“Noskriet maratona distanci nodrošina vienīgi veselais saprāts.” Tā savā blogā par gatavošanos pirmajam maratonam un to kā tajā gāja raksta Jānis Saulīte. Viņš ne tikai skrien maratonu, bet arī dzīvo vegānu dzīvesveidu.
Esot vegānam un skrienot kaut kas ir jāievēro?
Tik pat daudz cik ne vegānam.
Kāpēc tev ir vegāns dzīvesveids?
Tuvojoties trīsdesmitajam dzīves gadam, kārtējo reizi sāku interesēties par fiziskām aktivitātēm un sportisku uzturu, veselīgāku dzīvesveidu. Aizdomājos par jēgu kāpēc un kā dzīvoju un ko mācu saviem dēliem. Kāpēc reliģija paģērē nenogalināt, bet uz šķīvjiem steiki? Kāpēc tu vari pārvietoties brīvi, bet citi ir ieslodzīti, sazāļoti un nolemti? Apzināju austrumu reliģijas, saulēšanu, svaigēšanu, frutārismu un daudzas citas šanas un ismus, un starp veģetārismu un vegānismu izvēlējos pēdējo, jo pēc būtības veģetārisms ir tikai pussolis uz „lielo ideju”. Nav svarīgi kā to nosauc, svarīga ir ideja tās vienkāršībā. Ieklausījos sevī un nolēmu pamēģināt. Vienā rītā ziemas Saulgriežus es sagaidīju jau kā vegāns. Man vēlāk nebija nekādu paģiru vai lauzienu. Neesmu no tiem trakajiem, kas kādam ar pirkstu krata vai smadzenes skalo, uzskatu, ja ir tāda vēlēšanās, tad aizraut citus var ar praktiskiem darbiem, ka viss ir krietni labāk kā bija kādreiz, ka var dzīvot lielākā saskaņā ar sevi un dabu, ka censties būt labākam cilvēkam ir labi. Šo cenšanos parasti daudzi pārprot vai sagroza un vegānus nosoda kā fanātiķus vai modes upurus, ir jau arī tādi, bet ja tu redzi problēmu, problēma ir tevī, vienmēr.
Kad man bija trīs vai četri gadi, redzēju kā laukos kāva cūku, es biju afekta stāvoklī un raustīdamies brēcu, lai onkuļi cūciņai nedara pāri. Cūka nejēgā kvieca un mēģināja izrauties. Šo notikumu joprojām spēju atsaukt atmiņā ļoti skaidri. Iespējams, visas dīvainības un pārliecības rodas bērnībā.
Vai vegāns var noskriet pusmaratonu, maratonu?
Jebkurš vesels un pietiekoši trenējies cilvēks var. Vegānam, tas ir vieglāk izdarāms. Es varu noskriet gan pusmaratonu, gan maratonu, noteikti varu arī vairāk.
Apraksti vienas dienas ēdienkarti?
Brokastis
Auzu pilngraudu pārslas, žāvēti augļi, rieksti, svaigs banāns vai ābols kopā ar pirktu vai paštaisītu augļu sulu.
Starp brokastīm un pusdienām
Kāda rupjmaizes vai graudu maizes rika un nepilna sauja mandeles, lazdu riekstu vai ķirbju sēklu.
Pusdienas
Basmati rīsi ar burkāniem un sēnēm, dārzeņu salāti (kāposts, gurķis, puravs, Ķīnas kāposts, rukola, avokado, garšvielas, sezamsēklas un spiestas linsēklas , olīveļļa, linsēklu eļļa) maize.
Launags
Kāds našķis, maizes šķēle un prāvāks ābols.
Vakariņas
Zāļu tēju ar zaptsmaizi un riekstveidīgos, ja bijis treniņš vai sajūta „ka kaut ko gribās”. Gadās, ka izlaižu un padzeros tikai tēju.
Vienmēr padzeros zāļu tēju, sulu vai ūdeni kādu pusstundu līdz stundu pēc ēdienreizes un starp tām. Pirms un pēc treniņa sula vai minerālūdens. Dienās, kad prasās, uzēdu kādas šokolādes konfektes vai batoniņus, marcipānu vai kazinakus.
Kāpēc tu skrien?
Patīk. Daru to ar prieku, esmu no skriešanas atkarīgs. Sāku skriet bērnībā. Bet ja nopietni, tad biju mēģinājis skriet ilgāku laiku vairākkārt ar neveiksmīgu iznākumu, ilgāk par mēnesi nebiju izvilcis. Regulāru skriešanu sāku 2009. gada rudenī ar pārtraukumu ziemā un gatavošanos pavasarī 2010. gada Nordea Rīgas pusmaratonam. Tā paša gada vasarā kārtīgi satraumēju labo pēdu, nesaistīti ar skriešanu, un atliku skriešanu līdz 2011. gada februārim. Pēc pilniem trim treniņu mēnešiem NR maratona distanci noskrēju 03h 52m 13s.
Kāpēc sāki skriet?
Paskatījos spogulī un tas vairs nebiju es, ar riepu, saguris un sapampis, pēc pieciem gadiem ar brīvbiļeti uz rindu kādā no poliklīnikām. Vairākas sporta zāles ar neizlietotiem abonementiem jau biju piesmējis, jo sapratu, ka tas nav man. 2009. gada pavasarī un vasarā visi dikti sāka skriet. Noskatījos no citiem, man tas likās vienkārši, saplānojami un svaigā gaisā.
Bērnībā sportoji?
Kā daudzi padomju laika bērni, nedaudz no visa, kad brīvs laiks, tad ārā, kompjūteru vēl nebija. Ziemās spēlēju hokeju un slēpoju. Vasarās daudz braucu ar riteni. Daudz aktīvāk sportoju vidusskolā, kur labi skrēju 100m sprintu un 60m barjeras.
Kuras bija tavas pirmās sacensības?
Pirmo pusmaratonu skrēju 2010. gadā un pirmo maratonu 2011. gadā Nordea Rīgas maratonā.
Vai tu trenējies pēc kāda noteikta plāna?
Trenējoties gan pusmaratonam, gan maratonam par pamatu ņēmu NRM piedāvāto plānu un adaptēju savām spējām. Mainu garākas distances ar īsākām un otrādi, dažreiz pamainu dienas, bet cenšos treniņus neizlaist un skrienu trīs reizes nedēļā.
Ko vēl bez skriešanas dari?
Strādāju. Esmu diplomēts dizainers, beidzis LMA dizaina nodaļu. Specializējos izstāžu stendos un grafiskajā dizainā, niekojos ar fotografēšanu. Patīk pārbraucieni ar divriteni un ātra vizināšanās pa pilsētu, jo asas izjūtas. Eju pastaigāties. Regulāri taisu spēka vingrojumus.
km 
-
vai šis maratonists ir vegāns vai veģetārietis?!;) Drošības pēc pārjautāšu ;)
Vegāns. http://lv.wikipedia.org/wiki/Veg%C4%81nisms
Nekādu problēmu. Tieši otrādi – parādās līdz tam nepieredzēts vieglums. Man pieņemamākais izskaidrojums – organisms ir brīvs no svešām olbaltumvielām.
Kā redzams manā piemērā, skriet var pat ļoti daudz un ilgi.
Ja runā par ēdienreizēm, tad man pašlaik ir palikušas tikai brokastis un vieglas vakariņas. Ēšana ir process, kas prasa īpaši daudz enerģijas, tāpēc nevajag aizrauties.
Bet viss minētais attiecas uz mani, katram līdz tam jānonāk pašam.
Aizraujoties ar veģetārismu, svarīgi ir neaizmirst vienu gudrību, kuru, starp citu, esot izteicis Buda ;) :
” Ja Apskaidrības sasniegšana būtu atkarīga tikai no gaļas neēšanas, visas govis jau sen būtu Nirvānā! ” ;)
Arī es esmu vismaz 15 gadus rūdīts veģetārietis un man arī bieži vien tiek uzdots jautājums vai izteikts komentārs: “Kā nelietojot gaļu Tu vari vispār fiziski pakustēt un sportot?” Vai arī “Ja Tev būtu jāstrādā fiziski lauku darbi – tad bez gaļas nu nekādi!”. Katrā gadījumā šāds uzturs nebūt nemazina enerģiju, iespējams, ka tiek pat vairāk enerģijas, jo cik esmu lasījis dažādus pētījumus – gaļas produkti ir grūti sagremojami – līdz ar to patērē daudz enerģijas. Arī daudzu slimību izcelsme meklējama gaļas produktu lietošanā. Nākamais bieži aktuālais jautājums – kā Tu vari uzņemt visas nepieciešamās vielas? Organisms jau pats prasa pēc riekstiem, pupām, zirņiem, kāpostiem, burkāniem u.c. veselīgiem un veselībai bagātīgiem ēdieniem, pēc tā kas viņam pietrūkst – tad to arī iedodu. Uztura bagātinātājus gan profilakses pēc reizēm lietoju, jo ikdienā fiziskā slodze ir gana liela un kurš gan negrib sagaidīt savu 100 jubileju maratona distancē :)
Vis jau būtu labi, ja vegānisti nebūtu zobārstu sapņu klienti. Jau uz mani tā pārmetoši mana zobārste skatās un gaida, ka beidzot sākšu uzturā lietot gaļu. No otras puses, priekš kam vegānistam zobi? :)
Man ir aizdomas, ka Jānis, ja viņš ir vegāns, neuzrāda pilnu savu ēdienkartes produktu sarakstu. Tajā skaitā – uztura bagātinātājus.
Ko esmu secinājis – vegāniem jābūt ĻOTI zinošiem uztura jautājumos. Vairāk kā veģetāriešiem un vēl jo vairāk kā ne-veģetāriešiem. Savādāk, laika gaitā var parādīties kādas veselības ligas.
Bet raksts bija par skriešanu. Jāni, tā turēt!
Noskrienam! :))
Ir arī citi piemēri – burtiski pirms mēneša viens mans draugs pēc 6-7 gadu vēgētārisma pēc ārsta rekomendācijas (ne pēc savas vēlmes) atsāka lietot gaļu. Manuprāt, veģetārisms ir labi tur, kur tas ir izplatīts vēsturiski – ekvatoriālā zona un tml. Latvieši ir savā veidā ziemeļnieki tomēr un es labāk tomēr izvēlos vietējo cūciņu nevis nezināmas izcelsmes banānu ;) Lai gan – cepuri nost to priekšā, kas no gaļas ir atteikušies. Es vairākas reizes mēģināju, taču man neizdevās :D
p.s. starp citu – es Nordea pusmaratonu šogad noskrēju un ir mērķis iet tālāk ;)
šogad priekšā vēl Liepājas un Kuldīgas (varbūt arī Valmieras) pusmaratoni. Tiekamies tur! :)
es pa vasarām esmu veģetārietis, siltajās dienās nemaz neprasās gaļa, brīvdienās gan šad tad šašliks, aliņš :) ziemā bez speķīša nekādi. ar to es gribēju pateikt tikai to, ka tiešām var iztikt ar zaļbarību un bez gaļas, sportot un nejusties izsalcis, panīcis. nekad nav bijis liels liekais svars, tāpēc nemācēšu teikt, vai tas strādā uz visiem
papuci, speķīti var aizvietot ar auksti kūpinātu sviesta zivi, bet šuķa šašļiku ar laša šašļiku. Tādējādi piesātinātos taukus aizvietojot ar nepiesātinātajiem taukiem:)
Taču jāpiekrīt, ka tiešām šī ir intervija par skriešanu, pie tam par skriešanu ar mērķi turēt sevi normālās formās, kas ir arī mana motivācija. Tādēļ noskrienam nost tos liekos taukus un kg.
Es uzskatu ka ēšana ir viena no tām lietām dēļ kā ir vispār jēga dzīvot. Protams, ne vienīgā. Esmu ar mieru noskriet liekus kilometrus, bet nekad neatteikšos no riktīgas izēšanās. Un ēdu ko es gribu (vēlams ar karoti un lieliem gabaliem) – neesmu pārtikas estēts – ēdamais ir ēšanai nevis smukumam. Ja kādam negribas ēst gaļu, tad nevajag spiest to darīt. Diēta un noteikta pārtika pēc grafika (abos virzienos) pēc manas saprašanas ir vēl trakāka par aprēķina kopdzīvi. Tāpēc varbūt ēdīsim, mīlesim un skriesim (neaizmirstot mūsu pašu mīļo miestiņu). Un lai visas lietas ko mēs daram sagādā prieku nevis daram to tāpēc ka tā ir pareizi.
Ar smaidu pa dzīvi.
Signi, es aptuveni zināju, kas ir vegāns, vienkārši neredzu lielu starpību ar veģetārismu, jo arī veģetārieši nelieto gaļu, bet cik zinu, tad vegāni neēd arī vārītu/ceptu … un pie viena arī miltu izstrādājumus … nerunājot par pienu, krējumu … jo tam visam ir dzīvnieku izcelsme … tāpēc arī gribēju precizēt :)
> sm72
Vispār jau procentuāli lielāko daļu teksta tomēr aizņem saruna par ēšanu :D
Mēs dzīvojam – lai ēstu
Vegāns var ēst vārītu un ceptu.
Arī no savas pieredzes varu teikt, ka kopš kļuvu par veģetārieti, spēka un izturības ir krietni vien vairāk. Un bez jebkādiem uztura bagātinātājiem, papildus vitamīniem vai kā tāda.
P.S. Principā vegāni ēd tikai augu valsts produktus, savukārt veģetārieši iedalās vairākās apakšgrupās – laktoveģetārieši (ēd piena produktus), ovoveģetārieši (ēd olas) u.c.
Svaigēdāji ir tie, kuri neēd produktus, kas termiski apstrādāti temperatūrā, kas augstāka par 40 grādiem.
Jā, jā, es arī neēdu gaļu :) un viss ok, spēka pietiek ikdienas treniņiem! katru dienu~!
par vegāniem izteikties nemācēšu, jo pati gaļu ēdu, kad gribas, nevis katru dienu vai vispār nē.
Toties paslavēšu Jāni kā maratonistu, jo izskatās, ka viss tā ļoti viegli un ar prieku izdevies! lai tā sajūta nepazūd! :)
Klasiski nevienai no grupām nepiederu. Ēdu visu to, ko gribās, neēdu – ko negribas. Pakāpeniski palielinās to produktu klāsts, ko negribas, bet tajā pašā laikā visu laiku atklājas kas jauns un interesants. Pilnīgi mierīgi iztieku bez gaļas, zivīm, olām, lielākās daļas piena produktu, balto miltu izstrādājumiem, cukura, sāls. Topā ir visi iespējamie dārzeņi un zaļumi.
Pēc šī raksta komentāriem gandrīz vai gribās teikt:
VSK Noskrien == Veģetāro Skrējēju Klubs “Noskrien” :)
Es arī izbaudu tos (pašgatavotos) ēdinus, kuros nav cukura, sāls un tiek lietoti dabiskie garšvielu augi, bet Sieva reizēm paliek dusmīga, ka ēdiens vairs negaršo pēc E621, jeb [Mononātrija glutamāta], kas ir visās super-truper garšvielās… :)
xorix, kamēr klubā būšu es un Didzis, nekāds veģetāriešu klubs nesanāks. Ja būtu rocība es varētu atteikties gandrīz no visa un uzturā lietot tikai gaļu un Alu. (protams drusku pārspīlēju)
Pārfrāzējot Kamparu. Mēs skrienam- lai ēstu:D Galu galā dzīvot un skriet klubiņā ir samērā vienādi jēdzieni:)
Aivar703, liels lūgums – ar alus reklāmu neaizrauties! ;) Arī mani nesaista veģetārisms, lai arī mēdz gadīties brīži, kad uz gaļu nespēju paskatīties … katrs izvēlās, to, ko viņš izvēlās … :)
Jā, nu ar mani ar ir līdzīgi kā Aivars703 pēdējā komentārā minējis..
Kopš esmu sasaistījusies ar noskrieniešiem, man ir jauns atklājums. nekad mūžā nebūtu domājusi, ka džeki tik daudz runā par svaru:) Man laikam līdz šim apkārt esoši vīriešu kārtas pārstāvji kaut kādi kaulkambari bijuši.
Tievie neskrien skriešanas pēc.
Mazzinsh
džeki nerunā par svaru bet gan par ātrumu. Te kaut kur jau diskusijās parādījās – lieks kilograms ir 3 sekundes uz kilometru.
Ja atgriežamies pie raksta būtības un virsraksta, varu apstiprināt, ka man jau arī drīz būs nedēļa apkārt, kopš ir evolucionējis viedoklis par pacietību un paciešanos.
> Mazzinsh
Ir tāds teiciens- tāds tādu atrod. Ignorējot teicienu- pretpoli pievelkas:)
Vēl man ir smieklīgais stāsts par vakardienas treniņu stadionā, uz kuru bija atnācis mūsu pašu Frax1, kuru es salīdzinoši nosauktu par kaulkambari. Viņš ar pārliecību mums stāstīja, ka līdz savam startam Ozolnieku pusmaratonā cer nomest kādus 2 kg. Mēs ar treneri smējāmies kā kutināti:D
sm72, es arī biju nobriedis līdz NRM savu kaulu masu samazināt par 2kg (līdz 66), bet rezultātā tikai pēc NRM mans svars bija tāds kādu vēlējos pirms… Kopā pa 2 gadiem esmu atmetis 6kg kā nevajadzīgus, bet pārējā ir kritiskā masa, kuru tikai īslaicīgi uz ūdens trūkuma var dabūt lejā – tāpēc arī nepiepūlos :)
Liekais svars ir diskutabls jautajums.
Dazs (ar liekajiem kilogramiem) skrien atrak par dazu kaulkambaru.;)
Katra skrējēja sapnis ir atstāt tikai sev kājas un pārējo reducēt, lai varētu ātrāk noskriet?
Speķa pīrādziņi ir tas, kas man parasti maratonu pēdējos kilometros visvairāk sapņos rādās! :)
Man atkal sapņos rādījās melleņu sidrs, kas man bija kā balva par maratona pievarēšanu. Un vēl pa ceļam pie akmens tilta bija kāda dāma ar plakātu “melleņu sidrs”, tā teikt piemeta ogles.
Par ēdienu pēc finiša sapņoju garajos treniņos!
Sveiki Skrējēji!
Lai kliedētu neskaidrības, jautājumā par “vienas dienas ēdienkarti” ir norādīta ļoti konkrēta atbilde tikai par vienu nejaušu dienu. Gan vegānu, gan visēdāju uzturs var būt vienveidīgs vai daudzveidīgs.
Ainar, man ir arī tādas dienas, jo mazāk, jo labāk. Izcili labi skrienas vakaros, kad ēstas tikai brokastis un pa dienu kāds auglis un šķidrums, piekopta badošanās. (Informācijai Pols Bregs)
xorix raksta iz dzīves, organisms pats prasa pēc tā kas trūkst vai sāk trūkt un es to atstāju zemapziņas līmenī vai kas tur galvā par to atbildīgs. Ja mums slāpst, mēs taču padzeramies.
sm72, viens no entajiem mītiem, ar zobiem viss čiki, zobārstei tik vien cik sveiciens.
Aigar, es nelietoju uztura bagātinātājus. Ēdu pietiekoši bagātināti.
Iedvesmai divi dažādi, bet ļoti skrienoši vegāni:
http://www.scottjurek.com
http://en.wikipedia.org/wiki/Carl_Lewis
Vai pēc tā ko prasās ēst garo skrējienu pēdējos km var spriest par to kas organismam pietrūkst?
Jo man citreiz gribas rupjmaizi, citreiz sālītos gurķus, kādreiz atkal vispār neko negribas.
Geo: Tā ir nespēja koncentrēties uz galveno mērķi – skriešanu :) – joks!
Manā skatījumā ir 2 veidi kā tiek piebāzts/apmierināts kuņģis/organisms:
1) Organisms/kāju nervu sistēma signalizē smadzenēm un saka, kāju musuļiem sāk pietrūkt benzīna – vari vari atrast kko noderīgu – enerģētisku?!
2) Cilvēks saož kko garšīgu/smaržīgu un bāž tik iekšā, neieklausoties organisma klusēšanā :)
Šaubos vai jaundzimis zīdainis ik pēc ~3 stundām apzināti prasa ēst, tas mūsos ir jau ieprogrammēts kopš dzimšanas – izdzīvošana un vairošanās ir dzīvo organismu eksistences pamatā! :)
zīdainis vairāk nemaz nespēj apēst, kā tikai 3h uz priekšu :) kuņģītis maziņš, organisms augošs :)
Sveiciens veģetāriešiem! Vegānisms, īpaši svaigēšana, man šķiet ļoti aicinošs idejas līmenī, bet piena produkti ir mans ēdienkartes pamats :(, nespēju attiekties (garšo labāk nekā zaļumi) un arī vide neļauj – neierobežoti pieejams lauku piens. Nu mierinu sevi ar domu, ka daļēji vegāns uzturs būs vasarā, kad būs augļi, dārzeņi. Gaļa aizmirsta jau 14 gadus…
Sm72, sasmējos:)
viss, jāmaina paradigma, acīmredzot kļūda ir bijusi nevis manī vai vīriešos, bet tas, ka kaulkambari. Turpmāk lūkošos tikai uz tiem, kas nu vismaz centneri vērti.Kā teikt – laba cilvēka vajag daudz, vai ne?
Vegāna murgs – http://www.youtube.com/watch?v=7Xc5wIpUenQ
Kaspar, ja Katrīna vai ro būtu admini, sen jau būtu nobanots!:D
Neiesaku viņām skatīties.
Katrā ziņā, kautkas no melnā humora tēmas…
Tas, ka cilvēki patērē daudz par daudz gaļas, tā vietā, lai vairāk ēstu zaļumus, tas ir skaidrs. Bet arī ieslīgšana galējībās, tikai dēļ idejas, nedomājot (neizprotot vai nezinot sekas) par savu veselību, nav īpaši gudri.
Esmu PAR sabalansētu uzturu.
Katram jau tā ideja ir dažāda. Mana ideja sakarā ar gaļas neēšanu ir saistīta ar to, ka gaļa pati jau par sevi ir diezgan neveselīga barība, bet paskatoties dažas dok. filmas par gaļas “uztūningošnu” jebkāda apetīte pazūd. Esmu dzirdējis viedokli, ka gaļas lietošana nepieciešama līdz 30 gadu vecumam, līdz ar ko savam bērnam pērku lielopa un vistas gaļu tikai Hartvikā (veikals- desu fabrika” netālu no VEF). Pie tam man ir B (III) asinsgrupa, kuras īpašnieki varot pilnībā iztikt bez gaļas lietošanas uzturā.
Ko cepamies ? Pilnīgi piekrītu AIGARAM – LIETOJAM SABALANSĒTU UZTURU ,un viss būs ČIKINIEKĀ.CILVĒKS principā ir VISĒDĀJS,kāpēc kautko liegt ? Ēdam visu normas robežās,un visas problēmas.Par alu ,arī nav vēl nekas labāks kā pēc maratona kāds alus malks – katra paša ziņā : alk. vai bezalk.
man arī jau 10 gadus ir sabalansēti veģetārs uzturs:) skrienās brīnišķīgi!
sm72, pirmo reizi dzirdu par gaļas lietošanas nepieciešamību atkarībā no asinsgrupas!
Ar asinsgrupas ietekmi uz noteiktiem produktiem ir aizrāvusies Maruta Noveičuka, kura man arī ir izdrukājusi produktu sarakstu, kurus mans organisms (par pamatu ņemot asinsgrupu) labāk sagremo un kurus sagremo ar lielām grūtībām.
ja skriešana ir tikai kā hobijs, nevis mērķis uz tiešām augstvērtīgiem rezultātiem, tad var būt veģetārietis vai vegāns vai svaigēdājs utt. To, ka pietiek spēka neēdot gaļu un trenēties hobija līmenī, tam noteikti var piekrist, bet tiklīdz treniņi ir vērsti uz rezultātu, bez gaļas neiztikt. Pieminētie linki par profesonālajiem sportistiem ir maldinši, viņi uzturā lieto neskaitāmus uztura bagātinātājus, neliegsimies, arī dopings ir bijis viņu vēsturē. Viņu augstvērtīgie rezultāti nav tādēļ, ka neēd gaļu, bet tādēļ,ka “gaļa” ir pulverīšos, ko lieto, bet, galvenais, profesionāla pieeja treniņiem.
Signis varētu aprunāties ar Marutu. Domāju, ka viņa savas privātprakses reklamēšanas ietvaros būtu ar mieru intervijai. Tur būtu entās interesantās tēmas – organisma attīrīšana dažādos veidos, dalītais uzturs utt. Viņa tomēr 4 olimpiskajās spēlēs bija mūsu valstsvienības ārste, tieši tajos gados, kad biatlona 4nieks riktīgi kapājās.
Jāni, mums Te nav skrējēju ražošanas stallis, kur ražo olimpiskos čempionus un “vistiņas, kas dēj zelta olas”, bet gan skriešanas mīlētāju klubiņš (Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet). Tādēļ runāt par dopingu ir lieki. Patiesības labad gan jāsaka, ka augstu sasniegumu sportā “pulverīšus” lieto kā vegānie, kā veģetārie, tā arī visēdāji sportisti. Neesmu pārliecināts, ka tajos pulverīšos ir gaļa, drīzāk jau minerālvielas, kuras satur gaļa. Tajā pašā laikā tās minerālvielas noteikti ir attīrītas no gaļā esošajām “indēm”.
[…] Pārliecināts vegāns. 2011. gadā noskrējis Nordea Rīgas maratonu un Valmieras maratonā pusmaratonu un uzskata, ka skrienot maratonu pati būtiskākā īpašība ir pacietība. […]