Var jau būt, ka no malas tā izskatās, ka tempa turēšana tāda izklaide vien ir. TT skrien, sarunājas, smejas, uzmundrina, joko, pārspriež aktuālākos tematus skriešanas pasaulē. Bet pats galvenais – viņi, TT, tam visam pa vidu rūpīgi un neuzkrītoši seko līdzi startā iekavētajām minūtēm, skriešanas ātrumam, tempam un tam lai tevi aizgādātu noteiktajā laikā finišā.
Lai arī Bratislavas maratonā un Sieviešu skrējienā bija TT, es viņus neizmantoju tikai paturēju redzes lokā, jo pašai pēc sajūtām bija vieglāk skriet. Ja pirmajā TT aizlaidās no manis, tad otrajā es aizlaidos no TT.
Tā pus pa jokam pēc Siguldas pusmaratona man tika izteikts piedāvājums, ka man varētu turēt tempu uz 1h45min. Nedaudz papētot ātrumu uz kādu jāskrien un dažus citus skrējienus, tika pieņemts izaicinājums, ka mans finiša plāns A ir 1h45min. Vēl pirms starta pabrīdinu, ka paturu iespēju koriģēt finiša laiku uz lēnāku.
Līst. Labi, ka daudz mazāk. Un uz mazu brītiņu pat pārstāj. Ja jau ir plāns A, tad jāstāv arī bilstoši plānam A startā, t.i., pēc iespējas tuvāk starta līnijai.
Starts kā jau starts. IngaK aiz pirmā līkuma secina, ka viņas garmins gļuko. Man nākas pārslēgt ekrānus, lai redzētu ātrumu. Nē. Mēs tiešām skrienam 3:30min/km. Tas ir daudz par ātru. Lēnām piekoriģējam ātrumu, bet tāpat pirmais km tiek noskriets pa 4:28mn/km. Pirmā cilpa ideāla. Īsa. Asfalts. Ievērtējam peļķi pirms finiša. Pirmais aplis paiet vienmērīgā skrējienā. Ik pa brītiņam līst. Priekšā tiek vēroti ātrie skrējēji. Dažs pamanās arī apdzīt, lai jau. Baznīca. Asfalts. Pirmajā aplī pat grants posmā peļķes netraucē, tik jāatrod labā trajektorija, kur skriet. Es izvēlējos pa ceļa vidu starp peļķēm. Pie 5km secinu, ka 5km rekords vēl aiz vien nav pārspēts. Uz ko Inga atbildēja, ka mēs taču pusīti skrienam un tas ir normāli. Nosmejamies, ka droši vien visi pa priekšu skrien. Nē ir aiz mums arī.
Otrais aplis, palūdzu Ingai paņemt arī manu plaušiņu. Šī nosaka, lai skrienu tālāk. Aiz līkuma Inga klāt ar abām plaušiņām. Žēl, ka pārāk tālu no dzeršanas punkta. Tad būs vien jānes līdzi. Pasmaga. Neko darīt, bet varēs padzerties, kad gribēsies. -Panest? -Jā. To es saprotu, tas ir komforts. Un atceros kā Valmierā skrēju ar glāzīti rokās. Otrais aplis paiet ātri. Tā kārtīgāk uzlīst. Temps aizvien pieklājīgs. Bet nepamet sajūta, ka skrienam nedaudz ātrāk (TT jociņi). Pulkstenī iemanījos skatīties tikai pīkstošo min/km laiku. Vēl jau divi apļi. Vienā brīdī Inga padod plaušiņu. Pat pašai nav jādomā, kad padzerties. Viss tiek noorganizēts. Forši. Peļķes paliek vairāk un brīžiem tā līst, ka acis pilnas ar ūdeni.
Trešais aplis. Sāk palikt grūti. Temps kā par spīti turās +/- laika robežās. Bet divatā jau viegli skrienas. Ingai rodas plāns, ka lēnām jāsāk apdzīt priekšā skrienošās meitenes. Noķērām, paskrējām aizvējā un aizlaidāmies. Kārtējo reizi grants posmā lavierējam starp bedrēm. – Apdzenam šito? – Vēlāk. Paspēsim. Inga viena no retajām sarunām teic, ka noderētu cimdi. Nu, jā manējie slapji, bet rokām labi. Un šoreiz savējos nedošu. Pašai vajag. Tā arī bija. Tai pašā grants posmā tiek kalts plāns par finiša garo spurtu sākot ar asfaltu. Nezinu. Nezinu. Man sagurums sāk nākt laukā. Es taču parasti neskrienu tādā ātrumā. Nav mans komfortablais temps.
Ceturtais aplis. Man tiek paziņots, ka tiek kalts plāns. Atkal jau! Nedaudz piekoriģēju, ka atstājam kā ir jeb finiša izrāvienu atliekam uz tālāku kilometru, ātrumu arī saglabājam tādu pašu. Taisnītē līdz baznīcai apdzinām vēl vienu meiteni. Nosmejos, ka šo jociņu jau esmu piedzīvojusi skrienot līdzi Ingai Valmieras maratonā. Nu jau vairs neko. Pie 17km pirmo reizi paskatos noskrietos km, jo citādi tikai min/km. Gribu finišu. Tagad. Vēl tālu? Un tagad? 1.5km līdz finišam. Mani mierina, ka tikai 7minūtes. Ilgi. Daudz. Bija doma apdzīt Pēteri, bet viņš saņēmās un aizlaidās. Inga saka, ka viņa jau tagad lepna par manu rezultātu. Un tad es pirmo reizi paskatījos cik tad mēs ilgi skrienam. Mjā. Pulkstenis rāda 1:40:12. Pat man acis nedaudz ieplētās. Pēdējie 300m vajadzētu uzskriet nedaudz ātrāk. It kā sanāca, bet elpa sitās ciet. Vienīgā doma tagad mierīgi esošajā tempā finišēt.
Finišs – 1h42min12sek. Ja plāns A bija finišēt 1h45min un nedaudz uzlabot personisko, tad finišā sanāca plāns A+ jeb personiskais rezultāts pusmaratonā uzlabots par 4min42sek. Jāatzīst, ka neplānoti ierakstījos pie tiem kurus ierindoju „lidotāju kategorijā”.
Nobeiguma vietā. Ir jau patīkami, skriet, ne par ko nedomāt un uzlabot rezultātu. Paldies, Inga. Tāpēc arī pēc finiša sagurums garantēts. Toties jau tagad zinu, ka nākamreiz būs daudz vairāk jāpacenšas. Tagad atkal var atgriezties pie sev tīkamajiem skrienam gabaliem un velo.
km 
-
Lauma, nākošgad atkal plānosim plānu A un A+ :D Man patīk turēt tempu un nav lielāka prieka, kā kādu pavilkt uz superīgu rezultātu! Un Tu vari vēl ātrāk!
Tu šogad spridzini!! Lielisks rezultāts.
Jāpiekrīt – tu spridzini. Un ko lai saka – tā tik turpini, būs prieks redzēt arū turpmāk tavu izaugsmi.
Njā, raksturu vajag, lai spētu noturēties līdzi, kad liekas, ka jau ir par grūtu.
Tagad gan domāju, ka varēja varbūt pat nedaudz ātrāk paskriet. Bet gan jau kādreiz :)
Vispār man pirmo reizi ir bail domāt, kas būtu, ja es sāktu trenēties nevis vienkārši skraidelētu apkārt.
Tad Tu varētu mani mēģināt pavilkt uz 1:30 Ozīšos :D Varbūt ir laiks sākt, ko?
Šitādi tie draugi ir, tic tev, saproties :)
izspiež no tevis maksimumu un beigās pasaka, es taču teicu, ka tu varēsi :)
Protams, Inga! Ar velo nav problēmu.
Kaut gan mēs Siguldas pusītē ar Ilonu smejamies, ka tas tik būtu skats, ja TT uz 1h30min būtu meitenes.
Un vēl pietam vakarkleitās ;)
Lauma, ja sāktu pa īstam trenēties ne tikai skraidelētu, tad varbūt tu tagad nemaz neskrietu, bet mocītos ar visādām traumām. Galvenais jau ir tas skriešanas prieks nevis cipari uz gadžetiem un finiša protokolos
Ansi, nespried visu pēc sevis. Jau rakstīju, ka šī ir mana sestā skriešanas sezona un daudz kam pa šiem gadiem ir iziets cauri. Ir pieredze par to kā nevajag/vajag darīt. Arī par to, kad ir jāpieņem lēmums saudzēt savu veselību. Tā kā, ja trenētos tad būtu rezultāts bez traumām.
1:42 pusīte. Jopc, cik labi!
Te ir saasinājies jautājums, kapēc skrienam. vai pēc vietas un sekundēm? NĒ man vecam stīvam opītim patīk skriet jo ir tik daudz skaistu meiteņu vienas distances laikā ko apbrīnot, ka viņas atradušas laiku pusmaratonam.
Jaunībā es skrēju tik ātri, ka meitenes neredzēju.