Komandas biedrs #6 – Rēzeknes pusmaratons

Iepazīstamies ar komandas biedriem dzeltenajos krekliņos.

1. Kāds ir tavs padoms tiem, kuri uzsāk skriešanas gaitas?

2. Pastāsti par savām pirmajām skriešanas sacensībām.

3. Kāpēc jāskrien?

• Gatis.K
• sāka skriet - 05/09/2010
• noskrieti - 17293 km, laiks - 1737:40:52 h
• labākais maratons - 3:04:22 (2018)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 12.1 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

1. Uzsākot skriet, nevajag pārcensties – ne ar ātrumu, ne ar attālumu, ne ar biežumu. Pamazām, lēnām uz priekšu. Viss pārējais nāks ar laiku. Un nevajag skatīties uz citiem – vajag skriet sev.

2. Par pirmajām sacensībām uzskatu Jūrmalas pusmaratonu 2010. gadā. Tās bija pirmās sacensības, pirms kurām tika veikti plānveidīgi treniņi. Rezultāts bija 2h 11 min. Pirms tam bija skrieti pāris Nordea Rīgas maratona 5km un bija viens ne pārāk veiksmīgs mēģinājums pieveikt pumaratonu.

3. Skriešanai var būt daudz iemeslu un katram cilvēkam tie būs savi. Es skrienu, lai sakārtotu savas domas un pārbaudītu savu spēju robežas.

• Maikijs
• sāka skriet - 30/05/2013
• noskrieti - 27715 km, laiks - 2832:28:36 h
• labākais maratons - 3:23:55 (25.Lattelecom Rīgas maratons - 17/05/2015)
• 2024. gadā noskrieti 940.9 km
• vidēji šogad 58.8 km/nedēļā
• pēdējās 7 dienās noskriets 132 km ar vidējo ātrumu 06:41 min/km (visi skrējieni)
• pēdējais pirms četrām dienām ar 20 km

Renča skaitlis šogad - 16 (RS 17 vajag 1x vismaz 17km) RS90 - 15 (RS90 16 vajag 1x vismaz 16km)
Nosūtīt vēstuli

1. Uzsākot skriešanu un iekļaujot to savas ikdienas nodarbēs, esiet atbrīvoti, uzmanīgi un koncentrēti, nekļūstiet alkatīgi pēc tūlītējām uzvarām un augstiem skriešanas tempiem (īpaši tie, kuri ar sportiskām aktivitātēm nav nodarbojušies), sabojāsiet jums dāvāto ķermeni un prieku. Arī tiem pusmūža iesācējiem, kuru emocionālā kapacitāte ir jaudīgāka par pārējām, iesaku apdomāt teicienu :„ Cieni savu vecumu!” Bet skriet, protams, ka vajag!
Mācoties lēni un ilgi skriet, attīstās ne tikai muskuļu, bet arī plaušu darbība. Pilnvērtīgs šī orgāna pielietojums pastiprina dzīvības enerģijas – prānas darbības procesus, kā rezultātā tiek aktivizēti un pozitīvi ietekmēti gan fiziskā ķermeņa orgāni, gan astrālā ķermeņa enerģijas centri un kanāli. Tāpēc iesaku – skrieniet un izmantojiet šo iespēju savā labā!
Tomēr pats svarīgākais, šķiet, ir iemīlēties skriešanā, domāt par to pozitīvi un rūpēties par kustību. Tad paši redzēsiet, kā nemanot vien kļūsiet par „Noskrieniešu” dvēselēm.

2. Kad sāku dibināt, veidot un uzturēt savas attiecības ar skriešanu, tad biju jau sasniedzis, kā citi mēdz par šo laika nogriezni teikt, Jēzus vecumu, bet es biju nodzīvojies jau līdz Maratona vecumam, kas ir 42 gadi. Patiesībā par sacensībām nedomāju, jo sapratu, ka man tāls ceļš vēl skrienams, ja vien vispār nepašķiršos ar jauno attiecību partneri. Lai nu kā tas izklausās, bet pēc deviņu mēnešu kopā pastāvēsanas, pirmās sacensības pašas atnāca pie manis. Kāds mans paziņa, ar kuru spēlēju basketbolu, nezinot par to, ka es skrienu, uzprasīja, vai es nevēlos un vai vispār man ir interese uzskriet Nordea maratonā kādu no distancēm Lattelekoma komandā. Uztvēru to kā zīmi no Augšas, ka atļauja tiek izsniegta. Piekritu un pieteicos uz pusīti. Tā nu pienāca 2012.gada pirmās sacensības! Pats Nils iznāca tribīnē un, visus sveicot ar svētkiem, tomēr brīdināja, lai esot uzmanīgi. Nu, ko? Starta šāviens, un es no pēdējā koridora beidzamajām rindām savās vecajās sporta zāles kedās iesoļoju jaunā dzīves pieredzē. Viss noritēja lieliski, un pēc divu stundu un dažu minūšu piedzīvojuma ar priekpilnu saucienu un pateicību šķērsoju pirmo finišu. Tā nu viss turpinās…

3. Jā, kāpēc jāskrien? Kāpēc viss atrodas kustībā? Saka, ka tāda esot Absolūtās Realitātes jeb Visa Radītāja izstrādātā koncepcija. Šīs instalētās programas esības būtība ir vibrāciju radītie viļņi gan makro, gan mikro kosmosā. Varētu arī teikt – „Lielās Sirds” ekspansijas un kontrakcijas rezultāts. Tāpēc arī ir jāskrien un viss!

• lellde
• sāka skriet - 22/05/2011
• noskrieti - 22256 km, laiks - 1901:42:50 h
• labākais maratons - 2:48:02 (Chicago marathon - 07/10/2018)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 20.1 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

1. Noteikti uzsākt pamazām un prātīgi…

2. Pirmās noteikti bija skolā – rajona un valsts krosiņi. Nesenākā pagātnē kopā ar darba kolēģiem NRM 5km – pēc kuriem likās, ka gals klāt.

3. Jāskrien, jo tas ir labākais veids kā izvēdināt galvu – nedomāt par neko. Plus, protams, veselība – domāju, ka tagad skrienot, vecumdienās nesēdēšu poliklīnikā rindās, bet gan kādā maratonā pēc numura rindā pastāvēšu. Ja neskrietu, nevarētu ēst makaronus bez sirdsapziņas pārmetumiem.

• ricardo
• sāka skriet - 19/09/2010
• noskrieti - 6163 km, laiks - 484:16:06 h
• labākais maratons - 4:14:35 (Nordea Rīgas Maratons - 19/05/2013)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 7 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

1. Skriet lēnām un mierīgi. Tā, lai pēc labi pavadīta skrējiena vari just gandarījumu un skriešanas apavus sagatavot jau nākamajam skrējienam.

2. Pirmās sacensības – 2010. gada aprīlis. Dzintara apļi, pirmā kārta, 2.2km. Lai gan nekas garāks par 400m man nepatika, nolēmu pamēģināt. Atceros, ka skrēju ar smagiem apaviem, nepiemērotām, neērtām drēbēm. Galva pulsēja, sāns sāpēja un bija nenormāla vēlme pēc kādas ūdens pudeles. Noskrēju ceturtais. Tajā brīdī domāju, ka nekad vairs neskriešu, bet, kad tika atgūta elpa, tika paziņots, ka ir jānoskrien vēl 3 kārtas un var pacīnīties par kausiņu. Laikam tas arī bija tāds neliels stimuls turpmākajai skriešanas gaitai.

3. Skriet jau nav obligāti, bet skriešana ir lielisks veids, kā sakārtot domas, audzināt raksturu, izaicināt sevi un uzturēt sevi pie dzīvības.

• viagris
• sāka skriet - 13/07/2012
• noskrieti - 3590 km, laiks - 352:27:35 h
• labākais pusmaratons - 1:36:32 (Ventspils pusmaratons 2014 - 15/06/2014)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 5.21 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

1. Neatliec uz rītdienu – sāc šodien, citādi vari arī nemaz neiesākt!! Ar eiro ieviešanu man ir jauna motivācijas sistēma – par katru noskrieto km gurķu burkā iemetu 10 centus, par katru dienu bez skriešanas – 3 eiro soda naudu – lielisks veids, kā iekrāt un motivēt sevi iziet paskriet!! Citus padomus nedošu – tāpat sāksi kā vairums – ātri, ar augstu pulsu, skriesi par daudz un iedzīvosies traumās.

2. Pirmās sacensības bija “Ielūdz Ozolnieki” 2012 (12.08) – 10km, kad kopumā biju noskrējis kādus 50km. Pirms starta dzirdēju trenera norādījumus kādam skrējējam – jāizskrien zem 50 minūtēm. Pie sevis nodomāju – kur es esmu atbraucis?!? Noskrēju – 1:06:48 – stāv rezultāts iekš noskrien.lv. Kad finišēju, jau viss gandrīz bija novākts un visi jau sen gaidīja apbalvošanu. Finišā nevienu vairs negaidīja. Lepni pēdējais. Bet galvenais jau nav uzvarēt, galvenais ir noskriet!!

3. Ja sieva liek sakārtot māju – pasaki, ka Tev jāiet skriet. Ja Tev nav sievas, tad, iespējams, skrienot iepazīsi kādu no simpātiskajām, vienmēr smaidīgajām Noskrienietēm – jebkurā gadījumā būs jāskrien!! Un neticiet tiem skrējējiem, kuri stāsta, ka dīvāns, čipsi un alus sen tos gaida – visu var lieliski apvienot!!
Noskrien!!

• topinjs
• sāka skriet - 24/01/2010
• noskrieti - 33839 km, laiks - 2938:30:42 h
• labākais maratons - 2:34:29 (45. BMW Berlin Marathon - 16/09/2018)
• 2024. gadā noskrieti 597.9 km
• vidēji šogad 35.2 km/nedēļā
• pēdējās 7 dienās noskriets 9 km ar vidējo ātrumu 06:09 min/km (visi skrējieni)
• pēdējais pirms piecām dienām ar 9.01 km

Renča skaitlis šogad - 13 (RS 14 vajag 3x vismaz 14km) RS90 - 13 (RS90 14 vajag 4x vismaz 14km)
Nosūtīt vēstuli

1. Kad viens no maniem bijušajiem pasniedzējiem un arīdzan labiem draugiem uzzināja, ka skriešu maratonu, viņš teica, lai tikai nesteidzos un neskrienu ātri. Lai gan tas vairs nebija mans pirmais maratons, sakāmais jēgu nezaudē – iesākumā nevajag pārspīlēt ne ar kilometriem, ne ātrumiem, tā vietā jācenšas izbaudīt skrējiena radīto eiforiju un kustību prieku. Tālāk jau, ja gribēs, sekos arī sacensības un rekordi.
Tātad tikai jāpiereģistrējas noskrien.lv, jāpiedalās koptreniņos, lai redzētu, ka neesi vienīgais tāds dīvainis, kas, transportā sēžot, nemierīgi dīdās katru reizi, kad ierauga kādu skrienam garām, un atkarība būs garantēta.

2. Mēdz sacīt, ka skriešana pagarina dzīvi – pirmais pusmaratons Rīgā tālajā 2010. gadā, kuru noskrēju ar 250 km bāzi, nezinot kas ir VSK Noskrien un kas vispār skriešana tāda ir, tagad liekas pirms veselas mūžības.
Pat numuru nemācēju piespraust un tagad vienmēr atceros pirms katra skrējiena dubulti aizšņorēt apavus, jo līdz pirmajam pagriezienam bija atsējušās abas kurpes. Startā, skatoties uz cilvēku pūļiem, šķita, ka esmu nonācis Dziesmu svētkos nevis starp ļautiņiem gataviem skriet pusmaratonu un vairāk; tikai kāpēc visi sporta tērpos?! Izjūtas un iespaidi jau pagaisuši no atmiņas, bet dažas emocijas palikušas – tā pacilātības un kopības sajūta, kuru var iegūt tikai skrienot ar simtiem citu skrējēju vietās, kur ierasts braukt ar auto; pārsteigums par puisi, kas starta koridorā mīņājoties iepēra savu apakšstilbus ar nātru saišķi; kā arī pozitīvās emocijas no veiksmīgi pieveiktā pirmā īstā skriešanas pasākuma. Kad pirmo reizi nolēmu noskriet pusmaratonu, nekad nebūtu iedomājies, ka šī atkarība aizvedīs līdz maratoniem un vēl vairāk.

3. Uz šo jautājumu laikam pilnīgi konkrētas atbildes nav. Kaut arī ne vienmēr varam un vajag darīt to, ko gribas vai patīk, skriešanai noteikti nav jābūt starp tām lietām, ar ko jānodarbojas, ja nepatīk. Bet, ja arī nepatīk, tad varbūt ar to neesi pietiekami labi iepazinies/-usies, jo skriešanai ir jāsniedz gandarījums, no tās jāgūst pozitīvas emocijas un jāsmeļas enerģija.
Katram jau savi mērķi, cerības un vajadzības; viens skrien, lai zaudētu kilogramus, cits atkal pakaļ sekundēm, trešais vienkārši skrien prom vai kaut kam pakaļ. Varu atbildēt tikai par sevi, sakot, ka jāskrien ir sev, jo skriešana man palīdz būt labākam cilvēkam, varu sakārtot domas un atslēgties; skrienot vari uzzināt par sevi ko jaunu – kāds kļūsti, kad paliek grūti – tā ļauj iepazīt sevi un palīdz sevi atklāt.
Un vispār ir zinātniski pierādīts, ka skrējēji ir forši cilvēki!

• Nix65
• sāka skriet - 23/09/2012
• noskrieti - 30828 km, laiks - 3091:36:44 h
• labākais maratons - 3:14:27 (2014)
• 2024. gadā noskrieti 0 km
• vidēji šogad 0 km/nedēļā
• pēdējais sen ar 3.54 km

Renča skaitlis šogad - 0 (RS 1 vajag 1x vismaz 1km) RS90 - 0 (RS90 1 vajag 1x vismaz 1km)
Nosūtīt vēstuli

1. Sākt lēnām un pamazām un, ja tā lieta iepatīkas, atcerēties to darīt sev, tā lai labi justos. Sākumā vēl nenobīties pie grūtībām, jo tādas būs. Sāpēs te tas, te šis, bet tas ar laiku pāries. Ja skriešana sagādā totālas mocības, tad var darīt ko citu, mocīties nevajag. Labi, ja sākumā ir kāds mērķis, uz ko tiekties, jo motivācija tomēr nepieciešama.

2. Par pirmajām sacensībām nekas daudz prātā nav palicis. Tas gan tāpēc, ka skriets (tai skaitā orientēšanās) ir padaudz. Tieši skriešanas sacensības kā pirmās bija 2000. gadā 5km kaut kāds (īsti vairs neatceros) Samsung skrējiens Rīgā. Atceros tikai to, ka grūti nebija un bija daudz cilvēku un forša atmosfēra. Pirms 1999. gada neko skrējis nebiju, skriet vispār nepatika. Man viss sākās ar orientēšanos, kur mani pierunāja piedalīties pasaules čempionātā veterāniem Nidā, kas notika 2000-šajā gadā. Doma bija tāda – kur vēl es varēšu piedalīties pasaules čempionātā? Ja runā par “tīro” skriešanu, tad pēc pirmā piecīša sekoja pirmais pusmaratons un tad arī pirmais maratons, kura rezultātu tā arī pārsniegt vairs nav izdevies. Tā nu joprojām skraidu, kas kļuvis par dzīves veidu.

3. Filozofisks jautājums. Skriet jau nav obligāti, ir visādas nodarbošanās. Kaut kas jādara un jādara tas, kas patīk. Laika gaitā domas par to, kāpēc jāskrien, ir mainījušās, bet īsti noformulēt, kāpēc tieši to daru, pagrūti. Bija domas – veselības uzlabošana, sasniegt kādus rezultātus, kā meditācijas process, rakstura audzināšana. Tagad, kā jau minēju, tas kļuvis par dzīvesveidu. Vienkārši skrienu, jo tā jūtos labi. Ar jautājumiem par veselību, rezultātiem un vēl visu ko citu vairs sevi nenomoku.

P.S. Paldies Create I We par bildēm