Tā saka, ka labs nākot ar gaidīšanu. Ziniet, tā arī ir! Augusts jau stipri otrajā pusē, bet mēs “laižam tautiņās” vēl jūlija mēneša skrējēju. Bet tam ir ļoti pamatots attaisnojums – kronēt šoreiz izvēlējāmies tādu kandidātu, kurš teica, ka mums jānāk līdzi mežā viņu intervēt (beigās gan apžēlojās un tikām cauri ierastajā kārtībā).
Ja esi bijis “Stirnu bukā”, tad arī viņu, droši vien, esi manījis kvadracikla mugurā dzenājamies pa un ap trasi. Ja Tev patīk “Stirnu buka” trases, tad zini, ka viņš ir pie vainas. Viņu var vainot arī tad, ja Tev tas šķitis par grūtu… RimantaL labā roka “Stirnu buka” trašu gatavošanā, arī laika posmā, kad gatavojām interviju, atrunājās, ka jādodas vēl darbos pie pēdējā “buciņa”. Cilvēks, kurš dara un arī tipina – Gints Konošonoks jeb mūsu portālā atpazīstams kā GintsK.
- GintsK
- sāka skriet - 27/01/2014
- noskrieti - 20284 km, laiks - 2110:55:14 h
- labākais maratons - 3:13:22 (2017)
- 2024. gadā noskrieti 1879.2 km
- vidēji šogad 37.6 km/nedēļā
- pēdējās 7 dienās noskriets 30.2 km ar vidējo ātrumu 06:08 min/km (visi skrējieni)
- pēdējais aizvakar ar 6.14 km
Nosūtīt vēstuli
Šī sezona tev paiet tikai atrodot optimālas trases visiem Stirnu buka posmiem un tās sagatavojot skrējējiem vai arī pašam iznāk ko noskriet priekam?
Pamatā šī sezona tiešām paiet Stirnu buka zīmē, līdz ar to sacensību grafiks šim gadam īpaši stādīts netika, taču priekam noskrieta tiek ne viena vien meža taka, kuru vēlāk iekļaut sacensību trasē.
Darbs ar kartēm, pēc tam reāli apsekojot maršrutus dabā, tīrīšana ar mačeti un trimeri, marķēšana, demarķēšana. Cik stundas aizņem viena posma trašu sagatavošana?
Pirmkārt, būtu jāsāk ar to, kā tiek veidotas trases kopumā. Kā jau būsiet pamanījuši, tad Stirnu buka skrējienos cenšamies dalībniekiem parādīt kādas acīm tīkamas vietas, dabas skatus, tāpēc cītīgi tiek pētīts, kā to visu savienot ar meža ceļiem, takām, stigām, pļavām. Šeit tad arī nākas izmantot kartes. Kad tas viss uz datora ir salikts, tad jādodas dabā un jāapseko teorētiskā iecere. Noteikti ir jāpiebilst, ka ļoti lielu atbalstu trašu izveidē mums sniedz katrā konkrētā vietā kāds mežu pārzinošs cilvēks. Kas attiecas uz trašu iekopšanu, tad viss ir atkarīgs no konkrētās vietas, kur mēs vēlamies ievest savus skrējējus. Piemēram, Garkalnē tīrīšanas darbi nebija nepieciešami, tur atlika vien izlikt trases marķējumu, turpretī iekārtojot Zebrus ezera posmu, ar trimmeri plecos nācās pavadīt gandrīz vienpadsmit stundu pēc kārtas. Tā kā viennozīmīgi pateikt nav iespējams, cik ilgu laiku tas aizņem, jo katrs posms, katrs mežs un arī laika apstākļi katrā reizē ir atšķirīgi.
Nākamgad turpināsi? Darba apjoms varētu būt mazāks vai arī plānos ir kādus Stirnu buka posmus taisīt jaunās vietās?
Bez šaubām turpināšu! Viss, protams, ir atkarīgs no Jums, kas apmeklē/ēs Stirnu buka pasākumus. To, vai darba apjoms samazināsies, nemāku teikt. Pieļauju, ka nē, jo gada laikā dabā notiek tādas pārmaiņas, ka maz neliekas! Kā piemēru šeit varu minēt Abavas senlejas posmu, kas veda gar Amulas krastu. Tur cilvēki pēc pāris mēnešiem taku spējuši iziet tikai pēc mūsu mežā atstātā marķējuma, ko mums palūdza atstāt, lai taku minēji šo vietu varētu iziet bez maldīšanās. Par nākotnes plāniem runājot, idejas ir, bet tas vairāk vai mazāk būs atkarīgs, no tā cik dikti šie novadi gribēs, lai 2016. gadā stirnu buks lec tieši pa viņu takām.
Ir bijuši kādi kuriozi?
Kādi gan kuriozi mežā var būt? Ja nu kāds stirnu buks, lapsa, alnis, briežu mamma vai meža cūka uzskrien virsū, taču pagaidām nekādus jokus pieredzēt vēl nav gadījies.
Kā pats pievērsies tautas sportam?
Iepriekš biju diezgan aktīvs MTB sacensību dalībnieks (7 gadus), līdz 2013. gadā sakarā ar otrās pusītes veselības problēmām pārtraucu jebkuras aktivitātes, lai maksimāli varētu veltīt laiku viņas atveseļošanās procesam. Un tad kaut kā neviļus RimantsL pajautāja, vai es nevēloties kompānijas pēc noskriet SKM (Siguldas kalnu maratons – red.). Pirmā reakcija, protams, bija noraidoša, taču vēlāk, nedaudz apdomājot, piekritu. Sāku ne uzreiz ar garo distanci, bet gan ar 34km (4:37:34.4). Šādi, negaidīti un neplānoti, es pievērsos skriešanai.
Kurš ir tavs pirmais sporta veids?
Par savu pirmo sporta veidu uzskatu jau iepriekš minēto riteņbraukšanu, ar kuru vairākus gadus nodarbojos skolas laikā.
Skriešana, slēpošana, riteņbraukšana, triatlons. Kāda tev ir visu sportisko aktivitāšu prioritārā secība?
Šobrīd primārā viennozīmīgi ir skriešana (drīzāk tipināšana), tad riteņbraukšana (MTB) un distanču slēpošana. Ja runājam par triatlonu, tad pirms pieciem gadiem iegūtās traumas dēļ ir ierobežota pleca kustība, tāpēc no manis nekāds dižais peldētājs nesanāk, līdz ar to triatlons šobrīd izpaliek.
Kādi pašam labākie sasniegumi?
Par savu labāko sasniegumu uzskatu to, ka, neskatoties uz dažādiem apstākļiem un sarežģījumiem, turpinu aktīvi kustēties.
Publiski tiec saukts par Engures triatlona kluba neoficiālo treneri un fizioterapeitu. Pamatā paša pieredze vai oficiāli izglītības papīri?
Tas ir diezgan skaļi teikts, dažkārt „Engures sportam” runas vīrs mēdz pārspīlēt. Ja jāpiemin trenera darbs, tad nu jau piecus gadus no pamatdarba brīvajā laikā vietējā sporta klubā vadu TBW (Total Body Workout, funkcionālie treniņi visām muskuļu grupām) nodarbības. Runājot par fizioterapiju – tas pamatā ir balstīts uz paša pieredzi un pašizglītošanos.
Pirms gada pirmais maratons, šogad jau Rīga – Valmiera. Tā tev bija pirmā ultra?
Ar maratonu ir tā, ka teorētiski sapņos bija kādreiz to noskriet, bet par to, ka tas tiešām reāli notiks, pat īsti nedomāju. Taču, tā kā SKM kaut kā bez īpašas gatavošanās izdevās pievarēt, sapratu, ka manos spēkos varētu būt arī pieveikt maratonu. Atgriežoties pie skriešanas saknēm, es varētu būt labs piemērs tam, kā nevajag uzsākt skrējēju gaitas. Parasti, lasot ar skriešanu saistītus rakstus, tiek minēts, ka jāsāk ar īsākām distancēm un, tikai pieredzei augot, jāpāriet uz garākām. Mans gadījums būs pretējs, jo oficiāli neesmu nevienu pusmaratonu noskrējis, tāpēc NRM uz doto brīdi ir mans pirmais un vienīgais maratons. Taču līdz Rīga-Valmiera skrējienam nonācu pavisam elementāri – 29.decembra, savas dzimšanas dienas rītā, e-pastā saņēmu vēstuli ar paziņojumu, ka esmu reģistrēts šim skrējienam. Jauka dāvana, jo pieļauju, ka pats sev ko tādu diez vai atļautos nodarīt. Un šeit man atkal ir jāpateicas Rimantam.
Tādēļ februārī, treniņa procesa ietvaros, es, Rimants, Signis un vēl daži skriešanas entuziasti devāmies Anglijas virzienā, kur piedalījāmies Coastal Trail Series (CTS) rīkotajā skrējienā. Tā tad nu arī bija mana pirmā ultra – tur pieveicu 56 km distanci.
Tevi viegli pierunāt uz dullām lietām?
Baidos, ka nē, taču cilvēki uz vecumu mēdz mainīties.
Kas ir “Engures sportam”? No malas skatoties šķietat tik vienoti, aktīvi un iedvesmojoši.
Bija tā, ka katrs kaut ko savā nodabā čubinājās – viens skrien, viens min pedāļus, viens peld. Tad kāpēc lai to nedarītu kopā?! Tā pamazām ap sevi pulcējot līdzīgi domājošos nu jau esam izauguši krietns pulciņš. Kā arī divreiz gadā tiek rīkota kopā sanākšana ar visām ğimenēm, kur tiek apspriesti nākotnes plāni un sezonas laikā padarītie darbi.
Pēdējā laika lielākais gandarījums?
Pēdēja laika lielāko gandarījumu, nu jau piecu mēnešu garumā, sniedz apmierinātās un priecīgās ļaužu sejas Stirnu buka finišā.
Tradicionālais novēlējums kluba biedriem.
Dariet no sirds to, ka jums patīk. Mīliet un saudzējiet savus tuvākos. Bet pa starpu neaizmirstiet patipināt.
Nozīmīte „Mēneša skrējējs” tiek piešķirta kādam skrējējam mēnesī par īpašiem sasniegumiem. Tie var būt daudz noskrieti kilometri, ilgas stundas treniņos, uzvara pusmaratonā vai kādā no daudzajiem skriešanas seriāliem. Sasniegums var būt piedalīšanās visos skriešanas seriālos vai neuzveicamam uzvarētājam Cieņas cīņās. Sasniegums ir pirmais maratons, sākšana skriet, citu iedvesmošana vai jebkas, kas ir atzinības vērts. Ja jums šķiet, ka kāds no VSK Noskrien komandas skrējējiem ir šādu nozīmīti pelnījis – dodiet ziņu. “Mēneša skrējēja” kandidātus izvērtē un šo nozīmīti piešķir iepriekšējie 11 “Mēneša skrējējs” uzvarētāji.
Es uzskatu, ka Stirnubuka seriāls ir labākais, kas šobrīd skriešanā Latvijā notiek. Paldies par to! :)
Pilnībā piekrītu!
Arī paklanos darba rūķa priekšā! Rīt liepājnieki modīsies un velsies Āzīša virzienā! Gints var visu – gan līdz Kliņķim noskrieties, gan Kurzemes mežos trases sariktēt ;)
Apsveicu! ^_^
Gints ir supervecis. Tiekamies rīt!
Liekas tāds drusciņ skarbs uz ārpusi, bet ar labu sirdi un strādīgām rokām! Apsveicu ar kronīti un paldies par lieliskajiem skatiem trasēs!
Paldies par interviju!
Un lai Tev viss izdodas, Gint!
Lielumlielais sirsnīgais PALDIES!!!
Paldies, ka padari mūsu dzīvi skaistāku un interesantāku!
Lepojamies! Mūsu Šoko!!! Ne tik veikls uz pļāpāšanu, bet iedodiet viņam trimmeri, mačeti vai kvadru! Un cita starpā – paliek arī nedaudz runātīgāks!
Nu, beidzat beidzat, palikšu vēl iedomīgs.
Malacis un lielais paldies par Stirnubuku!
Apsveicu ar kronīti! Skrēju sestdien Lūša distanci un redzēju krustojumā vientuļu, bildēs redzamo, kvadraciklu stāvam. Bija grūti. Nodomāju, varētu palūgt Gintam, lai aizvizina līdz finišam. Saimnieks gan nekur nebija manāms, tādēļ nācās vien finišēt pašas spēkiem. Paldies par paveikto darbu Stirnu buku trašu sagatavošanā! Dažbrīd man bija par grūtu, bet gandarījums par sasniegto finisu bija vienmēr. Lai šim pasākuma ir tik pat vērienīgs turpinājums arī nākamgad!
Tiešām liels prieks pazīt tādus cilvēkus!
Mjā, aizvakar trasē redzēts savas trīs četras reizes, vienmēr trasē uzmundrinās (piemēram, “priekšā nāvīgs kāpums”). Veicas Tev, Rimant, ar komandu! :)
Apsveikumi! Gods un prieks būt pazīstamai ar Tevi :)
Malacis, Gint! Paldies par ieguldīto darbu! Un ciņa par tavu uzņemšanos ne tikai trasi formēt, bet arī tipināt.
Paldies par interviju Gint!
Vēl viens visādā ziņā interesants un dikti ņiprs cilvēks ir papildinājis manu draugu pulciņu . Par to noteikti jāpasakās Stirnu bukam . Godam nopelnīts kronītis ! Tiksimies atkal nākamgad , varbūt pat jau šogad .