Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Sirds un sports

banner-1133782_640

Tuvojoties maratonu, taku skrējienu, velobraucienu un citu tautas fizisko aktivitāšu sezonai, ir svarīgi atgādināt sportotājiem par veselības, īpaši sirds veselības pārbaužu nozīmi. Labā ziņa ir tā, ka, ja Tu skrien, tad jau esi veselīgāko cilvēku kategorijā, tomēr veselības pārbaudes pavisam arī nevajadzētu aizmirst. Vienkārši par sirdi un sportu.

Sirdsdraugs – sports

Sports un regulāras fiziskās nodarbības uzlabo ķermeņa stāvokli, kopējo fizisko labsajūtu un, protams, ļoti pozitīvi atsaucas uz sirds veselību. Dažādos pētījumos apstiprināts, ka tie, kuriem ir regulāras fiziskās aktivitātes, daudz retāk slimo ar sirds – asinsvadu slimībām. Ja cilvēks trīs reizes nedēļā vismaz 30 minūtes sporto, risks saslimt ar kādu sirds slimību var sarukt līdz pat 50%.

Sportojot sirdij rodas lielāka slodze, tai ir spēcīgāk jāpumpē asinis, lai tās vienmērīgi pieplūstu visā ķermenī. Tieši tas ilgtermiņā stiprina sirds muskuli – tas palielinās un tādējādi ar katru sitienu spēj izpumpēt cauri ķermenim lielāku asins daudzumu. Pateicoties tam, sirds strādā efektīvāk.

Sports saudzē arī asinsvadus, pasargājot tos no aterosklerozes jeb artēriju pārkaļķošanās – fizisko aktivitāšu laikā aktivizējas enzīmi, kas pozitīvi ietekmē holesterīna līmeni asinīs. Līdzās pozitīvajai ietekmei uz sirds veselību, sportiskās aktivitātes palīdz arī neiedzīvoties liekajā svarā un uzturēt labu asinsspiedienu, kas, ja ir paaugstināts, ir viens no galvenajiem sirds – asinsvadu slimību riska faktoriem.

Sirdij patīk, ja to reizēm pārbauda

Tik tālu viss skaidrs, un ārsti to arī ar sportisku regularitāti atgādina. Taču ne retums dzirdēts, ka, nepareizi sportojot un riskējot, var sev nodarīt pāri. Īpaši, ja pieņemam lēmumu – būšu aktīvs, piedalīšos maratonā, kāpšu kalnos vai braukšu ar kalnu riteni velosacīkstēs bez kādas iepriekšējas sagatavošanās.

Trenēšanās un piedalīšanās amatieru sacensībās – taku skrējienos, maratonos, arī ultramaratonos, velobraucienos – kļūst arvien populārāka. Ikviens var piedalīties, izjust kopības, sevis pārvarēšanas, savu spēku pārbaudes prieku un gandarījumu. Tas, ka fiziskās aktivitātes, sportošana sabiedrībā ir populāra, ir vērtējams ļoti pozitīvi, tomēr ir arī otra puse – tiklīdz trenējamies ne tikai tāpēc, lai būtu izkustējušies, bet gan tāpēc, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus rezultātus, arī sportošana var būt risks veselībai.

Visbiežāk tas ir saistīts ar pārslodzi, vecumam/fiziskajai sagatavotībai/vispārējam veselības stāvoklim neatbilstoša treniņu režīma izvēli, organismam neatbilstoša sporta veida izvēli, iedzimtām vai iegūtām kaitēm un daudziem citiem faktoriem. Nav retums, ka profilaktisko pārbaužu laikā, piemēram, iedzimtu sirds kaiti atklāj šķietami pavisam veseliem jauniem cilvēkiem. Tādēļ visiem, bet jo īpaši tiem, kas tikai uzsāk intensīvus treniņus un piedalīšanos sacensībās, kā arī katram pēc 40 gadu vecuma ieteicama sirds veselības pārbaude.

Kardiopulmonālās slodzes tests – kas tas tāds?

Diagnostikā ir daudz dažādu metožu, kas palīdz izvērtēt sportistu veselību. Dažas ir specifiskas, ko pielieto pārsvarā tikai profesionālajā/sasniegumu sportā, taču ir vesels klāsts visiem pieejamu izmeklējumu, kas ieteicami katram fiziski aktīvam cilvēkam – gan amatieriem skrējējiem, gan velobraucējiem, gan slēpotājiem, kalnos kāpējiem, airētājiem, hokejistiem, basketbolistiem, peldētājiem, sērfotājiem, skeitotājiem utt. Viena no šādām metodēm, kas ļoti daudz pasaka par sirds veselību, ir kompleksais slodzes tests jeb kardiopulmonālās slodzes tests, ko veic vai nu skrienot pa skrejceliņu, līdzīgu kā sporta zālē, vai ar veloergometru.

Tā ir metode, kas dod iespēju vienlaikus novērtēt sirds – asinsvadu, elpošanas un muskuļu sistēmu darbību miera stāvoklī, precīzi dozētas fiziskas slodzes laikā un atjaunošanās periodā, precīzāk noteikt fiziskās darba spējas un iemeslus, kas tās ierobežo. Tādējādi iespējama agrīna kardiopulmonālo jeb sirds un elpošanas funkcionālo traucējumu noteikšana un novērtēšana, efektīvas treniņu programmas izstrādāšana. Testa laikā iespējams papildus noteikt arī laktāta līmeni asinīs precīzākai anaerobā sliekšņa izvērtēšanai – bet tas jau vissvarīgāk ir tiem, kas pievērsušies nopietnai treniņu programmai.

Kompleksā slodzes testa laikā tiek analizēti dažādi rādītāji, kas ļauj novērtēt svarīgāko organisma sistēmu reakciju uz slodzi un pielāgošanos tai.

Kompleksā slodzes testa ilgums parasti ir apmēram 30 – 45 minūtes. Tas atkarīgs no cilvēka izturības un trenētības pakāpes.

Ja to veiksi, un sporta ārsts dos zaļo gaismu – SPORTO VESELS! Ja atklāsies kādas veselības problēmas, būsi izdarījis svētīgu darbu – pasargājis sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem sacensību laikā.

Kas notiek ar sirdi, ja regulāri sportojam?
  • Trenētam cilvēkam sirds palielinās, kas viena sitiena laikā izpumpē lielāku asins daudzumu. Izpumpētā asins daudzums gandrīz dubultojas – sportistam, kas nodarbojas ar kādu no izturības sporta veidiem, lielas slodzes laikā sirds var izpumpēt līdz 35 litriem asiņu, savukārt nesportotājam tie būs maksimāli 20 litri asiņu.
  • Trenēti cilvēki fiziskas slodzes laikā var uzņemt daudz vairāk skābekļa nekā netrenēti – līdz pat 5,2 litriem minūtē, turpretī vāji trenētam cilvēkam – maksimāli līdz 2,8 litriem minūtē.
  • Tā kā sportistiem ir lielāka sirds, un katra sirdssitiena laikā tiek piegādāts lielāks daudzums skābekļa, sportistu sirdij miera stāvoklī ir mazāk sitienu nekā netrenētiem cilvēkiem, kuriem sirds frekvence ir ap 60 – 90 sitieniem minūtē, turpretim sportistiem tie ir 40 – 50 sitieni minūtē: atkarībā no trenētības pakāpes.
Kad nepieciešama pauze?

Ja sanācis saslimt, piemēram, ar gripu, angīnu, plaušu karsoni, kādu infekcijas vai citu nopietnu slimību, nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt treniņus, pirms ārsts to nav akceptējis. Īpaši plaušu slimību gadījumos, slimību ar tādiem simptomiem kā drudzis un sāpes locītavās gadījumos, no sportošanas jāatsakās pilnībā. Ja pēc šādām slimībām nebūsiet pilnībā izveseļojies, atsākot treniņus, radīsiet pārslodzi sirds muskulim, kad sirdij jāpumpē asinis un skābeklis cauri ķermenim daudz vairāk nekā parasti. Tādējādi ķermenim tiek atņemts spēks, kas nepieciešams slimības pieveikšanai. Sirds muskulim īpaši kaitīgi var būt gripas vīrusi. Sliktākajā gadījumā sekas var būt sirds muskuļa iekaisums – miokardīts. Un tas jau ir ļoti nopietni. Slimība ir pienācīgi jāizārstē, pēc ārstēšanas nepieciešams rehabilitācijas jeb atjaunošanās posms, un tikai tad, kad jūtaties pavisam vesels, saņēmis ārsta atļauju, atsāciet treniņus. Sportiskos rezultātus varēsiet uzlabot tikai tad, ja būsiet veseli un labā formā. Pēc slimošanas treniņi jāatsāk pakāpeniski, un pirmajā dienā slodze nedrīkst būt liela. Arī tāpēc, ka nekad nevar zināt, kāda ir organisma reakcija uz slodzi atjaunošanās periodā pēc ārstēšanās nolūkā lietotajiem medikamentiem. Svarīgi ir saprast, vai atsākot treniņus pēc slimošanas, pulsa frekvence ir optimāla. Tā kā ķermenim ir atmiņa, iepriekšējo trenētību iespējams ātri atgūt, tikai – vēlreiz atkārtoju – treniņi jāatsāk pakāpeniski un pamazām, lai nesaslimtu vēlreiz.

Sirdij draudzīgs sports. Ārsta ieteikumi
  • Sirdij draudzīgi ir dinamiskie jeb cikliskie sporta veidi, kuros ir vairāk kustību un mazāk spēka vingrinājumu (riteņbraukšana, skriešana, soļošana, nūjošana, peldēšana, skrituļošana).
  • Optimāli ir tad, ja sirds strādā ar vidējo pulsu. Ja elpošana ir mierīga, nav aizelšanās un aizdusas sajūtas, tad slodzes intensitāte ir pareiza, kam ir ļoti pozitīva ietekme uz veselību.
  • Visiem spēka sporta piekritējiem (svaru zāle, crosfit, TRX, kalnu slēpošana, snovbords, kur mērķis ir palielināt muskuļu masu un spēku, pielietojot statisko slodzi) noteikti jāseko līdzi asinsspiedienam. Veicot spēka vingrinājumus, tiek saspiesti perifērie asinsvadi, kas strauji ceļ spiedienu, pat līdz hipertenzīvai krīzei. Lai tā nenotiktu, atcerieties, ka nepieciešami arī kardiotreniņi. Noteikti neslinkojiet!
  • No sporta veidiem, kas apvieno izturību un spēku, populārākie ir hokejs, florbols, bokss, pludmales volejbols. Tie pieprasa obligātu sagatavošanos.
  • Ja jums ir kādas sūdzības par sirds veselību, noteikti konsultējieties ar ārstu par tieši jums individuāli atbilstošāko sporta veidu un vēlamo treniņu intensitāti.
  • Izvēlieties sev tīkamu sporta veidu, jo, ja kaut ko darīsiet tikai ar piespiešanos, bez prieka, arī sirdij tas ar laiku par labu nenāks. Svarīgi, lai sportošana jums sagādā prieku.
  • Izvirziet sev reāli īstenojamus mērķus, nepārpūlieties, lai jau pirmajās treniņu reizēs nepazaudētu prieku sportot. Tieši iesācējiem nepieciešama mērena slodze, ko pamazām var kāpināt.
  • Ja nevarat atvēlēt laiku īpašai treniņprogrammai, integrējiet fiziskās aktivitātes ikdienā – kāpiet pa kāpnēm, nevis brauciet ar liftu, biežāk iepirkties ejiet ar kājām vai brauciet ar velosipēdu, uz darbu un no darba ejiet ar kājām, ja tas ir tālu, izkāpiet pāris pieturas iepriekš un ar kājām noejiet atlikušo ceļu.

Konsultēja “Veselības centrs 4″ grupas uzņēmuma “Capital Clinic Riga” kardioloģe Sofija Ļebedeva

24 komentāri rakstam Sirds un sports

  • RimantsL RimantsL

    Skaitu mežus un pakalnus skaitu,
    Katram mākonim nopakaļ skrienu…

    Dabīgi, arī par savu visforšāko muskuli ir nopietni jārūpējas! Paldies!

  • Antruks Antruks

    Es arī aizgāju pārbaudīt savu svarīgo muskuli.
    Rezultātā; Mērena sīnusa bradikardija 54 x min.Sirds elektriskās ass virziena vertikāla tendence. Palēnināta atrioventrikulāra vadīšana.Pārējais normas robežās.
    Ğim.ārste teica,ka tas ir normāli,jo regulāri sportoju :)

  • Valdis.M Valdis.M

    Antruk, kurā vietā un cik tas prieks maksāja ja nav noslēpums ?

  • Dziņa Dziņa

    Es pirms kādiem 3 gadiem biju Sporta laboratorijā un samaksāju kādus 80Eur. Ja kaut, kad atkal sataisīšos aiziet, tad iešu citur, jo beigu daļā, kad bija pienācis laiks jautājumu uzdošanai bija sajūta, ka daktere gaidīja, kad es ātrāk aizvākšos, šķirstīja kaut kādu grāmatu un uz maniem jautajumiem atbildēja diezgan virspusēji un bez ieinteresētības, bet man tomēr gribējās personiskāku pieeju, ja reiz samaksāti vairāk kā 80Eur.

  • Inga_K Inga_K

    Pirms apmēram gada LOV to izdarīju par 100E, tiesa, tas prasīja vismaz 4 stundas, uzzināju daudz un ārste bija ļoti atsaucīga, izstāstīja ļoti daudz. Par tiem 100E bija iekļauta arī ehokardiogramma, papildus SL testiem, bija jāizpilda arī lēcieni, plaušu tilpumu pamērīja, vienvārdsakot – dārgāk, bet daudzpusīgāk. Uzzināju arī tādu lietu, ka nevajag skriet uz analīzēm, ja plānots mērīt cukura vai hemoglobīna līmeni.

  • villijs78 villijs78

    Esmu bijis uz slodzes testu gan Capital Clinic Riga (par sponsoru līdzekļiem, bet tā maksā ap 100 eiro, vienu gadu pirms maratona laikam bija arī atlaides) un Sporta laboratorijā (maksāja 83 eiro). Capital clinic testa laikā dūra pirkstā un visu laiku ņēma asins paraugus analīzēm, Sporta laboratorijā asinis neņēma. Piekritīšu Dziņai, ka Sporta laboratorijā liela ieinteresētība no dakteres puses nav manāma, strādā kā pie konveijera un ātri kaut ko pastāsta par rezultātiem. Lai labāk visu varētu salīdzināt, nākamo reizi plānoju testu taisīt LOV.

  • Lapsene Lapsene

    Man ar Sporta laboratoriju līdzīga pieredze: aizgāju, samaksāju 85 EUR, dabūju trīs lapas ar visādiem grafikiem, kurus cilvēks bez priekšzināšanām medicīnas terminos un nozīmē īsti saprast nevar. Pēc testa 10 minūtes daktere pastāstīja, kas ir kas, ieteica treniņos skriet daudz bāzes lēnā tempā. Uz to brīdi šķita, ka daudz jauna uzzināju, nu tik būšu vesela, darīju kā ieteica, bet kaut kā nekādu progresu nejutu arī pēc gada. Pilnīgi citos laikos vēl divi pazīstami cilvēki gāja, kuriem ir absolūti atšķirīga fiziskā sagatavotība, abi dabūja savus grafikus, vērtības citādākas, bet dīvainā kārtā ieteiktais, kas būtu jādara, lai uzlabotu fizisko formu, bija viens un tas pats. Radās sajūta, ka viņi visiem saka vienu un to pašu – skrien vairāk pulsā zem 145, ilgāk iesildies, un būs ok. Ja pašam interesē sliekšņi un VO2max, var taisīt, bet tas arī viss.
    Var jau būt, ka neko vairāk no šāda testa arī nevajadzētu gaidīt pašam sportistam – aiznes grafikus pēc tam savam trenerim/fizioterapeitam, un tas tad trenēs pēc sliekšņiem, bet amatierim bez trenera maksāt 85 eur par to, ka pasaka, ka jāskrien vairāk lēnāk… Manā uztverē bišķi par dārgu.

  • Rainers Rainers

    Man LOV pateica,ka vajagot trenēties jo kājas sirdij netur līdzi:)Biju kkādā akcijā laimējis apmeklējumu.

  • Vīlīte Vīlīte

    Man ar Sporta laboratoriju arī līdzīga pieredze kā šeit minēja iepriekš, cik gudra iegāju, tik izgāju, faktiski neko daudz jaunu neuzzināju. Tagad gan varbūt kaut kas pamainījies, neesmu bijusi tur .

  • ansiso ansiso

    Man gan nekādu lielo pretenziju par SL veikto pārbaudi nebija. Par konsultāciju jau varēja nemaksāt, ja negribējās. Man galvenais bija tās lapas ar daudziem cipariem. To skaitļu jēgu viegli var noskaidrot internetā. Ja nu vienīgi man varēja pajautāt pirms testa, vai es gribu veikt vieglo vai grūto variantu uz skrejlentas, jo pēc noklusējuma dod vieglo. Biju noskaņojies skriet līdz kliņķim, kad jau gribas gāzties zemē. Sanāca tā, ka savu VO2MAX nemaz nesasniedzu, jo beidzās testam atvēletais laiks.

  • Antruks Antruks

    Valdis.M. Man tas izmaksāja: vizīte pie ģim.ārsta,ar nosūtījumu uz elektrokardiografiju cena 1.49 eur un vēl eju ar nosūtījumu uz EHO un tas man maksās ap 4,70 eur poliklīnikā Možums..rindu uz EKG praktiski nav un uz EHO labi ja ned.jāpagaida,ja bez rindas ,tad tas maksatu 30 eur

  • Agy Agy

    Uz veloergometriju tevi neaizsūtija? Izstās, ka tikai pārbaudīja vai sirdija nav būtisku bojājumu, bet ne to vai tur slodzi.

  • Antruks Antruks

    ārste zin, ko vajag pārbaudīt. Ja būtu citu problēmu,tad sūtītu arī citūr,bet vēl esmu dzīva,par laimi manu un par nelaimi citiem.
    Supervaroņu spējas neatklās,esmu parastais mirstīgais cilvēks :)

  • Agy Agy

    Ģimenes ārsts ir ģimenes ārsts, bet kardioloģe man ieteica ik pa laikam bez nosūtījumiem pārbaudīt kā sirsniņa iztur slodzi.

  • Antruks Antruks

    Lai nu būtu. Es nemēdzu pārspīlēt un nemeklēt vainas,kas nav un uzticos savam ārstam,jo viņai rūp mana veselība.

  • Inars

    Raksts vēl virspusē un man ir pāris piebildes, jo komentāri šeit ir par 2 dažādām lietām.
    Slodzes tests – 100 eiro, cieti, viss iekļauts.
    Antruka pieminētais ir vienkārša sirds pārbaude, kur minimālajam kursam vēl jāpievieno veloergometrija pat tiem pašiem 4,70.
    Man te pērn septembrī sanāca ‘izlekt’ no rutīnas un nācās pārbaudīties. Vēl gaidu EHO pa lēto 4,70. Kad sagaidīšu, būs apritējuši turpat 6 mēneši :)
    Man galvenā problēma ir sirds aritmija. Parasti minimāla tablešu deva un viss optimāli. Reizē, kad viss nojūk (iepriekšējā bija 15.g. ziemā), tad ir gan bradikardija, gan tahikardija un arī stenokardija. Pēdējo atgadījumu pats provocēju, jā, bija sports, raustīts temps, maratona cienīgs laiks un daudz emociju … ;) Novembrī lēnām atsāku kustēties, visu februāri noslēpots un pašlaik jūtos forši.
    Šobrīd doma ir turpmāk nemīt garās distances sacensību režīmā, kaut viņas patīk vislabāk…
    Manis pieminātā rutīna ir 2-3 izkustēšanās nedēļā, bez viņām noteikti būtu pavisam slikti. Tas, ka skriešana, mīšana utt. palīdz, par to esmu droši pārliecināts.

    Iesācējiem, jebkuram noteikti jāaiziet pārbaudīties. Vismaz to pašu ar ĢĀ nosūtījumu. Ja veloergometrija varbūt arī neko neuzrādīs, tad eho kardiogramma satur ļoti daudz informācijas. Arī par pārtrenēšanos un nepareizu slodzi.

  • mozgovoj ribak

    Arī veicu to slodzes testa sporta laboratorijā, daļēji varu piekrist pie jau iepriekš teikta, ka dabūju lapas ar tam grafikem un cipariem, bet tas man ne īpaši palīdzēja pilnveidoties. Vienkārši vajag saprast ka daktere tē ir tīri daktere, nav trēneris. Viņa uztvēr tevi ka parastu cilvēku, kas rūpējas par sirds veselību, nevis ka sportistu, kuram vajag sasniegt kaut kādu rezultātu. Protams tavs trēneris (iedomāsimies ka katram tāds ir), kam ir atbilstošas zināšanas un kurš tevi vero pietiekamajā laikā, saņēmot tos grafikus un ciparus vares daudz efektīvāk interpretēt to informāciju trēniņu plānu sastadīšanai. Es personīgi nejutu ka izmetu 85EUR, man vienāga bija jāiziet tādu testu, jo vajadzēja dabūt ārsta atļauju piedalīties maratonā, kuru neviens ārsts tā vienkārši neizrakstis.

  • Andulis

    Ne par tēmu, bet izbrīnīja šis – ” bija jāiziet tādu testu, jo vajadzēja dabūt ārsta atļauju piedalīties maratonā, kuru neviens ārsts tā vienkārši neizrakstis.

    Tā nevajadzētu būt (praksē! ne teorijā). Ja normālas attiecības ar savu ģimenes ārstu un apmeklē viņu biežāk nekā vienreiz 3 gados:) – tad būtu jāizraksta bez liekiem apgrūtinājumiem… ;)

    (Protams, ja ārsts zina par skriešanu sacensībās vairāku gadu garumā. Ja nezina, tad dabiski, ka būs piesardzīgs.)

  • Kāpēc gan lai ik pēc trim gadiem būtu jāiet pie ģimenes ārsta (vai pat vēl biežāk)? Vai tad tik daudzi tik regulāri skrien maratonus valstīs, kur nepieciešama tā izziņa? Es laikam pie sava ģimenes ārsta, kopš dzīvoju Rīgā, esmu bijis divas reizes – attiecīgi kad izziņu vajadzēja Parīzes pusmaratonam 10. gadā un Romas maratonam 12. gadā. Ā, vēl vienu reizi, kad vajadzēja izziņu vienam sertifikātam. Bet vienalga nesanāk vidēji reizi 3 gados, jo dzīvoju te jau vairāk kā 9 gadus..

  • Andulis

    OreMan, Tu esi netipiski veselīgs :)

    Nu jā, varbūt arī mozgovoj ribak no tādas sugas… Tad varu labāk saprast viņa rakstīto :)

  • Dziņa Dziņa

    Man gribot negribot jaasoljo pie gjimenes aarsta reizi gadaa, darba specifika, citaadi arii paraadiitos tur sripri reti. Kad veel nebija nepiecieshamiiba reizi gadaa iet, tad gjimenes aarste meedza piesieties mammai par to, ka paaraak reti naaku.

  • Un tomēr skriešana , nebūt nav indulgence pret asinsvadu saslimšanām, to biš ateroslerozi. Zinu izcilus skrējējus, kuri pārcieta infarktu , un kuriem nu artērijā ir šunts. Svarīgāks tomēr ir uzturs un iedzimtība.

  • mozgovoj ribak

    Par to vai ģimenes ārsts var izrakstīt to izziņu es nezinu, varbūt. Man tieši tāda pati situācija ka OreManam. Pat sliktāk. Es nezinu kas ir mans ģīmenes ārsts. Kaut kad bērnībā mani pieraksīja pie kāda, pēc tam polikliniku, kur bija mans ārsts pārformatēja, droši vien visus pacientus sadalīja starp citiem ārstiem, vienkārši es nezinu. Man nav nepieciešamības iet pie ārsta, tikai kad kaut kādas traumas, bet tad es pa taisni griežos pie specialista.

  • VējaMorts VējaMorts

    esmu bijusi vairākkart LOVā, tas gan sen, un caur MSĢ, bet iztestē tur pēc pilnas programmas, uz vairākām h jārēķinās, ar visu asins ņemšanu un palecēniem utml. ļoti patika. plānoju aiziet tuvākajā nākotnē.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.