Biedriem

VSK Noskrien twitter
VSK Noskrien Facebook profils

Polar M400 HR
Ūdensizturīgs GPS pulsometrs ikdienas treniņiem un sportiskiem sasniegumiem.
EUR 189.00

Rīgas pusmaratona sajūtas

Sportlat 1. Rīgas pusmaratons jau ir aizmirsies, jo pēc nedēļas ir nākamais. Bet tieši Rīgas pusmaratons daudziem bija šī gada pirmās nopietnās sacensības un VSK Noskrien komandai pirmā tradicionālā fotografēšanās pirms starta.  Pusmaratonā VSK Noskrien pārstāvēja 28 skrējēji, bet vairāki biedri piedalījās īsākās distancēs un kopā VSK Noskrien noteikti bija lielākā komanda sacensībās.

Inga otrā


Savā vecuma grupā Inga, ar kuru mums nesen bija intervija rakstā „Skriešana ir bauda,” izcīnīja otro vietu, zaudējot tikai pusmaratona uzvarētājai Dacei Linai. Viņa pati pēc rezultātu uzzināšanu bija nelielā šokā, jo skrējusi ir nekontrolējot laiku, bez plāniem uz rezultātu un kā jau viņa to dara – baudot.

1:37:37 ir tavs personiskais rekords?

Jā, mans personiskais rekords gan.

Visi apstākļi sakrita vai speciāli gāji uz to?

Laikam apstākļi sakrita. Zinu, ka skrēju pagājušo gadu vidēji drusku zem 1h45m, taču pēc šīs ziemas traumas nebija ne jausmas, cik ātri varu noskriet.  Rīgas pusmaratonā man nebija līdzi pulkstenis, tāpēc nezināju, cik ātri skrienu. Rezultāts bija pārsteigums arī man. Vispār sākumā šis bija domāts kā treniņa skrējiens pirms Nordea Rīgas maratona, bet nu grūti sacensībās  skriet treniņa režīmā.  Viss apkārt velk uz priekšu, bet tik un tā skrēju pēc sajūtām.

Daudzu džeku sapnis ir noskriet ātrāk par 100 minūtēm. Kā to var izdarīt?

Skrienot. Bet nezinu. Droši vien ka treniņi. Šajā ziņā es pati neesmu eksperts.

Un kā ir uz viena pjedestāla ar labāko garo distanču skrējēju Daci Linu?

Loti forši, protams!  Daci var šad tad satikt arī Mežaparkā. Bet nu pjedestāls man tāds īsts mērķis nebija, jo saprotu, ka tur stāv profesionāli sportisti. Es savukārt skrienu sev un priekam. Taču, kā teica viens mans draugs – tā bija “likumsakarīga nejaušība.”

Gunas pirmais pusmaratons


Iepriekšējā dienā ierastais lampu drudzis dīvainā kārtā iemigt un gulēt netraucēja. No rīta pamodos laikus bez modinātāja, paēdu lielu bļodu auzu putras un kāpu velosipēdam mugurā, lai dotos uz Biķernieku mežu. Minos lēnām, lai nesagurtu pirms starta. Rezultātā ierados pusstundu pirms. Plānā vēl bija notestēt savas pēdas skrējienā, lai saprastu, kādi skriešanas apavi man der. Noskaidroju, ka ar pēdām viss kārtībā, taču nokavēju noskrien.lv kopbildi un gandrīz arī startu.” Vairāk par Gunas pirmo maratonu lasiet viņas blogā.

Rīgas pusmaratona sajūtas

Signis


„Pēc šī gada lielā skriešanas plāna paveikšanas un maratona noskriešanas iestājās brīvības sajūta un pusmaratonus skrēju treniņos. Pie sevis domāju, ka šogad treniņos noskrietie 600 kilometri ir jāizmanto lietderīgāk un pieteicos Rīgas pusmaratonā. Pie tam, tas notika manā treniņu trasē un grēks būtu tik tuvu mājām neskriet.

Nedēļu pirms pusmaratona saaukstējos, bet turpināju trenēties un pat izmēģināju skriet vienu Biķernieku trases apli sacensību režīmā, jo cerēju labot gandrīz trīs gadus vecu savu pusmaratona rekordu un noskriet ātrāk par 1:50. Lai arī ātruma treniņā 5km veicu par pāris sekundēm ātrāk uz kilometru nekā vajadzētu, bet sapratu, ka nekāda rekorda krišana nesanāks, jo vienu apli noskrēju, bet vēl trīs?

Forši ir ierasties sacensībās un satikt tik daudz savējos un pēc sacensībām tikai atceries, ka ar to neaprunājies un vēl ar to neaprunājies. Savukārt skrienot, gandrīz katram tempam ir kāds ar ko skriet kopā. Lauma jau pēc tam niknojās, bet pirmo apli skrējām kopā un vēlamajā tempā. Pēc tam gan nācās pievilt meiteni, jo likās ka varu vēl ātrāk. Kādu laiku nācās skriet vienam, bet izdevās noķert puisi ar uzrakstu „Valmieras maratons” uz muguras un iesakot runāties, viņš man prasa – „Tu esi Signis?” izrādās, ka mēs esam sarakstījušies par noskrien.lv lietām un virtuāli pazīstami. Še tev beigas virtuālai skriešanas komandai.

Pēdējā aplī sākās rēķināšana un vienu brīdi jau šķita, ka rekordu uzlabošu, bet zem 1:50 nu nekādi. Izrādījās kļūda aprēķinos un pēdējos trīs kilometrus vajadzētu skriet pa sešām minūtēm un pa vēlamo laiku būtu noskriets. Tad arī mana lielā skriešana noplaka. Nu ar domu, lai nākamreiz ir vieglāk atkal uzlabot laiku, šoreiz vajag noskriet ļoti tuvu zem 1:50. Bet distancē ik pa laikam iezogas prātā domas, ka baigi grūti. Un iekšējā balss uzreiz paziņo – „Kāpēc tad pirmos divus apļus skrēji kā negudrs, lai tagad sāktu slinkot?”

Tā nu mans Tallinā pirmo reizi skrienot pusmaratonu uzstādītais rekords krita un tagad tas ir 1:48:50.”

Agy

„Nu tas man bija pirmais skrējiens, tā teikt sacensībās. Sapratu savas kļūdas. Lai gan esmu pa vidu vairāk uz beigu galu savā vecumā grupā, man vēl ir kur augt. Kopumā ar savu rezultātu esmu mierā! Bet nu, apbrīnoju tos, kas skrēja pusmaratonu, jo man jau tie kalni likās baigie kalni.”

OreMan

„Šīs man bija pirmās sacensības, kuras skrēju ar Vibram FiveFingers, tādēļ pirms starta nebija liela stresa par to, kādā rezultātā vajadzētu noskriet. Domāju – kā būs, tā būs, tad vismaz zināšu, uz ko esmu spējīgs ar VFF, būs kāds atskaites punkts. Bet sanāca ļoti labi, jauns personīgais rekords, pie tam uzstādīts kalnainā trasē un ar VFF, ko vēl vairāk var vēlēties! Arī pakarsts jau bija. Citas vainas nekādas kājām nav, kā vien uz pēdu priekšējām daļām uzberztas tulznas. Pamatā laikam dēļ lejupceļiem, kuros centos tomēr izvairīties no piezemēšanās uz papēža, kā rezultātā sanāca palielināta berze kājas priekšējai daļai. Nu nekas, jāuzaudzē uz pēdām biezāka āda un jāturpina uzņemtais kurss.

Skrējiena laikā, šķiet, tikai pāris pazīstamas sejas pamanīju. Trešā apļa sākumā panācu un apdzinu arviko. Savukārt, mani kādā 2. aplī bija panācis un apdzinis Aigars, kurš, garām skrienot, uzsauca, ka labi iet, un aizskrēja garām kā vējš. Pēc tam kaut kad 3. aplī nejauši pamanīju, ka viņš atkal man jau ir priekšā, pēc tam atkal sanāca viņu apdzīt, bet finiša spurtā viņš savu pozīciju atkal atguva un man kļuva vairs neaizsniedzams.”

Juma

„Ja svētki atnāk pie mājas sliekšņa, grēks nepiedalīties. Pasākums kopumā ļoti patika. Dzirdināja ideāli, kalniņi viltīgi, lai arī pazīstami. Līdz 3. apļa beigām viss bija labi, bet tad tikai sākās… krampīši. 4.apli veicu pusskriešus, pusiešus, bet līdz finišam tiku, un par to man liels prieks. Arī rezultāts sezonas sākumam un pirmajai īsti siltajai dienai ir labs. Vienmēr jau gribas mazliet ātrāk.”

Aivars703

„Šajā trasē pilnu apli skrēju pirmo reizi. Zināju ka būs divi kalniņi – izrādījās četri. Lielākās grūtības sagādāja pēdējos divos apļos noskriet lejā. Tas bija daudz sāpīgāk nekā skriet augšā. Notestēju jaunās čības – Asics Gel DS Sky Speed – sacensību režīmā. Ideāli – skrienas ļoti viegli un ceļi, mugura arī īpaši neprotestēja skrienot ar cietākiem apaviem. Ja sākuma mērķis bija iekļauties 1:35, pēc otrā apļa optimistiski 1:37 (tas būtu PR), tad sākot ceturto galvenā doma bija saņemties, nepāriet uz iešanu un iekļauties 1:40. Tas arī tika izdarīts. Noskrēju 99 minūtēs un 48s. Priekš manis bija krietni par karstu. Man ideālā temperatūra ir 3-10 grādi. Ja nebūtu tik daudz atbalstītāju trases malā, kā arī distancē kas uzmundrināja, pavilka, tad rezultāts noteikti būtu sliktāks.”

flower

„Vispirms jau lielais paldies visiem noskrieniešiem par atbalstu un sirsnīgo uzņemšanu kolektīvā. Tikai dažus jau pazinu no Prāgas brauciena, bet klātienē tiekoties bija patīkama sajūta būt savējai. Skriet nebija viegli, bet izdevās izpildīt programmas minimumu – izturēt vidējo tempu 6 min/km, pie tam tas arī PR. Maksimumam – ieskriet zem 2h šodien pietrūka spēka. Par dzeršanas punktiem liels paldies organizatoriem, ar mazāk būtu bijis stipri grūtāk, savu ūdeni slinkums stiept līdzi. Kalniņi netraucēja, drīzāk pat tā kā lika saņemties. Esmu ļoti apmierināta gan ar labu rezultātu, gan daudziem draudzīgajiem domubiedriem, gan izdevušos dienu. Tiekamies Nordea Rīgas maratonā.”

druupijs

„Negaidīju, ka sacensību dienā būs jau tik silts laiks, jo vēl iepriekšējā vakarā pastaigājos savā ziemas jakā, bet sacensību rītā ejot uz trolejbusu man jau treniņu jakā palika karsti pat neskrienot. Prognozēju, ka skrienot varētu nebūt man pats labākais rezultāts, jo man tāpat kā Aivaram703 ideāla temperatūra skriešanai ir ap +10C.

Skriet centos vienā tempā ignorējot kalniņus, bet kā par brīnumu karstums  sāka traucēt tikai pēdējā aplī , par kuru man bija šaubas, vai spēšu noturēt tempu, bet noturēju un ne tikai savu , bet arī Tuksneša vētras tempu kā izrādās. Vēl pabrīnījos, kā viņam pietika spēka finiša sprintam. Tā nu īsti neprognozēts, bet jauns PR.”

laumiic

“Pirmais aplis – forši normāls temps, varētu nedaudz lēnāk. Otrā apļa vidus – varētu iekļauties 100min, uz trešo apli – 1h50 arī derēs, uz ceturto apli štrunts par rezultātu, galvenais ir noskriet.

Nē, nē. Pa dienas vidu un tādā saulē nav skriešana vismaz man. Pirmo apli skrēju kopā ar Signi un šķiet, ka temps varēja būt lēnāks. Aizskrienot uz otro sāku sajust karstuma ietekmi uz sevi, jo nez kāpēc iepriekšējā dienā biju izdomājusi, ka šodien jau nebūs tik karsts. Varētu teikt, ka vienu brīdi bija sajūta, ka skrienu no dzeršanas punkta līdz dzeršanas punktam. Ar katru apli ar vien lēnāk un lēnāk. Līdz 12km temps vēl bija normāls, tad laikam apnika un sākās cīņa ar sevi un atlikušo distanci. Pēdējos apļos kalnā tiek, bet lejā vairs nē. izrādās cīņa ar Himalajiem bija tikai lejā skrienot, dīvaini. Tik līdz galam palīdzēja nebeidzamais skaits atbalstītāju gan mūsu pašu noskrienieši, gan Ventspilnieki, gan citi pazīstamie, kuri arī bija pietiekamā skaitā. Pie ceturtā apļa dzeršanas punkta izskanēja frāze – „Kam tev vajag, nemocies, pietiks”. Uz ko skanēja atbilde – „Ja jau trīs noskrieti, tad ceturto arī varēšu.””

Vairāk par emocijām, gatavošanos un Rīgas pusmaratonu lasiet forumā.

Rīgas pusmaratona rezultāti

 

7 komentāri rakstam Rīgas pusmaratona sajūtas

Komentēt

  

  

  

Pievienotais komentārs var uzreiz neparādīties. Nevajag dubultā.