“Pašreiz šis gads ir piektajā vietā tavos vienā gadā noskrietajos kilometros. (336.1km)”
Tomēr pats uz to skatos savādāk, jo ar šo esmu labojis iepriekšējo janvāru kilometrāžu.
Janvāris ‘2014
Pēc 2013.gadā nopelnītās nozīmītes par 5000 kilometrāžu, 2014.gads iesākās ar 134 kilometriem gada pirmajā mēnesī. Pērnajā janvārī negribēti izlozējos Monblāna karaliskajai UTMB distancei un dīvainā kārtā izdevās iesprukt Spartatlona dalībnieku sarakstā. It kā skriešanas motivācijai nevajadzētu trūkt, taču nebija darba un saprašanas, kā šos pasākumus pavilkt finansiāli. Tā vietā, lai izmantotu brīvo laiku un skrietu, pieteicos Istras 100 jūdzītēm. Ņerga Imants reiz bija ieminējies, ka nesezonā vajadzētu aizskriet līdz Valmierai. 2014.gada janvāris bija itin piemērots, lai parakņātos vēsturē un taptu “Sīmaņa vilinājums”. Rakstot par vēsturisko skrējiensoļojumu pat prātā neienāca, ka komentāros tiks pieprasīts oficiāls skrējiens un iemesls neskriešanai un organizēšanai būs uzradies pats.
Janvāris ‘2015
Sekoja 2014.gada atlikušie mēneši un kopējās kilometrāžas kritums par ceturtdaļu (līdz 3823 km). Kādā brīdī pat sapratu, ka netverama ir pat izlaistā nozīmīte par 4000 kilometriem. Situāciju kaut nedaudz paglāba decembris, kad sava fizikālā ķermeņa transportēšanai velo nomainīju pret kedām un sasniedzu decembra rekordu – 475 kilometrus. Jāatzīst, ka nedaudz palīdzēja arī debija Vecgada izklaidīgajā pasākumā viņpus valsts robežām. 2015.gada janvārī nav izdevies sasniegt nesenā decembra apjomu, taču nav arī pieteikta dalība nevienās sacensībās. Tiesa, nedaudz piemirstajā sadaļā “Motivācija” pamanīju, ka 4000 kilometri tomēr ir sasniegti, kas nozīmē, ka varu atkal palaisties slinkumā. Taču tad uzradās edGars un pajautāja, vai garenajā februārī notiks ceturtais mēģinājums projektā “777”? Šaubos.
Bet jūs gan turpiniet skriet ziemā! Ir tik patīkami, ka nav karsti un 60 kilometrus var novicot ar vienu ribās ietriektu spēcinošās Coliņas glāzīti.
km 
-