Ir pēdējais laiks plānot šīs vasaras skriešanas aktivitātes. Līdzās jau zināmajiem mačiem būs arī jauni. Viens no tiem – Cēsis Eco Trail 2. augustā. Tāpēc aicinājām uz sarunu šī skrējiena idejas autoru un galveno organizatoru Vilmāru Zemi (turiburu).
Kurā brīdī pieņēmi lēmumu par skrējiena dabā rīkošanu?
Doma brieda lēnām un pakāpeniski. Konkrētāka tā kļuva pērnā gada pavasarī pēc dalības Madeiras salas trailā Portugālē. Tad sāku rīkoties. Lēmuma pieņemšanu sekmēja paša pieredze, skrienot trailus ārzemēs. Tas bija pirms gadiem pieciem. Dzīvojot un strādājot Vācijā, piegriezās pēc darba dzert šņabi, meklēju, ar ko aizpildīt brīvo laiku. Tad arī skriešanas sērga man pielipa. Kad jau biju paskraidījis, sekoja pirmais pusmaratons, Fraiburgas maratons. Tad uzzināju, ka netālu no mītnes vietas Vācijā notiek dažādi cita formāta skrējieni – kalnos, garāki par maratonu. Tā tie traili gadu ritumā sakrājās. Redzēju, kā tie tiek rīkoti, kā notiek reģistrācija, ēdināšana distancē, ko pasniedz finišā. Kad atgriezos Latvijā, bija klusa iecere kaut ko tādu uztaisīt arī šeit, apkopojot interesantākās idejas, ko biju smēlies kā dalībnieks dažādos skrējienos dažādās valstīs. Bija jau Siguldas kalnu maratons, bet šķita, ka Latvijā ir pietiekoši daudz skaistu vietu, kur cilvēkiem patiktu skriet. Un tā pamazām ideja galvā dzīvoja. Pateicoties VSK Noskrien, iepazinos ar citiem skrējējiem. Neatceros, kā tiku uz pēdām Matīsam, bet viņš arī bija viens no tiem, kas iedrošināja, teica – taisi tik augšā. Sagatavošanās procesam biju atvēlējis apmēram pusotru gadu.
Kādi šāda veida skrējieni pašam pūrā?
Tāds bariņš jau sanāk:
- Trail Uewersauer Luksemburgā; 52 km
- Petit Ballon Francijā; 47 km
- Keufelskopf Ultra Trail Vācijā; 85 km
- Pražska Stovka Čehijā; 122 km
- Siguldas Kalnu maratons Latvijā; 55 km
- Madeira Island Ultra Trail Portugālē; 85 km
- Monblāna skrējiena CCC distance Šamonī; izstājos 55. km.
MIUT apbalvošanā – trešā vieta vecuma grupā
Kāpēc Cēsis, kāpēc ECO?
Cēsis tāpēc, ka ļoti labi pārzinu Cēsu apkārtni. Tur dzīvo mani vecāki, esmu mācījies pamatskolā un vidusskolā. Arī pats mācījis fiziku skolā. Un galvenais, kas noteica vietas izvēli, bija reljefs, man zināmie meža celiņi, krāšņās Ērgļu klintis, Amatas krasti.
Par ECO ir atsevišķs stāsts. Sākumā kā darba nosaukumi bija Cēsu Pils Trails, Ultra Trails. Ar tādu nosaukumu arī startējām uz 2 UTMB punktiem, līdz saņēmām no Šamonī e-pastu, ka, lai izmantotu vārdu “ultra”, distancei ir jābūt garākai un grūtākai. Tā bija vienīgā pretenzija. Viss pārējais esot – perfect. To man telefoniski paziņoja Marta. Tajā brīdī kā elektriskā strāva mani ķēra. Atceros, biju ieskrējis t/c Alfa iepirkties. Stāvēju vienā ejā apstulbis. Visi matiņi uz rokām (gan jau visur citur arī) sacēlās stāvus. Sajūta fantastiska. Tātad būs 2 UTMB punkti, tātad mēs to esam izdarījuši! Bija jau, bija ieguldīts liels darbs. Un tad pat abi ar Martu to ECO izdomājām. Vēl pateicu – tūlīt pat šovakar raksti uz Šveici e-pastu ar jauno nosaukumu, lai Latvijas skrējējiem uz Ziemassvētkiem ir dāvana. Tīri labi tas ECO skan un perfekti atbilst skrējēju, kuriem patīk skriet dabā, attieksmei pret savu apkārtni. Lai atceramies VSK Noskrien biedru pašiniciatīvu nedēļu pēc Siguldas kalnu maratona izskriet distanci un to satīrīt – jā, bija daži izlietoto želeju iepakojumi, bet melnie maisi pamatā tika pildīti ar Siguldas rudens baudītāju atstātajiem atkritumiem.
Viss veidojas ļoti harmoniski. Trails notiek Gaujas Nacionālajā parkā, ģenerālsponsora – apsaimniekošanas kompānijas Hagberg darbība arī ir saistīta ar tīru vidi.
Pastāsti par jautājumiem, kuri interesē skrējējus – distances, starta laiki, laika ņemšana, ēdināšana distancē, dušas.
Sportistiem tiek piedāvātas trīs distances: 80 km tiem, kas jau ir sasnieguši noteiktu meistarības līmeni, regulāri trenējušies. Trase ir plānota, lai skrējēji varētu baudīt Latvijas dabu. Būs ļoti dažādi trases segumi – asfalts, grantēti ceļi, meža celiņi, sakņainas takas, skrienami purvāji. Sausām kājām varētu cauri netikt. Upes un upītes gan nebūs jāšķērso. Par to, ka trasē atrodaties ainavisku vietu tuvumā, jūs informēs speciāli uzraksti. Ļoti skaists un savdabīgs posms būs gar Amatas krastiem – stāvi kāpumi, ainaviskas vietas. No sirds iesaku.
30 km trase plānota ar visiem tiem elementiem, kas sastopami garākajā distancē, tikai īsāka. Arī šī trase ies gan gar Rāmatu klinšu pakāji (fotoaparāti jāņem līdzi!), gan pa šo klinšu augšu. Pavērsies daudz ainaviski skati. Tas pats arī pie Ērgļu klintīm. Arī šajā trasē būs stāvi kāpumi, kuros no skriešanas būs jāpāriet soļos. Būs stāvas nogāzes. Par vietām, kurās jābūt uzmanīgiem, jau laikus brīdinās attiecīgas marķējuma zīmes.
15 km distance paredzēta normāliem cilvēkiem. Tik īsā distancē, protams, grūti ietvert daudz ainavisku vietu, dažādus trases profilus. Tā būs vienkāršāka, taču būs iespēja izskriet (iziet) Ērgļu klinšu apkaimi. Arī šajā trasē būs viens uzkodu/dzeršanas punkts. Sportisti, kuriem nav trailu pieredzes, varēs sākt to gūt.
80 km distancei starts paredzēts 5:00 no rīta, lai līdzjutēji skrējējus finišā varētu sagaidīt pirms tumsas iestāšanās. Skrējēji varēs baudīt rīta dzestrumu un miglas atkāpšanos Niniera ezera tuvumā. Abās pārējās trasēs sportisti dosies 11:00. Tāds starta laiks izvēlēts, lai visi paspētu no rīta normāli mājās izgulēties un ierasties uz startu.
Rezultātu elektroniskai fiksēšanai finišā un starpfinišos esam uzaicinājuši firmu ar pieredzi – Sportlat. Ļoti atsaucīgs šajā sadarbībā ir Gundars Upenieks, viņš pats arī ir izteicis vēlmi piedalīties mačā.
Kā jau pienākas, esam plānojuši izvietot trasē ēdināšanas punktus. Garākajā trasē – 80 km distancē tādu būs 3. Pirmais stāvlaukumā pie Ērgļu klintīm, otrais – Žagarkalnā, trešais Kārļos pie Amatas tilta. Tiks piedāvāti dzērieni – ūdens, Cola un sporta dzēriens SIS. Uzkodās būs augļi – apelsīni, āboli, banāni, kā arī dažādi cepumi, arī sieri būs vairāku veidu. Būs salami desa, mazsālīti gurķi, šokolāde, rafinēts cukurs. Arī abās īsākajās distancēs būs ēdināšanas punkts. Tas būs pie Ērgļu klintīm.
Garās distances skrējējiem, kuri plānojuši nakšņot pirms starta Cēsīs, Meža skolā, būs iespēja arī nomazgāties.
Ar ko atšķirsies no līdzīgiem skrējieniem?
Vēlos, lai mačs būtu skriešanas svētki, lai skrējēji justu, ka par viņiem tiek domāts. Pateicoties Cēsu domes atsaucībai, pilsētas mēram Jānim Rozenbergam, sacensību centrs, starts, finišs būs pašā pilsētas centrā Vienības laukumā.
Primārais ir, lai skrējējiem būtu komforts trasē (marķējumi, norādes, pietiekoša izvēle uzkodu punktos). Vismaz piecās vietās būs profesionāli fotogrāfi, lai pēc finiša sportisti varētu pasūtīt savas fotogrāfijas. Tas gan būs iespējams par atsevišķu samaksu. Šo pakalpojumu nodrošinās Mārītes Fotokompānija. Šāda veida sacensībām ir specifiska nianse – pēc starta visi aizskrien mežā un starta vieta paliek tukša. Lai nebūtu garlaicīgi līdzjutējiem, ir plānots starta-finiša zonā uzstādīt lielo ekrānu un translēt tiešās video-reportāžas no trases. Būs arī ritma grupas uzstāšanās. Bet klusais starplaiks nebūs ilgs – ap stundu, pusotru, kamēr sāks finišēt ātrākie 15 km skrējēji. Vēl esam domājuši, lai katrs no tiem, kas startējuši, justos kā īpašs sacensību dalībnieks. Kad dalībnieks tuvosies finišam, jau laikus tas tiks skaļi paziņots sacensību centrā, lai dalībniekus sagaidītu jūsu mīļie atbalstītāji un līdzjutēji. Katram dalībniekam kā piemiņa no skrējiena paliks kokā veidota medaļa ar Cēsu simbolu un skrējiena logotipu, kā arī oriģināla dizaina skriešanas T-krekls. Organizatoru pārstāvjiem – tiesnešiem mežos, darbiniekiem uzkodu punktos, starpfinišos un finišā būs vienota forma – atšķirīgas krāsas T-krekls un cepurīte. Starta/finiša zonā darbosies sporta veikalu izbraukuma tirdzniecība, lielā “Popular Cafe” telts, kurā par labām cenām un dalībnieki ar atlaidēm varēs iestiprināties, apmainīties iespaidiem. Turpat notiks arī apbalvošana. Pašam ir vēlme, lai skrējēji uzreiz pēc finiša nedodas prom, bet paliek, lai klātienē piedalītos kolēģu sumināšanā. Lai tie tiešām ir Skriešanas svētki ar lielo burtu.
Par ēdināšanu distancē. Pietiks ar organizētāju sarūpēto vai katram jābūt gatavam uz zināmu autonomiju?
Katram jau pašam jādomā, jāizanalizē sava iepriekšējā pieredze saistībā ar šo jautājumu. Mans viedoklis ir, ka kaut kas jau līdzi ir jāņem – vai tās būs želejas, vai katram savs sporta dzēriens ar viņam vien vajadzīgo un zināmo sastāvu. Tā kā trasē būs arī tā sauktie slēptie kontrolpunkti, tad tajos ir doma piedāvāt dzeramo ūdeni. Noteikti – ja būs karsts laiks.
Bet oficiāli 80 km distancē būs trīs uzkodu punkti. Starp prasībām 2 UTMB punktu saņemšanai ir skrējiena autonomijas nodrošināšana trasē. Finišā iespējas paēst būs, bet jau par atsevišķu samaksu. Tam paredzēta būs atsevišķa telts – “Cafe Popular” dalībniekiem nodrošinās 10% atlaidi.
Treniņu iespējas oficiālajā mača trasē?
Mani šajā jautājumā interesē pašu skrējēju viedoklis, uzskati. Cik tādam procesam ir liela nozīme un pamatojums? Es saprotu, ka rallistiem ir svarīgi zināt, ar kādu ātrumu ieej līkumā un ar kādu izej. Vai tas ir svarīgi skrējienos pa meža takām, šaubos. Kā organizators īpašus treniņus trasē nerīkošu, bet entuziastiem nav grūti paskatīties piedāvāto karti. Es pat iesaku aizbraukt un izbaudīt taku no Zvārtas ieža līdz Kārļiem vai pat līdz Kārļu dzirnavu ezeriņam. Personīgi es esmu pret, ja kā treniņu poligons tiks izmantota Rāmatu un Ērgļu klinšu apkaime. Pat sacensībās nedrīkstēs skriet pa tūristiem ierīkotām takām virs Ērgļu klintīm. Trase būs pa paralēlu taku galvenajai. Tūristu takas ir veidotas no mulčas, un iedomājieties, ja simtiem sportistu ies tām pāri. Kāds beigās tur būs paskats?
Bet, protams, nevienam nav aizliegts skriet pa Cēsu apkaimes mežiem, ceļiem, taciņām.
Kā vislabāk organizēt pirmsstarta dienu garās distances skrējējiem (nakšņošana, vakariņas utt.)?
Mēs kā organizatori piedāvājam iespēju nakšņot ap 2 km no starta vietas – Cēsu internātpamatskolā. Tur tiek piedāvātas naktsmītnes par 7,11 euro no cilvēka, kā arī vakariņas 1.augusta vakarā – par 2,85 euro. Tiem, kas ir izvēlējušies šādu variantu, vajag pieteikties man uz e-pastu, lai jau laikus pavāri zinātu, kas jākauj un kas un cik daudz jāmizo. Samaksājot attiecīgās naudiņas pie numuru saņemšanas Cēsīs, Vienības laukumā reģistrācijas teltī, jums tiks iedots attiecīgs talons un ar to varēsiet doties uz Bērzaines ielu 34. Tur ir arī dušas. Istabiņās gan nebūsiet vieni. Kā jau internātskolā.
Par oficiālajiem reģistrēšanās laikiem pirms mača. Nolikumā esam minējuši – 1.augustā, sākot jau no plkst. 15:00 līdz plkst. 22:00. Bet… tā kā starta laiks garajai distancei ir plkst. 5:00 no rīta, respektēsim dalībnieku vēlmi un sacensību centrā Vienības laukumā būs cilvēki, kas turpinās reģistrāciju arī vēlāk, līdz pat plkst. 4:00 no rīta.
Reģistrējoties saņemsiet savu džentlmeņa komplektu – papīra maisiņu, kurā būs gan dalībnieka numurs, NIKE T-krekls, dažādi sponsoru bukleti, atlaižu taloni.
Šobrīd aktuālākie organizatoriskie jautājumi, pie kuriem strādā?
Pašlaik pavisam nedaudz palicis, lai pabeigtu skrējiena bukleta maketēšanu. Janvāra beigās nodosim to tipogrāfijā. Tie aizies prezentāciju pasākumos, dosim līdzi sportistiem uz ārzemēm, lai informētu citu valstu skrējējus. Buklets būs arī visiem skrējējiem, reģistrējoties un saņemot dalībnieka “komplektu” Cēsīs Vienības laukumā. Reizē ar bukletu uz tipogrāfiju dosies sacensību afiša. Pašlaik tiek pabeigts dalībnieku numuru dizains. Ir liela vēlme, lai gaumīgs un interesants būtu Nike T-krekls, kuru arī saņems visi traila dalībnieki. Apzinām sadarbības partnerus – uzvarētāju pjedestāla, reklāmas baneru izgatavotājus. Interesējamies par pasākuma apskaņošanu, dīdžeja pakalpojumiem. Tas viss prasa laiku, pacietību, bet process notiek. Protams, visu laiku rit darbs pie sponsoru piesaistes. Tikko esam apzinājuši pasākuma vadītāju, kurš komentēs notiekošo uz vietas sacensību epicentrā. Ir izstrādāts dizains marķējuma lentai, ar kuru tiks iezīmētas visas trīs distances. Marķējumam ir jābūt oriģinālam, lai pēc sacensību beigām, ja atrod kādu nenovāktu marķējumu, varētu sadzīt organizatoriem pēdas. Tāda rekomendācija ir no DAP puses. Visus veicamos darbus tā arī grūti nosaukt, jo ir plānotie pasākumi, ir tādi, kas paši “uzrodas”.
Kaut vēl nav noticis CET 2014, tiek nedaudz domāts arī jau par CET 2015. Galvenokārt par to, ka klāt nāks vēl viena garāka distance un stafete, kurā 3 vai 4 dalībniekiem katram tiks piedāvāta atšķirīga garuma distance, tā sacensībās iesaistot arī apkārtējo pagastu iedzīvotājus. Tāpēc darbs rit pie 2015. gada trašu plānošanas, vasarā turpināsim to reālu apzināšanu dabā. Vēlamies darboties tā, lai CET kļūtu tradicionāls, taču katru gadu būtu arī jaunas “odziņas”.
Žagarkalns
Kāda palīdzība varētu būt noderīga no skrējēju sabiedrības?
Palīdzība noteikti būs un arī ir nepieciešama. Vispirms gribu pateikt milzīgu paldies visiem, kuri jau iegulda savu laiku sacensību tapšanā. Ļoti labi nostrādājuši Mārtiņ š un Maffija, piepalīdzot Artūro, ImantamA, Matīsam, inspicējot un apzinot trases, fiksējot to parametrus GPS. Lielu organizatorisko darbu iegulda GunaO – izlabojot kādu tekstu, sameklējot tulkus, atrodot sacensību kalendārus, kur piereģistrēt mūsu skrējienu. Atsaucīgs sadarbībā ar CET ir VSK Noskrien šefs Signis. Daudz palīdz Aivars703. Apzināti lietoju nikus, jo tie visi ir noskrienieši.
Visvairāk rūpju būs pēdējās divās nedēļās pirms sacensībām. Jāsāk būs ar trašu tīrīšanu. Trasēs ir vietas, kurās normāli izskriet nevar. Ir DAP atļauja patīrīt tās tā, lai zari nedurtos acīs, neplēstu drēbes. Dažviet būs jāskrien pa taciņām, kuras ne visai intensīvi izmanto, tāpēc īsi pirms sacensībām tās būs jāizpļauj. It taču patīkami skriet, ja redzi, ka par tevi, tavām ērtībām ir domāts. Un noteikti paralēli sāksim trases arī marķēt ar plastmasas marķējuma lentām. Pirms mačiem izliksim kilometru norādes, arī norādes krustojumos, vietās, kur trases sadalās, interesantāko ģeoloģisko objektu nosaukumus. Pats nopietnu vērību veltīšu tam, lai nosargātu visus marķējumus līdz sacensību finiša brīdim. Būs vajadzīgi cilvēki trasē. Šie ļaudis būs jāmeklē no sacensībās nestartējošo vidus. Daudz enerģijas prasīs trases tiesnešu (ap 25) nogādāšana vajadzīgajās vietās. Tas jādara naktī, jo pirmais starts ir 5 no rīta. Te būtu nepieciešami palīgi ar savu transportu, cilvēki, kuri pazīst apkārtni, prot lasīt kartes. Tāpat uz uzkodu punktiem jāaizved galdi, soli, nojumes lietus gadījumam. Šie punkti jāiekārto atbilstoši sacensību garam, attiecīgi jānoformē, lai visiem ir svētku sajūta, lai ir sajūta, ka piedalās sacensībās. Visi izdevumi, kas saistīti ar transportu, tiks segti. Varbūt ir meitenes, kas vēlas piedalīties apbalvošanas ceremonijā – pasniegt balvas, ziedus uzvarētājiem, godalgoto vietu ieguvējiem. Finišā vajadzēs pasniegt skrējiena piemiņas medaļas. Tā kā darbu daudz, palīgus vajadzēs, droši varat pieteikties uz manu e-pastu.
Uzraksts: Tas nav bijis nekāds treils, ja finišā neesi ieradies asiņojošs.
Informācija:
km 
-
Paldies par šīm sacensībām! Nevaru vien sagaidīt! :)
Vēl jau tikai būs! :)
Kalendārs tiek papildināts ar vēl vienu svētku dienu!
Nu tad beidzot redzu, kāds dzīvē izskatās Turiburu- tad jau nepaiesim garām sastopoties :D Varenu labu darbu esi uzsācis- Cepuri nost :) Lai izdodas!
A ja ir tādi ”eksemplāri”, kam tīk ierasties tieshi uz starta šāvienu, vai numurus kādas dienas iepriekš dabūt nebūs iespējams? :)
Izklausās forši! Hmm, bet kas ir slēptais kontrolpunkts?
Lai arī esmu jau reģistrējies, tad interese arvien pieaug par šo pasākumu. turiburu noteitki būs sarīkojis grandiozu ballīti!
Slēptais kontrolpunkts-vieta trasē,kurā tiek fiksēti dalībnieki,to starpfiniša rezultāts.Iepriekš dalībniekiem tā atrašanās vieta netiek afišēta. Ideja-nepieļaut vai ierobežot dalībnieku vēlmi pretēji organizatoru vēlmēm trasi saīsināt. Piem. Madeirā trasē n-tās vietās visi dalībnieki tika fotografēti,tā pārbaudot,vai vienu un to pašu dalībnieka numuru pārmaiņas pēc nenēsā dažādi sportisti.
Drupijam-tādas iespējas “eksemplāram” nebūs. :)
Lieliska ideja, turiburu!!
Es būšu
Zinu,gaidīšu! :)
Izskatās, ka Vilmārs ir ielicis kārtīgus pamatus CET (CEPURI NOST UN KĀJU VIRSŪ ). Pēc sniegtās informācijas saprotu, ka lielākā palīdzība būs vajadzīga tuvojoties 2.augustam. Pieļauju, ka būšu dalībnieks, taču labprāt pieliktu kādu palīdzīgu roku vai padomu. Nezinu, ko tieši, bet kā vietējais kurš pa lielu daļu traila ceļu un taku esmu skrējis braucis, organizējis pārgājienus un velo sacensības, varbūt varu ko līdzēt.
Novēlu turiburu: TURI BURU :):):)
neskatoties, ka šai nedēļas nogalē man ir ieplānots cits sportisks pasākums. nepamet sajūta, ka domas par palīdzēšanu/startēšanu CET vēl varētu laika gaitā mainīties..
Iespaidīgi, spēcīgi un sirsnīgi!
Paldies,turiburu par jaunu izaicinājumu skrējiena baudītājiem.
SKM ir pierādījis, ka šādi skrējieni LV ir vajadzīgi. turiburu attieksme un jau paveiktais pārliecina, ka CET kļūs par labāko trail skrējienu Latvijā.
Dikti grūta izvēle – pieteikties palīdzēt sagatavošanas darbos, vai tomēr skriet. Vai arī uzcelt telti Cēsu pievārtē, palīdzēt, cik nu var, un tad skriet…
Šis jau tagad ir iedvesmojošākais notikums šogad ar savu sirsnīgo kolektīvo sagatavošanas gaitu. Tev noteikti izdosies!
Man šķiet ka palīdzēšanas darbi( trašu attīrīšana,marķēšana u.t.t.) palīdzēt gribošiem cilvēkiem jāplāno tā lai tie nav tik nogurdinoši,ir kā treniņš un tad jau būs spēks un enerģija paskriet.To visu procesu var tāsakārtot.Nevienu nevēlos atrunāt no vēlmes piedalīties CETā.:)
Trakajam-par labāko runāsim pēc 2. augusta,bet man tāda uzstādījuma vai kategorijas noteikti nav-kļūt labākajam.Bet ir cits-uz 2016. gadu šo pasākumu ( CET) dabūt gatavu tādu,kādu es to esmu iedomājies.Bet tur vēl daudz,daudz darāmā.
Izskatās, ka būs izcils, baudāms un skaists pasākums. Gaidu ar nepacietību!
Būs grūti no Cēsu ekonomikas stimulēšanas izbēgt – nepalikt tur pa nakti :D
Šodien vēl nejūtos gatava startēt šādā pasākumā, bet kas zin, kas zin. Kā ir ar atsaucību? Varbūt tad, kad būšu gatava, vairs nebūs vietu? Cik dalībniekus plānots uzņemt šajās sacensībās?
Ir mazs, kluss sapnītis, ka varētu startēt īsajā distancē. Ka viss būs labi un būšu pietiekami atkopusies un skriet atsākusi uz to laiku.
Dalībnieku skaitu nav plānots ierobežot. Vismaz šogad un nākamgad.:)
Pēc 10 gadiem, lai varētu piedalīties CET, būs nepieciešams piedalīties izlozē. Bez jokiem. Nav jākļūst par labāko – piekrītu. Pietiks ar to, ka dabūsi to gatavu tādu, kādu esi to iedomājies. Vienīgā bēda – CET pasākums pārklājas ar festivālu Laba daba. Lai visiem veicas!
Iedvesmai: http://www.active.com/running/articles/7-ultrarunning-myths-that-hold-you-back
Izskatās ka būs viens feins skrējiens, ko garām nedrīkst laist !!! :)
es PAR, es PAR! 80km vēl neesmu gatava, toties 30 labprāt pieveiktu ar smaidu ;)
*cerams trail finišā neieradīšos ar asinīm :D
Dikti iedvesmojoša intervija! Jau tagad gaidu vasaru un šo pasākumu, kurā noteikti gribu piedalīties.
Vēl dažas atbildes uz man iesūtītiem jautājumie. Pats biju piemirsis par tiem informēt.
1. Trasē dalībnieki nedrīkstēs izmantot personīgos tempaturētājus.Ar pašu radītām grūtībām jātiek galā pašiem.:)
2.Sacensību organizatori nenodrošinās skŗējēju individuālo dzērienu,uzkodu un personīgo lietu transportu uz ēdināšanas punktiem.Vismaz šogad nē.
3.Ēdināšanas punktos gan drīkst atrasties jūsu atbalsta komandas pārstāvji-masieri,ģērbēji,līdzjutēji u.t.t.Bet tikai 3 minētajos (Ērgļu klintis,Žagarkalns,tilts Kārļos pār Amatu) ēdināšanas punktos
“Ar pašu radītām grūtībām jātiek galā pašiem.:)”
+1 Labs!
Kādi sanāk aptuvenie attālumi starp dzirdināšanas punktiem? 3 vietas uz 80km manuprāt ir par maz. Ēšanai gan pietiktu ar 3.
Tie, kam par retu barošana/dzirdināšana, var posties klases ekskursijā uz Laulasmaa Ultra. Tur ik pēc 5 km var ēst un dzert uz nebēdu.
Tad jau tieši Laulasmaa ekskursijā galīgi izlaidīsies, nevarēs vairs pēc tam CET iztikt.. :)
Var jau mēģināt piespiest sevi mieloties katrā 3. punktā.
RK76, lai dabūtu UTMB punktus, viens no nosacījumiem ir dalībnieka pašpietiekamība – līdz ar to nav nekāda izēšanās ballīte, jāspēj pašam sevi nodrošināt ar nepieciešamo.
Vairāk jau par dzeršanu bija jautājums :) Ja būs silts, nāksies kaut ko stiept līdz.
Ja reiz tiek izspēlēta pašpietiekamības kārts, tad nevarēju atturēties no citāta pieminēšanas :D
“Labs budžets ir budžets bez deficīta. Latvija būs stipra un finansiāli pašpietiekama, ja tās valdība nedzīvos uz parāda”
Andris Šķēle
Pārfrāzējot šajā sakarā varētu skanēt apmēram tā: “Labs skrējējs ir skrējējs bez deficīta. Ķermenis būs stiprs un ar ēdieniem/dzērieniem pašpietiekams, ja tā vādītājs necerēs uz citiem.”
Paļauties uz citiem nevar, bet cerēt gan nav aizliegts.. Turklāt, nolikuma 9.2. punkts, kas paredz trasē “gurinētus marķīšus”, nav atcelts :)
Lindams – pirms bārstīt pārmetumus, varbūt vajadzētu rūpīgāk lasīt rakstīto. Kā jau Andulis minēja, jautājums bija par dzirdināšanu (it sevišķi ņemot vērā, ka būs karstums). Dzirdināšana būšot arī slēptajos punktos – ļoti labi. Gribēju tikai noskaidrot ik pēc cik km varēs dabūt ūdeni, lai zinātu, ko stiept līdzi – 0,7 pudeli vai “plaušu” somā. Jauku dienu !
Nu, nu, netaisām kašķi uz līdzenas vietas. Tas taču nebija pārmetums, bet gan informācija un daļējs ieteikums. Labāk nodrošināties pašam, lai pēc tam nebūtu jāpārmet organizatoriem vai jābojā sava pašsajūta un/ vai veselība.
Brutāli rēķinot, tad sanāk ik pēc ~20km plus vēl nezināmie kontrolpunkti punkti, uz kuriem gan nevajadzētu paļauties. Nezinu cik ātri tu grasies veikt šo distanci, bet iesaku ņemt ko lielāku par 0,7 pudeli.
Vai dzeršanas punktos varēs uzpildīt savu 1.5l plaušu?
Varbūt ir vērts ieviest obligātā ekipējuma sarakstu līdzīgi kā tas ir citos treilos. Ir pat tādi, kur norādīti minimālie līdzņemamie tilpumi – 750ml vai 1,5l. Bieži jābūt savai glāzei/krūzītei, kas nozīmē, ka dzeršanas punktā ūdens no spaiņa būs jāsmeļ pašam un apkārtne nebūs piemēslota ar vienreizējām glāzītēm.
Tas gan man ļoti nepatiktu, ja būtu kāds obligātais ekipējums. Tas parasti rada handikapa situāciju tiem, kas ir mazāk piemērojušies un vairāk paļaujas uz dažādiem palīglīdzekļiem tikai tāpēc, ka dažiem ir noteikti priekšstati par to, kas ir un kas nav iespējams. Ja Everesta kāpējiem būtu skābeklis noteikts kā obligātais ekipējums, mēs vēl tagad domātu, ka uzkāpt bez skābekļa cilvēkam NAV IESPĒJAMS..
Par obligāto – piekrītu OreMan. Šeit diez vai mūs pārsteigs aukstums līdzīgi kā Monblānā, kā rezultātā varētu tikt nopietni apdraudēta skrējēju veselība. Līdzīgi bija arī Swissalpine.ch. Katrs pats varēja izvēlēties, ko stiept līdzi.
Ūdens tak` būs daudz – skriešana gar Gauju. Par ko te tāds satraukums? Sagribējās eklēriņus ik pa 5km? Tas ir tikai normāli, ka dzēriens “jānes uz sevis”.
Kas man kā potenciālajam skrējiena dalībniekam nepatīk, ka neredzu kefīru pieminētu ēdināšanas punktu racionā. Tiešām būs jānes līdzi savs? :)
Pēdīgajā TDS dažs labs mūsējais pamanījās atsēsties, noaut kājas un Monblāna strautiņos pēdiņas pamērcēt. Piekrītu Imantam, ka nav aizliegts pasmelties Gaujas ūdentiņu, ja sakārojas velgmi.
Vairākiem no mums kefīrs dzirdināšanas punktos dos atbildi, vai reģistrēties CET. Ir informācija, ka šobrīd šis jautājums ir procesā, tamdēļ esam pacietīgi un gaidām galvenā orga turiburu prieka vēsti ;)
Pielieciet klāt vēl cielaviņu un gumījlāčus, un es palikšu pie pirmā galda :D
Kā tad ar to Gauju īsti sanāk? Piemēram Siguldas kalnu maratona nolikumā ir punkts “5.1. Dalībnieki pārvietojas pa marķēto distanci saviem spēkiem. Atrašanās ārpus marķētās distances tiek uzskatīta par izstāšanos.” Šaubos vai Gauja tiks iemarķēta trasē, bet arī punktu par atrašanos ārpus marķētās trases, CET nolikumā neatradu.
Atļauts ir viss, kas nav aizliegts ;)
Kriss, vai Tu tiešām spētu palikt pie pirmā galda, zinot, ka tālāk ir vēl divi gumijlāču šķīvji, un ka Tu pie tiem spēj tikt ātrāk kā citi? Man negribās ticēt. :)
Paldies Turiburu par ieguldījumu pasākumā!!Šoreiz gan diemžēl skriešu..
Piekrītu dot par plastmasas glāzīšu neizmantošanu.Lai katrs padomā,kā varēs uzpildīt savus dzeramtraukus(plaušas:))Labs nosaukums dzirdināšanas sistēmai:)).
Smiltenes Piens ir mūsu skrējiena viens no sponsoriem. Kefīrs būs! :)
Man labāk garšo šokolādes piena spēks <3
Vairuman skrējēju šis trails būs pirmais šāda veida skrējiens viņu karjerā. Nevaru,lai kā gribētu ,ieteikt-ņemt līdzi 0,5 vai 0,7 vai 1,2 l.dzeramo. Katrs mēs pats pazīstam savu ķermeni,cik bieži un cik daudz dzeram slāpju gadījumos.
Viennozīmīgi,karstā laikā būs papildus iespēja tikt pie dzeramā ūdens.Arī dzeramās somas un pudeles varēs uzpildīt.
Smiltenes piens ir apsolījis 200 kefīra pudelēs. Kā ieteiksiet sadalīt? :)
Es tomēr par to, lai mūs pieradinātu pie normāla skrējiena AR ekipējumu plecos, tad arī būs visiem pirmās reizes skrējējiem labāks priekšstats par to, kas ir līdzi vajadzīgs. Un vēl ir jāskolo, kam katra lieta ir vajadzīga, ko Tu ņem līdzi un soma nav domāta, lai to piekrāmētu ar vistu spārniņiem (var jau) :).
http://www.youtube.com/watch?v=mAUz58TiJvA
Rekomendēju visiem noskatīties.Un pēc tam izdarīt secinājumus,ko vajag līdzi,ko nē,pielāgojoties CETa distancēm.
Labi, ka es netaisos braukt uz monblānu :D
Kad savu pirmo tā teikt trailu (pusmaratonu) skrēju 2010.gadā Anglijā mums arī bija jābūt līdzi obligātajam ekipējumam – dzeršanas sistēmai, jakai, svilpei, elastīgajai saitei, follija segai, pārtikai. Par cimdiem un bufu neatceros.
Nupat Somijā, mums arī obligāti bija jābūt līdzi dzeramajam, jo ar organizatoru piedāvāto ik pa 15-20km nepietika, ņemot vērā, ka ārā bija tikai +10C. Man bija arī batoniņi, follija sega, svilpe, magnija ampulas un plāna virsjaka…
Kāpēc tas ir svarīgi, lai, ja nu ar tevi kas notiek, tu pats un tev var palīdzēt. Tāpat tai Monblānā tu palīdzot kādam ņem vajadzīgo no viņa somas nevis no savējas, jo zini, ka viņas viss ir.
Hmm, ja domāts Anglesey pasākums, tad tas bija bija 22.01.2011..
Ja, es domāju to pašu 2011.gadā. Man pēdēja laika kaut kas ar to “viens” uz klaviatūras notiek :)
Ievads pirms UTMB obligātā ekipējuma tabulas “So whether you are there « playing to win » or « trying to finish », you are not protected from injury, or illness, which may necessitate a wait for assistance. In a situation where the conditions are bad, your security will therefore depend upon the quality of what you have in your pack.”
CET, protams, ir citas piekļūšanas iespējas trasei,utt., bet doma, ka jāpadomā soli uz priekšu ir tā pati.
Arī CET trasē visur nevar piebraukt klāt ar auto. Kādam var vienkārši ļoti nepaveikties un paslīdēt kāja uz līdzenas vietas. Ar izmežģītu vai, nedod dievs, lauztu kāju tālu neaizleksi. Gaidot ierodamies glābējus var dabūt hipotermiju stundas laikā pat vasaras vidū. Atliek tikai kārtīgi izmirkt.
P.S. Laikam Latvijā ir jānotiek kādam nopietnam negadījumam, lai sāktu domāt par drošības standartiem. Atrakcijās un celtniecībā jau ir bijuši, gaidīsim, kad kas tāds atgadās taciņskrējienos. Everesta kāpējiem mirstība ir 1,3% līmenī, skrējējiem – simtreiz zemāka un, cerams, tāda tā arī paliks.
P.S. 1. Par cik skriešanas trases šķērsos dažādas nozīmes satiksmes ceļus,t.sk.arī ielas,tad vasarā kopā ar Cēsu pilsētas un Cēsu novada ceļu policiju vadītājiem V.Sviķa kungu un J. Gobas kungu tiks reāli apsekotas visas uzmanību saistošās vietas,kā arī risināts jautājums par satiksmes slēgšanu Cēsu centrā 1.un 2. augustā.Šos jautājumus lems speciālisti!
2. Cēsu domes Publisko pasākumu komisijā ir iesniegts pieteikums par CET norises laikiem,vietām un programmu. Atļauju rīkot pasākumu nevar saņemt,ja nav parakstīts līgums par medicīnas pakalpojumu nodrošināšanu sacensību norises laikā.Par to cik un kur tiks izvietotas medicīnas transports ar mediķiem,arī lems atbilstoši kompetenti cilvēki!
3. Katram sportistam uz dalībnieka numura būs lieliem cipariem uzrakstīts viegli iegaumējams tālr. numurs ,uz kuru zvanīt nelaimes gadījumā. Šo pakalpojumu mums nodrošina LMT.
4. Pirms starta saņemot numuru,katrs dalībnieks parakstīsies ,ka pats atbild par to veselības stāvokli kādā ieradies uz sacensībām.
5. Neko jaunu nepateikšu ja atkārtošu, ka mobilo tālruni ir vēlams ņemt līdzi trasē.
6. Trases plānotas tā ,ka nav tālu līdz piebraucāmajiem ceļiem.
7. Par cik trases šķersos privātās teritorijas,bieži ies tuvu apdzīvotām vietām,tad šo māju īpašnieki tiks informēti par sacensību norisi.Īpaši tiks lūgts piesiet suņus!
8. Neaizmirsīsim par katram ir pienākums palīdzēt ,ja otram ir notikusi nelaime. Tas attiecas arī uz šīm sacensībām.
Man Tev, dot, nav ko iebilst… un arī negribas.
Var man pārmest pārlieku negatīvismu, bet cilvēki ir vieglprātīgi un mācās tikai no savām kļūdām. Uz papīra jau viss smuki, bet dzīvē tas ir apmēram tā…
Atbrauc tāds tūdaliņš uz SKM pilnīgi bez nekā, jo skries tikai 11km un aukstā laikā jau dzert negribas. Nav pat apskatījies, ka šogad trase garāka. Satiec viņu trasē un vienīgais ko dzirdi ir – “Eu, iedod padzerties!” Iedod viņam savu pudeli piekodinot, lai nodzer tikai vienu malku, jo pašam knapi pietiks. Atpakaļ saņem “Paldies vecīt!” un tukšu pudeli. Vēlāk tūdaliņš sūdzēsies, ka SKM bija pārāk maz dzeršanas punktu.
Nav jau ko pārmest, tas ir nevis negatīvisms, bet vienkārši faktu konstatācija. Ka pēc Siguldas krosa pat par īso distanci bija pārmetumi, – kā tā var, nu tā taču nedrīkst, jo vieglatlētikas mačos lūk dzirdināšanai esot jābūt ik pēc ciktur kilometriem.
Par traumām … Plašāka publika varbūt nezin, bet gandrīz pēc katra SKM bija, kas meklē ārsta palīdzību.
http://foto2.inbox.lv/andersons/SiguldaNike2011/DSCF2038.jpg
Bet kopumā, citējot klasiķi, – “kas tas par maču, kurā protesti netiek rakstīti!” :)
Esam pieauguši cilvēki. Ja ko darām,tad saprotam ,ko darām. Neatkarīgi no tā ,vai skrienam,organizējam,rakstam vai sitam suņus. Pirms piesakamies uz šādiem mačiem ,ir mazliet jāiegūst informācija par to ,kas un kur notiks. Cik esmu mācējis un varējis ( arī citi kolēģi),tik gan skrējiena mājas lapā,gan šeit ,VSK Noskrien lapā jautājumus par to,kas ir treils esam “cilājuši”. Arī uz šaha mačiem dalībnieki ierodas atbilstoši,ne jau ar pleznām kājās,vai sniega dēli padusē. Tie,kas vēl nav riskējuši pieteikties,apdomājiet visu kārtīgi-kāda distance ir pa spēkam,ko ņemsiet līdzi trasē somā vai kabatās,u.t.t.
Skrējiena finansiālais nodrošinājums ( arī balvu fonds) ir pietiekoši liels ,lai sacensības notiktu. Protams,ja “daži diegi trūks”,atteiksimies no kādas ekstras,bet,trasē mediķi būs,telefonu sakari būs,policisti uz ceļiem un ielām būs( nebūs mežā un uz lauku ceļiem).
Atliek tikai trenēties! :)
Problēma, ja tā to var nosaukt, ir tajā, ka katrs vārdu “treils” tulko atšķirīgi un saprot to tā, kā ir pieredzējis, dzirdējis vai vienkārši iztēlojies.
Nav jēgas pirkt kurpes, kuras nederēs, ēdamo, kas negaršos, doties uz koncertu, kurš nepatiks. Tieši tā pat ir ar šo Cēsu “treilu”. Pirms pieņemt lēmumu par piedalīšanos būtu svarīgi saprast, kas tas būs, lai pēc tam nebūtu vilšanās, ka realitāte neatbilst gaidītajam. Tas nav vajadzīgs ne dalībniekiem ne organizatoriem. It īpaši tāpēc, ka līdz šim Cēsu “treils” vēl nekad nav noticis un nav neviena, kas tajā būtu jau piedalījies un varētu padalīties ar saviem iespaidiem.
Piemēram, ar skriešanu pie mums apzīmē gan tās darbības, kas tiek veiktas “Stipro Skrējienā” – no organizētāju viedokļa Baltijā vienīgajā ekstremālajā masu izturības skrējienā, gan vienlaicīgi arī 50km skrējienā Daugavpilī, kuru tā organizatori ne par ekstremālu ne arī izturības skrējienu nedēvē.
Kā stāsta turiburu, lēmuma pieņemšanu par Cēsu “treila” organizēšanu sekmēja paša pieredze, skrienot trailus ārzemēs. Un tur esot pieņemts, ka “Tas nav bijis nekāds treils, ja finišā neesi ieradies asiņojošs”. Iespējams, ka esmu netipisks izņēmums, taču tas mani nekādi neiedvesmo. Gluži pretēji – tas nav tas, ko es sagaidu no skriešanas. Taču tajā pašā laikā man ļoti gribētos izskriet un izbaudīt ne ar ko nesalīdzināmi skaisto Cēsu apkārtni, pat ja nāktos mācīties skriet ar ekipējumu un sazin ko vēl plecos. Tāpēc, lai nebūtu izlemšana jāatliek uz gadu, kad jau būs iegūstama informācija par pirmo Cēsu “treilu”, būtu labi katram, tajā skaitā arī man, pirms pieteikties, izvērtēt visus “par” un “pret”, lai saprastu vai šā gada 2.augusta pasākums būs savas vai arī svešas “kurpes”. Tas arī organizatoriem (visu cieņu!) darītu dzīvi mazliet vieglāku.
http://www.irunfar.com/2014/02/your-ultra-training-bag-of-tricks-head-games.html
Latgalis, man no visa tā vislabāk patika viens komentārs – “the most important lesson: when things get rough, eat!” :)
[…] Šo pasākumu organizē mūsu komandas biedrs turiburu, kurš izbaudījis vairākas trail-running sacensības ārzemēs. Par dažām no pieredzēm noskrien.lv lapā ir apraksti. Tāpat gada sākumā Vilmārs plašāk pastāstīja par savu sacensību rašanos un organizēšanas niansēm. Šo interviju lasiet rakstā Hagberg Cēsis ECO Trail 2014. […]