Saaremaa Jooks nav nekāds joks

Jau kaut kad vasarā Didzis mani „iebaroja” ar stāstiem par foršo  Sāremas trīsdiennieku, kurā tikai drusciņ jāpaskrien, vakarā jāpaguļ džakuzi ar alus glāzi rokās  un skat – maratona distance pieveikta!  Lai gan realitāte beigās izrādījās skarbāka, pasākums deva milzumu pozitīvu emociju un šo skrējienu droši iesaku arī citiem.

Tā kā alus man garšo, un ar skriešanu arī neesmu gluži uz „jūs”, ilgi nedomāju un saorganizēju komandu kopā ar dēliem. Lai patīkamo apvienotu ar lietderīgo, džeki pierunā arī savas draudzenes un tā agrā piektdienas rītā startējām lielo piedzīvojumu. Vienīgā rūpe ir par nedēļu iepriekš volejbola mačā nejauki sastiepto potīti. Skatīšos pēc sajūtām, bet vismaz 10 km distanci gribas noskriet.

Sāremas trīs dienu skrējiena formāts ir 10 km piektdienas pēcpusdienā, 16,195 km sestdienā un 16 km svētdienā. Katru dienu  cita trase un katrā tikai viens aplis. Nu tieši kā priekš manis. Ciest nevaru tīt daudz un vienādus apļus.

Pa ceļam lietus mijas ar krusu un vēja brāzmām, pat prāmi nedaudz šūpo. Tomēr 10 km startā laiks noskaidrojas un vējš pierimst. Pārmijam dažus vārdus ar Didzi, Martu, vēl dažiem letiņiem  un tad jau arī starts. Izbaudām patiešām feinu pēcpusdienas skrējienu pa Kuresāres apkārtni.  Cilvēku ir tuvu 400 un no pirmajiem kilometriem redzu, ka tā nav gadījuma publika. Kaut arī esmu nolēmis skriet treniņu režīmā, tomēr gluži pēdējam palikt arī negribas, tā kā jāpieliek solis. Gala rezultātā ar 50:15 esmu 251. vietā. Mani džeki un arī visi pārējie letiņi  noskrējuši ātrāk, kā tam arī vajadzētu būt.  Vakarā izkarsējamies saunā, pa ledaino laipiņu pāris reizes ieslidināmies dīķi un laicīgi dodamies pie miera. Snieg slapjš sniegs, bet mājas saimnieks mūs iepriecina ar ziņu, ka rīt laika prognoze esot  labāka.

Sestdienas rīts ataust saulains un izskatās, ka arī potītei 10 km +Fastumgēls 2x dienā + elastīgā saite skrējiena laikā ir nākuši tikai par labu un es arī šodien piedalos. No Kuresāres centra visu jauko kompāniju ar busiem aizved uz startu, kurš šodien ir 40 km no pilsētas.  Labā laika prognoze tomēr nav tik laba, startējam slapja sniega pavadībā, bet pēc pāris km jau vienalga no kā esi slapjš. Distances vidū parādās arī saulīte.  Gatis un Lauris, kā jau visnotaļ sportiski jaunekļi, cīnās varonīgi, tomēr skriešana nav viņu sportisko aktivitāšu topā un pēc kāda laika sākas dūrēji sānos. Man pagaidām viss labi, skrienu apmēram 5 min/km , temps nokrītas tikai uz beigām , bet pēdējie 500m līdz finišam laikam gan ir garākie kādus esmu piedzīvojis. Drīz arī dēli finišē un man ir gan prieks par to, ka viņiem viss labi, gan arī gandarījums, ka esmu viņus noskrējis.

Skrējienā daudz senioru, vairāki pēdējos kilometros man aiziet garām. Visu cieņu! Tāds piemērs, kam gribētos līdzināties.

Pēc skrējiena ir noorganizēta brīnumgarda zirņu zupa, karsta tēja un dušas. Super. Dzeršanas punkti  ap 6. un 11. km izvietoti pārdomāti, nav nekādas burzmas, var dabūt viegli iesaldu enerģijas dzērienu un ūdeni, mēs tā arī iztiekam tikai ar trasē doto.  Arī starp skrējieniem nekādas papildus želejas vai vitamīnus nelietojam, rītos ēdam auzu pārslu putru, vakarā uzspiežam uz augļiem.

Pēcpusdienā aizbraucam uz Pangas klintīm, papriecājamies par skatiem, vakarā jau tradicionālā sauna un dīķītis, bet skrējēju tusiņam naktsklubā mums nepietiek spēka. Švaki pulveri mēs esam!

No rīta Lauris paziņo, ka viņam ir aizsmacis kakls un viņš šodien neskries. Klusībā nodomāju,  ka viņš skriešanas vietā grib pasēdēt kafejnīcā ar meiteni, bet – pieaudzis cilvēks, lai dara kā grib. Mēs ar Gati stīvām kājām aizklibickājam līdz startam, vaikstīdamies cenšamies izpildīt ko līdzīgu stiepšanās vingrinājumiem un mierinām sevi ar domu, ka šodien skrējiens pa pilsētu un izstāties paspēsim jebkurā vietā.  Tomēr pēc pirmajiem kilometriem viss nostājas savās vietās, laiks ir superīgs, trase iet pa maziem celiņiem un taciņām pa pilsētas apkārtni, apvijas ap Kuresāres cietoksni, kilometri tinas nemanot. Gatis uzņēmis tempu ap 4:30 un drīz pazūd no redzesloka, tā jau ir, nevar  pieļaut lai fāterītis apskrien. Es vairāk skatos uz skaistajām vietām, mazāk pulkstenī, tomēr beigās nemaz tik slikts rezultāts arī nav – 1:28:30, kas kopā dod ap 3:42 maratona distancei. Redzu, cik daudz vēl  jātrenējas, lai to varētu paveikt vienā dienā.

Bet – kā teica kāds gudrs cilvēks – arī ceļojums apkārt zemeslodei sākas ar pirmo soli. Un diezgan droši varu teikt, ka arī mans ceļojums uz nākošo Sāremas skrējienu jau ir sācies!