Tai Biķernieku trasē, kur parasti motori rūcinās.
Tie mēs.
Pastāsti pasaciņu. Un tad Biķernieku pusmaratonā savā bērnu skrējienā finišēja viena varen smaidīga jaunkundzīte.
Tās lustīgās vāveres, nodomā tempa turētāji.
Zini, ko es redzēju! Stāsti. Daudz meiteņu košās kleitās.
Ja TT puiši braši stāv, tad TT meitenes smaidīt sāk.
Vien’ maz’ foto.
Es dancāšu pie puišiem.
Dod bučiņ, dod vienu bučiņ man.
Viss pareizi. Arī luksofors ievēro – sarkans, dzeltens, aiziet.
Nē, nē. Man pietika ar vienu glāzīti. Pārējās nav manas.
Aij, jaunos svārkus aplēju. Bet vēl tik daudz jāskrien.
Eu, tu iedomājies, mani iepriekšējā aplī nofotografēja vot ar tāāādu objektīvu, nu kā Prokopčuku.
Glāzīti vai pudeli. Pudeli vai glāzīti. Tev gan labi, tev tikai glāzītes.
Uz nākamo finišu vai nākamo apli. Uz Ventspili protams.
Foto: K.Pakārklis, M.Gaļinovskis, Dz.Rērihs, B.Niparte, Sportlat.
km 
-
Kārtīga vitamīnu deva :)
Lindas svārku bilde ļoti mīļa :)
Ideālas bildes un komentāri!!!
Kā tagad moderni teikt – “Dienas prieks – lika man pasmaidīt!!!”
Man arī prieks par manu bildi un tās komentāru. :)
Es tādu savu bildi nemaz nebiju redzējusi.
Izcila kolekcija :)