Skrējiensoļojums Rīga-Valmiera savieno Latvijas galvaspilsētu ar Vidzemes lielāko pilsētu, kura lepojas ar neatkarīgās Latvijas pirmo Vasaras Olimpisko spēļu medaļnieku – soļotāju Jāni Daliņu. 107 kilometru Gladiatoru pastaiga trešās atmodas laikā (1989-1993) kā ierocis cīņā par Latvijas neatkarības atgūšanu. „Brīvību Latvijai!” uz dalībnieku numuriem. Tie ir teiksmām apvīti nostāsti par skrējējiem pastalās un džinsās. Vietējo iedzīvotāju nesavtīgs atbalsts trases malā, gulēšana autobusu pieturās. Valsts himnas dziedāšana kopkorī pie Brīvības pieminekļa un starts pusnaktī zem trim Mildas zvaigznēm pašā Rīgas centrā. Nebeidzamas brīvprātīgo rūpes par katru skrējēju sešos kontrolpunktos.
Kur šonakt biji tu?
Kā tu domā. Vai šī atstarojošā veste man palīdzēs aizskriet līdz Valmierai?
Tieši tik vienkārši. Šonakt sega, gulta un spilvens skumst pēc Tevis!
Gaismas spēles.
Ko pasūtījāt brokastīs?
Lietus var būt tik skaists.
Man lūdzu nedaudz ūdeni, kolu, tad atkal ūdeni un kolu. Un, ja ir, tad lūdzu arī tēju.
Noskrien pats un tad stāsti ko man darīt.
Cik?
Pag? Uz Valmieru caur Liepāju??? Kā tas tagad nākas?
Kāds ir tavas Rīga – Valmiera stāsts?
Līdz kliņķim pusmaratons ar astīti. Viens pūtiens vien ir.
Kurš ātrāks?
Klavieres? Nevar būt jeb piedzīvojums 107km garumā.
Mēs te tā dažreiz izejam atpūtā ar draugiem, sēžam ceļa malā, vērojam šoseju, runājamies, ēdam picas, ampelējamies, nu tā, pa smuko.
Kādā saulainā dienā…
Pūt vējiņi, aizdzen skrējējiņus finišā.
Pēc 100km nolēmu ieēst arbūzu!
Nākamgad atkal?
Un tas bija viss?
Ja kāds vēl šaubās…
Rekordi krīt!
Veiksmi arī turpmāk.
Ātrākās dāmas un kungi.
Dzīve uz šosejas nerimst.
Paldies!
Foto: Aivars Bondars, Ģirts Freijs, Ilga Žeibe, Kristaps Caune, Santa Sinka, Taku skrējējs, Agris Samcovs, Aija Valtmane, Gints Kalns, Santa Roze.
km 
-
Lietus un vējš :)
Tiiik labs!
Labi!
Tā bilde, kur pāris lietū vispār kolosāla!
Normāls motivācijas lādiņš!
Ļoti labs pasākums
Ienāca prātā, ka pēdējo 4 komentāru (Ahtis, Jēkabs, Mārcis, nacdejot) rakstītājs patiesībā varētu būt pats R-V organizators…? :D
Ja nē, tad atvainojos par savu samaitāto fantāziju.
Paldies bizotājiem, fotogrāfiem un Laumai – bildes tiešām iedvesmojošas!
——————————
Mūsu ultru virsvagars (priekšnieks) stāsta, ka 2021. gada R-V fotosesijai pieteikties varēšot tikai februāra vidū. Nevis no 1. janvāra, kā pēdējos gados bija ierasts.
Ja skatāmies uz pasaules ultru vagaru kalendāru, tad šobrīd sanāk pat vēlāk (no 25. marta?)…
Katrā ziņā, esiet modri Jaunajā gadā! :)
Burvīgas bildes!
Es tik atceros, ka brīdī, kad turējām telti, un likās, ka vējš mūs tūlīt pacels gaisā, es bļāvu: ” Ja nesīs uz ezeru, es laidīšu vaļā!”
Kā, vai tad par RV107 ultra-brīvprātīgajiem palīgiem var kļūt cilvēki bez vindsērfinga un/vai pūķošanas (kiteboarding) iemaņām??!
Atklājušies nopietni organizatoriski trūkumi… nepilnu gadu pēc pasākuma ;) :D
Very interesting, thanks for sharing!
VIenmēr esmu gribējis piedalīties, bet nav dūša. Visu cieņu cilvēkiem, ka to paveic!
labdien, ljoti interanti
Trakie, tas taču ir nenormāli grūti!
Nevaru iedomāties kā kājas pēctam sāp.
Tie, kas neskrien ļoti daudz zaudē.