Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils



Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Kas ir slodzes tests un kāpēc man tas ir vajadzīgs?

IMG_7300

Kompleksais slodzes tests ir tāds tests, kuru veic ar veloergometru vai slīdceliņu, kura laikā ir iespējams vienlaikus novērtēt sirds – asinsvadu, elpošanas un muskuļu sistēmas darbību gan miera stāvoklī, gan slodzes, gan atjaunošanās periodā. Kā arī – kuru veic sporta ārsta vai kardiologa uzraudzībā.

Man kā aktīvā dzīvesveida piekritējai ir svarīgi zināt, vai ar mani viss ir kārtībā ne tikai ķeksīša pēc, kad kāda ārvalstu skrējiena organizatori prasa to apnicīgo ārsta zīmi, bet gan tāpēc, ka gribu zināt, vai mana sirds un organisms spēj turēt to, ko kārtējo reizi esmu savā prātā ieplānojusi, jo, kā jau visiem, arī man mēdz būt plāni kā Napoleonam.

Kā tas viss notika?

Iesākumā ārste – Capital Clinic Riga kardioloģe Sofija Ļebedeva iztaujāja par to, cik bieži un cik daudz skrienu, vai nodarbojos ar citiem sporta veidiem, vai ir kādas traumas (esošas/bijušas), vai ir kādas citas veselības problēmas, alerģijas, vai lietoju kādas zāles/vitamīnus, tiek izmērīts auguma garums, svars utt. Respektīvi – informācija par visu, kas varētu būt svarīgs un kas ārstam varētu likt būt piesardzīgam.

Pēc nelielās ievaddaļas tieku iepazīstināta ar testa norisi – maska uz sejas, vadi pie krūtīm un tik skrien. Jebšu tieku pie burvīgas maskas uz sejas, ar kuras palīdzību tiek noteikts skābekļa patēriņš, un vadiem pie krūtīm, ar kuriem seko līdzi sirdsdarbības frekvencei (pulsam) un sirdsdarbības ritmam, kā arī citiem rādītājiem. Tāpat tieku instruēta, ka runāt testa laikā nevajadzētu, jo tas ietekmē rezultātus, un, lai atbildu ar zīmēm. Cik ilgi būs tests? Tik ilgi, cik spēšu paskriet pie pieaugošā ātruma. Neiztrūkstoši pamanos pateikt, ka man riebjas skrejceliņi, bet tur neko nevaru darīt, ja esmu skrējēja, nevis velobraucēja, un, skrienot pa mežu, testu neveiksi. Tā ir un viss.

IMG_7135

Manā gadījumā kopējais testa ilgums bija 40 minūtes, no kurām pirmās divas iesildošās un pēdējās piecas – atjaunošanās minūtes. Vispirms man tika izmērīts asinsspiediens miera stāvoklī, un tad jau skrejceliņa ātrums lēnām tiek palielināts līdz sākuma ātrumam 7km/h. Tālāk ik minūti skrejceliņa ātrums tika palielināts par 0.1km/h. Ap trīspadsmito minūti man sāka apnikt skriet, bet skrejceliņa ekrānā redzu, ka nekas diži daudz nav noskriets, un ātrums ir tikai 8.5km/h, bet sajūta, ka skrietu daudz ātrāk. Ik pa laikam man pajautā, vai viss kārtībā. Protams! Sākot ar piecpadsmito minūti, skrejceliņa ātrums palielinās ik pa 0.3km/h. Beidzot! Bet tāpat ir izjūta, ka būs vēl ilgi jāskrien.

IMG_7263

Pie sevis gan prātoju, ka varēja jau to ātrumu ātrāk palielināt, lai nav tik sasodīti ilgi un nogurdinoši jāskrien, bet laikam jau tā vajag – lēnām, lai var piekust pēc sirds patikas. 22. minūte un 10km/h jeb 6min/km. Hmm, tāds ir mans ikdienas ātrums, bet tagad domas skrien vienā virzienā – cik vēl ilgi? Jo pēc sajūtām man nepavisam nešķiet, ka es skrietu tik lēni. Vēl pēc minūtes galvā parādās plāns – tikt līdz 14km/h. Tas būs ilgi, bet, skrienot un cenšoties noturēties skrejceļa vidū, nespēju sarēķināt, cik ilgi. Vēl pēc 7 minūtēm sāku just sagurumu, bet jūtu, ka pulss nav sasniedzis savu maksimumu, bet ātrums ir izaudzis tikai līdz 11.6km/h, un noskrieti tikai 3km. Jāsaņemas un jāskrien tālāk. Ap 30. minūti un ātrumu ap 12.7km/h jeb 4:44min/km man sāk traucēt viss, kas atrodas apkārt – pulkstenis uz rokas un vadi, kas ir pie manis piestiprināti. Jo ilgāk un ātrāk skrienu, jo lielāka uzmanība no ārstu puses man tiek pievērsta – jau vien ar jautājumu, vai viss kārtībā un vai turpināšu skriet, gan arī ar rūpēm par to, lai skrienot man nekas netraucētu, un viss tiek izdarīts tā, lai, rokas vēzējot, neaizķeru un nenorauju pie sevis piestiprinātos vadus. Ātrums pieaug līdz 13.0km/h, tad 13.4km/km, tad 13.7km. Varētu vēl vienu, bet nogurums un ātrums dara savu, un ir sajūta, ka pulss arī uzkāpis. Un vispār – caur masku elpot nav diži ērti. Viss! Pietiek! Vēl minūte, līdz tiek pilnībā apstādināts skrejceliņš. Cik labi ir elpot bez maskas, cik labi ir neskriet un pieturēties skrejceļa margām! Pārjautā, vai viss labi, vai galva nereibst, vai nav slikti. Iespējams, ka no malas tas tā neizskatās, bet nē, man viss ir kārtībā. Es tikai nedaudz atjēgšos pēc šī testa. Līdz ar 36. minūti aiziet atjaunošanās periods. Sēžu un priecājos, ka vairs nav jāskrien. Ik pa laikam man izmēra asinsspiedienu. Lai dara, ko vajag. Organisms piekusis.

Rezultāti

Toties tas atmaksājas – iegūstu ļoti vērtīgu informāciju. Ārste skaidro, ka tests sniedz ziņas par vispārējo fizisko stāvokli, par to, vai cilvēks drīkst veikt augstas intensitātes slodzi, vai sirds un plaušas ir veselas un cik labi trenētas, tāpat par muskuļu trenētības pakāpi, aerobajām un anaerobajām īpašībām.

Kardiopulmonālās slodzes tests ir atbilstošas, optimālas treniņprogrammas pamats jeb sākums. Tas skaidri parāda funkcionālo gatavību un iespējas, kuras zinot, treneris var daudz mērķtiecīgāk vadīt treniņprogrammu un sagatavot sportistu sacensībām, īsākā laikā ļaujot sasniegt labāko rezultātu. Pareizi, katram individuāli sastādīts treniņu plāns padara treniņu procesu ne tikai daudz efektīvāku, bet arī patīkamāku.

Pēc testa ārsts dod padomus, piemēram, ar kādu sirds pulsu treniņā vislabāk darboties, lai treniņu process nevis kaitē, bet palīdz. Atkarībā no noteiktajiem pulsa sliekšņiem, treneris var palīdzēt labāk sagatavot atbilstošās pulsa zonas un treniņu plānu. Nosakot un zinot savas pulsa zonas, kvalitatīvāk var izmantot arī jebkuru sagatavo, publiski pieejamo treniņprogrammu.

Pēc testa es ieguvu daudzas un dažādas lapas ar visādām tabulām, sirds ritma bildēm un grafikiem, kā arī aktuālāko informāciju par savu aerobo un anaerobo slieksni, skābekļa patēriņu. Tālāk ar to visu varu doties pie trenera un uzsākt efektīvāku treniņu procesu. Vēlāk, laika gaitā, lai pārbaudītu treniņu rezultātus, testu ieteicams veikt atkārtoti – sportistiem amatieriem apmēram pēc gada, ja nav citi trenera vai ārsta ieteikumi.

Tabulas

Testa laikā viena no iegūtajām tabulām parāda, ka, pieaugot slodzei, tas ir, ātrumam, mainās sirdsdarbības frekvence, elpošanas tilpums, skābekļa patēriņš, ogļskābās gāzes daudzums izelpā un elpošanas frekvence. No iegūtās tabulas var redzēt, ka mans aerobās zonas slieksnis ir apmēram no 133 – 141 sitieni minūtē, jo šeit no iegūtajiem tabulas datiem var manīt, ka skābekļa patēriņš (V02) un sirdsdarbības frekvence ir visvienmērīgākā. Šī ir tā slodze, kurā jāskrien garie, lēnie treniņi audzējot bāzi – jo garāks treniņš, jo lēnākā pulsā jāiesāk skriet.

Tabula 2

Bet anaerobās zonas slieksnis ir apmēram no 155 – 163 sitieni minūtē, jo no tabulas redzams, ka skābekļa patēriņš un ogļskābās gāzes daudzums izelpā ir vienāds. Attiecīgi līdz ar anaerobās zonas sākumu organismā sāk parādīties tā saucamais skābekļa parāds, kad organisms vairs nespēj nodrošināt lielo skābekļa pieprasījumu slodzes laikā, bet turpina darboties paaugstinātas slodzes apstākļos. Skābekļa parāda kompensēšana turpinās arī pēc slodzes beigām. Un šī ir īstā darba slodze, kurā skrienot tempa skrējienus, intervālus tiek trenēta tā saucamā “ātruma izturība”, kad organisms tiek trenēts darboties ar augstu pulsu, kā arī – ar laiku pulsa un ātruma attiecība uzlabojas, un var skriet vēl ātrāk.

Tabula 1

Tāpat no tabulas var redzēt sasniegto maksimālo skābekļa patēriņu VO2max – 43.1ml/kg/min, jo pēdējās slodzes minūtēs skābekļa patēriņš praktiski vairs nepalielinās un ir sasniedzis stabilu līmeni. Tabulā no 36. minūtes tiek parādīta atjaunošanās pēc pulsa, ņemot vērā, ka atjaunošanās process pēc slodzes notiek sēdus stāvoklī, tad atjaunošanās pēc pulsa ir apmierinoša.

Kardiopulmonālās slodzes testu bez laktātu noteikšanas un ar laktātu noteikšanu iespējams veikt Capital Clinic Riga. Lai pieteiktos vizītēm un saņemtu vairāk informācijas, zvaniet: Tālr: 66 333333, 29334224 vai rakstiet uz e-pastu: info@capitalclinicriga.lv

42 komentāri rakstam Kas ir slodzes tests un kāpēc man tas ir vajadzīgs?

  • Mani izbrīna šis parametrs:VO2max – 43.1ml/kg/min
    Tas taču ir maz pat netrenētam cilvēkam. Kaut kā neticas, ka tas ir korekti nomērīts. Varbūt citi, kuri šajā laboratorijā veikuši testu, var kaut ko piebilst?

  • Jōņs, Tu kaut ko jauc. Pavei kaut še – http://www.machars.net/v02max.htm

  • Andulis

    Ja taisnība OreMan minētajai tabulai, tad Lauma ir teju vai pārāk labi trenēta… :)

  • Andulis

    Gūgles tante piedāvāja citu tabulas variantu, kas liekas ticamāks: http://harristrainingsystems.com/wp-content/uploads/2011/05/VO2Max-Norms-Chart.pdf.
    Tad 43.1 ml/kg/min ir labi, taču nekas ārkārtējs :)

    Iespējams, OreMan atrastā tabula attiecināma uz pasīviem indivīdiem, kuri netrenējas. Tā liek domāt ŠEIT redzamais papildu virsraksts “How do I compare with the general population?”; izcēlums mans. Skaitļi tie paši.

    Vēl arī https://en.wikipedia.org/wiki/VO2_max#Levels.

  • Nu jā, mana tabula bija domāta par netrenētiem cilvēkiem, par kādiem jau tieši Jōņs izteicās. Bet arī trenētiem sieviešu kārtas cilvēkiem 43.1 ir visai OK.

  • Andulis

    Šķiet, Jōņs drusku pārspīlē ar “maz pat netrenētam cilvēkam”.
    Te vēl viena tabula – laikam arī par ‘general population’…

  • Inga_K Inga_K

    http://www8.garmin.com/manuals/webhelp/fenix5/EN-US/GUID-1FBCCD9E-19E1-4E4C-BD60-1793B5B97EB3.html
    Kūpera institūta aprēķinos arī sanāk, ka sievietēm VO2max 43.1 ir starp excellent un superior.

  • ansiso ansiso

    Nepiekristu OreMan tabulai, ko Gūgle piedāvā kā pašu pirmo. Jēdziens the general population tabulas virsrakstā arī tāds stiepjams. Ir populācijas, kas maz ar kājām pārvietojas, bet pārsvarā ar mašīnām vai metro. Ir populācijas, kas to nevar atļauties, tāpēc katru dienu lieli attālumi tiek veikti ar kājām.
    Man visticamākais liekas šis variants:
    http://www.runnersworld.com/vo2-max
    45 – sēdošam 35 gadus vecam vecim.
    55 – parastam skrējējam.
    65 – locally competitive male runner.
    70+ – elite.
    Meitenēm 10% nost.
    Saskan ar manu VO2max, kas ir vismaz 60. Es gan testu līdz galam neizgāju, jo beidzās testam atvēlētais laiks.

  • laacis1981 laacis1981

    Es piemēram esmu redzējis vismaz trīs dažādas tabulas ,jo domāju tas skaitlis nav īsti rādītājs nekam,katrs cilvēks ir individuāls tā pat ,kā pulsa mērījumi. Varu padalīties pieredzē mana sieva šogad piedalījās LRM programmā mans pirmais maratons un uzsākot programmu 2017 janvārī (16 nedēļas)apmeklēja Capital Clinic Riga kur viņai VO2max samērīja 50.7 (garākais skrējiens 2016 gadā 14km).Visas programmas laikā līdz LMR viņa bija vienīgā programmas dalībniece kura trenējās nevis pēc pulsa ,bet pēc konkrēta laika lēnie-garie 6.40min/km ātrie 5.10 min/km,utt ,jo skrienot pēc pulsa visi treniņi bija jāaizvada vienkārši ejot nevis skrienot un tāpēc trenerīte A.Kažemāka pieņēma lēmumu viņas treniņu programmu sastādīt pēc laika nevis pulsa-14 maijā sieviņa savu pirmo pusmaratonu noskrēja 1:39:40-ko ar to gribēju pateikt VISS IR GALVĀ nevis kaut kādos mistiskos ciparos.

  • Lauma Lauma

    Cik atminos, tad pirms testa un arī pēdējā laikā maz skrienu līdz ar to rādītāji ir atbilstoši tam brīdim. Pluss ir jau visādi blakus efekti – atpūta, pārbraucieni, maz gulēts utt.
    p.s. Varu pačukstēt, ka garmins ir sarēķinājis vairāk un iepriekšējā gada tests arī uzrāda vairāk VO2max :)

  • Pārliecinājāt. VO2max Laumai ir nedaudz virs parasto cilvēku normas.

  • @laacis1981, paskaties mazliet no citas puses uz šo “problēmu” – kādiem nolūkiem tiek veikti testi? Sliekšņi jā, vomax, laktāts jā … un vēl daudz kam jā … pirmā reize ir pirmā, tālāk notiek pro/re-gresa konstatācija … cik šis salīdzinājums ir korekts? Nav vienas pareizās metodes, testi vairāk tiek veikti situācijas novērtēšanai un rezultātu var sasniegt ar dažādām tipa treniņmetodēm – vienkārši ir jānosaka atskaites punkts … bet pulss ir viena metode, kā neuzkrītoši var pateikt, cik un vai sportists progresē. Tava sieva noteikti skrēja ievērojot kaut kādus sliekšņus, vismaz kritiskos pulsa rādījumus un savu pašsajūtu. Treneri ar pieredzi arī saka, ka nav tik svarīgi sliekšņi, cik svarīgi ir fakts, ka pulss krītas strauji …

  • Zazuuu Zazuuu

    @Lauma Cik sarēķināja Garmins? Jo skatos uz to VO2 max un domāju par savu ciparu tur (arī sākot skriet ar Garminu janvārī), kaut kas nelīmējās :)

  • Laaurappeeterzone Laaurappeeterzone

    @Mošķis (Dīvānu Ultra) programmas laikā skrēju tikai pēc laika rādījumiem min/km ,jo tā arī neiemācījos skriet pēc pulsa ,nespēju skriet tik lēni -pulss lēkāja ka par viļņiem -pulsu piefiksēju tikai ,lai redzētu progresu.

  • Lauma Lauma

    Garmins tagad rāda 51, pirms gada testā – 50.

  • Andulis

    Ja tiešām VISS būtu galvā, tad jau nevajadzētu mērīt pulsu, rēķināt VO2max, taisīt treniņu programmas… Pat trenēties nevajadzētu. Vispār!

    Cik labu rezultātu spētu sagribēt, tādu arī sacensību dienā izskrietu. Pavisam vienkārši ;)

  • laacis1981 laacis1981

    Nu var jau sagrozīt visādi….Nez kā tad vīri un sievas skrēja laikā, kad nemērīja VO2max,nebija pulsometru ,utt….:)

  • Andulis

    Nesaku, ka galva nebūtu vajadzīga. Tajā tiešām ir visai daudz :)
    Nesaku, ka tikai ar VO2max mērīšanu un pulsometriem rezultāti iegūstami.
    Vajag abas lietas.
    “Vecajos labajos laikos” vismaz rekordi bija tomēr manāmi vājāki nekā tagad. Kaut vai https://en.wikipedia.org/wiki/Marathon_world_record_progression

  • laacis1981 laacis1981

    Ok ,sapratu ,ka mēs te runājam par Tautas sportu,parastiem mirstīgiem,kam pamata darbs nav sports,pasaules rekordu labošana,utt….

    Ok viss kārtībā-atkāpjos tik gudrās sarunās ,laikam neielaidīšos.P.S Man nav pulsometra,nejūtu pat vajadzību pēc viņa ,jo neesmu tāda līmeņa skrējējs.

  • Andulis

    Labi, par pasaules rekordiem varbūt nevajadzīgi piepinu klāt, atvainojos :)

    Pulsometra nav arī man, iztieku tīri normāli. Domājams, rezultāti gan būtu [bijuši] labāki, ja tāds būtu UN tiktu no rādījumiem izdarīti pareizie secinājumi, UN tiktu attiecīga treniņu programma pildīta. Tā nav bijusi pietiekami augsta prioritāte. Nav rekordu (personīgo) labošana gluži svarīgākais dzīves mērķis (kaut patīkami), tāpēc – kā nu ir, tā ir.

    Vienkārši, kaitina neloģiski apgalvojumi. “Viss ir galvā”, diemžēl, pieder tiem :(

  • Andulis

    P.S. Bet par jūsu visu (ģimenes) rezultātiem prieks! :)

  • ansiso ansiso

    laaci, tu tur drusku putrojies. VO2max paaugstināšanai nav nekāda sakara ar pulsometra izmantošanu un pulsa mērīšanu. Ir dažādas treniņu filozofijas. Vienkārši pulsometrs ir viens no instrumentiem. Bet, piemēram, itāļu treneris Renato Canova, kurš trenē kenijiešus, tādu rīku neizmanto.
    “Here every one speaks about percentage : 85 / 90 % of VO2, etc. But I never used a CARDIO for controlling the heart frequency, for
    example, BECAUSE THESE DATA CAN CHANGE EVERY TIME AND ARE NOT SIGNIFICANT.”

    “For example, many speak about VO2, but the importance of VO2 in middle distances is not fundamental. In other words, the best performances are not depending on the level of VO2, of course for goups of athletes with medium-high level of this value.”

  • Agy Agy

    Es jau sen neklausos tos aizrādijumus no tēmas “tev pulss par augstu!” Pie mana lēnā tempa (kas nu būs vēl kriminālāks) ir mokoši skriet ar tempu 10 min/km! Es ar tādu eju uz darbu! Pulsometrs nu jau labu laiku palīdz to lietu noturēt kaut kādos rāmjos, lai nesāku garos treniņus bliezt ar pulsu 200!

  • Inga_K Inga_K

    laaci, laikos, kad katram uz rokas nebāza pulsometru, sportistus vismaz 1x gadā veda pārbaudīties. Man, piemēram, regulāri pēc pārbaudēm tika noteikts atvieglojumu periods, tāpat redzēju meičuku, kas pārtrenējās un bija reālā bedrē.

  • Nez kā tad vīri un sievas skrēja laikā, kad nemērīja VO2max,nebija pulsometru ,utt….:)
    Jā, mani “ziedu gadi” iekrita šajā laikā. Pulsu mērīja ļoti nopietni,uzreiz pēc katra otrezka , pēc minūtes… trenerim bija hronometrs … hop pēc 10 sek hop. Ja trenējos individuāli , kontrolēju pats. Bija pulkstenis ar sekunžu rādītāju.

  • laacis1981 laacis1981

    Anduli -paldies ,dēļ bērniem mēs sākam ar sievu skriet,2016 februārī veicam savus kopējos km ,pirms tam bijam ar skriešanu uz jūs es pat tad vēl pīpēju divas pacińas dienā.
    ANSISO neko neputrojos ,jo es pat nezinu ,kas tas VO2 ir -tātad nevaru putroties ,pūlsometra man nav un sieva viņu iegādājās piespiedu kārtā 3 mēnešus atpakaļ.Gribēju teikt ka tādiem ,kā mums tie skaitļi ir diezgan mazsvarīgi-jo galvenais nav uzvarēt,bet noskriet.

  • Andulis

    Laacis1981, būs jau labi. Mēs te, viens otrs, tādi ciparu mīļotāji/mīlētāji esam :)

    Es turklāt arī kašķīgs, ko pats Šefs var apstiprināt ;) Jāiet paskriet.

    Laumai paldies par VO2max jēdziena reklāmu noskrieniešu vidū! :))

  • Rasels Rasels

    Atcerējos drāmu pie Sīmaņa baznīcas 2016.gadā, kad dāmu pjedestāls sanāca tāds kāds sanāca TIKAI tāpēc, ka pareizi tika pielietots pulsametra rādījums pārsimts metru attālumā no finiša.

  • ramiism ramiism

    Rasel, vari mazliet plašāk uzrakstīt, kas tur notika 2016. gadā RV finišā?

  • mozgovoj ribak

    Varbūt katra laboratorija mēra tas vērtības savādāk, bet ārsts zinot sava aparāta īpašibas (un lietošanas instrukciju) veido secinājumus par cilvēka rezultātiem. Es taisīju līdzīgo slodzes testu Sporta Laboratorijā, kas atrodas Juglā un man maksimālais VO2/kg ml/min/kg bija 69.2.

  • sola.scriptura

    Paldies par info. No raksta īsti nesapratu, kurš no Capital Clinic Riga testiem tika veikts: Slodzes tests (45 eur) vai kardiopulmonālās slodzes tests bez laktātu noteikšanas (89 eur)? Un kāda atšķirība starp tiem abiem?

  • Īblis no Teikas

    Slodzes tests ir vajadzīgs pirmkārt veselībai un noskaidrot, vai cilvēks šobrīd pareizi trenējies. Diemžēl ir cilvēki, kuri ignorē simptomus, attiecīgi pēc tam lasām par sāpēm, operācijām un pat priekšlaicīgām nāvēm skrējēju varoņeposu sakarā.
    Piemēram, varu droši apgalvot, ka ekstrēmie kalnu maratoni nav paredzēti jebkuram. Nu nav katrs ķermenis piemērots jebkādām dīvainam ekstrēmo sportu modes “trendam”, pat ja cilvēks ir tam it kā trenējies. Wanna be ultristi taču mierīgi var atrast sev ideāli piemērotas sporta nodarbes milzīgā klāstā. Tāpēc cienu arī nūjotājus – viņi izvēlas pareizu slodzi un intensitāti savām ķermeņa dotībām.

  • Lauma Lauma

    Man bija kardiopulmonālās slodzes tests. Ar ko viņi atšķiras tev vislabāk pateiks klīnikas speciālisti.

  • Ønske Ønske

    Es arī biju noskaņojies iet testēties, bet sapratu, ka dabūšu tikai papīru ar cipariem par kuriem vel zinātniekiem nav viss skaidrs. Laikam neiešu, jo trenējos nepareizi, veselība jau sabeigta, garus gabalus neskriešu un tāpat beigās būšu pagalam.

  • Andulis

    Ønske, ieguvis testa rezultātus, varēsi darboties oficiāli – kā SERTIFICĒTS nepareizais/negatīvais piemērs! :)

  • Ønske Ønske

    Tad, kad es būšu pavisam uz pēdējā kilometra, aiziešu piefiksēt to momentu, kad atmet pedāļus….

  • Andulis

    Kā zināsi, ka esi uz pēdējā?
    Būs tik labs marķējums? Un iepriekš paziņots precīzs distances garums? :D

  • Ønske Ønske

    Es domāju, ka tehnoloģijas attīstīsies tik ātri, ka vajadzēs tikai telefonā nospiest podziņu un atsūtīs pēdējo slodzes testu…

  • Pa lielam zonas jau ir aptuveni definētas, VO2max noteikt vari ar pulsometru (bet ko tas tev dos?) Ja tā ļoti nopietni treniņos neskatās uz zonām, tad neko daudz (ja vispār ko) tas slodzes tests nepateiks. Vienīgi – ja nenomiri testā, tad to pusstundu arī sacensībās varēsi paskriet :)

    Jocīgi, ka Laumai noteiktie sliekšņi ir baigi aptuvenie.
    Ja gribi skriet maksimāli ātri, bet tā, lai organisms tiek galā ar pienskābēm, tad īsti nevar saprast – turēt 155 vai 163 bpm?

    Lauma var pulsometrā samazināt HRmax (jo testā līdz HRmax viņai vēl tālu) un tad aerobā un aneirobā zona varētu sakrist ar 3. un 4. zonu beigām pulsometrā.

    Vairs neatceros, kādi bija man rezultāti, bet tā jau testā piedalīties ir interesanti – jūties kā Ivan Drago no filmas Rocky 4 – viņš arī trenējās ar vadiņiem ārstu uzraudzībā :)

  • ansiso ansiso

    “Jocīgi, ka Laumai noteiktie sliekšņi ir baigi aptuvenie.
    Ja gribi skriet maksimāli ātri, bet tā, lai organisms tiek galā ar pienskābēm, tad īsti nevar saprast – turēt 155 vai 163 bpm?”
    Liela jēga tā precīzi noteikt tos sliekšņus nav, jo tie tāpat ir ļoti mainīgi. Atkarīgi ne tikai no turpmākā progresa/regresa, bet arī no tā, kurā diennakts laikā tiek skriets, cik daudz gulēts, cik smaga bija darba diena utt.

  • des des

    Tas skrejceļa tests ir interesants. Uz beigām vienkārši sviedri tajā elpošanas uzpurnī sāka šļakstīties tā, ka līda nāsīs, kas papildus būtiski sāka traucēt uzņemt skābekli. Pie 17 km/h (3:32 min/km) un 3% kāpuma izlēmu procesu pārtraukt, jo tīri psiholoģiski kļuva bail novelties, potenciāli sabojājot gan sevi, gan aparatūru. Turklāt tiešam jau 10 km/h, 12 km/h u.c. apaļie tempi šķiet daudz ātrāki, nekā vienkārši skrienot pa asfaltu. Droši vien pie vainas dramatiskais skriešanas pieredzes uz skrejceļa trūkums.

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.