2013.gada pēdējā mēneša – decembra skrējēja nopelni runā jau paši par sevi – Skrien Latvija seriāla VSK Noskrien “spicākās” komandas viens no dalībniekiem – punktu pienesējiem, viņa kontā pērn – divi asfalta 100nieki, trīs pusmaratoni, kas noskrieti ātrāk par 1h15min, LSC 30nieks basām kājām, kā arī Tempa turēšana 2012.gada Nordea Rīgas maratonā pastalām kājās. Un tas nav viss. Uldis nesmādē arī īsākas distances – sacensībās skrējis arī 800, 1000, 1500, 3000m. Bet decembrī žūrijas uzmanību izpelnījies ar saviem panākumiem gada pēdējā dienā Igaunijas mežos – uzvarējis Dream of the Final Night 12h skrējienā, noriņķojot 132 apļus (tie arī 132,2 km) dziedādams (tiešā šo vārdu nozīmē – klātesošie neļaus samelot). Jūsu uzmanībai druupijs jeb Uldis Kļaviņš.
- druupijs
- sāka skriet - 18/05/2008
- noskrieti - 30220 km, laiks - 2316:09:31 h
- labākais maratons - 2:32:19 (Murcia Maraton - 29/01/2017)
- 2024. gadā noskrieti 28.5 km
- vidēji šogad 1.1 km/nedēļā
- pēdējais sen ar 2.17 km
Nosūtīt vēstuli
Gadam treknu punktu pieliki ar jaunu trases rekordu uzvarot Igaunijas 12 stundu Jaungada nakts skrējienā. Vienmēr esi teicis, ka tev nepatīk aukstums, kāpēc tad jau otro gadu pēc kārtas ziemā jāskrien 12 stundas no vietas?
Galvenais iemesls priekš manis ir visa pasākuma pozitīvā atmosfēra, kas rodas, pavadot laiku ar cilvēkiem, kurus vieno vēlme skriet. Arī sacensību formāts (1km aplis) ir pateicīgs, lai nejustos kā vientuļā treniņā, bet visiem notikumiem pa vidu – tas man patīk.
Ja par aukstumu, tad man ir tendence nosaldēt rokas, ausis utt., tādēļ nereti esmu novērojams kapucē un cimdos, bet pret pašu aukstumu esmu iemācījies cīnīties – ir jākustas.
31.12.2013. Druupijs vienā kadrā ar slaveno Papagaili.
Pirms gada biji 2. vietā, šogad uzvarēji. Kas ļāva šogad noskriet turpat par 12,5 kilometriem vairāk?
Bija protams šogad labvēlīgāki apstākļi skriešanai bez ledus un lietus, bet sagadījās vēl citi ne mazāk svarīgi kilometru vākšanu veicinoši apstākļi: ”Skolotāja” maffija pēc saviem ieskatiem mani iedalīja ambiciozo skrējēju komandā, lielāko distances daļu man bija personīgais tempa turētājs kriss240188, kā arī kluba braucienam bija kopīgs uzdevums neatstāt igauņiem vairāk par 1 godalgu – tad nu darīju ko varēju.
Kurā brīdī un kāpēc vispār sāki skriet? Pirms tam esi dejojis tautas dejas, kādas vēl aktivitātes bija prioritāras pirms skriešanas?
Jā – agrā bērnībā plānās čībiņās un pastalās dejoju tautas dejas – pats savā prātā sasaistu to ar veiksmīgi attīstītu skriešanas tehniku, bet kas zin… Tad ilgākus gadus manu brīvo laiku aizpildīja muzikāli hobiji – mūzikas skola, spēle ne vienā vien pūtēju orķestrī, vēlāk padziedāju arī ansamblī.
Skriet? Ja nemaldos 2007. gadā man orķestra sastāvā bija jāmuzicē Nordea maratona skrējējiem. Man viņi likās tādi apbrīnojami, jo domāju, ka, lai Tevis dēļ bloķētu satiksmi, aicinātu orķestri un izgatavotu individuālu dalībnieka numuru, Tev jābūt īpašam.
Nākošajā gadā arī es gribēju būt ”īpašo” cilvēku vidū. Vēl tagad atceros, kā orķestrī pateicu, ka netieku uz Nordea maratona spēli, bet tajā dienā, skrienot Nordea maratonā savu pirmo piecīti, savam orķestrim skrēju garām pa ielas pretējo malu, lai neatklāj manu svarīgo kavējuma iemeslu.
Kas iedvesmoja skriešanai? Ir kādi konkrēti skrējēji, kuru rezultātiem esi sekojis, mēģinājis tuvoties vai varbūt tagad jau apsteidzis?
Skriešanai iedvesmoja galvenokārt tas, ka pirmajās sacensībās nevarēju līdz galam noskriet sākuma tempā un dažkārt pat nācās pāriet soļos, tādēļ ļoti gribējās saprast, kāds būtu mans rezultāts trenējoties un izturot līdz beigām? Vēlāk jau iepazinu arī ikdienas skriešanas priekus – man, piemēram, patīk ikdienā pārvietoties ātrāk kā citiem dienas gaitās ejošiem cilvēkiem, kurus tāpat kā peļķes un citas lietas var izmantot kā dabisku šķēršļu joslu pilsētā, nemaz nerunājot par meža priekšrocībām, lai nebūtu vienmuļi skrējieni.
Kopš reģistrējos noskrien.lv, skrējēji, kuriem mēģinu tuvoties rezultātos, pakāpeniski nomainījuši viens otru tāpat kā rezultāti skrējienos. Protams, ir patīkami pēc finiša apzināties, ka izdevies apsteigt kādu mūsu klubā leģendāru skrējēju, kas agrāk nav bijis aizsniedzams.
Vēl 2009. gadā pusmaratonus skrēji pa 1:55; 1:49. Tagad 1:14. Pašam ir kaut aptuveni skaidri savu iespēju griesti?
Konkrēti nezinu – to lai pasaka kāds treneris par mani, bet tam, ka 1:14 mērķtiecīgu treniņu rezultātā varu labot, ticu.
Ar kuru brīdi uzskati, ka sāki skriet nopietni?
Viss atkarīgs no tā, ko nozīmē ”nopietni”. Dzelžaini nekad neesmu turējies pie kāda konkrēta treniņu plāna, tomēr man patīk šad tad painteresēties internetā vai no zinošākiem skrējējiem, kādi treniņi efektīvāki. Ja pēc cipariem sacensībās skatās, tad, iespējams, starp 2010./2011. gadu nopietnāks paliku, kad pusītē rezultātu par 7 minūtēm 12 mēnešu laikā uzlaboju.
Kāda ir tā sajūta, kad rezultāti tiešām sāk strauji augt?
Sajūta tāda, ka tas rezultāts sarakstā nav tavējais, jo Tu taču tik ātri neskrien!
Esi viens no retajiem mūsu vidū, kurš ir skrējis arī visas klasiskās stadiona distances no 800 līdz 5000 metriem. Kā apvieno šīs divas atšķirīgās pasaules?
Tā galvenā atšķirība šīm pasaulēm, manuprāt, ir, ka stadiona skrējējiem patīk skriet ātri, bet garo distanču skrējējiem – vienkārši skriet. Šajā sakarā ar smaidu atceros stadiona skriešanas treniņnometni jauniešiem, kurā bija iespēja piedalīties pirms diviem gadiem. Tajā gandrīz visi apzinīgi pildīja stadionā uzdotos vingrinājumus un sprintus, bet, kad trenere uzdeva paskriet 30min lēnu skrējienu ārpus stadiona, puse jauno sportistu aiz pirmā līkuma pazuda krūmos. Ja par mani, tad stadiona distances nav tās mīļākās, bet zinu, ka ātrumam vajadzīgas.
Visus savus maratonus līdz šim esi skrējis tikai Latvijā – Rīgā un Valmierā, labākais laiks 2:49:10. Vai ir plānos kāda no Eiropas ātrajām trasēm un uz kādu rezultātu tad varētu cerēt?
Vēl ieplānojis neesmu kādu konkrētu ātro trasi, bet gribētos kādreiz zem 2:40 paskriet maratonā.
Pagājušajā gadā 2 reizes veici klasiskos asfalta 100 km – Viļņā un pēc tam inkognito Itālijā? Itālijā uzvarēji. Lai izskrietu no 8 stundām pietrūka konkurences?
Par Itāliju negribēju plātīties, jo pēc Viļņas nelielās vilšanās, nākamajā simtniekā gribēju īsti saprast, ko šī distance prasa no manis, pieejot tai nopietnāk. Arī karstums izrādījās nopietnāks kā gaidīts oktobra beigās, kas visdrīzāk arī bija galvenais iemesls neizskriešanai no 8 stundām.
100 kilometru sakarā Tev bija derības, kuru dēļ nācās LSC 30 kilometru maču pa Mežaparka asfaltu skriet basām kājām. Esi azartisks, bieži mēdz slēgt publiskas derības vai biežāk tādas ir klusībā pašam ar sevi? Azarts vai mērķtiecība?
Bieži neslēdzu publiskas derības, bet ja slēdzu, tad tādas, kuru zaudēšanas gadījumā man jādara kaut kas interesants. Atklāti sakot, man sen gribējās izmēģināt, cik tālu pa asfaltu es tiktu basām kājām, lasot stāstus par to, kā citiem gājis. (Atgādinām – druupijs kādās trakās derībās apņēmās 2013.gadā noskriet 100km distanci ātrāk kā 8h. Tas viņam neizdevās, tāpēc bija jāskrien 30km basām kājām – red.)
Tavu pēdu izskats pēc 30 km pa asfaltu nebija domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem. Es nemaz nerunāju par trokšņa radītajām sajūtām līdzskrējējiem, kad tev mača laikā izdevās uzkāpt kādai uz asfalta nepamanītai zīlei…tādu tur bija daudz. Cik ātri izdevās saārstēt tulznas?
Manas pēdas nemaz nebija tik briesmīgā stāvoklī – tikai dažas tulzniņas. Un man pat ir teorija kā no tām citreiz izvairīties – jāskrien mazāk pa slapju zāli un pa labāku asfaltu nekā otrpus Mežaparka estrādei. Pēc trim dienām jau skrēju un pēc nedēļas aizmirsu par tulznām.
Kāpēc Nordea Rīgas maratonā temps bija jātur pastalās?
Skriešana pastalās likās veids kā padarīt pasākumu interesantāku, novērst maratonistu domas no noguruma, izklaidēt malā stāvētājus – vai tad tas nesaskan ar TT uzdevumiem? Tas bija arī eksperiments par to, kas notiek ar pastalām pēc maratona un ar pēdām pēc maratona pastalās – tātad pašam arī interesanti.
Kāju pašsajūta un pastalu stāvoklis pēc maratona? Cik maratonus pa asfaltu vienās pastalās var noskriet?
Jaunās pastalās noteikti var noskriet vairāk kā vienu maratonu, ja prātīgi skrien, nešļūkājot pēdas pa asfaltu, bet tā kā manējās jau bija lāpītas, tad es apdomātu, vai skriet vēl vienu tajās pašās. Pēc maratona pastalās, kā jau ar vairumu minimālo apavu, lielāku slodzi bija dabūjuši ikru muskuļi, bet ar pēdām nekas īpaši traumējošs nebija noticis, jo lietoju kokvilnas zeķes, kas mani parasti nepieviļ, runājot par tulznām.
Tērvete, tagad Sigulda. Ideālas vietas, lai trenētos kalnu skrējieniem. Ir plāni šajā virzienā?
Ar Siguldas kalnu maratonu man dalītas atmiņas. Abas reizes, tajā piedaloties, nav izdevies savu pulsu savaldīt. Siguldas paugurus šad tad izmantoju treniņiem, varbūt es pat piekristu kādreiz pamēģināt īstu kalnu maratonu, bet diez vai uz ātrumu.
Ar šo gadu būsi jaunā vecuma grupā, pjedestāli tajā teju garantēti. Kādas pašam sajūtas – cīnīsies ar sevi, ar vienaudžiem, ar tradicionālajiem konkurentiem?
Teju garantēti pjedestāli? Izklausās pārāk pasakaini , lai būtu patiesība. Balvas un pjedestāli jau jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk apstākļu sakritība atkarībā no tā, kādi skrējēji ieradušies uz sacensībām, jo vienmēr kaut kur ir kāds ātrāks. Ja es skrietu tikai pjedestāliem, tad šaubos vai varētu atļauties izbaudīt jau augstāk minēto stadiona un garo distanču pasauļu dažādību – tad manā gadījumā būtu jākoncentrējas uz stingrāku treniņu programmu, kas tos pjedestālus sagādā.
Novēlējums mūsu kluba biedriem.
Ja galvā iešaujas traka doma, tad nemokiet sevi ar jautājumiem par to, kāpēc to nevajadzētu darīt, bet iedrošiniet sevi ar to, kā un kas labs no tās varētu sanākt!
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiks piešķirta vienam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai būt čaklākajam „Apkārt pasaulei” kilometru vācējam komandā. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
km 
-
Apsveicu, Druup, – Kenijs rullē!!! Ak tad tagad būsi V30 – labi, labi ;)
8h/100km Dtuupijam nav šķērslis! Ne šogad, ne turpmāk. Apsveicu vienīgo, kurš drosmīgi izpirka derību ķīlu!
Ak ta tāds šamais izskatās! :)
Forši ka viens otru ieraugām fotogrāfijās.A tā tikai niki un niki.Un nezini kas slēpjas aiz -vatakusi,pikabū…
Visu cieņu laureātam!
Apsveicu ar sen pelnīto kroni :) Rādās, ka druupijam vienalga, kas ir vai nav kājās, viņš tāpat ir ātrs.
Apsveicu!
Drūpijs man allaž paticis patstāvīgās domāšanas dēļ un pozitīvisms, protams :)
Nudien likās, ka Tev jau bija kronis kabatā, t.i. galvā.
Apsveicu ar godam nopelnīto titulu! Prieks bija piepalīdzēt piedziedāt Igaunijas mežus :D
Liels prieks par druupiju =) viens no draudzīgākajiem un pozitīvakajiem skrējējiem, manuprāt. Apsveicu!
Drūpijs ir kā ‘Beep Beep’ no multenes par ātro ceļa skrējēju! :D
Tiešām prieks! :))
Prieks un apsveikumi! (: Raibs un pamatīgs skrējēja dosjē, kas beidzot atklāts foršā intervijā!
Pelnīti! Labs darbs!
+ BaibaN :D
druupijs ir foršs! Atminos, ka pirmo reizi druupiju ieraudzīju Apguldes stundas skrējienā 2011.gada rudenī. Jau tad nebija cerību viņu panākt, jo viņš tā viegli skrien.
Kad sadzirdēju un ieraudzīju druupiju dziedam Igaunijas mežos, es nodomāju, ka viņš skrien izklaidējoties un nepretendē uz godalgotām vietām… :) Izrādās, ka arī dziedot var uzvarēt (vai varbūt tieši pateicoties tam?)!
Man arī prieks par Drūpiju!
no malas liekas,ka bez piepūles lido…
Patiešām preiks par druupiju, kas vienmēr tik viegli skrien, cīnās par godalgotām vietām un vienmēr uzmundrina garāmskrienot!
Visu cieņu! Apsveicu! :)
Sumināts!
Dziesmā ir spēks un enerģija!
Apsveicu Uldi!
Kā arī pievienojos Rainera teiktajam! Iespējams,ja pieliktu arī nedaudz piepūli, tad pusītes skrietu zem 1h10. :))
Sveicieni Uldi ! Ko lai saka. Izskatās ka tevi tā arī nesanāks noķert, baigi stiprs tomēr esi:) Un no malas izskatās ka baigi viegli tev tas nāk, kā pipējot:) Lieku uz to ka jau šogad būs 1:12 ar kapeikām(centiem).
Apsveicu, Druupij!! Gods mīt vienas treniņu takas :)
druupijā mājo īsts skrējēja gars, kā arī patiesas sportiskas attieksmes piemērs pret citiem sportistiem un/vai amatieriem. Iedvesmas avots citiem, turi rajonu!
P.S. Lielisks novēlējums intervijas beigās. Prieks redzēt, ka daži tam seko.
Apsveicami! Tāpēc apsveicu! Tad jau tagad vienā grupā būsim.. njaa, nu neko darīt :)
Mīļš paldies visiem savējiem t.i Jums, kas sēž vai skrien MS žūrijā un atstāj tik pozitīvus komentārus zem šī raksta! :)
Turiburu- es būtu pagodināts ja izdotos iepazīties ar Tevi arī klātienē, bet man arī neiet viegli ar noskrien segvārdu un cilvēku seju sasaistīšanu ;)
Trakais- man liels prieks, ka vēl kādam bez manis Apguldes2011 stundas skrējiens atmiņā iespiedies. Tam vēl joprojām pieder mana slapjākā skrējiena tituls- pats biju pilnībā izmircis, dubļains un mans līdzi paņemtais mobilais telefons tajā dienā gāja bojā no mitruma pārdozēšanas :D
Lindams- manuprāt garajos skrējienos tik un tā īsti nekad nevar prognozēt, kas galā sanāks, tādēļ cenšos sākumā nestresot.. turklāt vai tad mēs nebijām uz vecgada ballīti aizbraukuši? :D
Johny,Ainīc- Paldies par ticību maniem spēkiem, bet nemaz tik maz es netrenējos manuprāt, lai teiktu, ka tad, kad sākšu – tad nu kritīs rekordi.. Pagaidām nevaru iedomāties tik bargu Motivatoru, kas spētu no manis izspiest jūsu minētos rezultātus- varbūt kāds piesakās? :D..
Pie ”beep beep” komentāriem gribas piebilst, ka ātrums ir relatīvs… Kenijā es diez vai kādam asociētos ar ātrumu- drīzāk ar citādu ādas krāsu ;)
Kuk, Oreman- Varbūt varam sarunāt, ka ja kāds no mums vecuma grupā saņem šogad balvā ko ēdamu, tad dalamies? :) Un ja nav ēdams, tad liekam lietā zāģi.. :D
Apsveicu, druupij! Esi šo balvu pelnījis!:) Lai labs 2014.gads!
Pievienojos sveicējiem!Sen biji pelnījis kroni druupij!Novēlu tev veiksmīgu 2014.gada skriešanas sezonu! ;)
Apsveicu,Uldi! Cīnijies un sasniedzi daudz.Pelnīti saņēmi novērtējumu-Mēneša skrējējs:)
Super ātrs un dziedošs noskrienietis:)
Jā, malacis! Un paldies par iedvesmojošo interviju! :)
Ar dziesmu par dzīvi :) Apsveicu!
Iedvesmojoši
Atmiņā palicis druupija dziedātais igauņu mežā: “Kas meitiņu baltu dara, Ja ne ULTRA-maratoni ..” (ar uzsvaru uz ULTRA) :)
Bija pārliecība, ka Uldim tituls jau sen piešķirts, izrādās, bija noticis kaut kāds pārpratums, kas tagad ir izlabots.
Apsveicu! Tituls patiešām pelnīts. Veiksmes un sasniegumus!
Apsveicu! Ir vienmēr prieks Tevi satikt – pat tad, kad Tu kārtējo reizi mani par apli apdzen.:) Manuprāt, Tu droši varētu pretendēt arī uz kluba pozitīvās enerģijas spēcīgākā ģeneratora titulu, ja tāda nominācija tiktu ieviesta! :D
Apsveicu! Tu man asociējies ar tādu kā somu – tikai apgriezti. Ja soms pie -10C beidzot uzvelk kreklu ar garām rokām, tad Tu mačos jaku novelc tik pie +20C. Un ja Tu skrien pavisam īsā tērpā – tātad ir visi +30.
Pavasara krosiņā, kad pēdējā aplī Drūpijs man pagāja garām, bija šoks un atklāsme :D Šoks: kāpēc Drūpijs nebija man priekšā jau visu maču? Atklāsme: sākumu esmu ieķēris par ātru. Patiesība noteikti ir cita – neskrēja Uldis uz pilnu banku :D Tiekamies trasēs jau vienā vecuma grupā. Lai viss izdodas!
Apsveicu! Vienmēr prieks vērot tik lidojošu cilvēku – izskatās, ka asfalts vispār netiek deldēts:)
Urā! Malacis, Uldi! Tiekamies mačos!
Iedvesmojoši :)
Apsveicu! Tu tiešām jau sen to biji pelnījis!
“Iekrita acīs” – intervijā vairākas reizes lietoji vārdu “interesanti”. Un neminēji vārdu “motivācija”. Varbūt arī no tā, ne tikai no tautas dejām, nāk Tavs, ja tā var teikt, skriešanas vieglums. No attieksmes. No intereses radītas aizrautības.
Lai Tev arī turpmāk daudz interesantu un aizraujošu skrējienu!
P.S. Piekrītu Maikijam par dziesmu.
urā!
Jau izlasot šo nelielo rakstu var saprast cik pozitīvs un iedvesmojošs cilvēks ir druupijs. Apsveicu ar panākumu.
Apsveicu Drupij ! Godam pelnīts tituls :)
P.s. turiburu aiz vatakusi slēpjas tas cilvēks, kas redzams profila bildē ;)
Ja gribi skriet pastalās , es varu Tev uztaisīt, priekš skriešanas, pastalas par velti.Piezvani 29427851.
Apsveicu!
Mani ļoti aizkustināja stāsts par pūtēju orķestri, jo vienmēr, skrienot Nordea maratonos vai esot līdzjutēju statusā, ir gribējies apstāties pie orķestra, lai uzdejotu un uzdziedātu! Tā vien gribētos, lai pūtēju spēlētās popūrijas dzirdētu visas distances garumā! :)
Un skat- tagad ir skrienošs mūziķis!!! Lieliski!!! :)
Skrēju cik vien ātri varēju un nomainīju vecuma grupu un Uldis jau atkal priekšā. :)
Apsveicu ar godam pelnīto titulu un turpini tādā pat garā. Varbūt tikai nedaudz ārāk!
Pievienojos sveicējiem.Cik sen tas bija, kad Uldis ieminējās, ka gribētu maratonu zem trim stundām noskriet( laikam Ozolnieku koptreniņā pirms pāris gadiem), nu, tagad, kad ir sasniegts īstais maratonista vecums jādomā par 2:30.Tev noteikti izdosies,Uldi!!!
Pievienojos Aija Valtmane – arī man tieši no orķestra skrienot ir vieslielākais efekts, kā izdzirdu to orķestri trasē tā kājas sāk pašas bez manas ziņas skriet. ;)
Drūpij, šķiet Tev ir iespēja NRM 2014 skriet kā TT ar trompeti un pastalās :)
Ja gribi iegaumēt noskrieniešus pamēģini katrās sacensībās iepazīt vienu jaunu. Tas ir interesanti [atsaucoties uz Uldzha izcelto vārdu :)]
Lieliski salīdzinājumi Aivariem! :) :) :)
kluba pozitīvās enerģijas spēcīgākā ģeneratora tituls
tāds kā soms – tikai apgriezti. Ja soms pie -10C beidzot uzvelk kreklu ar garām rokām, tad Tu mačos jaku novelc tik pie +20C. Un ja Tu skrien pavisam īsā tērpā – tātad ir visi +30.
Ļoti vienkāršs, pozitīvs un nekad nepaskries garām neuzmundrinot – tāds ir druupijs :) Apsveicu! Un, lai arī turpmāk viegls un raits solis īsākas un garākas distances pieveicot!
Paldies vēlreiz draugi- pozitīvās enerģijas labākā ģeneratora pienākumus, manuprāt, mūsu klubā lieliski pilda Matīss ;)
Imant- zini tādu Fomina un kleina dziesmu:
”Visām lietām dzīvē savs laiks, un tas nāk…”
Aivar703 – īstie parametri ir tādi, ka jaciņu nometu pie +10c pie noteikuma, ja nav lietus un vējsh :D
Sominen: Iemesls, kādēļ pagāšgad krosiņā tikai beigās tevi apdzinu ir tāds, ka es iepriekšējos 2 gadus to krosiņu skrēju ar līdzīgu rezultātu, bet Tev visdrīzāk ātrums ir audzis ;)
Par pastalām ohoo- pilnīgi negaidīts piedāvājums: Skriešana pastalās ir interesanta lieta, tomēr jāsaka, ka es diez vai attaisnotu speciāli skriešanai gatavotu pastalu mērķi, jo minimālos apavos skrienu labi ja pāris reizes gadā.. bet kādu sacensību skrējienu ”pastalu reklāmai” noteikti varētu sarunāt ;)
edGar- trompete tāda pasmaga tomēr priekš maratons distances ;)
guncha- rakstā bija minēts 2:40 nevis 2:30 :D
Kādi 2:40 (par to pat es esmu aizdomājies), Tev jādomā par 2:30 :), nu labi, 2:35 vismaz :)), nopietni, bet , baidos, ka Valmieras trase nebūs īsti šim mērķim piemērota…varbūt pamēģināt uzskriet Tallinā?
Nu un kādēļ es nevaru aizdomāties līdzīgi Tev? :) Tallinaa laba trase, ja?
Par Tallinas trasi un pašu maratonu ir dzirdētas labas atsauksmes.. tad jau manīs, varbūt arī aizlaidīšu :)
Tātad Jūs abi uz Taliinu 2014! :)
Sveicieni, Uldi! :)
Forša izvēle, apsveicu!
Aija, uzdziedāt un uzdejot – easy game ;) https://twitter.com/sominens/status/336745226490245123
Tallina ir laba, ja patīk aplis ar mežonīgi garu turp-atpakaļ posmu, un tad, kad tu nopriecājies, ka beidzot tas ir garām un varēs tikt pilsētas ēniņā, sākas stāvs kalniņš pa bruģi. Un tad, kad jau liekas, ka nu beidzot tak bišķis palicis līdz finišam, tad pēkšņi parādās paaugsts tiltiņš no gluda finiera pāri ceļam, lai nav jāslēdz satiksme. Un pēc tam vēl viens tāds pats aplis:)
essnee- paldies par aprakstu. Es par to kalniņu pirms finiša arī aizdomājos.. Tāds pastāvs :) Vēl padomāšu vai Tallinaa skriet..
Ā, un starts arī ir pašaurs. Bet nevajag vadīties tikai pēc mana apraksta – daudziem tā trase patīk:)
Man par Tallinu vislabākās atmiņas. Tā kā maratonistiem starts bija pirmajiem, tad neatceros, ka kāds būtu traucējis un būtu bijis šauri. Varēju skriet brīvi jau pirmajā km, bez kāpšanas kādam uz kājām. Pusmaratonisti, kas startē vēlāk, droši vien ir stipri vairāk un tāpēc tur, iespējams, ka biezāks. Taču man patika, ka pēdējos 12km man bija garām skrienošo pusmaratonistu kompānija, kas vilka līdzi un nebiju trasē vientuļa kā tas, piemēram, ir Valmierā. Arī skatītāju atbalsts Latvijā nav tik liels. Tur daudzi uzmundrināja, saucot vārdā vai vienkārši: “Leti! Leti!”, jo uz numura ir vārds un valsts karodziņš. Reģistrācijā, izņemot numuru, nebija nekādas drūzmas un pašas meitenes piedāvāja samainīt krekliņu pret mazāku izmēru, jo teica, ka pasūtītais man būtu par lielu. Man tiešām atmiņas tikai un vienīgi vislabākās :)
Apsveicu Druupij!
Lai izdodas 100km noskriet zem 8 stundām!
Paldies Chingon- Tev lai spartatlons izdodas liidzgalam ;)
Vargans- Tu mani ieintriģēji :)
[…] uzvarējis ar rezultātu 8:11:28 Ultramaratona del Tricolore 100km. Vairāk par Uldi vari lasīt Mēneša skrējēja […]