Domāju, ka šobrīd nevienu vien nodarbina šis jautājums – pirkt vai nepirkt Skrien Latvija abonementu 2017. gadam? Sociālajos tīklos un arī šeit forumā var lasīt gana daudz kritiskus komentārus par šo seriālu. Bet man patīk asfalta skrējieni un šis seriāls. Man patīk, ka tajos ir VSK Noskrien tempa turētāju komanda. Mani sajūsmina, ka gan trasē, gan tās malās ir tik daudz skrienošu draugu, kas mani uzmundrina. Man nav tik ilga skriešanas pieredze, lai trases seriālā ietvertajās pilsētās jau būtu apnikušas. Nevaru arī atcerēties neko tādu, kas mani šajās sacensībās būtu tik ļoti aizvainojis vai būtu nepaticis, lai negribētos vairs piedalīties.
Tomēr atceros to, ka jau vasarā skriešana man sāka apnikt. Pasākumu bija daudz par daudz, un domās jau cieši nolēmu – nākamajā gadā nepirkt nekādu sacensību abonementus.
Bet kāpēc gan man gribas izmantot šo piedāvāto 7 dienu īso iespēju iegādāties abonementu par viszemāko cenu? Roka tā vien velk maka virzienā. Tas taču ir tikai kārtējais mārketinga triks. Cena ir izdevīga, ja plāno noskriet pat tikai četros posmus. Periodā, kad ir spēkā sacensību zemākā cena, kas ir 15 eiro, tāpat vēl īsti skaidri nezinu, ko gribēšu konkrēto sacensību dienā darīt. Tas top skaidrāks, kad cena ir pakāpusies līdz 20 eiro. Bet man jau tagad ir skaidrs, ka četrus vai piecus Skrien Latvija posmus man nākamgad gribēsies noskriet, pietam es varēšu izvēlēties, kuru posmu skriet, kuru nē, kaut pēdējā dienā. Tātad pirkt abonementu ir izdevīgi. Jā, bet tā es domāju arī iepriekšējā gadā un rezultātā šogad noskrēju visas 7 kārtas, kas likās par daudz. Un kāpēc braukt uz citiem skriešanas pasākumiem, ja par šo jau ir samaksāts?
Tad nu pirms atvēru maku un izvilku maksājuma karti, atskatījos uz 2016.gada Skrien Latvija sacensību sezonu.
Rēzeknes pusmaratons
Nebiju nekad skrējusi Rēzeknē. Braucot uz jaunu vietu, vienmēr ir interesanti, jo nezini, ko sagaidīt. Pirms nedēļas biju noskrējusi Parīzes maratonu, tādēļ nekādus personiskos ātruma rekordus pusmaratonā noskriet neplānoju. Mans tā brīža PB rezultāts ir 02:03:44, kas sasniegts 2015. gada Siguldas pusmaratonā. Lai gan Divplākšņu cienīgi būtu kādreiz izskriet pusmaratonu zem divām stundām, šajās sacensībās būtu apmierināta arī par rezultātu robežās no 2:06:00 – 2:10:00.
Tomēr kā ierasts startā iekārtojos netālu no TT uz divām stundām. Tomēr ilgi es viņiem “astē” nenoturējos. Sākumā nesapratu, kādēļ tik grūti skrienas. Izrādās – Rēzekne nav nekāda plakanā pilsēta. Gari un lēzeni pakalni bija jāpievar. Skrēju un apjūsmoju pilsētu – Māras piemineklis, Latgales vēstniecība “Gors”, parks, estrāde. Skrējās grūti, tādēļ priecājos, ka trešajā aplī uz brīdi ar mani kopā atsildoties paskrēja Lauma. Paldies viņai, ka neļāva man galīgi panīkt. Pēdējā aplī gan panīkstu pavisam un finišēju vienu no saviem visu laiku lēnākajiem pusmaratoniem (02:13:03). Finišā tiku sagaidīta ar ovācijām. Saņēmu medaļu un rozi no pasākuma organizatora rokām. Patīkami. Kamēr ēdu putru, estrādē skanēja kādas latgaļu grupas priekšnesums. Skaisti un baudāmi.
Klusā daba mājupceļā no Rēzeknes
Lai gan rezultāts ir nekāds, mājās dodos pacilātā noskaņojumā. Būs iemesls šajā pilsētā atgriezties, lai noskrietu labāk.
Biķerninieku pusmaratons
Lai gan Biķerniekos nekad neesmu skrējusi pusmaratonu, tā ir mana bērnības trase. Tajā ir gan skriets, gan slēpots, gan sarunāti pirmie randiņi. Man patīk būt šajā trasē.
Neatceros vai mēģināju startā skriet kopā ar TT 2h, bet atceros, ka sākums bija par ātru, un man sāka ļoti durt sāns. Kaut kā nomocīju pirmos divus apļus. Pārgāju soļos, domāju par izstāšanos un šaustīju sevi ar domām, kas ir noticis, un kādēļ es nevaru vairs puslīdz normāli noskriet pusmaratonu.
Eksistēju Biķernieku pusmaratona distancē
Izstāties tomēr negribējās, jo māsa mani bija iekļāvusi vienā no daudzajām Sportland/Nike komandām, un komandai bija vajadzīgs pusmaratona rezultāts. Ar VSK Noskrien Vāveru uzmundrinājumiem trases malā, es nomocīju to distanci līdz galam.
Nogriežoties uz finišu, man burtiski uznesās virsū ātri skrienošu bērnu pūlis. Ak, šausmas! Finiša arka. Kādēļ tie bērni vēl turpina skriet? Te vēl nav finišs? Starp bērnu pūli turpinu virzīties finiša virzienā. Beidzot bija arī īstais finišs. Neapskaužu brīvprātīgos, kas strādā finiša zonā un cenšas uzkārt bērniem kaklā medaļas. Tā bērnu un vecāku masa ir traģiska. Es tur jutos galīgi neiederīga. Negribējās ne medaļu, ne finišētāja maisiņu. Gribējās tikai ātrāk tikt no tās burzmas prom. Pie medaļas tomēr tiku un maisiņa arī, bet vecāku skatieni bija tādi, it kā būtu kādu bērnu apdalījusi. Nu nemaz nebija forši. Varēja jau organizatori arī padomāt par atsevišķu koridoru, kur lēnajiem pusmaratonistiem ar cieņu finišēt. Finišējot ar rezultātu 2:15:24, pilnīgi pretējas emocijas, salīdzinājumā ar Rēzeknes pusmaratona vēlo finišu.
Bet ar to vēl Biķerniekos skriešanas svētki nebeidzās. Māsa man piedāvāja arī 5 km distances numuru. Nevaru, bet nu labi – varu noskriet arī šo distanci. Lēnā skrējiensoļojumā to arī pieveicu. Interesanti bija pavērot publiku, kas pārvietojās manā tā brīža tempā. Maz tur skrējēju, kam tā ir regulāra ikdienas nodarbe. Tur ir māmiņas ar ratiņiem, kāds veikls nūjotājs, meitenes, kuras iznākušas atrādīt jaunāko skriešanas apģērbu modi, kā arī citi “dīvaiņi”. Kāda māmiņa skrēja kopā ar savu pirmsskolas vecuma bērnu, kurš jau pēc pirmā noskrietā kilometra sāk čīkstēt, ka nevar paskriet. Pie sevis spriedelēju, cik laimīgs vai pretēji – nelaimīgs viņš jutīsies, kad būs nonācis līdz finišam? Atstāju aizmugurē māmiņu ar nelaimīgo puiku un panācu pamatskolas vecuma meiteņu bariņu. Viņām gan viss patika, viņām bija jautri. Viņām iepriekš sarunāta stratēģija, kad kāda piekūst, tā visas apstājas un jautri tērzējot pāriet soļos. Turpat netālu sasaucās ar puišiem, kas zigzagā drasē no vienas trases malas uz otru. Arī viņiem izskatījās, ka viss patīk. Mani viņu izdarības netraucēja, bet varu iedomāties, ko par šādu rīcību domā ātrie 10 km skrējēji, kam šādi neprognozējami bariņi ir jāapdzen pa apli. Bet kopumā mani sajūsmināja jauniešu prieks.
Ventspils maratons
Manā izpildījumā pusmaratons. Pirmais posms, uz kuru devās arī kupls Divplākšņu pulciņš. Tas piedeva papildus jauku noskaņojuma devu.
Divplākšņi lido Ventspilī
Iepriekšējā gadā man Ventspilī gāja grūti, tādēļ šogad vēlējos noskriet labāk, bet cerības uz finišu kopā ar baloniem neloloju. Nolemju, kā skriesies, tā būs labi, tomēr cerot, ka rezultāts būs labāks nekā Rēzeknē un Biķerniekos. Ventspilī jauna trase. Pusmaratonam divi 10 km gari apļi. Tas priecēja. Pats skrējiens mani neiedvesmoja. Joprojām nav atgūts mans pagājušā gada pusmaratona temps – tā ap vai labāk zem 6 min/km. Kā gan es varu sapņot izskriet zem divām stundām? Līdz promenādei jeb pirmo pusapli es tomēr turos kopā ar TT 4h baloniem, tālāk vairs nav varēšanas šo tempu turēt. Daļa turpmākās distances skrēju kopā ar Induli (Inis), kurš centās ar mani komunicēt, bet man nebija spēka uz to atbildēt. Priecēja vīriņš ar laistīšanas rīku. Finišs tiek godam arī sasniegts ar rezultātu 02:11:27. Šis rezultāts bija par nepilnām trim minūtēm labāks nekā pirms gada, labāks nekā Rēzeknē un Biķerniekos, bet joprojām ne tāds, par kuru es gribētu justies apmierināta.
Jelgavas pusmaratons
Mans mīļākais Skrien Latvija seriāla posms. Ļoti patīk, ka starts tiek dots vasaras vēlās vakara stundā. Patīk, ka sacensību centrs ir Pasta salā, ka var pēc skrējiena nopeldēties Lielupes ūdeņos. Jelgava ir mana studiju pilsēta. Visas ielas un ēkas, gar kurām iet trase, ir ļoti tuvas un mīļas, īpaši vietas, kur trase vijas gar Driksu un iet caur Jelgavas pils pagalmu.
Mēneša sākumā 30 grādu karstumā biju skrējusi Jūrmalas pusmaratonā 10 km distanci un beidzot sajutu, ka es varu paskriet arī nedaudz ātrāk. Jelgavā biju nolēmusi, ka šajā pusmaratonā varētu mēģināt izskriet no 2 stundām. Startā, kā parasti, cenšos iesēsties TT “astē”. Bet kāpēc tikai viens TT turētājs? Otrs esot kaut kur aizkavējies. Bet, kāpēc starts ir tik ātrs? Skatos pulkstenī un mēģinu iestāstīt, ka mēs skrienam vismaz pus minūti uz km par ātru. Tālāk temps tiek šaušalīgi raustīts. Brīžiem tas tika “nomests”, it kā cenšoties sagaidīt TT pārinieku, tad atkal pēc dzeršanas punktiem strauji “kāpināts”. Strauji nogurstu no šiem kāpinājumiem. TT pārinieks ar savu sekotāju pulciņu mūsu pulciņu panāca tikai otrā apļa beigās. Pēc kārtējā dzeršanas punkta nedaudz atpaliku. Mani panāca Valdis jeb Kods. Pažēlojos viņam par TT saraustīto tempu un kopā nedaudz lēnākā tempā noskrienam trešo apli.
Jelgavas pusmaratonā vēl kopā ar TT
Tā kā baloni jau vairs nebija redzami, tad intereses sevi mocīt vairs nebija. Sapratu, lai cik lēns arī būs mans pēdējais aplis, es būšu apmierināta ar rezultātu. Ceturtajā aplī nedaudz vēl nometu tempu un ar baudu noskrēju to apli. Finišs ar rezultātu 02:04:37 tobrīd ir otrais labākais rezultāts manā skrējējas karjerā.
Esmu priecīga. Esmu noskrējusi pietiekami ātri, lai man vēl pietiktu medaļas (drīz aiz manis tās jau aptrūkās). Finišētāju maisiņi gan jau ir beigušies, bet pie glāzes ūdens tieku un ābolu no kastes arī paņemu. Pelde naksnīgajos Lielupes ūdeņos, un ar dzīvi esmu apmierināta.
Kuldīgas pusmaratons
Līdz šim Kuldīgā nebija sanācis skriet. Dzirdēts, ka parasti Kuldīgas pusmaratons notiek lielā karstumā. Šogad savādāk – bija vēss un mazliet lietus līņāja. Skrējiena sākumā TT paturēju redzeslokā, bet, kad sapratu, ka šajā trasē ir dažādi kāpumi un bruģis, necentos tiem īpaši līdzi turēt. Baudu Kuldīgas vecpilsētas šarmu, veco ķieģeļu tiltu un skatu uz Ventas rumbu. Pat sev neierasti tieku pie smaidīgas bildes. Rezultāts (02:05:45) par minūti sliktāks, kā Jelgavā, bet esmu apmierināta.
Smaidu fotogrāfam un Kuldīgai
Vēl neliela pievienotā vērtība šim pasākumam bija nejauša nokļūšana Riekstu automašīnā. Paldies Alx par vizināšanu un puišiem par kompāniju! Bija savādāk.
Valmieras maratons
Uz Valmieru dodos ar pirms nedēļas noskrietā Tallinas maratona nogurumu. Neloloju ilūzijas, ka šajās sacensībās varētu izskriet zem 2h. Valmieras 10 km aplis man reiz patika labāk nekā šī brīža 7 km aplis, bet nu kāds ir, tādu skrēju. Jau pirmajā kilometrā sapratu, ka nebūs nekāda PB. Vien noskatos, kā baloni lēnām no manis attālinās. Lai jau! Skrienas smagnēji, bet pēc trīs apļiem finišs tika sasniegts un rezultāts 02:06:16 mani nemaz neskumdina.
Kamēr tika gaidīts sacensību noslēgums, izmantojām skrējējiem dāvāto iespēju izložņāt leģendārās Sīmaņa baznīcas torni. Patika.
Sīmaņa baznīcas tornī
Siguldas pusmaratons
Sezonas noslēgums. Īsi pirms šī skrējienapa pavilkos līdzi idejai, ka jābrauc skriet Igaunijā purvu maratons, kas notiek nākamajā dienā pēc Siguldas pusmaratona. Uz jautājumu, vai skriešu arī Siguldā, atbildēju ar – nezinu. Ticamības, ka varēšu noskriet zem 2h, nebija nekādas, finišētāja krekls jau saņemts pēc Kuldīgas pusītes, īsti iemesla un gribēšanas piedalīties nebija. Kamdēļ gan man vajadzētu piedalīties divās dienās divās sacensības? Bet vēl esot kaut kāda loterija, kurā varot saņemt naudas balvas, ja ir startēts visās septiņās kārtās. Siguldā rudenī taču ir arī ļoti skaisti, un par sacensībām bija samaksāts. Nolemju tomēr braukt un noskriet sezonas pēdējo pusmaratonu.
Siguldā bija noskriets mans līdz šim ātrākais pusmaratons. Plānoju, ka varētu vēlreiz to atkārtot. Fascinēja man šī pusmaratona TT – Signis un Krišjānis.
Mani Tempa turētāji
Pirmajā aplī turējos baloniem “astē”. Grūti. Skrienot tālākajā galā lejup no kalniņa, uzkāpu vienam no TT uz papēžiem. Nebija man piemērots solis. Gribējās nedaudz plašāku. Pēc reversā pagrieziena, ar pūlēm tiku līdz skrienot augšup pa kalnu. Otrajā aplī joprojām vēl atrados aiz baloniem, bet tobrīd šķita, ka ilgi vairs nenoturēšos. Nolēmu vēl kopā aizskriet līdz kalniņam, bet atpakaļceļā pret kalnu vairs nemocīties un laist tos balonus prom. Noskrējienā apdzinu TT, lai vairs man nav jāmin tiem uz papēžiem. Nodomāju, gan jau pretējā virzienā augšup skrienot viņi mani panāks, un tā arī notika. Skrējiens augšup pret kalnu šoreiz bija vieglāks, un otro apli atkal beidzu aiz baloniem. Trešo apli nolēmu skriet ar to pašu taktiku – izturēt kopā līdz kalniņam, tad lejup skrienot apdzīt, bet, augšup skrienot, sagaidīt, kad TT mani panāk. Bet sanāca nedaudz savādāk. Skrienot augšup, šie mani šoreiz nepanāk. Atskatījos, kas tiem noticis. Nekas, tepat vien jau bija. Skrēju tik uz priekšu un gaidīju, kad apdzīs. Bet šie neapdzina. Tik jutu, ka viņu balsis varēja dzirdēt arvien sliktāk. Attālums starp mums palielinājās. Ceturtajā aplī jau ieskrēju ar pārliecību, ka šī būs tā reize, kad finišēšu zem 2h. Reversajā pagriezienā redzu, ka atrodos drošā attālumā no TT, un arī palēnināšanās garajā kāpumā nesabojās manu vēlamo rezultātu. Vienīgi īsi pirms finiša mani samulsina garām skrienošais Andulis, kurš informē, ka Signis tepat aiz muguras vien esot. Atskatos, bet balonus neredzu. Drošībai tomēr paātrinos. Finišs – 01:58:11. Šis darbiņš nu ir paveikts. Atliek vien to nosvinēt.
Ceļojums uz Stokholmu
Divplākšņi, jau uzzinot, ka Skrien Latvija sadarbībā ar Tallink dāvā dāvanu kartes kruīza ceļojumam uz Stokholmu, ieplāno braucienu ar koptreniņu Stokholmā.
Lēmums, ka jābrauc uz Stokholmu ar to pašu reisu, kad uz kuģa notiek Skrien Latvija afterparty, gan nebija pareizs, jo biļetes uz kuģi tika ātri izpirktas un visi gribētāji pie tām netika.
Cik nu paspējām nopirkt, tik arī braucām.
Divplākšņi uz vējainā kuģa klāja
Uz kuģa var just, ka šeit notiek arī Skrien Latvija ballīte
Diena Stokholmā bija rudenīgi silta un saulaina. Mums bija padomā divi maršruta varianti. Viens – pa Stokholmas salām, otrs vējainākam laikam – pa pilsētu. Skrienam pirmo.
Mūsu skrējiena maršruts
Pārsvarā mūsu skrējiens bija pa takām gar ūdeņiem. Priecājamies par atšķirīgo – lielajiem akmeņiem, skaisti iekoptajām taciņām ar atpūtas vietām, jahtu un laivu piestātnēm, smaidošiem cilvēkiem. Kāda latviešu meitene garām skrienot jutās pārsteigta, dzirdot latviešu valodu no skrējējiem. Parasti te skrienot tikai zviedri.
Stokholmas infrastruktūra
Priecājāmies par košo zelta rudeni, kas Stokholmā vēl bija, bet Rīgā vairs ne.
Divplākšņi lapās
Kad saule sāka rietēt, sākām meklēt atpakaļ ceļu. Vēl tik apskrējām karaļpili un pa pilsētas galveno gājēju ielu virzījāmies prāmja virzienā. Tur gan gājējiem īpaši mūsu skriešanas aktivitāte nepatika. Mums ar ne pārāk tur patika būt, bet toties spējām izbaudīt pirms Halovīna atmosfēru.
Spoks uz gājēju ielas
Skrējienu nolēdzām ar selfiju pie vēsturiskā olimpiskā stadiona. Kopā noskrieti 27 km.
Pie olimpiskā stadiona
Jauki pavadīta diena un Skrien Latvija sezonas beigas ir, priecīgi nosvinētas.
Bet jautājums joprojām aktuāls, ko darīt nākamgad?
Skriešanas mērķi pusmaratonā sasniegti. Nē, es negribu augstākus mērķus.
Es nākamgad gribu mazāk skriet sacensībās.
Bet es tomēr gribu skriet – vismaz Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā, Kuldīgā, Siguldā un varbūt vēl kādā posmā.
Bet, ja gribu skriet tik daudzās sacensībās, tad izdevīgi ir pirkt abonementu. Nu nē, pieredze rāda, ka tas atkal realizēsies, kā noskrieti 8 posmi.
Varbūt jāmaksā par atsevišķiem posmiem? Tas arī šobrīd ir izdevīgi.
Bet par kuriem?
Liepāja – gribu, nekad neesmu Liepājā skrējusi, bet tajā pašā dienā būs Rīgas rogainings – visticamāk piedalīties tajā es gribēšu vairāk.
Rēzekne – gribu, jo man tur ļoti patika un ir jāatgriežas, lai noskrietu labāk.
Daugavpils – ļoti gribu. Un, ja reklāmas foto nemāna, tad skrējiens varētu būt pa Daugavpils cietokšņa teritoriju. Tad es šo pavisam ļoti gribu.
Ventspils – gribu, bet šajos datumos Divplākšņi jau vairākus gadus plāno braukt uz kādu kaimiņzemes skrējienu. Varbūt šo varētu izlaist?
Jelgava – ļoti gribu. Gribu vairāk nekā citus skrējienus.
Kuldīga – gribu, man tur ļoti patika smaidīt. Bet arī šajā datumā ir kāds cits pasākums, uz kuru doties man varētu gribēties vairāk.
Valmiera – gribu, bet pirms nedēļas atkal būs noskriets maratons. Šo varētu nākamgad izlaist.
Sigulda – gribu, varbūt izdodas atkārtot šī gada sniegumu.
Skaudrais lēmums ir šāds – “Nē” abonementam. Jā” (apmaksai uzreiz) – 4 posmiem (Rēzekne, Daugavpils, Jelgava, Sigulda). Tas dod cerības tikt pie dāvanu kartes ceļojumam uz Stokholmu, ja vien šāda akcija būs arī nākamgad un nosacījumi būs tie paši. Visticamāk gribēsies arī tikt pie krekla, bet piekto posmu izvēlēšos tad, kad 2017.gada skriešanas kalendārs būs vairāk zināms. Atvados no 40 eiro.
Uh, šis stāsts tapa, lai pieņemtu šo lēmumu. Ceru, ka nenogurdināju, to lasot.
km 
-
Sakārdināji uz to abonementa pirkšanu :)
Laikam jāatvainojas par mulsināšanu Siguldā. Izteikums par Signi, kurš dzenas pakaļ, nebija domāts pārāk nopietni un pārāk precīzi :) Lai gan… pavisam nenopietns arī nebija… jo pats tad tikai sāku nojaust, ka izdosies no šefa aizlaisties…
Katrā ziņā, beigas taču laimīgas! :)
Nopirku lai visu sezonu skrietu par brīvu :) nu tāda sajūta man parasti ir!
Es nepirkšu, skrējis tais pilsētās jau esmu gana, gan tāpat, gan kā TT. Daugavpils man tālāk par Viļņu. Netērēšos. Man pašam liekas, ka galvenais iemesls doties uz sacensībām ir satikt draugus. Kur piedalīšos nākamgad vēl nezinu, vienīgi Liepājas pusmaratonā skriešu.
Man bija līdzīgas pārdomas. Un man arī likās, ka pagājušajā sezonā sacensībās skrēju pārāk daudz. Roka stieptin stiepās pēc kartes, bet tomēr noturējos. Mazai kompensācijai nopirku dalību Liepājas pusmaratonā, jo to ļoti gribās skriet.
Vēl jau priekšā nākamais kārdinājums- Stirnu buka abonoments…
Jāatzīst, ka pats smagi uzķēros uz tām cenām. Vēl pie tam nolikumā pamanīju, ka var bez maksas pārlikt uz īsāku distanci. Ja bija plānā 1 posms, tad beigu beigās cenu dēļ pieteicos uz veseliem 2 posmiem. Skriet visos 8 posmos pusmaratonu man gan liekas kaut kāds kosmoss.
Jā, es pieņēmu līdzīgu lēmumu, tik atvadījos no 50 naudiņām.
Labi uzrakstīts un zem 2h arī paskriets! Seriālam arī nav ne vainas, nemaz nerunājot par fināla braucienu uz Stokholmu un smuko salas skrējienu ;)
Labi, bet reizēm šķiet, ka pārāk dārgi maksājam.
Arī pēc tava raksta spiežu ignore šim serālam :)Katram savs.
Ønske, vismaz pirmajā (līdz vakardienai) un otrajā (>2 mēnešus pirms starta) reģistrācijas periodā tā nu nevarētu teikt. 10-15 EUR par pusīti vai 15-20 par maratonu “ir OK”.
(Pērkot abonementu, arī abu maratonu cenas nosacīti var nodzīt līdz pat 10 EUR (no šodienas 11 EUR), kas jau ir pa lēto!)
Laikam vainas ir citas – 1. mūsu ienākumi “nav OK” ;) 2. negribas/nevaram skriet visus 8 posmus (kā Lasma3).
Ja reģistrāciju atliek uz pēdējo brīdi – jā, tad gan padārgi…
Reizēm SL ir paviršības, kuras varētu novērst. (Piemēram, “40 km” atzīmes novietojums pēdējā Valmieras maratonā.) Ja sāktu tās visas atcerēties un rūpīgi skaitīt – varbūt spētu piekrist, ka nav vērts… Taču esmu par slinku un sklerotisku/vecu, lai to [uzskaiti] izdarītu :)
Varbūt “pārāk dārgi” attiecas uz 10-12 km un 5-7 km distancēm/abonementiem? Visai iespējams; neesmu gan tur iedziļinājies.
Es nopirku , bet nav peļņas sajūtas.
Ā, nu “peļņa” varētu parādīties nākamruden :)
Tas laikam atkarīgs arī no paša skrējēja, ne tikai no cenām :)
Beigu beigās ap 120 ir iegādājušies abonementu uz pusmaratona distanci. Esmu pārsteigts. Tiešām grūti aptverami.
Piekrītu ansiso kaut kāda masu psihoze ar tiem abonementiem, ja nu vienīgi barotavā putru dotu bez rindas, tā būtu laba dāvana.
Manuprat, pusmaratons ir nopietna distance un katru menesi (ziemas meneshi protams neskaitaas) skriet to uz rezultatu ir par daudz. Droshi vien to atzist ne tikai Lasma3. Seriala ideja nav slikta. Kapec nevar dazhaadot distances, piemeram, 10-15 km plus kaadi 2-3 pusmaratoni?
Var taču dažādot, nekādu problēmu. Ja neskaita galvas lauzīšanu :)
Iespējams, varētu vēl izgudrot arī kādu jaukto SL abonementu? Tas ļautu noskriet sezonā, piemēram, līdz 4 (pus)maratoniem, un tikpat 10-12 km distances vai arī 5-7 km tautas skrējienus. Būtu drusku lētāks par tagadējo pusmaratonu abonementu… Pēc “Stirnu buka” parauga – vajadzētu, kārtējam posmam tuvojoties, savlaicīgi precizēt, kādu distanci skries (ja vispār piedalīsies)…
Tiesa, varbūt tas viss kopā būtu pārāk piņķerīgi.
Jāpiebilst, man liekas drusku citādi, nekā raksta sandalman. Neredzu jēgu dzīties uz Liepāju vai Daugavpili, lai noskrietu 10 km. Īstenībā pat ne 10, bet kaut kādu nestandarta distanci.
Arī pusmaratons ir tikai tā “uz robežas” – minimālā distance, kuras dēļ ir jēga pakustēties ārā no Rīgas ;) Un arī tad, ne vienmēr.
Uz rezultātu skriet (ar to saprotot centienus uzlabot PR vai vismaz uzrādīt sezonas labāko laiku) tiešām katru reizi nevar… bet laikam jau reti kurš tā dara?
Man skriešanas seriāli un citas sacensības nozīmē kārtējo nedēļas nogali ar draugiem, paziņām un domubiedriem. Un par labām ballītēm ir vērts maksāt. Tik nu jau izvēle kļūst arvien plašāka. Neizlēmīgajiem grūtības rada. :)
Bet Lāsmas ieraksts gluži kā reklāma, par kuru prasītos balvā SL abonementu uzdāvināt! :)
Dzīve kļūst vienkāršāka, kad ārsts pasaka, ka visu ķert un grābt veselībai nenāk par labu! Tā pat man SL izčakarēja 2017. gada kalendāru. Neraudu, priecājos, jo vairāk varēs pa stalli dzīvoties. Un par tiem 90 Eur var sanākt kaut kur aizlaist padarboties ārzemēs, tik domāju kur!
Par ko ansiso pārsteigts? Ka 120 cilvēki var noskriet gadā 8 puses? :)
Man skriešanas sacensības līdzīgi kā Lindai nozīmē kārtējo nedēļas nogali ar draugiem,domubiedriem ,paziņām un protams ,ka viss lielākais prieks par savu foršo skrejošo ģimeni,runājot par Skrien Latvija -pirkt vai nepirkt !!!Protams ,ka pirkt ,jo šosejas skrējieniem nav jau īsti alternatīvas,bet,ja runā par cenu padārgi sanāk,ja piedalās 4 no ģimenes locekļiem. Un visi kā traki grib skriet….Un pats galvenais arī lieliski sanāk,jo gadu atpakaļ mēs neviens īsti nezinājam ,kas ir aktīva skriešana nedēļas nogalēs!Kas ir Stirnu Buks,Skrien Latvija,visādi taku skrējieni,skriešanas seriāli,utt. Atskatoties gada griezumā reizēm liekas būtu labāk turpinājis pīpēt ,dzert alu,reizi mēnesī kaut kur aizgājis ar sievu,jo amatieru sports ir nežēļīgi dārgs,ja to grib darīt kaut cik normālā līmenī un ,ja to dara 4 vienlaicīgi………
*) Uzdāvināt SL abonementu kā balvu par iedarbīgu reklāmu vairs nevar. Lāsma pusi seriāla jau nopirkusi :) Protams, varētu jau atmaksāt viņai :)
**) Divplākšņu koptreniņu Stokholmā vajag iekļaut kā 9. posmu :D Garums piemērots. Nebūtu sacensības.
Galu galā, dažas SL pilsētas kādu laiku bija vienā valstī ar zviedriem… Par lielu Latviju! :)
“Trako” skrējēju netrūkst – garo distanču reitingu tabula rāda, ka 351 ir 2016.gada sezonā skrējis (precīzāk finišējis) vismaz 8 garajās distancēs, 186 vismaz 10 sacensības, 42 ar vismaz 15 sacensībām, un 16 ar vismaz 20 sacensībām…
Tādi rādītāji, neskaitot īsākas sacensību distances un sacensības ārpus Latvijas…
Šodien attapos, ka Skrējēju balles loterijas kastē pirmo reizi būs arī dalība Liepājas pusmaratonā. Sešas reizes ir izdevies izsprukt no starta savā pilsētā. Kā būt un dzīvot nākamgad?
Rainer, par to, ka 120 cilvēki gadā var noskriet 8 puses, es neesmu pārsteigts. Esmu pārsteigts, ka 120 cilvēki iegādājušies abonementu uz SL garāko distanci.
Ansiso, parasti/biežāk ir tā – ja var, tad arī grib.
Savukārt, ja grib, tad SL garākās distances abonements ir samērā izdevīgs (ekonomisks) veids, kā gribēšanu apmierināt :) Kaut kādā mērā arī emocionāli un/vai “ģeogrāfiski” pievilcīgs :)
Ne visiem varētājiem, protams, bet pietiekami lielai daļai. Vadoties no Rainy777 statistikas, varētu uzskatīt, ka ~1/3 vai drusku mazākai.
P.S. Vēl par varēšanu un gribēšanu… Garo distanču jeb Noskrien 2016 reitingā ir pavisam 4913 Latviju pārstāvoši cilvēki, kuri šogad Latvijā pieveikuši kaut vienu 20+ km garu distanci sacensībās.
Pieņemu, ka vismaz 75% no viņiem VAR noskriet 8 asfalta pusmaratonus gadā. Ja gribētu. Ja dikti vajadzētu. (Procents gan nav ne ar ko pamatots, tomēr ceru – nav pārāk tālu no īstenības? :) Tātad ~3684 cilvēki.
Tātad, patiesībā visai neliela daļa no varošajiem ir SL pusmaratonu abonementu iegādājušies. Pašlaik tieši 120 Latvijas skrējēji jeb ~3,3%. Varētu brīnīties nevis, ka tik daudz, bet gan – ka tik maz ;)
P.P.S. Jā, var uzskatīt, ka iepriekšējā komentārā lietotais pieņēmums ir pārāk optimistisks…
Tādā gadījumā, mums ir 1916 cilvēki finišējuši vismaz 2 garajās distancēs. No šī skaita jau nu gan vajadzētu būt vismaz 75% varētājiem finišēt 8 pusītēs. Jeb ~1437 cilvēkiem.
Tad SL pusmaratonu abonementu ir pagaidām iegādājušies ~8,4% no varošajiem.
………..
Hm, laikam nonācu pretrunā ar savu apgalvojumu – “ja var, tad arī grib”…
Iespējams, tas mazliet jāprecizē. “Ja var UN ZINA TO, tad arī grib”? :)
Tādā gadījumā, SL orgiem atliek izdomāt: kā vienreiz gadā pusīti (parasti/visbiežāk LRM) noskrējušajiem likt apzināties, ka viņi var biežāk/vairāk? :)
ansiso-īsāka gabala dēļ nav vērts pa visu Latviju vazāties :)
Lāsma, paldies par šo izsmeļošo SL vēstījumu!Tu kā vienmēr esi neizsīkstoša!!!Štrunts par abonementu, es sagribēšu un skriešu, kur gribu un kad!! Bet Stokholmas skrējiens bija visjaukākais no visas sezonas:))) uz turieni vajag kuģot un tad paskriet!!! neaprakstāmi!! paldies ,ka Tu biji mūsu signālraķete!!
Es nopirku. :) Nezinu, vai skriešu visur, bet noteikti skriešu minimums 5 posmos. Noteikti skriešu:
1) Liepājā;
2) Jelgavā;
3) Siguldā.
Par pārējiem domāju vēl… Jebkurā gadījumā, man šis seriāls patīk, domāju, ka tas ir tā vērts.
Lāsmiņ,labs raksts ,bet man liekas ar abonomentu vienalga lētāk un nav jālauza galva,tākā man jau ir.NU bet katram savs es pagaidam neesu izaudzis lidz citam līmenim.
Lāsma, Tev ļoti aktīvs gads ir bijis. Un nav jau vēl beidzies. Apbrīnoju Tavu neatlaidību.
PS. Paldies par manis pieminēšanu. Sarunas ar Tevi Jelgavas trešajā aplī man ļāva saņemt spēkus ceturtajam, lai ar trešo piegājienu izdotos noskriet pilnu distanci savā mājas trasē.
Šis nebija stāsts par sacensību izmaksām. Arī ne par to vai varu/gribu skriet 8 pusmaratonus vienā sezonā. Šis bija stāsts par sevis neiekalšanu važās, t.i. lai šī brīža lētās abonementa izmaksas vēlāk neierobežotu manas izvēles piedalīties citās sacensībās un pasākumos. Un kā jau minēju, šīs foršās skrējēju iknedēļas ballītes, kas man kopā šogad bijušas vairāk nekā 30 (ieskaitot rogainingus) ir tomēr daudz par daudz. Tad nu izvēles ir jāsāk izdarīt jau pie abonentu iegādes. Šogad man izrādās ir bijuši veseli 4 seriāli, kuros visos posmos esmu piedalījusies. Varbūt pie stāstiem tiks arī pārējie, lai šis stāsts nebūtu Skrien Latvija teklāmraksts. Bet skrējienu pa Stokholmu vajadzēs atkārtot.
Atceros, kā ciemiņi reiz nepalaida matisu skriet bez desmit minūtēm pusnaktī. Rezultātā tā arī nesavāca noskrietās dienas pēc kārtas kārtējai nozīmītei, bet “atbrīvojās no cipariņu važām”.
Tā nebija kārtējā nozīmīte, bet gan viena no pēdējām, kas pietrūka. Faktiski, pēdējā, kas pietrūka ;)
Šogad esmu skrējusi tikai 12 sacensībās – 4 Stirnu buki (2buki, 2 lūši), 4 rogainingi un 4 maratoni. Un ar visu to šķiet, ka maratonu man bija vismaz 2x par daudz. Bet Rīgu laimēju, Tallina bija plānota, igauņu meža baigi gribējās un uz Ņujorku nevarēju nebraukt. Arī nākamgad visticamāk maču nebūs vairāk. Vienīgi laikam atkal SB važas sev “uzkraušu”, jo ceru atkal vismaz 4 posmos piedalīties.
paldies par interesanto stāstījumu! es nopirku uz 5 posmiem pusmaratonā+ sievai piecītim. Ja ir doma vismaz vienā posmā skriet maratonu, noteikti izdevīgāk ir pirkt atsevišķi. Ceru nākamgad tā pa īstam ieskrieties, jo vēl tā skriešanas un sacensību pieredzīte dikti maziņa un svars par lielu.
“Ja ir doma vismaz vienā posmā skriet maratonu, noteikti izdevīgāk ir pirkt atsevišķi”
………
Hm, vienu maratonu skrienot (un 4 pusmaratonus), izdevīgums/ietaupījums jau tieši mazāks (88-80 = 8 EUR), nekā tas būtu, skrienot 5 pusmaratonus (88-75 = 13 EUR)…
Ja pērk abonomentu, tad maratons ar sanāk pa 10 EUR, jo atliek vien laicīgi nosūtīt organizatoriem e-pastu, ka Valmierā vai /un Ventspilī vēlies skriet maratonu, un nekas nav jāpimaksā.
Situācijas atšķiras. Ja pērk šodien un skrien “tikai” 5 posmus, tad šis maratons izmaksās jau 17,60 EUR. Ja visus astoņus jož, tad abi iespējamie maratoni par 11 EUR katrs (par 10 EUR vairs nesanāk). Jebkurā gadījumā – lētāk nekā, atsevišķi pērkot maratonu par 20 EUR/gab.
Nu es rēķināju no sākuma cenas, kad abonoments maksāja 80 eiro. Protams, gadījumā, ja skrien visu un no visa ir 2 maratoni, abonoments viennozīmīgi izdevīgās.
Ja zini, ka skriesi visos posmos – viennozīmīgi izdevīgi. Ja nē… Nu, šogad es (abonementa man nebija, noskrēju tikai Jelgavā) gribēju Siguldā noskriet, gan personisko uzstādīt, gan skaisto rudeni papētīt. Bet praktiski uzreiz pēc We Run Riga saķēru bronhītu un līdz Siguldai formu neatguvu. Nē, nu kādās 1:16 noteikti noskrietu tos 10 km, pēc tam galva sareibtu… Man to vajag?
Ja ir abonements, bet sezonas gaitā tu saproti, ka tu tur neskriesi, tur neskriesi, varbūt arī to būs jāizlaiž… Jēgas no abonementa?
Pazīstu pāris meitenes, kas nopirka abonementu un lepni izskrēja visus posmus.
paldies par manis apgaismošanu :), laikam būšu ko sajaucis, jo vismaz par pagājušā gada maratona dalību biju lasījis info, ka piesakot lielāku distanci, nekā nopirkts, ir 10 eur jāpiemaksā jebkurā gadījumā, bet man, pērkot 1 maratonu un 4 pusītes, tikai 5 eur dārgāk bija, plus ja nedomā skriet visus 8 posmus, atsevišķi ir lētāk.
“biju lasījis info, ka piesakot lielāku distanci, nekā nopirkts, ir 10 eur jāpiemaksā jebkurā gadījumā”
Jā, šī vieta nolikumā nav īsti precīzi, nepārprotami uzrakstīta, arī tagad… Varētu attiekties uz 5 km —> 10 km pāreju, vai uz 10 km —> pusmaratons. Taču par maratona izvēli pusmaratona vietā vismaz līdz šim jāpiemaksā nebija. Ir izmantots vairākkārt. Cerēsim, ka arī 2017. gadā būs tāpat.
P.S. Būs. Atcerējos tekstu, ko Dziņa saņēma un citēja forumā, noskrien.lv/forum/sacensibas/bikernieku-pusmaratons-nakamgad-nebus/page-3/#p60002
Tur ar to piemaksāšanu bija āķīgi – mainot distanci sacensību dienā, tad bija jāpiemaksā, bet mainot savlaicīgi nekas nebija jāpiemaksā. Neesmu lasījusi šī gada nolikumu, bet gan jau ir tā pat.
Nu ja, tā arī ir – mainot distanci pasākuma dienā uz garāku ir jāpiemaksā 10E. Savlaicīgi nosūtot e-pastu nav nekas jāpiemaksā.
Inga_K, paldies Tev par “pasākuma dienā” uzsvēršanu. Ja TIKAI tas maiņas brīdis nosaka piemaksu, nevis citi parametri (abonementa veids) – tad jau lieliski!
Šķita, ka Dziņas citētais teikums “Garākas distances izvēles gadījumā būtu jāpiemaksā tiem dalībniekiem, kuri iegādājušies 10-12km, vai 5-7km abonementus.” attiecas uz VISĀM distanci pagarinošām maiņām “īso” abonementu īpašniekiem… Gan pasākuma dienā, gan savlaicīgi, agrāk. Tāpēc tā izrunājos komentārā plkst. 21:18.
Tā nepiemaksāšana attiecas ļoti konkrēti uz maratonu. Par īsākām distancēm nekas netiek teikts.
Ja abonements uz garāku distanci (pusmaratons, desmitnieks),bet posmā gribi skriet īsāku, tad vnk informē organizatorus par savu lēmumu. Naudas ziņā nekas nemainās – tu nemaksā papildus, bet arī tev neko neatmaksā.
Ja gribi garāku, tad jāpiemaksā.
Es Skrējēju ballē laimēju dalību vēl vienā posmā. Būs jāskrien arī Liepājā. Paldies balles organizētājiem!
es paņēmu ar abonentu tik ar domu, ka varēs jauki laiku pavadīt, sava veida atpūta un 80 eur nav nemaz tik daudz. Vismaz 6 posmus plānoju noskriet
Valmiera jauka pilsēta. Vienmēr prieks tur atgriesties.