc tam nav žēl, bet nē, cilvēki mazgā botas un velk atkal kājās, es savus kedučus arī izmazgāju. Katrā ziņā dārgākos skriešanas apavus no košākā veikala plaukta laikam jau neviens nevilka, un prātīgi darīja:)

  • Ja negrib apavus mest ārā un vienlaikus ir pārāk slinks (kā es), lai kaut ko mazgātu, tad var stipro skrējienu skriet arī basiņām, tas nemaz nav tik traki.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.